Prasība, kas celta 2010. gada 9. decembrī — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-574/10)

2011/C 72/08

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Wilms un C. Zadra, pārstāvji)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības priekšmets ir atlīdzības līgumi par arhitektūras pakalpojumiem, ko Niedernhausen pašvaldība kā publiska līgumslēdzēja iestāde ir noslēgusi ar kādu inženieru biroju. Lai gan atbilstošie arhitektūras pakalpojumi attiecas uz vienu būvprojektu, proti, Autalhalle remontu, tie tomēr dalītā veidā — kā plānošanas pakalpojumi atsevišķām ēkas daļām — ir uzticēti vienam inženieru birojam, neīstenojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru Eiropas mērogā. Arī līgumu vērtība ir attiecīgi noteikta dalīti, katram atsevišķam līgumam.

Šie arhitektūras līgumi ir atlīdzības līgumi par pakalpojumu sniegšanu Direktīvas 2004/18/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē. Arhitektūras pakalpojumiem ir prioritāri pakalpojumi saskaņā ar Direktīvas II A pielikuma 12. kategoriju.

Komisija uzskata, ka saistībā ar minētajiem plānošanas pakalpojumiem jautājums ir par vienotu publiskā iepirkuma procedūru, kuras sadalīšanai atsevišķos līgumos nav konstatējami nekādi objektīvi iemesli. Jautājums esot par daļējiem pakalpojumiem vienas ēkas remonta projektā, kas kopēji iecerēts, apstiprināts un īstenots. Tie sniegti ar šo vienoto mērķi un starp tiem ir cieša telpiska, ekonomiska un funkcionāla saikne. Tāpēc līguma vērtību vajadzējis noteikt pēc kopējās saistībā ar remontu izmantoto arhitektūras pakalpojumu vērtības. Šajā gadījumā līguma vērtība būtu pārsniegusi Direktīvas 2004/18/EK 7. panta B daļā minēto robežvērtību, un arhitektūras līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas [procedūrai] būtu vajadzējis notikt Eiropas mērogā.

Pats Autalhalle ar būvniecību saistītais remonts atbilstot vienotam būvniecības līgumam Eiropas publiskā iepirkuma tiesību nozīmē. Tas vismaz lielā mērā liecinot, ka arī atbilstošā plānošana ir uzskatāma par vienotu publisko iepirkumu. Ja arhitektūras pakalpojumi, kā šajā lietā, ir saistīti ar vienotu būvniecības līgumu un to saturu noteic plānotais būvprojekts, tad neesot nekāda saprotama iemesla izvēlēties citu aprēķina veidu. Tādā gadījumā arhitektūras pakalpojumi zināmā mērā esot blakuspakalpojumi būvniecības pakalpojumam. Pēc Komisijas uzskatiem, nav saprotams, kāpēc vienotam būvniecības pakalpojumam būtu vajadzīgi arhitektūras pakalpojumi, kas nav vienoti.

Tiesa uzskata, ka atsevišķo līguma sastāvdaļu vienota ekonomiska un tehniska funkcija norāda uz to, ka jautājums ir par vienotu publiskā iepirkuma procedūru. Minētais funkcionālās uztveres kritērijs esot izstrādāts attiecībā uz būvniecības līgumiem; Komisija tomēr uzskata, ka tas ir spēkā arī attiecībā uz pakalpojumu līgumiem. Plānošanas pakalpojumu ekonomiskās un tehniskās vienotības kritērijs saistībā ar atsevišķu ēkas daļu šajā gadījumā esot izpildīts, jo jautājums ir par vienas ēkas remontu.

Gandrīz katrs līgumu sadalījums esot pretrunā Direktīvas lietderīgajai iedarbībai. Tā rezultātā bieži vien tiekot mākslīgi pārsniegta robežvērtība un tādējādi ierobežota [Direktīvas] piemērošanas joma. Tiesa pastāvīgajā judikatūrā uzsverot direktīvu par valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu svarīgumu saistībā ar brīvu pakalpojumu apriti un brīvu konkurenci Savienības mērogā. Vienotu pakalpojumu līgumu ļaunprātīga un nepamatota “saskaldīšana” apdraudētu šos mērķus.

Arī ar budžetu saistīti iemesli būvniecības posmu sadalīšanai nevar būt pamats vienotas līguma vērtības mākslīgai sadalīšanai. Vienotu publisko iepirkumu, ko tikai ar budžetu saistītu iemeslu dēļ īsteno vairākos posmos, tikai šī iemesla dēļ vien uzskatīt par vairākiem līgumiem un tādējādi izslēgt to no Direktīvas piemērošanas jomas, būtu pretrunā Eiropas publiskā iepirkuma direktīvu mērķim. Turklāt Direktīvas 9. panta 3. punktā ir aizliegta šāda vienota publiskā iepirkuma mākslīga sadalīšana.

Īsumā, ir jāatzīst, ka jautājums saistībā ar minētajiem līgumiem ir par vienotu publisko iepirkumu, kura vērtība līgumu noslēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī pārsniedza Direktīvā noteikto robežvērtību. Tādējādi par šo līgumu vajadzēja notikt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai Eiropas mērogā, un tā slēgšanas tiesības vajadzēja piešķirt saskaņā ar Direktīvā paredzētajām procedūrām. Tas neesot noticis, un tādējādi atbildētāja esot pārkāpusi Direktīvu 2004/18/EK.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.).