30.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 24/31

—

apmierināt šo apelācijas sūdzību un atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas septītās palātas 2009. gada 16. septembrī lietā T-162/07 pirmajā instancē taisīto spriedumu tādēļ, ka tā pamatojums ir nepietiekams un pārprotams, apelācijas sūdzībā minētos juridiskos jēdzienus Pirmās instances tiesa ir izpratusi kļūdaini un pirmajā instancē sniegtos pierādījumus vērtējusi nepareizi;

—

atzīt, ka Tiesa var taisīt galīgo spriedumu lietā, jo to ļauj tiesvedības stadija (Tiesas Statūtu 61. panta pirmā daļa);

—

vai pakārtoti:

—

nodot lietu atpakaļ Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesai sprieduma taisīšanai apelācijas sūdzības iesniedzējas 2007. gada 8. maijā pret Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju celtajā prasībā par iepriekšminēto iestāžu pretlikumīgu darbību un bezdarbību rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzību, kā norādīts prasībā;

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1)

Pirmās instances tiesa ir atzinusi par vajadzīgiem un samērīgiem Regulas Nr. 2454/93 noteikumus, saskaņā ar kuriem starptautiskajos ūdeņos nozvejotu un trešās valsts teritoriju šķērsojušu zvejas produktu Kopienas izcelsmi var apliecināt tikai ar T2M dokumentu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesa nav atbildējusi uz tās apgalvojumu un argumentu kopumu, it īpaši jautājumā par Kopienu likumdevēja iespēju paredzēt alternatīvus pierādīšanas līdzekļus, jo sevišķi ņemot vērā pasākuma nepiemērotību darījumu nodrošināšanai. Turklāt Pirmās instances tiesa nav pietiekami pamatojusi savu secinājumu jautājumā par Kopienu regulējuma vajadzību un samērīgumu, kļūdaini uzskatīdama, ka muitas dokuments T2M pēc savas dabas radot tiesības uz brīvu apriti.

2)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesa nav pareizi novērtējusi tai sniegtos pierādījumus un tādēļ apgalvojusi, ka Tunisijas muitas iestāžu sabiedrībai “Pigasos” izsniegto dokumentu saturs neesot atbildis T2M dokumenta 13. pozīcijā noteiktajam. Taču no iesniegto dokumentu kopuma izriet, ka Tunisijas muitas iestādes ir veikušas zvejas produktu nepārtrauktu uzraudzību, kuras apliecināšanai ir paredzēts arī Kopienu T2M dokuments. Ar Tunisijas iestāžu izsniegtajiem dokumentiem tiek apliecināts, ka zvejas produkti Tunisijas teritorijā atradās “tranzītā” (transit), proti, režīmā, kurā saskaņā ar valsts tiesībām muitas iestādēm jāveic produkcijas nepārtraukta uzraudzība, apliecināt kuru tiek prasīts arī T2M dokumenta 13. pozīcijā.

3)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa, uzskatīdama, ka sabiedrība “Pigasos” savā Tunisijā veiktajā uzņēmējdarbībā turklāt neesot rīkojusies ar “vajadzīgo rūpību”, ir juridiski kļūdaini interpretējusi šo jēdzienu, uzņēmēja uzmanības un rūpības pienākuma apmēru paplašinādama līdz trešās valsts izpildvaras iestāžu rīcības vispārīgai apšaubīšanai tāpēc vien, ka tām nav saistošas Kopienu tiesības.