Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-179/09 Dunamenti Erőmű Zrt/Eiropas Komisija 2014. gada 21. jūlijā iesniedza Dunamenti Erőmű Zrt

(Lieta C-357/14 P)

2014/C 329/10

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Dunamenti Erőmű Zrt (pārstāvji – J. Philippe, F.-H. Boret un A.–C. Guyon, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda piecus pamatus. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību būtībā atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūnija Lēmumu 2009/609/EK par valsts atbalstu C 41/05, ko Ungārija piešķir saistībā ar elektroenerģijas pirkuma līgumiem, un, alternatīvā gadījumā, atcelt šī lēmuma 2. un 5. pantu.

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja godbijīgi apstrīd Vispārējās tiesas vērtējumu, kurā tā secinājusi, ka elektroenerģijas pirkuma līgumus (turpmāk tekstā – “EPL”) var klasificēt kā jaunu atbalstu, vispirms nenosakot, vai EPL vispār var atzīt par valsts atbalstu atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja godbijīgi apstrīd Vispārējās tiesas secinājumu, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu, konstatējot, ka laiks, kad Ungārija pievienojās ES, bija atbilstošs atsauces laikposms, lai atbilstoši LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem pasākumu atzītu par valsts atbalstu. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka [Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā] IV pielikumā ir paredzēts noteikums, saskaņā ar kuru attiecīgais laikposms, lai izvērtētu, vai valsts pasākums ir uzskatāmas par valsts atbalstu, bija laiks, kad Ungārija pievienojās ES. Ir grozīta IV [pielikuma] jēga, jo tajā nav ne noteikts, ne paredzēts, ka izvērtējums par to, vai pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu, būtu jāveic pievienošanās brīdī.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja godbijīgi norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, uzskatot, ka ir sniegtas priekšrocības [LESD] 107. panta 1. punkta izpratnē, neņemot vērā noteicošos apstākļus EPL noslēgšanas laikā. Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, secinot, ka priekšrocības tika sniegtas, jo i) Magyar Villamos Művek (turpmāk tekstā – “MVM”) rīkojās kā privāts ieguldītājs, noslēdzot EPL kā sagatavojošu pasākumu, lai atvieglotu Dunamenti privatizāciju, un ii) katrā ziņā, pat ja EPL noslēgšana radīja jebkādas priekšrocības (apelācijas sūdzības iesniedzēja to noliedz), tās tika atmaksātas, pārdodot Dunamenti.

Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja godbijīgi apstrīd Vispārējās tiesas veikto riska, kas izriet no MVM saistošajām minimālajām saistībām darbības sākšanai, novērtēšanu. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka pastāv priekšrocības saistībā ar MVM saistošajām minimālajām saistībām darbības sākšanai, nepierādot strukturāla riska esamību.

Ar piekto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja godbijīgi apstrīd Vispārējās tiesas apstiprināto Komisijas pieņemto metodoloģiju atbalsta apmēra aprēķināšanai. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apstiprinot norādīto metodoloģiju, ciktāl atgūstamā summa tajā ir definēta kā ienākumu starpība, nevis peļņas starpība, jo šo atšķirību dēļ varētu tikt apstrīdēta pati valsts atbalsta esamība.

(1)  OV L 225, 53. lpp.