—

Asda Stores Ltd vārdā — P. de Bāre [P. De Baere] un M. Kuševskis [M. Kuschewsky], advocaten,

—

Apvienotās Karalistes valdības vārdā — Ī. O’Nīla [E. O’Neill], pārstāve, kurai palīdz K. Bīls [K. Beal], barrister,

—

Itālijas valdības vārdā — I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], pārstāvis, kam palīdz Dž. Albencio [G. Albenzio], avvocato dello Stato,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — K. Lūiss [X. Lewis] un Ž. Otjo [J. Hottiaux], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.), noteikumu, kas ietverti 11. pielikumā minētās Kombinētās nomenklatūras [tabulas] 8528. pozīcijas 3. ailē (turpmāk tekstā — “strīdīgie Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumi”), spēkā esamību.

2

Šis lūgums attiecas arī uz šo noteikumu interpretāciju.

3

Tas attiecas arī uz Papildprotokola, kas parakstīts 1970. gada 23. novembrī Briselē un kas Kopienas vārdā noslēgts, parakstīts un ratificēts ar 1972. gada 19. decembra Padomes Regulu (EEK) Nr. 2760/72 (OV L 293, 1. lpp., turpmāk testā — “Papildprotokols”), kas pievienots Nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Turciju un Eiropas Ekonomikas kopienu, ko 1963. gada 12. septembrī Ankarā parakstīja Turcijas Republika no vienas puses un Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstis un Kopiena no otras puses un kas Kopienas vārdā ir noslēgts, parakstīts un ratificēts ar Padomes 1963. gada 23. decembra Lēmumu 64/732/EEK (OV 1964, 217, 3685. lpp., turpmāk testā — “EEK un Turcijas Asociācijas līgums”), 47. panta interpretāciju.

4

Visbeidzot, minētais lēmums attiecas uz EK un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmuma Nr. 1/95 par Muitas Savienības noslēguma posma ieviešanu (OV 1996, L 35, 1. lpp., turpmāk tekstā — “Lēmums Nr. 1/95”) 44.–47. panta interpretāciju.

5

Šis lūgums ir iesniegts prāvas starp Asda Stores Ltd (turpmāk tekstā — “Asda”) un Commissioners of Her Majesty’s Revenue and Customs (Apvienotās Karalistes muitas iestādes, turpmāk tekstā — “muitas iestādes”) ietvaros attiecībā uz antidempinga nodevu un importa pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā — “PVN”) maksājumiem, kas saistīti ar krāsu televīzijas uztvērēju aparatūru (turpmāk tekstā — “KTV”), kas tiek montēta Turcijā un importēta Apvienotajā Karalistē.

6

Saskaņā ar tā 2. panta 1. punktu EEK un Turcijas Asociācijas līguma mērķis ir veicināt līgumslēdzēju pušu ilgtermiņa un līdzsvarotu tirdzniecības un ekonomikas attiecību stiprināšanu, pilnībā ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt Turcijas [Republikas] ekonomikas paātrinātu attīstību un paaugstināt turku tautas nodarbinātības līmeni un dzīves apstākļus. Šī paša panta 3. punkts paredz, ka šī asociācija sastāv no sagatavošanās posma, pārejas posma un noslēguma posma.

7

EEK un Turcijas Asociācijas līguma 3. panta 1. punkts nosaka:

“Sagatavošanās posma laikā Turcijas [Republika] nostiprina savu ekonomiku ar Kopienas palīdzību, lai tā varētu uzņemties pienākumus, kas tai jāizpilda pārejas un noslēguma posmā.

Piemērošanas noteikumi, kas attiecas uz šo sagatavošanās posmu un it īpaši uz Kopienas atbalstu, ir noteikti pagaidu protokolā un finanšu protokolā, kas ir pievienoti līgumam.”

8

EEK un Turcijas Asociācijas līguma 6. panta redakcija ir šāda:

“Lai nodrošinātu asociācijas režīma piemērošanu un pakāpenisku attīstību, līgumslēdzējas puses tiekas Asociācijas padomē, kas rīkojas ar līgumu piešķirto pilnvaru ietvaros.”

9

EEK un Turcijas Asociācijas līguma 30. pants nosaka:

“Protokoli, kurus līgumslēdzējas puses pievieno šim līgumam, ir tā neatņemamas sastāvdaļas.”

10

Saskaņā ar Papildprotokola 47. pantu:

“1.   Ja divdesmit divu gadu periodā Asociācijas padome pēc līgumslēdzējas puses lūguma konstatē, ka tirdzniecībā starp Kopienu un Turciju piekopj dempingu, tā pie personas vai personām, kas to sākušas, vēršas ar ieteikumiem, kuru nolūks ir dempingu izbeigt.

2.   Pēc paziņošanas Asociācijas padomei cietusī puse var veikt piemērotus aizsardzības pasākumus, ja:

Turklāt, ja cietušās Puses interešu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība, šī Puse, iepriekš informējot Asociācijas padomi, var ieviest pagaidu aizsardzības pasākumus, kas var ietvert antidempinga maksājumus. Šādi pasākumi nav spēkā ilgāk kā trīs mēnešus no lūguma iesniegšanas dienas vai no dienas, kurā cietusī Puse veic aizsardzības pasākumus saskaņā ar šī punkta iepriekšējās daļas b) apakšpunktu.

3.   Ja tiek veikti aizsardzības pasākumi saskaņā ar 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu vai saskaņā ar 2. punkta otro daļu, Asociācijas padome jebkurā laikā var nolemt, ka šādi aizsardzības pasākumi jāaptur, kamēr nav sniegti ieteikumi saskaņā ar 1. punktu.

Asociācijas padome var ieteikt atcelt vai grozīt aizsardzības pasākumus, ko veic saskaņā ar 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu.

4.   Ražojumus, kas cēlušies vai ir brīvā apgrozībā vienā līgumslēdzējā pusē un ir eksportēti uz otru līgumslēdzēju pusi, ieved atpakaļ pirmajā līgumslēdzējā pusē bez jebkādiem muitas nodokļiem, kvantitatīviem ierobežojumiem vai citiem pasākumiem ar līdzvērtīgu iedarbību.

Asociācijas padome var sniegt atbilstīgus ieteikumus šā punkta īstenošanai; tā vadās no Kopienas pieredzes šajā jomā.” [Neoficiāls tulkojums]

11

Ar Lēmumu Nr. 1/95 tika izveidota Muitas savienība starp Kopienu un Turcijas Republiku attiecībā uz precēm, kas principā nav lauksaimniecības produkti. Tas nosaka muitas nodokļu un maksājumu, kam ir līdzvērtīga iedarbība, atcelšanu, kā arī kvantitatīvu ierobežojumu un pasākumu ar līdzvērtīgu iedarbību atcelšanu.

12

Šī lēmuma IV sadaļas III nodaļā ar virsrakstu “Tirdzniecības aizsardzības instrumenti” ir ietverti šādi panti:

44. pants

1.   Pēc vienas vai otras puses pieteikuma Asociācijas padome veic tirdzniecības aizsardzības instrumentu, kas nav līgumslēdzēju pušu aizsardzības pasākumi to attiecībās ar citu līgumslēdzēju pusi, piemērošanas principa atkārtotu pārbaudi. Šīs pārbaudes ietvaros Asociācijas padome var nolemt apturēt šo instrumentu piemērošanu ar nosacījumu, ka Turcijas [Republika] ir piemērojusi tiesību normas, kas attiecas uz konkurenci, valsts atbalstu kontroli, kā arī citus ar iekšējo tirgu saistītos acquis communautaire noteikumus, un ir nodrošinājusi to faktisku piemērošanu, tādējādi sniedzot garantijas pret negodīgu konkurenci, kas ir pielīdzināmas tai, kas pastāv iekšējā tirgū.

2.   Antidempinga pasākumu piemērošanas nosacījumi, kas paredzēti Papildprotokola 47. pantā, paliek spēkā.

45. pants

Izņēmuma kārtā no V sadaļas II nodaļas noteikumiem, minētajā nodaļā norādītās konsultēšanās un lēmumu pieņemšanas procedūras nav piemērojamas tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, kurus veikušas līgumslēdzējas puses.

Tirdzniecības politikas pasākumu pret trešām valstīm piemērošanas ietvaros līgumslēdzējas puses cenšas, cik vien apstākļi un to starptautiskie pienākumi tām ļauj, koordinēt to darbības ar informācijas apmaiņas un konsultāciju palīdzību.

46. pants

Izņēmuma kārtā no I sadaļā paredzētā preču brīvas aprites principa ir iespējams, ka līgumslēdzēja puse, kas ir veikusi vai veic antidempinga pasākumus vai jebkādus citus pasākumus, kas saistīti ar 44. pantā minētajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, attiecībās ar citu līgumslēdzēju pusi vai trešām valstīm var pakļaut attiecīgo preču, kuru izcelsme ir citas līgumslēdzējas puses teritorijā, importu šiem pasākumiem. Tādā gadījumā tas ir jāpaziņo Muitas savienības Apvienotajai komitejai.

47. pants

Izpildot preču importa formalitātes, kas ir iepriekšējos pantos paredzēto tirdzniecības politikas pasākumu priekšmets, valsts, kurā importē, iestādes prasa no importētāja muitas deklarācijā norādīt konkrēto preču izcelsmi.

Var tikt pieprasīts papildu pierādījums, lai pārbaudītu attiecīgo preču precīzu izcelsmi, ja tas ir obligāti vajadzīgs sakarā ar faktiskām un pamatotām šaubām.”

13

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp., turpmāk tekstā — “Kopienas Muitas kodekss”) II sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļas ar virsrakstu “Nepreferenciālā izcelsme” 22. pants paredz:

“23.–26. pants nosaka preču nepreferenciālo izcelsmi šādām vajadzībām:

14

Atbilstoši Kopienas Muitas kodeksa 23. pantam:

“1.   Kādas valsts izcelsme ir precēm, kas pilnīgi iegūtas vai saražotas minētajā valstī.

2.   Jēdziens “kādā valstī pilnīgi iegūtas preces” nozīmē:

3.   Jēdzienā “valsts” 2. punktā ietilpst valsts teritoriālie ūdeņi.”

15

Kopienas Muitas kodeksa 24. pants nosaka:

“Izcelsmes valsts precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts, ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.”

16

Šī kodeksa 25. pants paredz:

“Jebkura pārstrāde vai apstrāde, par kuru ir konstatēts vai par kuru noskaidrotie fakti apstiprina pieņēmumu, ka tās vienīgais nolūks ir apiet Kopienā pastāvošos noteikumus par precēm no konkrētām valstīm, nekādos apstākļos nedrīkst būt par iemeslu tās valsts, kurā tās ražotas, izcelsmes piešķiršanai precēm 24. panta nozīmē.”

17

Atbilstoši minēta kodeksa 26. pantam:

“1.   Tiesību aktos muitas jomā vai citos Kopienas tiesību aktos, kas regulē īpašas jomas, var noteikt, ka jāuzrāda dokuments, kas pierāda preču izcelsmi.

2.   Neatkarīgi no šāda dokumenta uzrādīšanas muitas dienesti pamatotu aizdomu gadījumos var pieprasīt papildu pierādījumus par norādītās izcelsmes atbilstību attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.”

18

Kopienas Muitas kodeksa 249. pants paredz, ka Eiropas Kopienu Komisija pieņem vajadzīgos šī kodeksa īstenošanas noteikumus.

19

Atbilstoši Regulas Nr. 2454/93 39. pantam:

“Saistībā ar 11. pielikumā uzskaitītiem iegūtiem produktiem tā paša pielikuma 3. ailē minēto apstrādi vai pārstrādi uzskata par tādu procesu vai darbību, kas dod izcelsmi atbilstīgi [Kopienas Muitas] kodeksa 24. pantam.

Metode, pēc kuras piemērojami 11. pielikuma noteikumi, ir aprakstīta 9. pielikuma ievada piezīmēs.”

20

Regulas Nr. 2454/93 9. pielikums ar virsrakstu “Ievada piezīmes sarakstiem ar nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas gatavajiem produktiem vai nu dod, vai nedod noteiktas izcelsmes statusu” ietver šādu 2. un 3. piezīmi:

“2. piezīme:

3. piezīme

Piemēram:

Neizšūta drāna var iegūt izcelsmi, to aužot no pavedieniem. Ja vēlāk šo neizšūto drānu izmanto izšūtas gultas veļas darināšanai, tad procentuālo vērtības ierobežojumu, ko piemēro neizšūtas drānas izmantošanai, šajā gadījumā nepiemēro.”

21

Regulas Nr. 2454/93 11. pielikums paredz:

22

Saskaņā ar Padomes 1998. gada 27. novembra Regulas Nr. 2584/98, ar kuru tiek grozīta Regula Nr. 710/95 par noteiktas antidempinga nodevas piemērošanu Malaizijā, Ķīnas Tautas Republikā, Korejas Republikā, Singapūrā un Taizemē ražotu krāsu televīzijas uztvērēju importam un uzliktās pagaidu nodevas iekasēšanu (OV L 324, 1. lpp.), 1. pantu ir noteikta antidempinda nodevas likme, kas piemērojama minētajai 8528. pozīcijā ietilpstošajai aparatūrai.

23

Asda, kas ir Apvienotajā Karalistē dibināta kompānija, šajā dalībvalstī laika posmā no 2000. gada jūnija līdz 2001. gada aprīlim importēja KTV, kuru Turcijā montē Turcijas kompānija Vestel, Electronic Sanayi re Ticavet A. S. (turpmāk tekstā — “Vestel”). Asda iesniegtās importa deklarācijas precizē, ka šo preču izcelsme ir Turcija.

24

Partijām bija pievienoti Turcijas iestāžu izsniegti A. TR1 sertifikāti, kas apliecināja, ka preces ir brīvā apritē saskaņā ar Lēmumu Nr. 1/95. Šajos dokumentos bija precizēts, ka kompensācijas nodeva ir samaksāta Turcijā.

25

Tomēr Apvienotās Karalistes muitas iestādes uzskatīja, ka KTV montāžas, ko Vestel veic Turcijā, nosacījumi liek secināt, ka faktiski, piemērojot strīdīgajos Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumos paredzētos kritērijus, tās izcelsme ir Ķīna un Koreja, valstis, uz kurām attiecas Regulā Nr. 2584/98 paredzētie antidempinga pasākumi.

26

Tātad sakarā ar Asda veikto importu 2003. gada jūnijā un pēc tam tā paša gada oktobrī tika izsniegti importa pēcmuitošanas maksājuma uzdevumi par kopējo summu GBP 410786,52 par antidempinga nodevas un PVN samaksu.

27

Asda pēc tam, kad tika noraidītas tās administratīvās sūdzības Apvienotās Karalistes muitas iestādēs, apstrīdēja šīs nodevas VAT and Duties Tribunal, London [PVN un nodokļu tiesa].

28

Tā kā Asda apstrīd strīdīgo Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumu spēkā esamību un muitas iestāžu veikto šo noteikumu un Papildprotokola, kā arī Lēmuma Nr. 1/95 interpretāciju, VAT and Duties Tribunal, London, nolēma apturēt lietas izskatīšanu un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

29

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai strīdīgie Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumi ir spēkā neesoši, jo tie ir nesaderīgi ar Kopienas Muitas kodeksa 24. panta noteikumiem.

30

Asda norāda, ka strīdīgie Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumi tiktāl, ciktāl tie prasa, lai vērtības pieaugums, kas gūts no montāžas un, attiecīgos gadījumos, tādu daļu iebūvēšanas, kuru izcelsme ir montāžas valstī, būtu vismaz 45 % no KTV cenas no rūpnīcas, lai tās ražošanas [fakts] tiem piešķirtu tās valsts izcelsmi, kur ir notikusi montāža, pamatojas tātad uz pievienotās vērtības kritēriju, ko Asda uzskata par “kvantitatīvu”, kas neesot savienojams ar Kopienas Muitas kodeksa 24. pantā ietvertajiem “kvalitatīvajiem” kritērijiem. Asda apgalvo, ka Komisija esot pārsniegusi pilnvaras, kuras tai piešķīrusi Eiropas Savienības Padome, lai īstenotu tiesību normas, kuras [Padome] ir ieviesusi šajā kodeksā.

31

Ir jāatgādina, pirmkārt, ka saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu izcelsmes valsts precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts, ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.

32

Šajā 24. pantā ir pārņemts Padomes 1968. gada 27. jūnija Regulas (EEK) Nr. 802/68 par preču izcelsmes jēdziena vispārējo definīciju (OV L 148, 1. lpp.) 5. panta teksts, kurš bija piemērojams pirms Kopienas Muitas kodeksa stāšanās spēkā. Interpretējot šo regulu, Tiesa ir nospriedusi, ka no minētā 5. panta izriet, ka noteicošais kritērijs ir pēdējā būtiskā pārstāde vai apstrāde (1989. gada 13. decembra spriedums lietā C-26/88 Brother International, Recueil, 4253. lpp., 15. punkts).

33

Otrkārt, ir jāatgādina, ka Kopienas Muitas kodeksa 249. pants ir pietiekams pamats pilnvarojumam, kas ļauj Komisijai pieņemt minētā kodeksa piemērošanas noteikumus (1999. gada 11. novembra spriedums lietā C-48/98 Söhl & Söhlke, Recueil, I-7877. lpp., 35. punkts).

34

No Tiesas judikatūras izriet, ka Komisija ir tiesīga veikt jebkādus piemērošanas pasākumus, kas vajadzīgi vai lietderīgi pamattiesiskā regulējuma īstenošanai, ar nosacījumu, ka tie nav pretrunā ar šo regulējumu vai ar Padomes piemērošanas noteikumiem (skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu lietā Söhl & Söhlke, 36. punkts).

35

Turklāt Komisijai, piemērojot Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu, lai īstenotu pilnvaras, ko tai ir piešķīrusi Padome, ir rīcības brīvība, kas tai ļauj precizēt šī noteikuma abstraktos jēdzienus attiecībā uz īpašu pārstādi vai apstrādi (skat. 1983. gada 23. marta spriedumu lietā C-162/82 Cousin u.c., Recueil, 1101. lpp., 17. punkts).

36

Attiecībā uz jautājumu par to, vai dažādu elementu montāža ir būtiska pārstāde vai apstrāde, Tiesa jau ir nospriedusi, ka šāda darbība var tikt uzskatīta par izcelsmi norādošu, ja tā veido, aplūkojot to no tehniskā viedokļa un ņemot vērā attiecīgās preces definīciju, ražošanas galīgo stadiju, kuras laikā tiek konkretizēts izmantoto sastāvdaļu lietojums un kuras laikā attiecīgajām precēm tiek piešķirtas to īpašās kvalitatīvās iezīmes (1979. gada 31. janvāra spriedums lietā 114/78 Yoshida, Recueil, 151. lpp., un iepriekš minētais spriedums lietā Brother International, 19. punkts).

37

Tomēr Tiesa nosprieda, ka, ņemot vērā no montāžas jēdziena izrietošo darbību dažādību, pastāv situācijas, kurās pārbaude, pamatojoties uz tehniska rakstura kritērijiem, lai noteiktu preces izcelsmi, var nebūt izšķiroša. Šādos gadījumos kā pakārtots kritērijs ir jāņem vērā montāžas radītā pievienotā vērtība (iepriekš minētais spriedums lietā Brother International, 20. punkts).

38

Tiesa precizē, ka šī kritērija nozīmīgums ir apstiprināts arī ar Starptautisko Konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu (“Kioto konvencija”), kuras vairāki pielikumi Kopienas vārdā tika apstiprināti ar Padomes 1977. gada 3. jūnija Lēmumu 77/415/EEK (OV L 166, 1. lpp.) un kuras notas, kas ir saistītas ar D.1 pielikuma 3. standartu, precizē, ka būtiskas pārstrādes kritērijs praksē var izpausties ar procentu normu, kad vai nu izmantoto materiālu procentuālā vērtība, vai pievienotās vērtības procentuālā attiecība sasniedz noteiktu līmeni (iepriekš minētais spriedums lietā Brother International, 21. punkts).

39

Turklāt ir jānorāda arī, ka ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.), Padome apstiprināja it īpaši nolīgumu par izcelsmes tiesību normām, kas pievienotas Nobeiguma aktam, kas parakstīts 1994. gada 15. aprīlī Marakešā (OV L 336, 144. lpp.), saskaņā ar kuru minēto tiesību normu izstrādes laikā var tikt izmantots procentuālās vērtības kritērijs.

40

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka starptautiskie nolīgumi no to spēkā stāšanās brīža ir nedalāma Kopienu tiesību kārtības sastāvdaļa (skat. it īpaši 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C-344/04 IATA un ELFAA, Krājums, I-403. lpp., 36. punkts). Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atvasināto Kopienu tiesību teksti ir jāinterpretē pēc iespējas saskaņā ar šiem nolīgumiem (skat. it īpaši 2003. gada 9. janvāra spriedumu lietā C-76/00 P Petrotub un Republica/Padome, Recueil, I-79. lpp., 57. punkts).

41

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pievienotās vērtības kritērija izvēle pati par sevi nav nesaderīga ar Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu un ka atsauce uz šo kritēriju pati par sevi nevar pierādīt, ka Komisija ir pārsniegusi īstenošanas pilnvaras, kas tai izriet no minētā kodeksa 249. panta (2007. gada 8. marta spriedums apvienotajās lietās C-447/05 un C-448/05 Thomson un Vestel France, Krājums, I-2049. lpp., 31. punkts).

42

Turklāt ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 802/68 piemērošanai Komisija pieņēma 1970. gada 23. decembra Regulu Nr. 2632/70, kurā noteikta izcelsme radio un televīzijas uztvērējiem (OV L 279, 35. lpp.), kuras noteikumi, kas atsaucas uz pievienotās vērtības kritēriju, būtībā tika pārņemti strīdīgajos Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumos.

43

Saskaņā ar Regulas Nr. 2632/70 otro apsvērumu radio un televīzijas uztvērēju montāža var ietvert atkarībā no montējamā aparāta veida vairāk vai mazāk izstrādātus procesus un līdz ar to — izmantotos līdzekļus un nosacījumus, ar kādiem tā tiek veikta. Minētās regulas trešais apsvērums norāda arī, ka montāža “mūsdienu tehnikas situācijā šajā industrijas nozarē” parasti neveido pati par sevi svarīgu ražošanas stadiju Regulas Nr. 802/68 5. panta izpratnē, bet ka dažos gadījumos tas var būt atšķirīgi, piemēram, ja šīs darbības attiecas uz augstas veiktspējas aparātiem vai aparātiem, kas prasa stingru izmantoto daļu kontroli, vai ja tās ietver arī aparātu veidojošo elementu montāžu. Regulas Nr. 2632/70 ceturtajā apsvērumā ir papildināts, ka darbību dažādība, kas izriet no montāžas jēdziena, pamatojoties uz tehnisko kritēriju, neļauj noteikt gadījumus, kuros šīs darbības veido svarīgu ražošanas stadiju, un šādos apstākļos ir jāņem vērā šādu darbību radītā pievienotā vērtība.

44

Tātad šie iemesli var attaisnot pievienotās vērtības kritērija saglabāšanu strīdīgajos Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumos (iepriekš minētais spriedums lietā Thomson un Vestel France, 35. punkts).

45

Faktiski Komisijai rīcības brīvības ietvaros, kura tai piemīt, lai veiktu vajadzīgos pasākumus Kopienas Muitas kodeksa noteikumu piemērošanai, it īpaši to [noteikumu], kas attiecas uz preču izcelsmi, ir jāpieņem vispārēja rakstura noteikumi, kuros tiesiskās drošības garantēšanas nolūkā ilgtermiņā būtu ievēroti visa ražošanas nozares situācija un kurus līdz ar to nevarētu ietekmēt jebkurā brīdī kāda šīs nozares uzņēmuma atsevišķa situācija (iepriekš minētais spriedums lietā Thomson un Vestel France, 36. punkts).

46

Šādos apstākļos Komisijas vērā ņemtie daudzie no montāžas jēdziena izrietošie darbību veidi visā attiecīgajā industrijas nozarē attaisno atsauci uz pievienotās vērtības kritēriju (iepriekš minētais spriedums lietā Thomson un Vestel France, 37. punkts).

47

Turklāt no rakstveida apsvērumiem, ko iesniedza Asda, izriet, ka dažādo KTV, par kuru ir strīds pamata prāvā, sastāvdaļu montāža ietilpst kompleksā industriālā procesā. Turklāt Tiesā iesniegto lietas materiālu dokumenti neļauj uzskatīt, ka šis process būtu vienāds attiecībā uz visiem KTV ražotājiem. Tie katrā ziņā neļauj konstatēt, ka daudzie no montāžas jēdziena izrietošie darbību veidi nepastāv visā attiecīgajā industrijas nozarē.

48

Šādā kontekstā prasība vienveidīgi piemērot muitas tiesību normas visā Kopienas muitas teritorijā prasa, lai abstraktie pēdējās būtiskās pārstrādes vai apstrādes jēdzieni, uz kuriem attiecībā uz preču kopumu atsaucas Kopienas Muitas kodeksa 24. pants, attiecībā uz tādām īpašām precēm kā KTV būtu precizēti ar īpašiem noteikumiem, kuri var ņemt vērā šo aparātu ražošanas procesu dažādību. Līdz ar to nav izdarīta tiesību kļūda, atsaucoties uz skaidru un objektīvu kritēriju, kāds ir pievienotās vērtības kritērijs, ļaujot izteikt attiecībā uz šī veida precēm, kurām ir komplekss sastāvs, no kā sastāv būtiskā pārstrāde, kas norāda uz to izcelsmi (iepriekš minētais spriedums lietā Thomson un Vestel France, 39. punkts).

49

Turklāt ir jānorāda, ka, ja prasītājas pamata prāvā minētā situācija izriet no KTV ražošanas tehnikas attīstības, nešķiet, ka šai situācijai šādos apstākļos būtu cits raksturs kā vien gadījuma raksturs. Turklāt tādas pašreizējās tehnikas ražošanas attīstība kā plazmas ekrāni var šajā gadījumā būtiski ietekmēt minēto situāciju. No tā izriet, ka uz to nevar lietderīgi atsaukties, lai apstrīdētu atsauces uz pievienotās vērtības kritēriju pamatotību (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Thomson un Vestel France, 44. punkts).

50

Tas pats attiecas uz argumentu, kas pamatots ar valūtas kursa svārstībām, jo, tā kā tās ir tikai īslaicīgas un var svārstīties gan augšup, gan lejup, tās nenozīmē, ka pievienotās vērtības kritērija piemērošana attiecīgajiem uzņēmumiem obligāti izpaudīsies nelabvēlīgi.

51

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka to izvērtēšana nav sniegusi nevienu faktu, kas varētu ietekmēt strīdīgo Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumu spēkā esamību.

52

Otrā līdz piektā jautājuma, kas attiecas uz strīdīgo Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumu interpretāciju, mērķis ir noteikt pievienotās vērtības, kuru KTV ir ieguvusi sakarā ar montāžas darbībām un tādu daļu iestrādāšanu, kuru izcelsme ir montāžas valstī, aprēķināšanas noteikumus.

53

Lai veiktu šo aprēķinu, Asda apgalvo, ka tā piegādātāja Vestel montēto detaļu starpā, lai iegūtu gala produktu, kas ir importētā KTV, vispirms ir jānosaka atsevišķi vienas no šīm detaļām izcelsme, proti, šasijas, kuras kā tādas šis pats piegādātājs ražo no vairākām detaļām, kuru izcelsme ir vairākas valstis. Šādi rīkojoties, minētā šasija, t.i., vienība, kas kontrolē visas aparatūras elektroniskās funkcijas, pēc Asda domām, saskaņā ar tam piemērojamo izcelsmes tiesisko regulējumu būtu jāuzskata par tādu, kuras izcelsme ir Turcija. No tā izrietot, ka iegūtā vērtība sakarā ar tās iebūvēšanu un montāžas darbībām veido vismaz 45 % no attiecīgās KTV cenas no rūpnīcas, kas tātad pati būtu jāuzskata par tādu, kuras izcelsme ir Turcija, kā tika deklarēts tās importa deklarācijā.

54

Šajā kontekstā iesniedzējtiesa ar otrā jautājuma pirmo daļu tātad būtībā jautā, vai strīdīgie Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumi ir interpretējami tādējādi, ka, lai aprēķinātu KTV iegūto vērtību tās ražošanas laikā ar tādiem nosacījumiem kā pamata lietā, vienas atsevišķas detaļas, proti, šasijas, kas iebūvēta gala produktā, nepreferenciālā izcelsme ir jānosaka atsevišķi.

55

Otrā jautājuma otrā daļa un trešais līdz piektais jautājums attiecas būtībā uz to, lai gadījumā, ja šādas detaļas izcelsme būtu jānosaka atsevišķi, noskaidrotu, pamatojoties uz kuru tiesisko regulējumu ir jānosaka šī izcelsme un minētās detaļas vērtība. Tātad šis tiesiskais regulējums ir jāizskata tikai tad, ja iepriekš uz otrā jautājuma pirmo daļu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde, līdz ar to tā ir jāpārbauda pirmā.

56

Ir jāatgādina, ka strīdīgie Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumi prasa, lai vērtības pieaugums, kas gūts no montāžas un, attiecīgos gadījumos, tādu daļu iebūvēšanas, kuru izcelsme ir montāžas valstī, būtu vismaz 45 % KTV cenas no rūpnīcas, lai tās ražošanas [fakts] tai piešķirtu tās valsts izcelsmi, kur ir notikusi montāža, kas veikta no materiāliem vai detaļām, kuru izcelsme ir divās vai vairākās valstīs.

57

Vispirms ir jānorāda, ka attiecīgie pamata prāvā aplūkotie noteikumi ir formulēti vispārēji un nepiešķir nekādu izšķirošu nozīmi, nosakot attiecīgo preču izcelsmi īpašai to sastāvdaļai, tādai kā katodstaru lampai (iepriekš minētais spriedums lietā Thomson un Vestel France, 43. punkts) vai šasijas. Būtiski ir ņemt vērā sastāvdaļu kopumu, kas faktiski un objektīvi ietilpst montāžā, ko veic uzņēmums, kas ražo gala produktu.

58

Faktiski, no vienas puses, nedz Kopienas Muitas kodeksa 24. panta noteikumi, nedz strīdīgie Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumi neparedz, ka šādu novērtējumu var veikt, neņemot vērā montāžas darbības kopumā. Šo noteikumu mērķis nav nedz ņemt vērā preces ražošanas procesā esošās noteiktas montāžas darbības, atstājot neievērotas noteiktas citas darbības, nedz arī mākslīgi nodalīt kādu detaļu kā tādu, nošķirot to no šī paša ražotāja veiktās montāžas.

59

No otras puses, prasība muitas tiesisko regulējumu vienveidīgi piemērot visā Kopienas muitas teritorijā ir pret citādu minēto noteikumu interpretāciju. Faktiski, kā apgalvo Asda, pieļaujot, ka viena no televizora piegādātāja montētajām detaļām, šajā gadījumā — šasijas, ir jāaplūko atsevišķi no montāžas procesa, jo tā kā tāda varētu kļūt par preci, kuras izcelsme ir montāžas valstī, būtu jāatstāj importētāja vai tā piegādātāja ziņā, kā noteikt kurā šī montāžas procesa stadijā viena no importētās preces sastāvdaļām iegūst gala preces raksturu, kas šajā pašā uzņēmumā izmantota kā ražošanas procesa materiāls citā precē. Šāda nostāja, kas preces izcelsmi padara atkarīgu no subjektīva vērtējuma, ir nesaderīga ar attiecīgo tiesību normu objektīvo un paredzamo raksturu, liegtu jebkādu lietderīgu iedarbību strīdīgajiem Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumiem.

60

Tā kā Kopienas regulējums saistībā ar muitas preču novērtējumu ir vērsts uz to, lai izveidotu taisnīgu, vienotu un neitrālu sistēmu, kas izslēdz patvaļīgu vai fiktīvu muitas vērtību izmantošanu (2006. gada 16. novembra spriedums lietā C-306/04 Compaq Computer International Corporation, Krājums, I-10991. lpp., 30. punkts un tajā minētā judikatūra), Kopienas tiesiskais regulējums attiecībā uz preču izcelsmi, kas arī ietilpst tajā pašā mērķī, nevar tikt interpretēts tādējādi, ka tas pieļauj, ka šī izcelsme var būt atkarīga no šādas subjektīvas interpretācijas.

61

Ir skaidrs, ka, ja kādu detaļu, tādu kā šasija, nav montējis piegādātājs, bet gan viņš to ir iegādājies no trešās personas, ir jāņem vērā šī detaļa kā tāda un nevis to veidojošās detaļas, lai īstenotu strīdīgos Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumus. Tādējādi divas tehniski līdzīgas detaļas tiktu aplūkotas dažādi, piemērojot vienu un to pašu Kopienu tiesību noteikumu televizoru piegādātājam atkarībā no tā, vai šo detaļu izcelsme ir attiecīgā piegādātāja ražošanas struktūrā vai arī tās ir iegādātas no trešām personām.

62

Tāpat ir skaidrs, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienlīdzības princips un nediskriminācijas princips prasa, lai līdzīgas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un dažādas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien tādai pieejai nav objektīva attaisnojuma (skat. it īpaši 2006. gada 26. oktobra spriedumu lietā C-248/04 Koninklijke Coöperatie Cosun, Krājums, I-10211. lpp., 72. punkts, un 2007. gada 3. maija spriedumu lietā C-303/05 Advocaten voor de Wereld, Krājums, I-3633. lpp., 56. punkts).

63

Tomēr, pat ja to preču, kuru izcelsme ir attiecīgā piegādātāja ražošanas struktūras, situācija un to preču, kas ir iegādātas no cita piegādātāja, situācija ir tehniski identiskas, no tiesiskā viedokļa tās nav salīdzināmas, it īpaši lai piemērotu ar izcelsmi saistīto tiesisko regulējumu. Faktiski attiecībā uz šīm pēdējām precēm komercdarījums, kura priekšmets tās bija, ar trešo personu principā ļauj objektīvi noteikt brīdi, kurā tās iegūst savu gala produkta raksturu un kurā var arī objektīvi noteikt to izcelsmi. Attiecībā uz citām precēm gluži otrādi nav iespējams iepriekš noteikt šo brīdi, tādēļ tas arī ir atstāts piegādātāja ziņā šādos apstākļos, kam, kā norādīts šī sprieduma 59. punktā, ir subjektīvs raksturs, kas nav saderīgs ar attiecīgo pamata prāvā aplūkoto tiesību normu piemērošanu.

64

Protams, nevar izslēgt, ka piegādātājs tādējādi tiktu mudināts iesaistīt šādu trešo personu, kuras uzdevums būtu veikt montāžu, lai radītu iespaidu, ka šīs preces tiek iegādātas no trešās personas.

65

Tomēr ir jāatgādina, ka saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 25. pantu jebkura pārstrāde vai apstrāde, par kuru ir konstatēts vai par kuru noskaidrotie fakti apstiprina pieņēmumu, ka tās vienīgais nolūks ir apiet Kopienā pastāvošos noteikumus par precēm no konkrētām valstīm, nekādos apstākļos nedrīkst būt par iemeslu tās valsts, kurā tās ražotas, izcelsmes piešķiršanai precēm minētā kodeksa 24. panta nozīmē.

66

Tomēr Asda uzskata, ka, piemērojot Regulas Nr. 2454/93 9. pielikuma 3.2. ievada piezīmes noteikumus (turpmāk tekstā — “3.2. ievada piezīme”), šasiju izcelsme ir jānosaka, pirms tiek noteikta televizora, kurā minētā šasija tiek iebūvēta, izcelsme.

67

Šie noteikumi, kas ir atspoguļoti šī sprieduma 20. punktā, principā ir radušies Komisijas 1991. gada 24. maija Regulas (EEK) Nr. 1364/91, kurā noteikta Kombinētās nomenklatūras XI iedaļā iekļauto tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu izcelsme (OV L 130, 18. lpp.), I pielikumā; regula ir atcelta saskaņā ar Regulas Nr. 2454/93913. pantu. Šie noteikumi tika pārņemti pēdējās minētās regulas 9. pielikumā un tādēļ principā ir piemērojami gan tekstilizstrādājumiem, kas norādīti minētās regulas 10. pielikumā, gan arī citiem produktiem, kas nav tekstilmateriāli un kas ir ietverti šīs pašas regulas 11. pielikumā.

68

Tomēr 3.2. ievada piezīmes noteikumu saturs, ko paskaidro piemērs, kurš ir norādīts pēc šīs piezīmes teksta, obligāti paredz, ka to piemērošana ir ierobežota ar gadījumiem, kuros attiecībā uz produktu, kas minēts pirmajās divās Regulas Nr. 2454/93 10. un 11. pielikuma ailēs, ir paredzēts šo pielikumu 3. ailē tiesiskais regulējums, kurš paredz kādas šajā produktā iebūvētās sastāvdaļas robežvērtību (piemēram, Kombinētās nomenklatūras 6301.–6306. pozīcijā 3. ailē ietvertie noteikumi, kas minēti Regulas Nr. 2454/93 10. pielikumā).

69

Turpretī šo noteikumu piemērošana nevar tikt paplašināta attiecībā uz minētā 11. pielikuma produktiem, attiecībā uz kuriem, kā tas ir televīzijas uztvērēju aparatūras gadījumā, šī paša pielikuma 3. ailē ir paredzēta norma, kas nosaka nevis šajā produktā iebūvētas sastāvdaļas robežvērtību, bet gan tikai maksimālo vērtības pieaugumu, kas gūts no montāžas un, attiecīgos gadījumos, tādu daļu iebūvēšanas, kuru izcelsme ir montāžas valstī.

70

Ja tas tā ir, 3.2. ievada piezīmes noteikumu piemērošanai tādam produktam kā pamata prāvā minētais faktiski nebūtu nekādas nozīmes. Tā kā strīdīgie Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumi paredz televīzijas uztvērēju aparātu izcelsmes tiesisko regulējumu, tas nav piemērojams citu produktu izcelsmes un tātad šasiju, pa kurām ir runa pamata prāvā, izcelsmes noteikšanai. Ja šīs piezīmes noteikumi būtu lasāmi tādējādi, ka tie izslēdz šo televizoru sastāvdaļu no izcelsmes tiesiskā regulējuma attiecībā uz šiem televizoriem piemērošanas, šie noteikumi šķiet pilnīgi lieki.

71

Katrā ziņā no pašiem 3.2. ievada piezīmes noteikumiem izriet, ka tie paredz gadījumu, kurā attiecīgais produkts ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu ražošanas gaitā. No tā izriet, ka attiecībā uz šo produktu izcelsmes jautājums vairs nerodas un ka līdz ar to tāds tiesiskais regulējums, kas nosaka tā izcelsmi un kas ietverts Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma 3. ailē, tam nav piemērojams, bet ir piemērojams tikai tam, kā montāžā tas tiek iebūvēts.

72

Pieņemot, ka 3.2. ievada piezīmes noteikumi nozīmē, ka pievienotās vērtības kritērijs nav piemērojams šasiju izcelsmes noteikšanai un ka tās noteikšanai ir jāpiemēro tikai Kopienas Muitas kodeksa 24. panta noteikumi, šāda interpretācija varētu interesēt tikai tad, ja importētas tiktu pašas šasijas un tātad būtu jānosaka to izcelsme, kā tas nav pamata lietas situācijā.

73

Šādos apstākļos uz otrā jautājuma pirmo daļu ir jāatbild, ka strīdīgie Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai veiktu KTV ražošanas procesā iegūtās pievienotās vērtības aprēķinu tādos apstākļos kā pamata lietā, nav atsevišķi jānosaka konkrētas detaļas, piemēram, šasijas, nepreferenciālā izcelsme.

74

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz šiem jautājumiem nav jāatbild.

75

Ar savu sesto līdz devīto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, kādi ir EEK un Turcijas Asociācijas līgumslēdzējām pusēm uzliktie pienākumi, piemērojot Papildprotokola 47. panta un Lēmuma Nr. 1/95 44.–47. panta noteikumus. Asda apgalvo, ka faktiski antidempinga nodevas, kas no tās tika pieprasītas, bija aprēķinātas, pamatojoties uz noteikumiem, kurus Kopiena ir pieņēmusi, pārkāpjot šos pienākumus.

76

No vienas puses, ir jānorāda — kā apgalvo Apvienotās Karalistes valdība un kā izriet arī no Papildprotokola, kas parakstīts 1970. gadā, 47. panta 1. punkta — antidempinga pasākumu piemērošanas nosacījumi, kas regulēti minētajā 47. pantā, bija paredzēti tikai 22 gadu ilgam laika posmam. No tā izriet, ka, ja šī panta noteikumi tomēr, iespējams, izrādītos piemērojami tādā lietā kā pamata lieta, tad tas būtu, pateicoties Lēmuma Nr. 1/95 44. panta 2. punkta noteikumiem, kas skaidri saglabā spēkā šos piemērošanas nosacījumus.

77

No otras puses, ir jānorāda, ka, lai gan Papildprotokola 47. panta pirmo trīs punktu noteikumi attiecas uz dempinga praksi un tādēļ varētu šajā gadījumā būt nozīmīgi pamata prāvas izšķiršanā, tomēr minētā panta 4. punkts regulē situāciju, kas ir pavisam citādāka nekā minētajā prāvā un attiecas uz atkārtoti importētiem produktiem.

78

Šādos apstākļos sestais līdz devītais jautājums ir jāaplūko kā tādi, kas ir saistīti ar Lēmuma Nr. 1/95 44. panta noteikumu, lasot tos kontekstā ar Papildprotokola 47. panta 1.–3. punktu, un Lēmuma Nr. 1/95 45.–47. panta noteikumu interpretāciju.

79

Tomēr ar savu desmito jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai šie noteikumi ir ar tiešu iedarbību valsts tiesās un tādējādi ļauj atsevišķiem tirgus dalībniekiem atsaukties uz šo normu pārkāpumu, apstrīdot antidempinga nodevu noteikšanu, kas pretējā gadījumā būtu jāmaksā.

80

Ja uz šo jautājumu būtu jāatbild, ka minētajiem noteikumiem nav tiešas iedarbības, to interpretācijai no attiecīgo tirgus dalībnieku viedokļa nebūtu nekādas intereses un tātad uz sesto līdz devīto jautājumu nebūtu jāatbild.

81

Šajā kontekstā ir jāmaina jautājumu secība un jāizvērtē vispirms desmitais jautājums pārformulētā redakcijā un pēc tam attiecīgi sestais līdz devītais jautājums.

82

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Kopienas ar trešām valstīm noslēgta līguma noteikumam ir tieša iedarbība, ja, ņemot vērā tā formulējumu, kā arī šī līguma mērķi un raksturu, noteikums paredz skaidru un precīzu pienākumu, kura ieviešana vai iedarbība nav atkarīga no jebkāda tālāka pasākuma pieņemšanas. No tā izriet, ka gadījumā, ja līgums paredz sadarbību starp līgumslēdzējpusēm, daži no tā noteikumiem, atbilstoši iepriekš minētajiem nosacījumiem un ņemot vērā šī līguma mērķi un raksturu, var tieši noteikt personu tiesisko stāvokli (šajā sakarā skat. 2005. gada 12. aprīļa spriedumu lietā C-265/03 Simutenkov, Krājums, I-2579. lpp., 21. un 28. punkts).

83

EEK un Turcijas Asociācijas padomes lēmuma noteikumiem var būt tieša iedarbība (šajā sakarā skat. 1990. gada 20. septembra spriedumu lietā C-192/89 Sevince, Recueil, I-3461. lpp., 14. un 15. punkts, kā arī 1999. gada 4. maija spriedumu lietā C-262/96 Sürül, Recueil, I-2685. lpp., 60. punkts).

84

1987. gada 30. septembra sprieduma lietā 12/86 Demirel (Recueil, 3719. lpp.) 23. un 25. punktā Tiesa cita starpā ir uzskatījusi, ka Papildprotokola noteikumi, kam galvenokārt ir programmas raksturs un kas neveido pietiekami precīzus un beznosacījumu noteikumus, nevar tikt uzskatīti par dalībvalstu tiesību sistēmā tieši piemērojamām Kopienu tiesību normām.

85

Pirmkārt, ir jāsecina, ka, lai arī Lēmuma Nr. 1/95 44. panta 1. punkta noteikumi Asociācijas padomei dod iespēju atlikt tirdzniecības aizsardzības instrumentu piemērošanu, tiem katrā ziņā ir nosacījuma raksturs, jo tie šo pilnvaru īstenošanai izvirza nosacījumu, ka Turcijas Republika ir piemērojusi tiesību normas, kas saistītas ar konkurenci un valsts atbalstu kontroli, kā arī citiem ar iekšējo tirgu saistītiem acquis communautaire noteikumiem, un ir nodrošinājusi to faktisku piemērošanu.

86

Tātad šādi noteikumi prasa citu pasākumu veikšanu, lai tiktu skartas tirgus dalībnieku tiesības. Šie noteikumi, kam nav beznosacījuma rakstura, nevar tieši regulēt privātpersonu tiesisko situāciju un tādējādi nevar atzīt arī to tiešo iedarbību.

87

Otrkārt, Papildprotokola 47. panta 1.–3. punkta un Lēmuma Nr. 1/95 46. panta noteikumi, tā kā tie līgumslēdzējām pusēm dod iespēju veikt atbilstošus aizsardzības pasākumus, neietver nevienu pienākumu (šajā sakarā skat. attiecībā uz EEK un Turcijas Asociācijas līguma 25. panta piemērošanu 2002. gada 14. novembra spriedumu lietā C-251/00 Ilumitrónica, Recueil, I-10433. lpp., 73. punkts). Ar tiešo iedarbību saistītā Tiesas judikatūra šiem noteikumiem tātad nav piemērojama.

88

Turklāt, tā kā šie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja šī iespēja tiek īstenota, attiecīgā līgumslēdzēja puse atbilstoši Papildprotokola 47. pantam paziņo par šo pasākumu Asociācijas padomei vai arī atbilstoši Lēmuma Nr. 1/95 46. pantam Muitas savienības Apvienotajai komitejai, tie nosaka pienākumu tikai attiecībā uz EEK un Turcijas Asociācijas līguma pusēm. Šī vienkāršā starpiestāžu informācijas sniegšanas formalitāte, kas neskar nedz privātpersonu tiesības, nedz pienākumus un kuras neievērošana neietekmē viņu tiesisko situāciju, līdz ar to nevar piešķirt minētajiem noteikumiem tiešas iedarbības raksturu.

89

Treškārt, attiecībā uz Lēmuma Nr. 1/95 45. pantu pietiek secināt, kas tas tikai aicina līgumslēdzējas puses koordinēt to darbības ar informācijas apmaiņas un konsultāciju palīdzību un tātad neuzliek nekādus pienākumus. Tiesas judikatūra, kas attiecas uz tiešo iedarbību, līdz ar to nav piemērojama arī šim noteikumam.

90

Visbeidzot, kas attiecas uz Lēmuma Nr. 1/95 47. panta noteikumiem, turpretī ir jānorāda, ka tie atbilst iepriekš minētās judikatūras par tiešo iedarbību nosacījumiem. Tas skaidri, precīzi un bez nosacījumiem izteiktos noteikumos, kuru izpilde vai iedarbība nav atkarīga no citu tiesību normu pieņemšanas, ietver pienākumu valsts, kurā importē, iestādēm prasīt no importētāja norādīt muitas deklarācijā konkrēto preču izcelsmi. Tomēr, ņemot vērā attiecīgo noteikumu priekšmetu un raksturu, šāds pienākums, kas izsaka līgumslēdzēju pušu vēlmi pieprasīt no importētājiem, lai tie sniegtu noteiktu informāciju, var tieši regulēt tirgus dalībnieku tiesisko situāciju. Tātad ir jāatzīst šo noteikumu tiešā iedarbība, jo privātpersonām, kurām tie ir piemērojami, ir tiesības atsaukties uz šiem noteikumiem dalībvalstu tiesās.

91

Šādos apstākļos uz desmito jautājumu ir jāatbild, ka, no vienas puses, Lēmuma Nr. 1/95 44. panta noteikumiem, lasot tos kontekstā ar Papildprotokola 47. panta 1.–3. punktu, un Lēmuma Nr. 1/95 45. un 46. panta noteikumiem nav tiešas iedarbības valsts tiesās un tie tādējādi neļauj atsevišķiem tirgus dalībniekiem atsaukties uz šo normu pārkāpumu, apstrīdot antidempinga nodevu noteikšanu, kas pretējā gadījumā būtu jāmaksā. No otras puses, Lēmuma Nr. 1/95 47. panta noteikumiem ir tieša iedarbība un privātpersonām, kam tie ir piemērojami, ir tiesības uz tiem atsaukties dalībvalstu tiesās.

92

Ņemot vērā uz desmito jautājumu sniegto atbildi, uz sesto, septīto un devīto jautājumu, kas attiecas uz citu noteikumu, nevis Lēmuma Nr. 1/95 47. panta noteikumu interpretāciju, nav jāatbild.

93

Ar savu astoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Lēmuma Nr. 1/95 47. panta noteikumi ir interpretējami tādējādi, ka tie prasa, lai tirgus dalībniekiem tiktu paziņota informācija, kuru līgumslēdzējām pusēm, kas ir veikušas antidempinga pasākumus, ir jāsniedz atbilstoši Lēmuma Nr. 1/95 46. pantam Muitas savienības Apvienotajai komitejai vai atbilstoši Papildprotokola 47. panta 2. punktam Asociācijas padomei.

94

Šajā sakarā ir jāsecina, ka iepriekš minētie Papildprotokola 47. panta 2. punkta noteikumi un Lēmuma Nr. 1/95 46. panta noteikumi paredz, kā tika minēts šī sprieduma 88. punktā, tikai starpiestāžu informācijas sniegšanas formalitātes. Tā kā abi panti regulē tikai starptautisko tiesību attiecības starp Kopienu un Turcijas Republiku, nevar uzskatīt, ka tie turklāt ietver līgumslēdzējām pusēm pienākumu informēt privātpersonas, kas ir to jurisdikcijā. Līdz ar to, nepastāvot skaidriem pretējiem noteikumiem, Lēmuma Nr. 1/95 47. pants nevar tikt interpretēts tādējādi, ka tas no līgumslēdzējām pusēm netieši prasa, lai tās paziņotu šo informāciju tirgus dalībniekiem.

95

Lai gan attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ir tiesības tikt iepriekš skaidri un precīzi informētiem par antidempinga pasākumiem, kas tiem varētu tikt piemēroti, un lai gan tādējādi šādi pasākumi ir atbilstoši jāpublicē, proti, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, šīs prasības nekādi neparedz, ka minētajiem tirgus dalībniekiem turklāt ir jābūt informētiem par formalitātēm, kas ir ieviestas tikai līgumslēdzēju pušu interesēs.

96

Turklāt apstāklis, ka tādi antidempinga pasākumi kā pamata lietā, kā to apgalvo Asda, nav bijuši pietiekami publicēti, ja tas tiktu pierādīts un tādā gadījumā tas būtu jānožēlo, katrā ziņā neatstātu nekādu iespaidu uz informācijas sniegšanas pienākumu, kas līgumslēdzējām pusēm ir uzlikts tikai attiecībā uz to izveidotajām iestādēm, lai nodrošinātu EEK un Turcijas Asociācijas līguma un Muitas Savienības, kas izveidota starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turcijas Republiku, funkcionēšanu.

97

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz astoto jautājumu ir jāatbild, ka Lēmuma Nr. 1/95 47. panta noteikumi ir interpretējami tādējādi, ka tie neprasa, lai tirgus dalībniekiem tiktu paziņota informācija, kuru līgumslēdzējām pusēm, kas ir veikušas antidempinga pasākumus, ir jāsniedz atbilstoši Lēmuma Nr. 1/95 46. pantam Muitas savienības Apvienotajai komitejai vai atbilstoši Papildprotokola 47. panta 2. punktam Asociācijas padomei.

98

Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas personām, kuras nav lietas dalībnieki, radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: