13.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 37/12

—

atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—

apmierināt pirmajā instancē celto prasību, konkrēti, pakārtoto lūgumu atcelt apstrīdētā lēmuma 3. pantu;

—

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai un vajadzības gadījumā noteikt tai pienākumu veikt atteikto pierādījumu iegūšanu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt gan pirmajā, gan apelācijas instancē radušos tiesāšanās izdevumus un Comunidad Autónoma de la Rioja, personai, kas iestājusies lietā, — atlīdzināt pirmajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

1.

Kļūda tiesību piemērošanā, PIT uzskatot, ka konkrētajā gadījumā nav izņēmuma apstākļu, kas pamatotu tiesisko paļāvību jautājumā par strīdīgā nodokļu pasākuma likumību, kura savukārt saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 (1) 14. panta 1. punktu saistībā ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu liedz izdot rīkojumu par atbalsta atgūšanu. Strīda priekšmeta sagrozīšana pirmajā instancē un pušu sacīkstes principa pārkāpums. Judikatūras par pienākumu norādīt pamatojumu pārkāpums. Kļūda tiesību piemērošanā, jo, neievērodama lietas materiālos esošo dokumentu būtisko saturu, PIT nav ņēmusi vērā procesuālās normas par pierādījumu vērtēšanu.

Ne strīdīgā nodokļu pasākuma formālā atšķirība no pasākuma, par kuru bija Lēmums 93/337 (2), ne apstāklis, ka Komisija būtu varējusi selektivitātes kritēriju pamatot ar citiem aspektiem, nevis tikai Lēmumā 93/337 īpaši norādīto, ne Lēmumā 93/337 rodamā nesaderības atzīšana nav juridiski pietiekami iemesli, lai PIT nekonstatētu tāda izņēmuma apstākļa esamību, kurš pats par sevi vai apvienojumā ar citiem šajā lietā esošajiem apstākļiem liedz Komisijai izdot rīkojumu par apstrīdētajā lēmumā minētā atbalsta atgūšanu.

Nodokļu metodes un priekšrocību apmēra dēļ uzskatīdama, ka apvienotajās lietās no T-30/01 līdz T-32/01 un no T-86/02 līdz T-88/02 apstrīdētie pasākumi nav analoģiski strīdīgajam nodokļu pasākumam, PIT ir sagrozījusi lietas dalībnieku strīda būtību, nav ņēmusi vērā pušu sacīkstes principu un turklāt acīmredzami pārkāpusi noteiktu judikatūru par pienākumu norādīt pamatojumu.

PIT ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka Komisijas nostāja jautājumā par 1993. gada atbrīvojumu no nodokļa un/vai nodokļu atlaidi — kā izriet no lietas materiālos esošajiem dokumentiem, kurus PIT, pārkāpjot procesuālās normas, nav izvērtējusi — nav izņēmuma apstāklis, kas būtu varējis pamatot kādu tiesisko paļāvību jautājumā par strīdīgā nodokļu pasākuma likumību, kura saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu liegtu atbalstu atgūt tāpēc, ka tas būtu pretrunā tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.

2.

Kļūda tiesību piemērošanā, PIT neievērojot Regulas Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu saistībā ar samērīguma principu, kurš aizliedz izdot rīkojumu par reģionālā atbalsta maksimālo robežu nepārsniedzoša ieguldījumu atbalsta atgūšanu.

PIT ir pārkāpusi vispārējo samērīguma principu, neuzskatot, ka šo principu ir pārkāpusi Komisija, pieprasīdama atgūt visas summas, kas piešķirtas kā nodokļu atlaide 45 % apmērā no ieguldījumiem, nevis tikai tās, kuras pārsniedz Basku Zemes reģionālā atbalsta maksimālo robežu.

3.

Kļūda tiesību piemērošanā, PIT neievērojot procesuālās normas pierādījumu iegūšanas jautājumā un nolemjot neveikt prasītājas lūgtās pierādījumu iegūšanas darbības attiecībā uz noteiktu tādu Komisijas dokumentu uzrādīšanu, kuri, ievērojot argumentus, ko PIT izmantoja, lai noraidītu prasītājas prasību, ir būtiski tās interešu aizstāvībai. Tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu, pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa un tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

PIT, neveikdama lūgto pierādījumu iegūšanu, ir pārkāpusi prasītājas pamattiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, jo atteicās iegūt prasītājai būtiskus pierādījumus, šādi aizskarot tās tiesības uz aizstāvību, ņemot vērā, ka tās prasījums tika noraidīts ar argumentu, ka tā nebija pierādījusi tieši tos apstākļus, kurus tā vēlējās apliecināt ar neiegūtajiem pierādījumiem: ja ne Komisijas skaidri izklāstīto noraidošo galīgo nostāju attiecībā uz 1994. gada sūdzību par 1993. gada nodokļu tiesību normām (tostarp nodokļu atlaidi), kuras ir strīdīgajam pasākumam būtībā identiski pasākumi, tad vismaz Komisijas attieksmi, kas esot izņēmuma apstāklis, jo šāda rīcība esot radījusi tiesisku paļāvību par 1993. gada nodokļu pasākumu likumību, kā dēļ tika īstenots strīdīgais nodokļu pasākums.