EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62011CN0105

Lieta C-105/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2010. gada 16. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-231/06 un T-237/06 Nīderlandes Karaliste (T-231/06) un Nederlandse Omroep Stichting ( NOS ) (T-237/06)/Eiropas Komisija 2011. gada 2. martā iesniedza Nīderlandes Karaliste

OV C 238, 13.8.2011, p. 3–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

13.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 238/3


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2010. gada 16. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-231/06 un T-237/06 Nīderlandes Karaliste (T-231/06) un Nederlandse Omroep Stichting (NOS) (T-237/06)/Eiropas Komisija 2011. gada 2. martā iesniedza Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-105/11 P)

2011/C 238/04

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. M. Wissels un M. Noort)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Stichting Nederlandse Publieke Omroep, agrāk — Nederlandse Omroep Stichting (NOS)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 16. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-231/06 un T-237/06;

pašai izskatīt lietu, atceļot Komisijas 2006. gada 22. jūnija Lēmumu 2008/136/EK (1) tiktāl, ciktāl Komisija tajā konstatējusi, ka summa EUR 42,457 miljonu apmērā ir jāuzskata par jaunu valsts atbalstu un jāatgūst kā daļa no kopsummas EUR 76,327 miljonu apmērā (kam pieskaita procentus);

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Savienības tiesības, izmantojot nepareizu LESD 107. panta 1. punkta un 108. panta 1. un 3. punkta, skatot to kopā ar Regulas Nr. 659/1999 (2) 1. panta b) punktu, interpretāciju un nepamatojot savus secinājumus vai katrā ziņā tos pamatojot nepietiekami.

Pamats sastāv no šādām daļām:

1)

Vispārējā tiesa savu secinājumu, ka nodošana ir jauns atbalsts, esot nepareizi pamatojusi ar apstākli, ka Mediawet ir papildināts ar 109.a pantu pēc Līguma stāšanās spēkā.

2)

Vispārējā tiesa savu secinājumu, ka nodošana ir jauns atbalsts, esot nepareizi balstījusi uz kritēriju, ka šis atbalsts atbilst (sabiedriskās apraides) “konkrētām vajadzībām”.

3)

Vispārējā tiesa savu secinājumu, ka nodošana ir jauns atbalsts, esot nepareizi pamatojusi ar apsvērumu, ka sabiedriskā apraide tādējādi saņemtu (īpašu) pārmērīgu kompensāciju. Iespējamās pārmērīgas kompensācijas apmēram jautājumā par to, vai nodošana ir jauns atbalsts, nav nozīmes. Vispārējās tiesas secinājums katrā ziņā esot nepietiekami pamatots.

4)

Vispārējā tiesa esot nepareizi secinājusi, ka jautājumā par to, vai nodošana ir jauns atbalsts, nodošanas izcelsmei neesot nozīmes. Tādējādi Vispārējā tiesa neesot atzinusi starpību starp jaunu un pastāvošu atbalstu. Vispārējās tiesas secinājums katrā ziņā esot nepietiekami pamatots.

5)

Vispārējā tiesa ir nepietiekami pamatojusi savu secinājumu, ka nevar pieņemt, ka nodoto rezervju izcelsme ir ikgadējais sabiedriskās apraides finansējums un tādējādi — pastāvošais atbalsts.

6)

Vispārējā tiesa ir nepietiekami pamatojusi savu secinājumu, ka nodoto līdzekļu izcelsme ir ad hoc finansējums un līdz ar to tie ir jauns atbalsts.

7)

Pat ja iepriekš apstrīdētie Vispārējās tiesas secinājumi būtu jāaplūko kopsakarā, no tiem nevarētu secināt, ka nodošana ir jauns atbalsts.


(1)  Komisijas 2006. gada 22. jūnija Lēmums 2008/136/EK par Nīderlandes sabiedrisko raidorganizāciju ad hoc finansēšanu C 2/2004 (ex NN 170/2003) (OV 2008, L 49, 1. lpp.).

(2)  Padomes 1999. gada 22. marta Regula, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).


Top