12.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/7

1)

Vai Eiropas Savienības tiesību pārākuma princips (principe de primauté) nosaka pienākumu valsts tiesai pilnībā un nekavējoties izpildīt Savienības tiesību normas ar tiešu iedarbību, nepiemērojot Savienības tiesībām pretrunā esošās valsts tiesību normas, pat ja tās ir pieņemtas saskaņā ar šīs dalībvalsts konstitucionālajiem pamatprincipiem?

2)

Vai gadījumā, kad pastāv pretruna starp valsts tiesību normām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECPK), LES 6. pantā iekļautā atsauce uz ECPK uzliek pienākumu valsts tiesai tieši piemērot [ECPK] 14. pantu un [ECPK] 12. papildu protokola 1. pantu, nepiemērojot pretrunā esošos valsts tiesību avotus, iepriekš valsts Konstitucionālajai tiesai neuzdodot jautājumu par konstitucionalitāti?

3)

Vai Savienības tiesības, it īpaši LES 2. un 6. pants, [ES Pamattiesību] Hartas 21. un 34. pants, Direktīva 2000/43/EK un Direktīva 2003/109/EK nepieļauj tādas valsts (precīzāk: reģionālas) tiesību normas, kādas ir iekļautas Prezidenta dekrēta Nr. 670/1972 15. panta 3. punktā (precīzāk: 15. panta 2. punktā), provinces 1998. gada Likuma Nr. 13 1. un 5. pantā, kā arī Giunta provinciale2009. gada 20. jūlija Lēmumā Nr. 1865, tajā daļā, kurā saistībā ar aplūkojamo pabalstu un it īpaši tā saucamās “mājokļa subsīdijas” saņemšanu nozīme tiek piešķirta pilsonībai, tādējādi pret darba ņēmējiem, kas ir ilgtermiņa [šīs teritorijas] rezidenti, bet nav Savienības pilsoņi, vai bezvalstniekiem attiecoties nelabvēlīgāk nekā pret Kopienas pilsoņiem rezidentiem (neatkarīgi no Itālijas pilsonības)?

4)

Vai gadījumā, kad ir pārkāpti Savienības vispārējie principi, kuri aizliedz diskrimināciju un nosaka tiesisko drošību, un ja pastāv īstenojošie valsts tiesību akti, kuri atļauj tiesai “izdot rīkojumu izbeigt zaudējumus radošo rīcību un veikt jebkādu citu atbilstošu pasākumu atkarībā no apstākļiem un diskriminācijas sekām”, kā arī nosaka, ka tai ir “jāizdod rīkojums izbeigt diskriminējošu rīcību vai apturēt diskriminējošu administratīvu aktu, ja tas vēl ir spēkā, kā arī izbeigt un likvidēt tā sekas”, un “nolūkā novērst atkārtošanos, pasākumā noteiktajā laika posmā, jāparedz konstatētās diskriminācijas seku likvidēšanas plāns”, Direktīvas 2000/43/EK 15. pants daļā, kurā ir paredzēts, ka sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas ne tikai uz konstatētu diskrimināciju un sekām, kas jālikvidē, bet, lai novērstu nepamatotu pozitīvo diskrimināciju, arī uz visiem pārkāpumiem, kas ietekmē diskriminētās personas, pat ja tās nav lietas dalībnieki?

5)

Vai Savienības tiesības, it īpaši LES 2. un 6. pants, Hartas 21. un 34. pants, Direktīva 2000/43/EK un Direktīva 2003/109/EK nepieļauj tādas valsts (precīzāk: reģionālās) tiesību normas, kurās tikai personām, kas nav Kopienas pilsoņi, nevis Kopienas pilsoņiem (neatkarīgi no Itālijas pilsonības), kuri ir vienlīdzīgi tikai saistībā ar prasību, ka viņiem vismaz 5 gadus ir jābūt nodzīvojušiem provinces teritorijā, tiek pieprasīts, lai tie būtu bijuši nodarbināti vismaz 3 gadus, lai tie varētu kvalificēties mājokļa subsīdijas saņemšanai?

6)

Vai Savienības tiesības, it īpaši LES 2. un 6. pants un LESD 18., 45. un 49. pants, tos lasot kopā ar Hartas 1., 21. un 34. pantu, nepieļauj tādas valsts (precīzāk: reģionālās) tiesību normas, kurās Kopienas (neatkarīgi no Itālijas pilsonības) pilsoņiem ir paredzēts pienākums iesniegt deklarāciju par piederību vienai no trim Alto Adige/Südtirol [Trentino-Alto Adidžes/Dienvidtiroles] valodnieciskajām grupām, lai varētu kvalificēties mājokļa subsīdijas saņemšanai?

7)

Vai Savienības tiesības, it īpaši LES 2. un 6. pants un LESD 18., 45. un 49. pants, tos lasot kopā ar Hartas 21. un 34. pantu, nepieļauj tādas valsts (precīzāk: reģionālās) tiesību normas, kurās Kopienas (neatkarīgi no Itālijas pilsonības) pilsoņiem ir noteikts pienākums būt nodzīvojušiem vai nostrādājušiem provinces teritorijā vismaz 5 gadus, lai varētu kvalificēties mājokļa subsīdijas saņemšanai?