EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62017TN0340

Lieta T-340/17: Prasība, kas celta 2017. gada 30. maijā – Japan Airlines/Komisija

OV C 239, 24.7.2017, p. 60–62 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

24.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 239/60


Prasība, kas celta 2017. gada 30. maijā – Japan Airlines/Komisija

(Lieta T-340/17)

(2017/C 239/73)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Japan Airlines Co. Ltd (Tokija, Japāna) (pārstāvji – J.-F. Bellis un K. Van Hove, advokāti, un R. Burton, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

pilnībā atcelt Komisijas 2017. gada 17. marta Lēmumu C(2017) 1742, final, par LESD 101. panta, EEZ līguma 53. panta un Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par gaisa transportu 8. panta piemērošanu (Lieta COMP/39258 – Kravu aviopārvadājumi), vai ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

atcelt, vai, pakārtoti, būtiski samazināt naudas soda apmēru;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienpadsmit pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi ne bis in idem principu un LESD 266. pantu, secinādama, ka prasītājs ir atbildīgs par tādiem pārkāpuma aspektiem, par kuriem Komisija bija atbrīvojusi prasītāju no atbildības ar 2010. gada Lēmumu, un katrā ziņā tā ir pārkāpusi piemērojamo ierobežojuma termiņu, noteikdama prasītājam naudas sodu saistībā ar šiem aspektiem un tā nav pierādījusi, ka pastāv leģitīmas intereses, lai izdarītu formālus secinājumus par pārkāpumu saistībā ar šiem aspektiem.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi nediskriminācijas principu, atkārtoti pieņemot apstrīdēto lēmumu, jo prasītājs atrodas nelabvēlīgākā situācijā, nekā citi 2010. gada Lēmuma adresāti, pret kuriem šis lēmums ir kļuvis galīgs un saistošs.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu un savas kompetences apmēru, kā arī prasītāja tiesības uz aizstāvību, secinot, ka prasītājs ir atbildīgs pārkāpumu maršrutos EEZ iekšienē un maršrutos ES-Šveice par laikposmu, kurā Komisijai nebija pilnvaru piemērot LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu saistībā ar aviolīnijām, kuras veic lidojumus vienīgi EEZ-trešo valstu maršrutos un līdz ar to prasītāja rīcība EEZ-trešo valstu maršrutos bija likumīga.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, secinādama, ka prasītājs ir piedalījies vienotā un turpinātā pārkāpumā, kurā ietilpa maršruti, kuros prasītājs neveica lidojumus, un attiecībā uz kuriem prasītajam katrā ziņā nebija tiesību tos veikt.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, īstenodama jurisdikciju par ienākošajiem kravas aviopārvadājumiem EEZ-trešo valstu maršrutos, jo šādi pakalpojumi tiek pārdoti pircējiem, kas atrodas ārpus EEZ.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību un nediskriminācijas un samērīguma principus, atšķirīgiem pārvadātajiem piemērodama atšķirīgus pierādījumu standartus.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi 2006. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai (1) un samērīguma principu, iekļaujot atbilstošo pārdošanas ienākumu vērtību, ko izmanto par pamatu naudas soda aprēķināšanai, ienākumos, kuri tiek gūti no tādiem kravas aviopārvadājumu pakalpojumu cenu elementiem, kas nav saistīti ar pārkāpumu, kas ir izklāstīts apstrīdētajā lēmumā.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi 2006. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai un tiesiskās paļāvības principu, iekļaujot atbilstošo pārdošanas ienākumu vērtību, ko izmanto par pamatu naudas soda aprēķināšanai, ienākumos, kuri tiek gūti no kravas aviopārvadājumu pakalpojumiem ienākošajos maršrutos starp EEZ valstīm un trešajām valstīm.

9.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu, līdz 15 % ierobežodama prasītājam piešķirto naudas soda samazinājumu, uz ko tam ir tiesības saskaņā ar tiesību normām.

10.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi nediskriminācijas un samērīguma principus, kā arī prasītāja tiesības uz aizstāvību, nepiešķirot prasītajam naudas soda samazinājumu 10 % apmērā par ierobežoto dalību pārkāpumā, lai gan apstrīdētajā lēmumā un 2010. gada Lēmumā šāds samazinājums tika piešķirts citiem adresātiem, kuri atrodas objektīvi salīdzināmā situācijā ar prasītāju.

11.

Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējai tiesai ir jāizmanto tās neierobežotā jurisdikcija un būtiski jāsamazina naudas sods.


(1)  Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).


Top