This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62016CN0082
Case C-82/16: Request for a preliminary ruling from the Raad voor Vreemdelingenbetwistingen (Belgium) lodged on 12 February 2016 — K. and Others v Belgische Staat
Lieta C-82/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 12. februārī iesniedza Raad voor Vreemdelingenbetwistingen (Beļģija) – K. u.c./Beļģijas valsts
Lieta C-82/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 12. februārī iesniedza Raad voor Vreemdelingenbetwistingen (Beļģija) – K. u.c./Beļģijas valsts
OV C 145, 25.4.2016, p. 21–23
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
25.4.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 145/21 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 12. februārī iesniedza Raad voor Vreemdelingenbetwistingen (Beļģija) – K. u.c./Beļģijas valsts
(Lieta C-82/16)
(2016/C 145/28)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad voor Vreemdelingenbetwistingen
Pamatlietas puses
Prasītāji: A. K., Z. M., J. M., N. N. N., I. O. O., I. R. un A. B.
Atbildētāja: Beļģijas valsts
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Savienības tiesības – it īpaši LESD 20. pants, kā arī Direktīvas 2008/115/EK (1) 5. un 11. pants saistībā ar Hartas (2) 7. un 24. pantu – ir jāinterpretē tādējādi, ka noteiktos apstākļos tās aizliedz valsts praksi noraidīt uzturēšanās tiesību piešķiršanas pieteikumu, ko iesniedzis ģimenes loceklis, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais, saistībā ar ģimenes atkalapvienošanos ar Savienības pilsoni dalībvalstī, kurā dzīvo attiecīgais Savienības pilsonis, kuram ir šīs dalībvalsts pilsonība un kurš nav izmantojis savas tiesības brīvi pārvietoties un apmešanās brīvību (turpmāk tekstā – “statiskais Savienības pilsonis”), tikai tāpēc – iespējams, pievienojot atgriešanas lēmumu –, ka attiecīgajam ģimenes loceklim, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais, ir noteikts Eiropā piemērojams ieceļošanas aizliegums?
|
2) |
Vai Savienības tiesības – it īpaši Direktīvas 2008/115/EK 5. pants un Hartas 7. un 24. pants – ir jāinterpretē tādējādi, ka tās aizliedz valsts praksi atsaukties uz piemērojamu ieceļošanas aizliegumu, lai noraidītu dalībvalsts teritorijā vēlāk iesniegtu pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos ar statisku Savienības pilsoni, neņemot vērā ģimenes dzīvi un attiecīgo bērnu intereses, par ko tiek norādīts šajā vēlāk iesniegtajā pieteikumā par ģimenes atkalapvienošanos? |
3) |
Vai Savienības tiesības – it īpaši Direktīvas 2008/115/EK 5. pants un Hartas 7. un 24. pants – ir jāinterpretē tādējādi, ka tās aizliedz valsts praksi pieņemt atgriešanas lēmumu attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram jau ir noteikts piemērojams ieceļošanas aizliegums, neņemot vērā ģimenes dzīvi un attiecīgo bērnu intereses, par ko tiek norādīts vēlāk iesniegtā pieteikumā par ģimenes atkalapvienošanos ar statisku Savienības pilsoni – proti, jau pēc ieceļošanas aizlieguma noteikšanas? |
4) |
Vai Direktīvas 2008/115/EK 11. panta 3. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgajam pieteikums atsaukt vai apturēt piemērojamu un galīgu ieceļošanas aizliegumu principā vienmēr ir jāiesniedz ārpus Eiropas Savienības, vai pastāv apstākļi, kādos šo pieteikumu var iesniegt arī Eiropas Savienībā?
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 98. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.).