Grozītās produkta specifikācijas publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas publicē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2022/C 385/13)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar šā maznozīmīgā grozījuma apstiprināšanas pieteikumu var iepazīties Komisijas datubāzē eAmbrosia.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA GARANTĒTU TRADICIONĀLO ĪPATNĪBU GADĪJUMĀ

“Rögös túró”

ES Nr.: TSG-HU-1113-AM01 – 1.6.2022

Dalībvalsts vai trešā valsts: Ungārija

1.   Reģistrējamais nosaukums

“Rögös túró”

2.   Produkta veids

1.3. grupa. Sieri

3.   Reģistrācijas pamatojums

3.1.   Produkts:

☒	iegūts ar minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu;

☐	ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām.

“Rögös túró” ražošanas metode krasi atšķiras no citu svaigpiena sieru ražošanas metodes. Lieko sūkalu daudzumu no recekļa, kas no pamatsastāvdaļas — piena — iegūts, sarecinot to ar pienskābi vai jauktas recināšanas procesā, atdala uzmanīgi, ar gravitācijas nodrošinātu pašnoteci, un dekantējot, t. i., ar pašpresēšanās paņēmienu, nodrošinot — arī sadalīšanas un iepakošanas posmā —, lai saglabātos produkta drupanā, kunkuļainā, ziedkāpostus atgādinošā konsistence.

“Rögös túró” atšķiras no citu veidu biezpiensiera galvenokārt pēc konsistences, ko tam piešķir recināšanas un sūkalu atdalīšanas procesi.

Nevienam citam svaigsieram vai piena produktam nav konsistences, kuru veido vaļīgi kunkuļi, kas, pateicoties šādai ražošanas metodei, atgādina ziedkāpostus.

Šo produktu, kas ir izgatavots bez aromatizētājiem, laiž pārdošanā nedaudz skābenā, raksturīgi mitrā un drupanā stāvoklī, un tas atšķiras no citu veidu svaigsiera, ko pārdod tirgū un ko ražo, izmantojot termisku apstrādi un mīcīšanu vai kā, piemēram, saldumu un krēmveida kūku vai konditorejas izstrādājumu pamatsastāvdaļu.

“Rögös túró” uzskata par vienu no ungāru virtuves pamatelementiem. Daudzus klasiskus ēdienus var pagatavot, izmantojot tikai “Rögös túró”.

3.2.   Vai nosaukums:

☒	ir tradicionāli lietots attiecībā uz īpašo produktu;

☐	identificē produkta tradicionālo raksturu vai specifiskās iezīmes.

Vārds “rögös” [kunkuļains] nosaukumā izsaka produkta īpašo raksturu: tas apzīmē produkta konsistenci, ko veido biezpiena graudi, kas atgādina ziedkāpostus. Vārds “túró”, ko ir grūti tulkot citās valodās, norāda uz svaigsieru ar patīkami skābenu, atsvaidzinošu un aromātisku garšu.

4.   Apraksts

4.1.   Ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta apraksts, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības, kas ir produkta specifikas pamatā (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

“Rögös túró” ir ziloņkaula vai dzeltenīgi baltas krāsas piena produkts, kas sava kunkuļainuma dēļ atgādina ziedkāpostus, un tam ir patīkami skābena un svaiga garša, ko pavada smaržīgums un aromātiskums. Ražošanas laikā kunkuļi paliek veseli; tie netiek iebojāti vai sadrupināti.

Kunkuļu virsmu klāj sūkalu plēvīte. Mitruma sadale kunkuļos ir tik vienmērīga, ka tie ir mitri arī iekšienē.

Fizikālās un ķīmiskās prasības

Taukainuma pakāpe	Minimālais sausnas saturs, % (m/m)	Tauku saturs sausnā, % (m/m)		Skābums (°SH)
ļoti trekns	40,0	vismaz	60,0	60 –100
trekns	35,0	vismaz	45,0
		zemāks par	60,0
daļēji nokrejots	25,0	vismaz	25,0
		zemāks par	45,0
ar zemu tauku saturu	20,0	vismaz	10,0
		zemāks par	25,0
nokrejots	15,0	zemāks par	10,0	60 –90

Organoleptiskās prasības

Izskats	Vienmērīgā ziloņkaula krāsā vai — ja tas ir trekns vai ļoti trekns — dzeltenīgi baltā krāsā.
Konsistence	Elastīgu kunkuļu sakupums (4–20 mm lielumā), kurš atgādina ziedkāpostus un kurā var būt nedaudz sūkalu. Ja šādi produkti ir iepakoti mehanizēti, tie iepakojumā var izskatīties kā viendabīgs bloks, kas var sadalīties vaļīgu kunkuļu sakupumos, kuri atgādina ziedkāpostus. Ēdot produkta konsistence ir izteikti kunkuļaina, taču tā netraucē norīt kumosu.
Aromāts	Patīkami skābens, aromātisks, tīrs, bez neraksturīgām smakām.
Garša	Patīkami skābena, svaiga un aromātiska, ar smaržīgumu, tīra, bez neraksturīgām niansēm.

4.2.   Apraksts (vajadzības gadījumā ar norādījumiem par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām) par ražošanas metodi, kas jāievēro ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta ražotājiem, un par produkta sagatavošanas metodi (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Vielas un instrumenti, ko var izmantot

Vielas, kas atbilst spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā noteiktajiem kvalitātes standartiem:

a)	svaigs vai pasterizēts govs piens — no vājpiena līdz pilnpienam;

b)	krējums, kas ir vai nav homogenizēts;

c)	pienskābes kultūra (piemēram, masveidā ražota kultūra vai dziļi sasaldēta vai liofilizēta piena ierauga kultūra);

d)	himozīns (jaukta tipa sarecināšanai).

Ražošanas metode

“Rögös túró” var ražot, izmantojot jauktu, lēnas vai straujas recināšanas metodi. “Rögös túró”, kas ražoti, izmantojot šīs trīs metodes, pēc kvalitātes parametriem neatšķiras.

Lai gan posmi ir vieni un tie paši, tehnoloģiskos procesus paātrina, paaugstinot temperatūru un palielinot pievienotās pienskābes kultūras (himozīna) daudzumu. Straujas sarecināšanas metodes galvenais mērķis ir palielināt efektivitāti un labāk izmantot ražošanas traukus.

1.   Priekšnogatavināšana

Šis process attiecas tikai uz straujās sarecināšanas metodi. Izmantojot lēnās sarecināšanas metodi, govs pienam nav jābūt iepriekš nogatavinātam.

Straujajā recināšanā govs piena priekšnogatavināšana saīsina sarecināšanas ilgumu. Priekšnogatavināšanas laikā pienu, kas pasterizēts, kad tā skābums ir 6,0–7,2 °SH, priekšnogatavina, līdz tas sasniedz 9–11 °SH. Priekšnogatavināšana notiek 12–15 °C temperatūrā un ilgst 6–8 stundas.

Piens tiek priekšnogatavināts (iepriekš paskābināts) siera vannās vai piena tvertnēs. Pēc tam priekšnogatavināto pienu pēc iespējas drīzāk ievieto recināšanas ierīcē (mucā).

2.   Tauku satura koriģēšana

Ja vajadzīgs koriģēt tauku saturu, govs pienam pievieno pilnpienu vai homogenizētu krējumu atkarībā no galīgās treknuma pakāpes, kāda vajadzīga attiecīgajam “Rögös túró”.

3.   Ierauga pievienošana

Lēnās recināšanas laikā govs pienu sarecina 22–32 °C temperatūrā, izmantojot 0,5–1,5 % lielu daudzumu pienskābes kultūras (vai līdzvērtīgu daudzumu pulverveida vai saldētas pienskābes kultūras).

Straujās recināšanas laikā priekšnogatavināto pienu sarecina 30–32 °C temperatūrā, izmantojot 4–5 % lielu daudzumu pienskābes kultūras.

4.   Recekļa iegūšana

Pienu, kam pievienotas ierauga kultūras, ievieto recināšanas tvertnē un recina 12–20 stundas (lēnās recināšanas gadījumā) vai 4–6 stundas (straujās recināšanas gadījumā), līdz tā skābums sasniedz 30–38° SH. Lēnā recināšana notiek 22–32 °C temperatūrā, bet straujā recināšana noris 30–32 °C temperatūrā. Kad skābums sasniedz prasīto vērtību, receklis lūzt vienmērīgi un ir vērojama neliela sūkalu atdalīšanās. Jauktajā recināšanā izmanto arī himozīnu.

5.   Recekļa apstrāde

Mērķis ir samazināt ūdens saturu receklī, līdz panāk, ka tas atbilst saturam, kāds produktam ir tipisks. Šo procedūru veido pirmās presēšanas, karsēšanas un otrās presēšanas posms. Tā kā receklis ir samērā drupans, tā apstrāde jāveic ar pienācīgu rūpību.

Pirmajā presēšanas posmā recekli sagraiza, izmantojot ierīci, kas nodrošina saudzīgu sagraizīšanu, kas to viegli sadala; tad recekli sakapā, samaisa un vajadzības gadījumā atstāj atpūtināt. Šajā posmā mērķis ir nodrošināt, lai sūkalas no recekļa izdalītos (t. i., lai sinerēze notiktu) ātri. Sakapāšanas laikā sacietējušo recekli, kas atpūtināts dažas minūtes (apstākļos, kad tā skābums ir 30–38 °SH), sakapā apmēram valrieksta (2–3 cm) lieluma graudos. Pēc sakapāšanas daļa no sūkalām jānotecina. Nākamajā posmā, lai pasargātu recekli no sadrupšanas, graizīšanas ierīcē ievieto aizsargvairogu vai graizīšanas ierīces vietā lieto lāpstiņas. Sakapātie recekļa kunkuļi, kas joprojām peld sūkalās, tiek saglabāti kustībā, tos maisot. Ja recekļa kunkuļi nesacietē pietiekami ātri, lai iegūtu vajadzīgo “Rögös túró” konsistenci, sacietināšanas procesu var veicināt, neilgu laiku atstājot tos atpūtināt. Pēc īsa atpūtināšanas brīža recekļa kunkuļi jāmaisa atkal, lai tie nesaliptu kopā.

Pēc pirmā presēšanas posma seko karsēšana. Tās mērķis ir panākt, ka recekļa kunkuļi sarūk vēl vairāk, un atbrīvot sūkalas. Recekli karsē ar intensitāti 1 °C 2,5 minūtēs, nepārtraukti maisot, līdz temperatūra sasniedz 30–40 °C (lēnās recināšanas gadījumā) vai 36–48 °C (straujās recināšanas gadījumā).

Otrās presēšanas laikā sūkalainais receklis jāmaisa nepārtraukti un jāatstāj atpūtināt, līdz tas sasniedz vēlamo blīvumu. Lēnās recināšanas gadījumā otrās presēšanas posmu var izlaist.

6.   Atdzesēšana un notecināšana

Mērķis ir novērst sakapātā un sasildītā recekļa pārlieku paskābināšanu un jebkādu mikrobioloģisko kontaminantu izplatīšanos, apturēt recekļa kunkuļu salipšanu kopā un regulēt tā sablīvēšanos. Recekli atdzesē recināšanas ierīcē (mucā vai tvertnē), ievērojot 3–4 °C minūtē lielu intensitāti, līdz tā temperatūra sasniedz 18–22 °C.

Dzesēšanas vide var būt pašas mucas vai tvertnes sūkalas, kurām jāļauj pārvietoties pa plākšņu siltummaini, kas ir iebūvēts notecināšanas ierīcē, un jābūt atdzesētām līdz temperatūrai, kas ir zemāka par 5 °C. Kad sūkalas notecinātas, dzesēšanai var izmantot arī dzeramo ūdeni. Dzesēšanas kamerā veikta atdzesēšana sniedz arī pietiekamu drošību. No pārmērīgas paskābināšanās pasargā arī mūsdienīgas mikroorganismu kultūras.

“Rögös túró” sūkalu un recekļa maisījumu no recināšanas ierīces notecina ar gravitācijas palīdzību vai izmanto sūkni, kas saglabā recekļa konsistenci.

7.   Sūkalu atdalīšana

No recekļa notecinātās sūkalas šajā posmā ir jāatdala. Galvenais kunkuļainās konsistences veidošanas posms ir sūkalu atdalīšanas (dekantēšanas) metodes izmantošana. Atdalot sūkalas, recekli ik palaikam saudzīgi pakustina, lai nodrošinātu, ka saglabājas tā ziedkāpostus atgādinošā konsistence. Atdalīšana turpinās, līdz sausnas un skābju saturs sasniedz vajadzīgajai treknuma pakāpei atbilstīgo vērtību.

8.   Pārliešana, iepakošana, marķēšana un uzglabāšana

Pārliešanas un iepakošanas posmā ir svarīgi nodrošināt, lai produkta kunkuļainā konsistence netiktu salauzīta vai bojāta. Iepakošanas laikā var izmantot inertu aizsarggāzi. Uz iepakojuma jānorāda 4.1. punktā minētais tauku saturs.

“Rögös túró” jāuzglabā temperatūrā, kas nepārsniedz 10 °C, izmantojot metodi, kas izslēdz jebkādu mehānisku ietekmi.

Pārbaudes prasību minimums

Ņemot vērā produkta “Rögös túró” specifiskumu, ir īpaši jāpārbauda šādi tā aspekti:

ražošanā izmantojamo sastāvdaļu (govs piena, krējuma, tīro pienskābes baktēriju kultūru) specifiskās kvalitātes īpašības. Minētās sastāvdaļas ir:

—	svaigs govs piens, kura maksimālais skābums ir 7,2° SH,

—	krējums, kura plazmas maksimālais skābums ir 7,2° SH,

—	pienskābes kultūra, kas satur paskābinātājas un aromatizētājas pienskābes baktērijas ar pietiekami labu paskābināšanas spēju — no 36° SH līdz 40° SH (piemēram, masveidā ražota kultūra vai dziļi sasaldēta vai liofilizēta piena ierauga kultūra).

Ražošanas procesā jāievēro 4. punkta noteikumi, jo īpaši:

—	recekļa iegūšanā: skābums (30–36° SH) un sarecināšanas laiks (4–20 stundas),

—	recekļa apstrādē: recekļa blīvuma pārbaudīšana (tam jābūt krēmīgam pēc taustes, un jābūt iespējai izņemt recekli no ierīces ar vajadzīgo precizitāti, ja skābums ir 32–38° SH),

—	recekļa atdzesēšana (līdz tas ar 3–4 °C minūtē lielu intensitāti sasniedz 18–22 °C),

—	sūkalu atdalīšana (saudzīgi, ar notecināšanu bez presēšanas, t. i., ar gravitācijas palīdzību).

Gatavā produkta kvalitāte:

—	pārbaudot fizikālās un ķīmiskās prasības (treknuma pakāpe, sausnas saturs, tauku saturs, skābums), jāievēro 4. punkta noteikumi,

—	pārbaudot organoleptiskās prasības (izskats, konsistence, garša un smarža), jāievēro 4. punkta noteikumi.

4.3.   Apraksts par galvenajiem elementiem, kas nosaka produkta tradicionālās īpašības (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

18.–20. gadsimtā biezpiensieri tika patērēti svaigi vai konservēti, sasmalcinot tos dabiskajā stāvoklī līdz graudu vai lazdu riekstu lieluma gabaliņiem (Magyar Néprajz nyolc kötetben, Akadémiai Kiadó, Magyar Tudományos Akadémia).

Viena no vēsturiskajām atsaucēm uz biezpiensiera kunkuļainumu datējama ar laiku pēc Pirmā pasaules kara. Tajā teikts, ka “biezpiensieru sasmalcina līdz lazdu riekstu lieluma gabaliņiem (..), jo smalkāks ir biezpiensiers, jo ilgāk tas saglabājas svaigs” (O. Gratz, A tej és tejtermékek, 294.–296. lpp., 1925. gads).

Žurnāls “Tejgazdasági Szemle” 1925. gadā rakstīja, ka biezpiensieram pēc taustes ir graudaina vai smalkgraudaina konsistence (A. Törs, 1925. gads, Tejgazdasági Szemle és Tejgazdasági Könyvtár (Tejgazdasági Szemle kiadása)).

Mihály Balatoni runā par “recekļa kunkuļiem, smalku, vaļīgu, rupjgraudainu, ziedkāpostus atgādinošu konsistenci, pikām un kunkuļiem, kas atgādina ziedkāpostus” (Mihály Balatoni, 1960. gads, Étkezési Túró gyártása).

1979. gadā zinātņu doktori Sándor Szakály un Gábor Tomka publicēja datus par šā ziedkāpostiem līdzīgas konsistences biezpiensiera patēriņu no 1970. gada līdz 1977. gadam (Tejipar, 28. sējums, Nr. 1, 1979. gads).

Saskaņā ar Dr. Sándor Szakály teikto Ungārijā “pie kunkuļainā paveida pieder 80 % no visas biezpiensiera produkcijas. “Rögös túró” būtiski atšķiras no pārējiem trim veidiem ar to, ka produkta ražošanā izmantojamo pienu drīkst recināt, lietojot tikai bioloģiskās paskābināšanas paņēmienu (..)” (Dr S. Szakály, 1980. gads, A rögös állományú étkezési túró korszerű gyártása, Magyar Tejgazdasági Kutató Intézet, Pécs).

Saskaņā ar Dr. Sándor Szakály“Rögös túró”, kas pazīstams tikai Centrāleiropā, ir sens Ungārijas piena produkts, kura izcelsme ir teritorijā uz rietumiem no Urālu kalniem, un to jau vairākus gadsimtus ražo mājās no svaigpiena (Tejgazdaságtan, 2001. gads).

Par “Rögös túró” tradicionālo raksturu liecina atsevišķa nodaļa, kas tam veltīta krājumā “Hagyományok-Ízek-Régiók” [“Tradīcijas, garšas, reģioni”], ko 2002. gadā publicēja Lauksaimniecības ministrija un Agrármarketing Centrum. Krājumā ietilpst vienīgi produkti, kuriem ir tāda vēsture, ko var dokumentēt atbilstoši attiecīgajiem kritērijiem. Lai produktu šajā krājumā varētu iekļaut, ir jāpierāda, ka tas gatavots vismaz divu paaudžu laikā (50 gadus), un tam jābūt labi pazīstamam, izslavētam un ar nostiprinājušos ražošanu un izplatīšanu.

---

(1)  OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.