This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62009TN0154
Case T-154/09: Action brought on 10 April 2009 — MRI v Commission
lieta T-154/09: Prasība, kas celta 2009. gada 10. aprīlī — MRI/Komisija
lieta T-154/09: Prasība, kas celta 2009. gada 10. aprīlī — MRI/Komisija
OV C 141, 20.6.2009, p. 55–55
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
20.6.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 141/55 |
Prasība, kas celta 2009. gada 10. aprīlī — MRI/Komisija
(lieta T-154/09)
2009/C 141/111
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Manuli Rubber Industries SpA (MRI) (Milāna, Itālija) (pārstāvji — L. Radicati di Brozolo, advokāts, M. Pappalardo, advokāts, E. Marasà, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
Galvenokārt
— |
atcelt lēmuma 1. punktu tiktāl, ciktāl tajā ir atzīts, ka prasītāja laikposmā no 1986. gada 1. aprīļa līdz 1992. gada 1. augustam un no 1996. gada 3. septembra līdz 2007. gada 2. maijam un it īpaši laikposmā no 1996. gada 3. septembra līdz 2000. gada 9. maijam piedalījās vienotā un turpinātā pārkāpumā jūras cauruļvadu tirgū; |
— |
atcelt lēmuma 2. punktu tiktāl, ciktāl šajā prasībā izklāstīto kļūdu dēļ prasītājai tika noteikts naudas sods EUR 4 900 000 apmērā, |
— |
noraidīt jebkādus pretējus apgalvojumus vai iebildes; |
pakārtoti
— |
atbilstoši EKL 229. pantam samazināt lēmuma 2. punktā prasītājai noteikto naudas sodu EUR 4 900 000 apmērā; |
katrā ziņā:
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Šajā lietā apstrīdētais lēmums ir tas pats, kas ir apstrīdēts lietā T-146/09 Parker ITR un Parker Hannifin/Komisija.
Savu prasījumu pamatojumam prasītāja pirmām kārtām norāda, ka iepriekš minētais lēmums ir kļūdains attiecībā uz tai pārmestā pārkāpuma kvalificēšanu kā piedalīšanos vienotā un visaptverošā kartelī no 1986. līdz 2007. gadam un it īpaši attiecībā uz pārkāpuma inkriminēšanu laikposmā no 1996. līdz 2000. gadam, un tādējādi attiecībā uz sankciju noteikšanu par laikposmu no 1996. gada septembra līdz 1997. gada maijam.
Šajā sakarā tā apgalvo, ka pārkāpums nevarot būt nedz turpināts, nedz atkārtots, ja starp atsevišķiem pārkāpuma laikposmiem, kā šajā gadījumā, ir pagājis būtisks laiks un it īpaši ir norisinājušies pozitīvi notikumi, kuri ir nesaderīgi ar pārkāpuma turpināšanos vai atkārtošanos, piemēram, publiska un skaidra sakaru ar karteli pārtraukšana no prasītājas puses, ko ir atzinusi arī Komisija
Prasītāja arī norāda uz naudas soda apmēra noteikšanas prettiesiskumu it īpaši no ilguma, smaguma un [naudas soda] samazinājuma sakarā ar piedalīšanos iecietības programmā aspekta.