24.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 239/31

1)

Vai saskaņā ar Direktīvas 2014/24 (1) 10. panta g) punktu, lai kādu līgumu kvalificētu kā “darba līgumu”, ir pietiekami, ka tas ir tāds darba līgums, kas ietver pakļautības attiecības, vai tomēr tādam līgumam ir jābūt ar specifiskām pazīmēm (piemēram, attiecībā uz darba veidu, parakstīšanas nosacījumiem, kandidātu kvalificēšanas un viņu atlases procedūras elementiem), tā, ka ikviena darbinieka atlase tiek veikta pēc tam, kad darba devējs ir individuāli izvērtējis un subjektīvi novērtējis viņa personību? Vai uz noteiktu laiku slēgti darba līgumi, kas noslēgti, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tādiem kā kandidāta bezdarba laikposms, agrākā pieredze vai nepilngadīgo bērnu skaits, vispirms formāli pārbaudot attaisnojošos dokumentus un atbilstoši iepriekš noteiktai punktu piešķiršanas atkarībā no minētajiem kritērijiem procedūrai, kādi ir Likuma Nr. 4430/2016 63. pantā minētie līgumi, var tikt uzskatīti par “darba līgumiem” Direktīvas 2014/24 10. panta g) punkta nozīmē?

2)

Vai saskaņā ar Direktīvas 2014/24 noteikumiem (1. panta 4. punkts, 18. panta 1. un 2. punkts, 19. panta 1. punkts, 32. un 57. pants, lasot tos kopā ar preambulas 5. apsvērumu), Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem (49. un 56. pants) un Pamattiesību hartas noteikumiem (16. un 52. pants), kā arī vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principu valsts iestādēm ir atļauts – un, ja tā, tad ar kādiem nosacījumiem – izmantot citus līdzekļus, tostarp darba līgumus, nevis publisko iepirkumu, lai izpildītu savus uzdevumus sabiedrības interesēs, – ja tāda izmantošana nevis izraisa pastāvīgu publiskā pakalpojuma organizēšanu, bet gan – kā gadījumā, kas noteikts ar Likuma Nr. 4430/2016 63. pantu – notiek noteiktu laikposmu un lai rīkotos ārkārtas apstākļos, kā arī tādu iemeslu dēļ, kurus var attiecināt uz konkurences efektivitāti vai uz uzņēmumu, kuri darbojas publiskā iepirkuma tirgū, darbības tiesiskumu? Vai tādus apsvērumus un apstākļus kā neiespējamība bez šķēršļiem īstenot publisko iepirkumu vai vēlme panākt lielāku saimniecisko ieguvumu salīdzinājumā ar (to, kas būtu iespējams ar) publisko iepirkumu, var uzskatīt par primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, kuri attaisno tāda pasākuma veikšanu, kura dēļ publiskā iepirkuma nozarē uzņēmējdarbībai tiks nodarīts apjoma un ilguma ziņā būtisks ierobežojums?

3)

Vai pret valsts iestādes lēmumu, kādi ir pamatlietā apstrīdētie lēmumi, par līgumu, kas it kā neietilpst Direktīvas 2014/24 piemērošanas jomā (piemēram, tāpēc, ka tas ir “darba līgums”), nav iespējas izmantot Direktīvā 89/665 noteikto tiesību aizsardzību tiesā, kas definēta tās 1. pantā, tā spēkā esošajā redakcijā, ja prasību ceļ saimnieciskās darbības veicējs, kuram ir likumīga interese, lai viņam tiktu piešķirtas tiesības slēgt valsts līgumu par tādu pašu priekšmetu, un kurš apgalvo, ka Direktīva 2014/24 prettiesiski nav tikusi īstenota tāpēc, ka tika uzskatīts, ka tā nav piemērojama?