Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018TN0660

Lieta T-660/18: Prasība, kas celta 2018. gada 8. novembrī –VodafoneZiggo Group/Komisija

OV C 4, 7.1.2019, p. 42–43 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/42


Prasība, kas celta 2018. gada 8. novembrī –VodafoneZiggo Group/Komisija

(Lieta T-660/18)

(2019/C 4/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VodafoneZiggo Group BV (Utrehta, Nīderlande) (pārstāvji: W. Knibbeler un A. Pliego Selie, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:

atcelt atbildētājas 2018. gada 30. augusta lēmumu lietās NL/2018/2099 un NL/2018/2100 – fiksētā savienojuma vairumtirdzniecības tirgus Nīderlandē, lietas numurs C(2018) 5848 final, un

uzdot atbildētājai segt prasītājas izdevumus atbilstoši Vispārējas tiesas Reglamenta 87. pantam, tostarp izdevumus, kas radušies personām, kuras iestājušās lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot nepareizi interpretēti un piemēroti Direktīvas 2002/21/EK (1) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 7. un 7.a. pants.

Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā esot iekļauti vairāki būtiski konstatējumi attiecībā uz Nīderlandes valsts pārvaldes iestādes lēmuma projektu (turpmāk tekstā – “2018. gada WFA lēmums”), kuri ir uzskatīti par piezīmēm, lai gan tie neapšaubāmi atbilstot kritērijiem, lai varētu konstatēt nopietnas šaubas. Prasītāja arī apgalvo, ka katrs minētais apsvērums objektīvi liecinot par nopietnām šaubām, kuru dēļ Komisijai esot bijis jāveic padziļināta izmeklēšana saskaņā ar pamatdirektīvas 7. panta 4. punktu un 7.a. panta 1. punktu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, veikta nepareiza pamatdirektīvas 7. panta piemērošana un izmeklēšana neesot bijusi pietiekami rūpīga.

Šajā saistībā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā, piekrītot 2018. gada WFA lēmumā ietvertajiem konstatējumiem attiecībā uz vienotu būtisku ietekmi tirgū (vienota BIT), lai gan šie konstatējumi acīmredzami radot nopietnas šaubas pamatdirektīvas 7. panta 4. punkta izpratnē, Komisija esot nepareizi piemērojusi pamatdirektīvas 7. un 7.a. pantu, un esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

Pakārtoti, prasītāja uzskata, ka Komisijai katrā ziņā esot bijis pienākums rūpīgi izmeklēt šo lietu, ņemot vērā i) Nīderlandes valsts pārvaldes iestādes acīmredzami nepietiekamo analīzi par vienotu BIT, to salīdzinot ar Komisijas izstrādāto vienotas BIT novērtējuma sistēmu, un ii) Komisijas pašas iepriekš pieņemtos lēmumus, kuros tā esot atzinusi, ka attiecīgajos tirgos nav pamata konstatēt vienotu BIT (nekonsekvence).

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot norādīts pamatojums, tādējādi pārkāpjot LESD 296. pantu.

Šajā saistībā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā neesot pietiekams pamatojums attiecībā uz būtiskiem 2018. gada WFA lēmuma elementiem.

Turklāt prasītāja uzskata, ka attiecībā uz citiem izšķirošiem konstatējumiem apstrīdētais lēmums esot pārāk vispārīgs un pretrunīgs.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 108, 24.04.2002., 33. lpp.).


Top