1)

Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīta Šengenā 1990. gada 19. jūnijā un stājās spēkā 1995. gada 26. martā, 54. pants, kā arī LESD 21. panta 1. punkts, lasot tos saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj Nolīguma starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīts Šengenā 1985. gada 14. jūnijā, līgumslēdzējas valsts vai dalībvalsts iestāžu veiktu personas, uz kuru attiecas sarkanais paziņojums, ko pēc trešās valsts lūguma ir publicējusi Starptautiskā kriminālpolicijas organizācija (Interpols), pagaidu aizturēšanu, ja vien šā nolīguma līgumslēdzējā valstī vai dalībvalstī ar galīgu tiesas nolēmumu nav konstatēts, ka šī persona jau ir tikusi notiesāta ar galīgu spriedumu attiecīgi minētā nolīguma līgumslēdzējā valstī vai dalībvalstī par tiem pašiem nodarījumiem kā tie, kas ir šī sarkanā paziņojuma pamatā.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, normas, lasot tās saistībā ar Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu un kas parakstīta 1990. gada 19. jūnijā, 54. pantu un Pamattiesību hartas 50. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās pieļauj tādu personas datu apstrādi, kuri ietverti Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas (Interpola) izdotā sarkanajā paziņojumā, ja vien ar galīgu tiesas nolēmumu, kas pieņemts Nolīguma starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīts Šengenā 1985. gada 14. jūnijā, līgumslēdzējā valstī vai dalībvalstī, netiek konstatēts, ka attiecībā uz nodarījumiem, kas ir šā ziņojuma pamatā, ir piemērojams ne bis in idem princips, ar nosacījumu, ka šāda apstrāde atbilst minētajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, tostarp tad, ja tā ir nepieciešama kāda kompetentās iestādes uzdevuma izpildei minētās direktīvas 8. panta 1. punkta izpratnē.

3)

Piektais prejudiciālais jautājums ir nepieņemams.