28.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/24

—

atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra izsniegto paziņojumu par parādu Nr. 2017-1635;

—

atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2017. gada 30. novembrī pieņemto piedziņas lēmumu par summu 264 196,11 EUR apmērā.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ģenerālsekretāra lēmumā ietvertie secinājumi par ceļa izdevumu atlīdzināšanu un reģistrētiem deputātu palīgiem ir pretrunā objektīvajai realitātei. Prasītājs esot lūdzis atlīdzināt ceļa izdevumus vienīgi gadījumos, kad viņam uz to bija tiesības atbilstoši Eiropas Parlamenta Prezidija Lēmumam Nr. 2009/C 159/01 par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem.

Lēmumā minētie reģistrētie deputātu palīgi, kuriem ir līgumiskas attiecības ar Eiropas Parlamentu, veica atbalsta uzdevumus attiecībā uz prasītāja deputāta pienākumu pildīšanu Briselē un Strasbūrā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts procesuālo tiesību vienlīdzības princips.

Prasītājam neesot bijusi piekļuve ģenerālsekretāra lēmumā ietvertos faktus atbalstošiem pierādījumiem. Lai gan prasītājs to rakstveidā esot lūdzis, ģenerālsekretārs viņam šos pierādījumus neesot sniedzis, un tādējādi viņam visu laiku esot bijusi liegta iespēja sniegt apsvērumus par lietas būtību. Ģenerālsekretāra lēmums, uz kuru ir balstīts paziņojums par parādu – kā prasītāju ietekmējošs tiesību akts – esot ticis pieņemts, pārkāpjot objektīva un taisnīga procesa un procesuālo tiesību vienlīdzības principus, kā arī prasītāja tiesības uz aizstāvību.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ģenerālsekretāra lēmumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā attiecībā uz pierādīšanas pienākumu. Pretēji ģenerālsekretāra lēmumā apgalvotajam Vispārējās tiesas 2014. gada 10. oktobrī pasludinātā sprieduma lietā T-479/13, Marciani/Parlamenta 54. punktā minētie argumenti nevarot tikt uzskatīti par piemērojamiem šajā lietā tieši tāpēc, ka deputāta Marciani gadījumā bija jāpiemēro t.s. DIP noteikumi [Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām], savukārt prasītāja kā [Eiropas Parlamenta] deputāta mandāta laikā jau bija spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 160/2009.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka trūkst juridiska pamata reģistrētajiem deputātu palīgiem izmaksātā atalgojuma atmaksāšanai. Šim pamatam ir divas daļas:

Ar ceturtā pamata pirmo daļu tiek apgalvots, ka starp prasītāju un Eiropas Parlamentu nepastāv tiesiskas attiecības. Kopš Regulas (EK) Nr. 160/2009 stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam, nevis deputātam esot tiesiskas attiecības ar reģistrētu deputāta palīgu, un Eiropas Parlaments neatlīdzinot izdevumus, bet gan maksājot atalgojumu. Kas attiecas uz reģistrēto deputāta palīgu attiecīgajām darba tiesiskajām attiecībām, prasītājam neesot nekādu līgumisku attiecību ar Eiropas Parlamentu. Eiropas Parlaments prasītājam neesot maksājis attiecīgo reģistrētā deputāta palīga atalgojumu. Nepastāvot tiesiskajām attiecībām un juridiskajam pamatam, prasītājam nevarot būt nekāda atmaksāšanas pienākuma attiecībā pret Eiropas Parlamentu.

Ar ceturtā pamata otro daļu tiek apgalvots, ka ar reģistrēto deputāta palīgu darbu nesaistīta ārēja darbība nerada nekādas tiesības uz izmaksātā atalgojuma atmaksāšanu. Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12. pantā neesot aizliegts veikt ar dienestu nesaistītu darbību, bet vienīgi prasīts saņemt iecēlējinstitūcijas atļauju. Savukārt gadījumā, kad atļauja netiek lūgta, tiesiskajā regulējumā neesot paredzētas sankcijas izmaksātā atalgojuma pilnīgas atmaksāšanas veidā.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka tiesību norma, ar kuru tiek radīts pienākums, nevar tikt piemērota ar atpakaļejošu spēku. Ģenerālsekretāra lēmuma 8. punktā kā viens no secinājuma juridiskajiem pamatojumiem esot minēts īstenošanas pasākumu 39.a pants, lai gan Eiropas Parlamenta Prezidija Lēmums Nr. 2015/C 397/03, ar ko groza Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus, ir piemērojams no 2016. gada 1. janvāra un tādējādi tam nevarot būt nozīmes šajā strīdā.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un ir pārkāpts samērīguma princips attiecībā uz apmēra noteikšanu. Prasītā summa neesot pamatota ne ar sīku skaidrojumu, ne ar aprēķina metodi, un tiekot pieņemts, ka deputāta palīgs nekad nav strādājis prasītāja labā.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka tika veikts ceļa izdevumu atlīdzināšanas pieprasījumam pievienotā ceļošanas datumu pamatojošā dokumenta vērtējums, kurā esot notikusi atkāpšanās no tā mērķa un esot izdarīts nepamatots secinājums.