EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.10.2024

COM(2024) 485 final

PIELIKUMS

Priekšlikumam

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas saskaņā ar Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gajānas Kooperatīvo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību Apvienotajā uzraudzības un pārskatīšanas komitejā jāieņem Savienības vārdā attiecībā uz Apvienotās uzraudzības un pārskatīšanas komitejas reglamenta un šķīrējtiesas darba kārtības noteikšanu

JMRC LĒMUMS Nr. ……….. par nolīguma starp ES un Gajānu 26. pantā minētās šķīrējtiesas darba kārtības pieņemšanu

JMRC,

ņemot vērā nolīgumu starp ES un Gajānu, kas parakstīts Monreālā (Kanāda) 2022. gada 15. decembrī un stājās spēkā 2023. gada 1. jūnijā, un jo īpaši tā 26. pantu,

tā kā:

nolīgumā ir paredzēts, ka JMRC pieņem šķīrējtiesas darba kārtību,

JMRC IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

(vieta) …

PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS DARBA KĀRTĪBA

I iedaļa. Ievada noteikumi

1. pants

Piemērošanas joma

1.Šī šķīrējtiesas darba kārtība papildina un precizē Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu (turpmāk “nolīgums”) starp Eiropas Savienību (turpmāk “Savienība”) un Gajānas Kooperatīvo Republiku (turpmāk “Gajāna”) un jo īpaši tā 26. pantu par šķīrējtiesu.

2.Šī šķīrējtiesas darba kārtība ir vērsta uz to, lai puses, izmantojot šķīrējtiesas mehānismu, varētu izšķirt strīdus, kas to starpā varētu rasties saistībā ar šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā šķīrējtiesas darba kārtībā piemēro šādas definīcijas:

-“šķīrējtiesa” ir šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 26. panta 1. punktu;

-“šķīrējtiesnesis” ir šķīrējtiesas loceklis;

-“prasītāja puse” ir puse, kas pieprasa izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar nolīguma 26. panta 1. punktu;

-“atbildētājs” ir otra puse;

-“puses pārstāvis” ir kādas puses nodarbināta vai iecelta persona, kas šo pusi pārstāv strīdā par kādu no nolīguma noteikumiem;

-“diena” ir kalendārā diena, ja vien nav noteikts citādi;

-“trešā persona” ir puse, kas nav strīdā iesaistītā puse, taču piedalās šķīrējtiesas procedūrā;

-“Starptautiskais birojs” ir Pastāvīgās šķīrējtiesas Starptautiskais birojs;

-“PCA noteikumi” ir Pastāvīgās šķīrējtiesas 2012. gada noteikumi par šķīrējtiesu, kas ir spēkā no 2012. gada 17. decembra, tostarp visi to turpmākie grozījumi;

-“PCA iecēlējiestāde” ir Pastāvīgās šķīrējtiesas iestāde, kas saskaņā ar PCA noteikumiem ir atbildīga par šķīrējtiesnešu iecelšanu atbilstīgi PCA noteikumiem.

3. pants

Piemērojamie tiesību akti

1.Šķīrējtiesa piemēro nolīgumu, kā interpretēts saskaņā ar Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām un citiem starptautisko tiesību līgumiem, noteikumiem un principiem, kuri attiecas uz strīdu un ir piemērojami starp pusēm.

2.Neskarot 1. punktu, gadījumos, kad strīdā, kas iesniegts izskatīšanai šķīrējtiesā, rodas jautājums par tāda nolīgumā ietverta noteikuma interpretāciju un piemērošanu, kurš definēts, atsaucoties uz kādas puses tiesību aktu noteikumu, šķīrējtiesa attiecīgā gadījumā puses iekšzemes tiesību aktus var ņemt vērā kā faktu. Rīkojoties šādi, šķīrējtiesa ievēro prevalējošo interpretāciju, ko par iekšzemes tiesību aktiem sniegušas minētās puses tiesas vai iestādes. Jebkāda šķīrējtiesas sniegta puses iekšzemes tiesību aktu interpretācija minētās puses tiesām vai iestādēm nav saistoša.

4. pants

Paziņojumi

1.Jebkuru šķīrējtiesas pieprasījumu, paziņojumu, rakstveida iesniegumu vai citu dokumentu vienlaikus nosūta abām pusēm un – vajadzības gadījumā – Starptautiskajam birojam.

Jebkuru vienas puses pieprasījumu, paziņojumu, rakstveida iesniegumu vai citu dokumentu, kas adresēts šķīrējtiesai, kā kopiju vienlaikus nosūta otrai pusei un – vajadzības gadījumā – Starptautiskajam birojam.

Jebkuru vienas puses pieprasījumu, paziņojumu, rakstveida iesniegumu vai citu dokumentu, kas adresēts otrai pusei, kā kopiju vienlaikus nosūta šķīrējtiesai un – vajadzības gadījumā – Starptautiskajam birojam.

2.Jebkuru 1. punktā minēto paziņojumu nosūta, izmantojot e-pastu vai – attiecīgā gadījumā – citus telesakaru līdzekļus, ar kuriem reģistrē tā nosūtīšanu. Ja vien netiek pierādīts kas cits, šāds paziņojums ir uzskatāms par nogādātu tā nosūtīšanas dienā.

3.Saskaņā ar nolīguma 22. pantu visus paziņojumus adresē par finanšu jautājumiem atbildīgajam ministram (Gajānas gadījumā) un Savienības delegācijas Gajānā vadītājam (Savienības gadījumā).

4.Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstveida iesniegumos vai citos dokumentos, kas attiecas uz šķīrējtiesas procedūru, var izlabot, nogādājot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

5.Ja dokumenta nogādes termiņa pēdējā diena ir Gajānas vai Savienības oficiāla brīvdiena, dokuments ir uzskatāms par nogādātu nākamajā darbdienā.

5. pants

Pārstāvji

Puses var tikt pārstāvētas vai tām var palīdzēt to izvēlētas personas saskaņā ar pušu iekšējiem noteikumiem un procedūrām. Šādu personu vārdi, uzvārdi un adreses rakstiski jāpaziņo otrai pusei, tostarp tas, vai iecelšana notiek palīdzības vai pārstāvības nolūkā.

II iedaļa. Šķīrējtiesas izveide

6. pants

Šķīrējtiesnešu iecelšana

1.Ievērojot 5. punktu, katra Puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Divi šādi ieceltie šķīrējtiesneši izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kurš darbosies kā šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

2.Ja 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts vienas puses paziņojums par šķīrējtiesneša iecelšanu, otra puse nav paziņojusi pirmajai pusei par savu iecelto šķīrējtiesnesi, tad pirmā puse var lūgt Starptautisko biroju iecelt otru šķīrējtiesnesi. PCA iecēlējiestāde pēc iespējas ātrāk ieceļ otru šķīrējtiesnesi.

3.Ja 30 dienu laikā pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas abi šķīrējtiesneši nav vienojušies par trešā šķīrējtiesneša izvēli, tad puses, ievērojot 5. punktu, var lūgt Starptautisko biroju iecelt trešo šķīrējtiesnesi saskaņā ar piemērojamiem PCA noteikumiem. PCA iecēlējiestāde pēc iespējas ātrāk ieceļ trešo šķīrējtiesnesi. Veicot iecelšanu, PCA iecēlējiestāde izmanto šādu saraksta izveides procedūru:

a) PCA iecēlējiestāde paziņo katrai pusei identisku sarakstu, kurā ir vismaz trīs personu vārdi un uzvārdi;

b) katra puse 15 dienu laikā pēc šā saraksta saņemšanas var to nosūtīt Starptautiskajam birojam, nenosūtot otrai pusei saraksta kopiju un dzēšot tās personas/to personu vārdu un uzvārdu, pret kurām tā iebilst, kā arī prioritārā secībā numurējot sarakstā atlikušo personu vārdus un uzvārdus;

c) pēc iepriekš minētā laikposma beigām PCA iecēlējiestāde ieceļ trešo šķīrējtiesnesi no to kandidātu vidus, kuri tikuši apstiprināti tai nosūtītajos sarakstos, ievērojot pušu norādīto prioritāro secību;

d) ja kāda iemesla dēļ iecelšanu nevar veikt saskaņā ar šo procedūru, PCA iecēlējiestāde var izmantot savu rīcības brīvību trešā šķīrējtiesneša iecelšanai.

4.Ieceļot šķīrējtiesnešus, puses un PCA iecēlējiestāde var brīvi izvēlēties personas, kuras ir Pastāvīgās šķīrējtiesas locekļi.

5.Ieceļot šķīrējtiesnešus, puses un PCA iecēlējiestāde neizvēlas personas, kuras ir Savienības iestāžu, Savienības dalībvalsts valdības vai Gajānas valdības locekļi, ierēdņi vai citi darbinieki.

7. pants

Šķīrējtiesas neizveidošana

Ja nav bijis iespējams izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar 6. pantu, tad PCA iecēlējiestāde pēc jebkuras puses pieprasījuma izveido šķīrējtiesu un, to darot, var atsaukt jebkuru jau iecelto personu un iecelt visus šķīrējtiesnešus, kā arī iecelt vienu no viņiem par šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Ja PCA iecēlējiestāde to uzskata par lietderīgu, tā var atkārtoti iecelt jau iepriekš ieceltās personas.

8. pants

Šķīrējtiesnešu neatkarība un imunitāte

1.Šķīrējtiesneši ir neatkarīgi un objektīvi, darbojas individuāli un nepieņem nevienas organizācijas vai valdības norādījumus.

2.Ja personu uzrunā saistībā ar viņas iespējamo iecelšanu par šķīrējtiesnesi, minētā persona izpauž pusēm un PCA iecēlējiestādei visus apstākļus, kas varētu radīt pamatotas šaubas par minētās personas objektivitāti vai neatkarību. Šķīrējtiesnesis no iecelšanas brīža un visā šķīrējtiesas procedūras laikā nekavējoties izpauž pusēm, Starptautiskajam birojam un pārējiem šķīrējtiesnešiem visus apstākļus, kas varētu radīt pamatotas šaubas par minētā šķīrējtiesneša objektivitāti vai neatkarību.

3.Šķīrējtiesnešiem ir imunitāte pret tiesvedību Savienībā un Gajānā attiecībā uz darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar šķīrējtiesu.

9. pants

Ex parte sakari

1.Šķīrējtiesa netiekas un nesazinās ar pusi, neesot klāt otrai pusei.

2.Šķīrējtiesnesis neapspriež procesa priekšmetu ar vienu vai abām pusēm bez pārējo šķīrējtiesnešu klātbūtnes.

10. pants

Šķīrējtiesneša aizstāšana

1.Ja šķīrējtiesas procedūras laikā šķīrējtiesnesis mirst vai atkāpjas, tad šķīrējtiesneša aizstājēju ieceļ vai izvēlas saskaņā ar 6. pantā paredzēto procedūru, kuru piemēro aizstājamā šķīrējtiesneša iecelšanai vai izvēlei.

2.Gadījumā, ja šķīrējtiesnesis nepilda savus pienākumus vai de jure vai de facto nespēj pildīt savus pienākumus, piemēro 11. pantā paredzēto procedūru šķīrējtiesneša noraidīšanai un aizstāšanai.

3.Ja kāds šķīrējtiesnesis tiek aizstāts, šķīrējtiesas procedūru atsāk tajā posmā, kurā aizstātais šķīrējtiesnesis beidza pildīt savus pienākumus, ja vien šķīrējtiesa nenolemj citādi.

11. pants

Šķīrējtiesnešu noraidījums

1.Jebkura puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, ja pastāv apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par šķīrējtiesneša objektivitāti vai neatkarību.

2.Puse var noraidīt tās iecelto šķīrējtiesnesi tikai tādu iemeslu dēļ, kurus tā uzzinājusi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

3.Puse, kura plāno noraidīt šķīrējtiesnesi, 30 dienu laikā pēc tam, kad par minētā šķīrējtiesneša iecelšanu ir paziņots pusei, kas izsaka noraidījumu, vai 30 dienu laikā pēc tam, kad minētajai pusei ir kļuvuši zināmi apstākļi, kuri varētu radīt pamatotas šaubas par šķīrējtiesneša objektivitāti vai neatkarību, nosūta paziņojumu par šādu noraidījumu.

4.Paziņojumu par noraidījumu nosūta otrai pusei, noraidītajam šķīrējtiesnesim, pārējiem šķīrējtiesnešiem un Starptautiskajam birojam. Paziņojumā par noraidījumu norāda noraidījuma iemeslus.

5.Ja kāda puse ir noraidījusi šķīrējtiesnesi, visas puses var piekrist noraidījumam. Pēc noraidījuma šķīrējtiesnesis var arī atkāpties no amata. Nevienā no minētajiem gadījumiem tas nenozīmē noraidījuma iemeslu pamatotības atzīšanu.

6.Ja 15 dienu laikā no paziņojuma par noraidījumu dienas otra puse nepiekrīt noraidījumam vai ja šķīrējtiesnesis, pret kuru izteikts noraidījums, neatkāpjas, puse, kas izteikusi noraidījumu, var izvēlēties turpināt noraidījuma procedūru. Šādā gadījumā 30 dienu laikā no paziņojuma par noraidījumu dienas minētā puse lūdz PCA iecēlējiestādi pieņemt lēmumu par noraidījumu.

7.Pieņemot lēmumu par noraidījumu, PCA iecēlējiestāde var norādīt lēmuma iemeslus, ja vien puses nevienojas par to, ka iemeslus nenorāda. Ja PCA iecēlējiestāde atbalsta noraidījumu, šķīrējtiesneša aizstājēju ieceļ vai izvēlas saskaņā ar 6. pantā paredzēto procedūru, kuru piemēro aizstājamā šķīrējtiesneša iecelšanai vai izvēlei.

III iedaļa. Šķīrējtiesas procedūra

12. pants

Vispārīgi noteikumi

1.Šķīrējtiesa vada šķīrējtiesas procedūru veidā, kādu tā uzskata par piemērotu, ja vien tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret pusēm un tas, ka attiecīgā procedūras posmā katrai pusei tiek dota pienācīga iespēja izklāstīt savu viedokli. Šķīrējtiesa, īstenojot savu rīcības brīvību, vada šķīrējtiesas procedūru tā, lai izvairītos no nevajadzīgas kavēšanās un izdevumiem un nodrošinātu taisnīgu un efektīvu strīda izšķiršanas procesu.

2.Šķīrējtiesas nolēmums ir galīgs un saistošs Savienībai un Gajānai.

3.Savienība un Gajāna nodrošina to, ka šķīrējtiesas nolēmums pilnībā ir publiski pieejams, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.

13. pants

Šķīrējtiesas vieta

4.Šķīrējtiesas vieta ir Hāga, ja vien nav panākta citāda vienošanās.

5.Šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu preču, cita īpašuma vai dokumentu pārbaudīšanai. Puses tiek laicīgi informētas, lai tām būtu iespēja piedalīties šādā pārbaudē.

14. pants

Konfidencialitāte

1.Katra puse un šķīrējtiesa ievēro konfidencialitāti attiecībā uz jebkuru informāciju, ko otra puse iesniegusi šķīrējtiesai un ko minētā otra puse noteikusi par konfidenciālu. Ja puse šķīrējtiesai iesniedz rakstveida iesniegumu, kas ietver konfidenciālu informāciju, tā 15 dienu laikā iesniedz arī publiskojamu iesniegumu bez šīs konfidenciālās informācijas.

2.Šo procedūru noteikumi neliedz pusei izpaust plašākai sabiedrībai savu nostāju. Kamēr šķīrējtiesas procedūra nav pabeigta, puse neizpauž nekādu informāciju, ko otra puse noteikusi par konfidenciālu.

3.Šķīrējtiesa organizē slēgtu sēdi, ja kādas puses iesniegtais izklāsts un argumenti ietver konfidenciālu informāciju. Ja šķīrējtiesas sēde ir slēgta, puses ievēro sēdes konfidencialitāti.

15. pants

Šķīrējtiesas darbība

1.Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vada visas šķīrējtiesas sanāksmes. Šķīrējtiesa var deleģēt šķīrējtiesas priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

2.Šķīrējtiesa var veikt savu darbību jebkādā veidā, tostarp izmantojot tālruni, e-pastu, faksa sūtījumus vai datorsakarus.

3.Šķīrējtiesas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesa var atļaut tās apspriedēs piedalīties arī šķīrējtiesnešu palīgiem.

4.Jebkuru nolēmumu vai ziņojumu sagatavošana ir tikai un vienīgi šķīrējtiesas kompetencē, un to nedeleģē.

5.Ja šķīrējtiesa uzskata, ka nepieciešams mainīt kādu procesuālo termiņu, lai veiktu kādus citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā pēc apspriešanās ar pusēm rakstveidā tās informē par izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem un par jauno termiņu vai vajadzīgo pielāgojumu.

16. pants

Šķīrējtiesas darba grafiks

1.Kolīdz pēc šķīrējtiesas izveides tas ir praktiski iespējams un pēc tam, kad puses ir tikušas aicinātas paust savu viedokli, šķīrējtiesa nosaka šķīrējtiesas pagaidu grafiku. Šķīrējtiesa jebkurā laikā pēc tam, kad puses ir tikušas aicinātas paust savu viedokli, var šo laikposmu pagarināt vai saīsināt.

2.Katra puse 10 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveides var iesniegt argumentētu pieprasījumu atzīt lietu par steidzamu. Tādā gadījumā šķīrējtiesa 15 dienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas lemj par minēto pieprasījumu.

17. pants

Organizatoriskā sanāksme

1.Puses tiekas ar šķīrējtiesu 30 dienu laikā pēc tās izveides dienas, lai vienotos par jautājumiem, kuru apspriešanu puses vai šķīrējtiesa uzskata par lietderīgu, tai skaitā par: a) šķīrējtiesnešiem maksājamo atalgojumu un izdevumiem; b) šķīrējtiesas darba uzdevumiem un c) šķīrējtiesas procedūras grafiku.

2.Ja vien puses nevienojas citādi, šķīrējtiesas darba uzdevumi ir šādi: a) izskatīt šķīrējtiesas izveides pieprasījumā minēto jautājumu, ņemot vērā attiecīgos nolīguma noteikumus, uz kuriem atsaucas puses; b) konstatēt to, vai izskatāmais pasākums atbilst nolīguma noteikumiem, un c) pieņemt nolēmumu.

18. pants

Rakstveida izklāsti

Prasītāja puse iesniedz savu rakstveida izklāstu ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveides dienas. Atbildētājs iesniedz savu rakstveida izklāstu ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc prasītājas puses rakstveida izklāsta iesniegšanas dienas.

19. pants

Sēdes

1.Balstoties uz grafiku, kas noteikts organizatoriskajā sanāksmē, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar pusēm un pārējiem šķīrējtiesnešiem informē puses par šķīrējtiesas sēdes datumu, laiku un vietu. Ievērojot 6. punktu, puse, kuras teritorijā notiek šķīrējtiesas sēde, šo informāciju publisko.

2.Šķīrējtiesa var rīkot papildu sēdes, ja puses par to vienojas.

3.Visi šķīrējtiesneši ir klāt sēdē visu sēdes laiku.

4.Neatkarīgi no tā, vai sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties turpmāk uzskaitītās personas. Piedalīšanās ir atkarīga no iepriekšējas vienošanās starp pusēm:

(a)puses pārstāvji;

(b)šķīrējtiesnešu padomdevēji, palīgi un administratīvais personāls;

(c)eksperti, kurus šķīrējtiesa nolēmusi pieaicināt;

(d)liecinieki;

(e)trešās personas.

5.Katra puse ne vēlāk kā 7 dienas pirms sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesai un otrai pusei sarakstu ar to personu vārdiem un uzvārdiem, kuras attiecīgās puses uzdevumā šķīrējtiesas sēdē mutvārdos sniegs argumentus vai cita veida izklāstu, sarakstu ar citiem pārstāvjiem, kas piedalīsies sēdē, un sarakstu ar lieciniekiem, kuri sēdē sniegs liecības.

6.Šķīrējtiesas sēdes ir atklātas, ja vien šķīrējtiesa pēc savas ierosmes vai pēc pušu pieprasījuma nelemj citādi.

7.Šķīrējtiesa, apspriežoties ar pusēm, lemj par pienācīgiem loģistikas pasākumiem un procedūrām, lai nodrošinātu to, ka atklātās sēdes tiek efektīvi vadītas. Šajās procedūrās var izmantot arī tīmekļapraidi tiešraidē vai videosistēmu.

8.Šķīrējtiesas sēdes norise, kurā prasītājai pusei un atbildētājam nodrošina vienādu laiku gan argumentu, gan atspēkojuma sadaļā, ir šāda:

Argumenti

a) prasītājas puses argumenti;

b) atbildētāja argumenti.

Atspēkojoši argumenti

a) prasītājas puses atbilde;

b) atbildētāja pretatbilde.

9.Sēdes laikā šķīrējtiesa var jebkurai no pusēm vai lieciniekiem jebkurā laikā uzdot jautājumus.

10.Šķīrējtiesa organizē sēdes protokolēšanu un protokola sagatavošanu un nodošanu pusēm 7 dienu laikā pēc sēdes. Puses var sniegt savas piezīmes par protokolu, un šķīrējtiesa tās var ņemt vērā.

11.Katra puse 10 dienu laikā pēc sēdes dienas var iesniegt papildu rakstisku izklāstu par jebkuru jautājumu, kas tika aplūkots sēdē.

20. pants

Noklusējuma princips

1.Ja viena no pusēm, kas pienācīgi informēta saskaņā ar šīm procedūrām, neierodas uz šķīrējtiesas sēdi, nenorādot tam pietiekamu iemeslu, šķīrējtiesa var turpināt šķīrējtiesas procedūru.

2.Ja kāda no pusēm, kurai tika pienācīgi prasīts uzrādīt dokumentārus pierādījumus, noteiktajā termiņā to neizdara, nenorādot tam pietiekamu iemeslu, šķīrējtiesa var pieņemt nolēmumu par pierādījumiem.

21. pants

Rakstveida jautājumi

1. Šķīrējtiesa jebkurā procesa posmā var rakstveidā iesniegt jautājumus vienai vai abām pusēm. Visu vienai pusei iesniegto jautājumu kopiju sniedz otrai pusei.

2.Katra puse sniedz otrai pusei savu uz šķīrējtiesas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Otrai pusei ir iespēja 7 dienu laikā pēc šādas kopijas nogādāšanas rakstveidā sniegt piezīmes par minētajām puses atbildēm.

22. pants

Trešās personas

1.Ja vien puses nevienojas citādi, šķīrējtiesa var pieņemt brīvprātīgus rakstveida izklāstus no kādas puses fiziskas personas vai kādas puses teritorijā iedibinātas juridiskas personas, kas ir neatkarīga no pušu valdībām, ar nosacījumu, ka:

(a) šķīrējtiesa saņem minētos izklāstus 10 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveides dienas;

(b) minētie izklāsti ir tieši nozīmīgi šķīrējtiesas izskatāmajiem faktu vai tiesību jautājumiem;

(c)minētie izklāsti ietver aprakstu par personu, kas iesniedz šo izklāstu, tai skaitā attiecībā uz fizisku personu – valstspiederību, savukārt attiecībā uz juridisku personu – tās iedibināšanas vietu, darbības raksturu, juridisko statusu, vispārīgos mērķus un finansējuma avotus, un

(d)minētajos izklāstos ir konkretizēts, kādas ir attiecīgās personas intereses saistībā ar šķīrējtiesas procesu.

2.Izklāstus nosūta pusēm, lai tās varētu iesniegt piezīmes. Puses 15 dienu laikā pēc izklāstu nogādes dienas var iesniegt šķīrējtiesai piezīmes.

3.Šķīrējtiesa savā nolēmumā norāda visus izklāstus, ko tā saņēmusi saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šķīrējtiesai nav pienākuma savā ziņojumā pievērsties šādi iesniegtos izklāstos sniegtajiem argumentiem.

4.Ja šķīrējtiesa nolemj savā ziņojumā pievērsties izklāstos minētajiem argumentiem, tā arī ņem vērā visas piezīmes, ko puses izteikušas saskaņā ar šā panta 2. punktu.

23. pants

Eksperti

1.Šķīrējtiesa var iecelt vienu vai vairākus ekspertus, kas tai rakstiski ziņo par konkrētiem jautājumiem, kurus nosaka šķīrējtiesa. Šķīrējtiesas noteikto eksperta darba uzdevumu kopiju iesniedz pusēm.

2.Pēc eksperta ziņojuma saņemšanas šķīrējtiesa nosūta ziņojuma kopiju pusēm, kurām sniedz iespēju rakstiski izteikt savu viedokli par ziņojumu. Pusei ir tiesības pārbaudīt jebkuru dokumentu, uz kuru eksperts ir balstījis savu ziņojumu.

3.Pēc vienas puses pieprasījuma ekspertu pēc ziņojuma iesniegšanas var uzklausīt šķīrējtiesas sēdē, kurā pusēm ir iespēja iztaujāt ekspertu. Šādā sēdē katra no pusēm var uzaicināt ekspertus–lieciniekus, lai sniegtu liecības par strīda jautājumiem.

IV iedaļa. Šķīrējtiesas nolēmumi

24. pants

Lēmumi

Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai pieņemtu lēmumus vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, jautājumu izšķir ar balsu vairākumu.

25. pants

Nolēmuma forma

1.Nolēmums ir rakstisks, un tajā izklāsta konstatētos faktus, iztirzā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamību un pamato konstatējumus un secinājumus.

2.Nolēmumu paraksta šķīrējtiesneši, un tajā norāda dienu, kad tas ir pieņemts, kā arī šķīrējtiesas vietu. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, tajā norāda paraksta(-u) neesības iemeslu.

26. pants

Nolēmuma interpretācija

1.Katra puse 30 dienu laikā pēc nolēmuma saņemšanas var lūgt šķīrējtiesu sniegt nolēmuma interpretāciju, par to paziņojot otrai pusei un PCA iecēlējiestādei.

2.Interpretāciju sniedz rakstiski 30 dienu laikā pēc lūguma saņemšanas. Interpretācija ir daļa no nolēmuma, un vajadzības gadījumā piemēro 15. un 25. panta noteikumus.

27. pants

Nolēmuma labojumi

1.Katra puse 30 dienu laikā pēc nolēmuma saņemšanas var lūgt šķīrējtiesu izlabot nolēmumā jebkādas aprēķina kļūdas, jebkādas pārrakstīšanās vai gramatiskās kļūdas vai jebkādas līdzīgas kļūdas, par to paziņojot otrai pusei un PCA iecēlējiestādei. Tomēr šķīrējtiesa 30 dienu laikā pēc nolēmuma paziņošanas var veikt šādus labojumus pēc savas iniciatīvas.

2.Visus labojumus veic rakstiski, un tie ir daļa no nolēmuma, un vajadzības gadījumā piemēro 15. un 25. panta noteikumus.

28. pants

Papildu nolēmums

1.Katra puse 30 dienu laikā pēc nolēmuma saņemšanas var lūgt šķīrējtiesu pieņemt papildu nolēmumu attiecībā uz apgalvojumiem, kas izteikti šķīrējtiesas procedūrā, taču nav iekļauti nolēmumā, par to paziņojot otrai pusei un PCA iecēlējiestādei.

2.Ja šķīrējtiesa uzskata, ka lūgums pieņemt papildu nolēmumu ir pamatots, kā arī uzskata, ka iepriekš minēto apgalvojumu neiekļaušana ir labojama, nerīkojot turpmākas sēdes vai neiesniedzot turpmākus pierādījumus, tā 30 dienu laikā pēc lūguma saņemšanas pieņem papildu nolēmumu.

3.Ja tiek pieņemts papildu nolēmums, attiecīgi piemēro 15. un 25. pantu.

29. pants

Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

1.Puses veic visus nepieciešamos pasākumus ar mērķi labticīgi izpildīt šķīrējtiesas nolēmumu. Puses 10 dienu laikā pēc šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas vienojas par pieņemamu termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei. Ja starp pusēm ir domstarpības par pieņemamu termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, katra puse rakstveidā pieprasa sākotnējai šķīrējtiesai noteikt pieņemamā termiņa ilgumu un vienlaikus paziņo par to otrai pusei saskaņā ar 7. punktu. ES un Gajāna, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

2.Ja starp pusēm ir domstarpības par kāda pasākuma atbilstību šķīrējtiesas nolēmumam, puse var rakstveidā pieprasīt šķīrējtiesas nolēmumu šajā jautājumā. Šķīrējtiesa 90 dienu laikā vai – steidzamās lietās – 45 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu.

Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži šķīrējtiesneši nespēj vēlreiz sapulcēties, lai izskatītu pieprasījumu, tad izveido jaunu šķīrējtiesu, kā noteikts 6. pantā. Nolēmums jāpaziņo 60 dienu laikā pēc jaunās šķīrējtiesas izveides dienas.

3.Ja šķīrējtiesa nolemj, ka kāda puse nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu, tā nosaka jaunu izpildes termiņu.

Ja puse turpina nepildīt šķīrējtiesas nolēmumu, otra puse ir tiesīga apturēt nolīguma darbību saskaņā ar nolīguma 28. pantu, par to paziņojot atbildētājam. Nolīguma darbības apturēšana ir samērīga ar attiecīgo pienākuma pārkāpumu, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un attiecīgās tiesības, un, ja apturēšanas pamatā ir fakts, ka atbildētājs joprojām nepilda šķīrējtiesas nolēmumu.

Nolīguma darbības apturēšana ir noteikta uz laiku un piemērojama tikai līdz brīdim, kad puse ir izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu, vai līdz brīdim, kad puses ir vienojušās citādi atrisināt strīdu.

4.Puse paziņo JMRC un otrai pusei par visiem pasākumiem, kurus tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par savu pieprasījumu izbeigt nolīguma darbības apturēšanu, ko pieprasījusi otra puse.

5.Ja puses 45 dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas dienas nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina to, ka atbildētājs izpilda šķīrējtiesas nolēmumu, katra puse ar rakstveida pieprasījumu var lūgt sākotnējai šķīrējtiesai izlemt šo jautājumu. Šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai pusei.

Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži šķīrējtiesneši nespēj vēlreiz sapulcēties, lai izskatītu pieprasījumu, tad izveido jaunu šķīrējtiesu, kā noteikts 6. pantā. Šķīrējtiesas nolēmumu 75 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo pusēm un JMRC.

6.Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās šķīrējtiesneši nespēj vēlreiz sapulcēties, lai izskatītu 2. punktā minēto pieprasījumu, tad izveido jaunu šķīrējtiesu, kā noteikts 6. pantā. Tādā gadījumā jaunās šķīrējtiesas nolēmumu paziņo 90 dienu laikā pēc jaunās šķīrējtiesas izveides dienas.

30. pants

Izlīgums vai citi pamati šķīrējtiesas procedūras izbeigšanai

1.Ja pirms nolēmuma pieņemšanas puses vienojas par izlīgumu strīdā, šķīrējtiesa vai nu pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procedūras izbeigšanu vai, ja to pieprasa abas puses un šķīrējtiesa tam piekrīt, šķīrējtiesa sastāda izlīgumu šķīrējtiesas nolēmuma veidā, kurā izklāstīti vienošanās nosacījumi. Šķīrējtiesai nav pienākuma pamatot nolēmumu, kurā izklāstīti vienošanās nosacījumi.

2.Ja pirms nolēmuma pieņemšanas šķīrējtiesas procedūras turpināšana kļūst neiespējama vai zaudē jēgu kāda iemesla dēļ, kurš nav minēts 1. punktā, šķīrējtiesa informē puses par savu nodomu izdot rīkojumu, ja vien kāda puse neizvirza pamatotus iebildumus. Puses tad sāk apspriešanos, lai atrisinātu strīdu.

V iedaļa. Izmaksas

31. pants

Izmaksas

1.Šķīrējtiesa savā nolēmumā nosaka šķīrējtiesas procedūras izmaksas. Termins “izmaksas” ietver tikai:

(a)šķīrējtiesnešu honorārus, kuri norādīti atsevišķi katram tiesnesim un kurus nosaka šķīrējtiesa saskaņā ar dienas naudu, par ko puses vienojušās šķīrējtiesnešu iecelšanas laikā;

(b) ceļa un citus izdevumus, kas radušies šķīrējtiesnešiem;

(c)izdevumus par ekspertu konsultācijām un citu atbalstu, ko pieprasījusi šķīrējtiesa;

(d)ceļa un citus izdevumus, kas radušies lieciniekiem, ja šķīrējtiesa ir apstiprinājusi šādus izdevumus.

2.Šķīrējtiesas izmaksas principā sedz lietā zaudējusī puse. Taču šķīrējtiesa var sadalīt šīs izmaksas starp pusēm, ja tā konstatē, ka sadalījums ir pamatots, ņemot vērā lietas apstākļus.

3.Šķīrējtiesa nevar iekasēt papildu honorārus par sava nolēmuma interpretāciju, labošanu vai papildināšanu.

32. pants

Drošības naudas iemaksa

1.Šķīrējtiesa tās izveidošanās dienā var pieprasīt katrai pusei iemaksāt avansā drošības naudu, kas atbilst 31. pantā minētājām izmaksām.

2.Šķīrējtiesas procedūras laikā šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm papildu drošības naudas iemaksu.

3.Ja pieprasītā drošības nauda 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nav iemaksāta pilnā apmērā, šķīrējtiesa informē puses, lai viena no tām veic vajadzīgo maksājumu. Ja šāds maksājums netiek veikts, šķīrējtiesa var izdot rīkojumu par šķīrējtiesas procedūras apturēšanu vai izbeigšanu.

4.Pēc nolēmuma pieņemšanas šķīrējtiesa veic uzskaiti par drošības naudu, kas saņemta no pusēm, un neizmantoto atlikumu atgriež pusēm.