Prasība, kas celta 2011. gada 9. jūnijā — Grieķijas Republika/Komisija

(Lieta T-294/11)

2011/C 238/44

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — I. Chalkias un S. Papaioannou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Grieķijas Republika savā prasībā lūdz atcelt Komisijas 2001. gada 15. aprīļa lēmumu, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz dažus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), kas ir paziņots ar numuru C(2011) 2517, publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ar numuru L 102/33/16-4-2011 (OV L 102, 33. lpp.) un kura numurs ir 2011/244/ES, tiktāl, ciktāl šis lēmums attiecas uz finanšu korekcijām, kuras ir nelabvēlīgas Grieķijas Republikai saistībā ar (a) olīveļļas ražošanas atbalstu, (b) izdevumiem olīvu audzēšanas ĢIS [ģeogrāfiskās informācijas sistēmas] izveidē un (c) tiešo atbalstu (aramzemes kultūras).

Saistībā ar korekciju olīvu audzēšanas atbalsta jomā prasītāja, pirmkārt, uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu faktu vērtējumā, jo trūkumi attiecībā uz veidu, kādā sistēmā vispārīgi tiek veiktas pamatpārbaudes, ir minimāli un tie nepamato korekciju attiecīgi 10 % un 15 % apmērā, it īpaši tādēļ, ka kopš 2003. gada 1. novembra jau ir izveidota pilnībā funkcionējuša un uzticama olīvu audzēšanas ģeogrāfiskās informācijas sistēma (olīvu audzēšanas ĢIS) Grieķijā, ņemot vērā, ka galvenā visas olīveļļas ražošanas atbalsta sistēmas pārbaudes iekārta un audzēšanas informācija tiek detalizēti pārbaudīta, un pārbaudes tiek veiktas arī attiecībā uz olīvu ražu un visu eļļas spiestuvju darbību.

Otrkārt, prasītāja norāda, ka (a) Komisijas lēmumā nav minēts atbilstošs un pietiekams juridisks pamats attiecībā uz korekcijas palielināšanu atkārtota pārkāpuma izdarīšanas dēļ, un Komisijas sniegtā šī jēdziena nozīme nav pareiza, jo ir skaidrs, ka trūkumi nav atkārtojušies, un Komisijas apgalvotās atkārtota pārkāpuma izdarīšanas pamatā ir kļūdains pieņēmums, jo Komisija ir nepareizi interpretējusi šo jēdzienu, kā rezultātā acīmredzami kļūdaini ir novērtēti apgalvotie atkārtoti pieļautie trūkumi, jo ir izveidota galvenā sistēmas pārbaudes iekārta — olīvu audzēšanas ĢIS, un (b) Komisija ir pieļāvusi kļūdu faktu vērtējumā, jo katrā ziņā korekcijas palielināšanai no 10 % par laikposmu no 2003. līdz 2004. gadam uz 15 % par laikposmu no 2004. līdz 2005. gadam nav juridiska pamata un tā nav pamatota, jo attiecībā uz olīvu audzēšanas ĢIS šajā laikposmā tika veikti vairāki uzlabojumi un to turpināja atjaunot, un tik tiešām pārbaudes sistēma ne tikai nepasliktinājās, bet tā tika būtiski uzlabota.

Attiecībā uz korekcijām saistībā ar izdevumiem olīvu audzēšanas ĢIS izveidē prasītāja uzskata, pirmkārt, ka finanšu korekcijas noteikšanai attiecībā uz izdevumiem, kuri ir saistīti ar olīvu audzēšanas ĢIS izveidošanas procedūrām, nav norādīts atbilstošs juridisks pamats, jo naudas summa, kura bija paredzēta tās attīstīšanai, tika atskaitīta no atbalsta, uz kuru bija tiesības Grieķijas ražotājiem, un šo izdevumu neatzīšana nozīmē, ka ELVGF nepamatoti iedzīvojas, un dubultu naudas sodu, tā kā katrā ziņā jebkuri radušies izdevumi ir nepiemēroti, ja tie nav pārsnieguši Komisijas noteikto budžetu un kopējo apmēru, kurš tika atskaitīts no Grieķijas ražotājiem, jo svarīgākais brīdis, lai pieņemtu lēmumu par to, vai attiecīgie izdevumi ir tiesiski vai prettiesiski, ir tiesiskas saistības atzīšanas brīdis vai brīdis, kad izdevumi tiek veikti, nevis brīdis, kad izdevumi tiek deklarēti.

Prasītāja, otrkārt, norāda uz: (a) samērīguma principa pārkāpumu saistībā ar izdevumiem 2 920 191,03 apmērā, kuri radās no papildu līgumiem, un (b) kļūdainu faktu vērtējumu attiecībā uz izdevumiem, kuri radās no līguma 5190/ES/2003.

Saistībā ar korekcijām tiešā atbalsta (aramzemes kultūras) jomā prasītāja uzskata, pirmkārt, ka: (a) nebija atbilstoša juridiska pamata piemērot iepriekšējās vadlīnijas, kurās bija noteikti procenti korekciju piemērošanai attiecībā uz jauno kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un jauno vienoto maksājumu shēmu, un (b) to piemērošana nopietni pārkāpa samērīguma principu.

Otrkārt, prasītāja uzskata, ka Komisija pieļāva kļūdu faktu novērtējumā: (a) attiecībā uz apgalvotajiem LPIS-ĢIS trūkumiem, (b) attiecībā uz to, ka, ja salīdzina informāciju, kas iegūta no LPIS-ĢIS, kura tika izmantota 2007. prasījumu gadā, ar informāciju, kura iegūta no pilnīgas un uzticamas 2009. gada LPIS-ĢIS, ko Komisija pārbaudīja, veicot pārbaudi uz vietas, atšķirības un trūkumi nepārprotami ir minimāli un nepārsniedz 2 %, un tādējādi jebkura korekcija nedrīkst pārsniegt šo procentu līmeni, un (c) attiecībā uz iespējamiem trūkumiem, kuri pieļauti vadības pārbaudēs, nopratināšanās un pārbaudēs uz vietas, un to kvalitāti, un it īpaši lopkopībai domāto zemju iespējamo nenomērīšanu un to, ka pārbaudes uz vietas, iespējams, tika veiktas novēloti, jo Komisijai, ņemot vērā 2007. prasījumu gadā veiktos vairākus uzlabojumus, būtu jāsecina, ka korekcija nav vajadzīga.

Visbeidzot, prasītāja norāda, ka attiecībā uz korekcijām izdevumiem lauku attīstības pasākumiem kļūdaini tika interpretēts un piemērots Regulas Nr. 1290/05 (1) 33. pants.

(1)  Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu.