(1)

Parīzes nolīgums, kas 2015. gada decembrī pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada novembrī (“Parīzes nolīgums”) (3). Tā Puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5  oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.

(1)

Parīzes nolīgums, kas 2015. gada decembrī pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada novembrī (“Parīzes nolīgums”) (3). Tā Puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5  oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Pieņemot Glāzgovas klimata paktu, Parīzes nolīguma puses atzina, ka, ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5  oC atzīmei salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ievērojami mazinātos ar klimata pārmaiņām saistītie riska faktori un šādu pārmaiņu ietekme, un tās apņēmās līdz 2022. gada beigām nostiprināt savus 2030. gada mērķrādītājus, lai likvidētu uzstādījumu atšķirības, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) secinājumus. Tas būtu jāpanāk, rīkojoties taisnīgi un ievērojot kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju principu, kā arī ņemot vērā katras valsts atšķirīgos apstākļus. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS), tostarp tās tirgus stabilitātes rezerves, pārskatīšana ir unikāla iespēja.

(1a)

Nepieciešamība steidzami nodrošināt, lai savu aktualitāti nezaudētu Parīzes nolīgumā temperatūras kāpuma ierobežošanai noteiktais 1,5  oC mērķis, ir kļuvusi vēl nozīmīgāka, ņemot vērā secinājumus, kādus savā 2021. gada 7. augusta ziņojumā “Klimata pārmaiņas 2021. gadā: fizikālo zinātņu pamatojums” ir norādījusi IPCC. IPCC konstatēja, ka globālā mērogā 1,5  oC atzīmi temperatūras kāpums sasniegs vai pat pārsniegs agrāk, nekā sākotnēji bija prognozēts, proti, tas notiks nākamajos 20 gados. Turklāt tika konstatēts, ka neveicot tūlītējus un vērienīgus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, iegrožot globālo sasilšanu līdz 1,5  oC vai pat 2 oC atzīmei vairs nebūs iespējams. Bez tam 2022. gada 28. februāra ziņojumā “Klimata pārmaiņas 2020: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība” IPCC ar lielu pārliecību norādīja, ka klimata pārmaiņas apdraud cilvēku labklājību un planētas veselību. Jebkāda turpmāka kavēšanās īstenot saskaņotu preventīvu globālu rīcību attiecībā uz pielāgošanos un mazināšanu nozīmēs, ka zaudēsim īso un ātri izzūdošo iespēju nodrošināt pieņemamu un ilgtspējīgu nākotni ikvienam.

(1b)

Nepieciešamību steidzami rīkoties vēl skaudrāk akcentē arī tas, ka aizvien biežāk ir vērojami ekstremāli laikapstākļi, kas kļūst aizvien postošāki, un tas ir tiešs klimata pārmaiņu rezultāts. Saskaņā ar ANO Katastrofu riska mazināšanas biroja datiem, aizvadītajos 20 gados pasaulē reģistrēto katastrofu skaits un globālo ekonomisko zaudējumu apjoms ir gandrīz divkāršojies, un šo pieaugumu daudzējādā ziņā ir noteicis būtisks ar klimatu saistītu katastrofu skaita pieaugums.

(1c)

Tāpēc Savienībai šis jautājums būtu steidzami jārisina, pastiprinot centienus un kļūstot par starptautisku līderi cīņā pret klimata pārmaiņām, vienlaikus ņemot vērā taisnīguma principu, kā arī kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju principu, kā noteikts Parīzes nolīguma 2. panta 2. punktā.

(1d)

Parlaments 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā  (1a) mudināja Komisiju steidzami īstenot tūlītēju un vērienīgu rīcību, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5  oC un novērstu biodaudzveidības masveida zudumu, tostarp risinot nekonsekvences problēmas spēkā esošajās Savienības rīcībpolitikās, kuras attiecas uz ārkārtas situāciju klimata un vides jomā, un nodrošinot, ka visi attiecīgie tiesību akti un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5  oC un ka tie neveicina biodaudzveidības zudumu.

(2)

Klimata un vides problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir Komisijas 2019. gada 11. decembrī pieņemtā paziņojumam “Eiropas zaļais kurss” (4) stūrakmens.

(2)

Līdz ar to klimata un vides problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir Komisijas 2019. gada 11. decembrī pieņemtā paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” (4) stūrakmens.

(3)

Eiropas zaļais kurss vienlaikus ir visaptverošu , savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopums , kuru mērķis ir līdz 2050.gadam panākt ES klimatneitralitāti , un jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir padarīt Savienību par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurencei atvērtu ekonomiku, kur ekonomiskā izaugsme ir atsaistīta no resursu patēriņa . Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šīs pārkārtošanās ietekme uz vīriešiem un sievietēm ir atšķirīga, tāpat tā sevišķi smagi ietekmē dažas nelabvēlīgā situācijā esošas cilvēku grupas, piemēram, gados vecākus ļaudis, cilvēkus ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu vai etniskām minoritātēm. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un ka neviens netiek atstāts novārtā.

(3)

Eiropas zaļais kurss nodrošina spēcīgas izejas pozīcijas , lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi , kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci , kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119  (1a) 2. panta 1. punktā. Tajā ir izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir padarīt Savienību par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurencei atvērtu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot, ka neviens nav atstāts novārtā taisnīgas pārkārtošanās procesā, ar ko tiek risināta arī enerģētiskās nabadzības problēma . Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē darba ņēmējus dažādās nozarēs, un tai ir atšķirīga ietekme uz vīriešiem un sievietēm ir atšķirīga, tāpat tā sevišķi smagi ietekmē dažas nelabvēlīgā situācijā esošas cilvēku grupas, piemēram, gados vecākus ļaudis, cilvēkus ar invaliditāti, personas, kas pieder pie rasu vai etniskām minoritātēm , kā arī personas un mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Turklāt šī pārkārtošanās dažiem reģioniem ir problemātiskāka, un tas jo īpaši attiecas uz strukturāli nelabvēlīgākā situācijā esošiem perifērajiem reģioniem, kā arī salām . Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša.

(3a)

ES ETS ir Savienības klimata politikas stūrakmens un ir galvenais šīs politikas instruments, ar ko izmaksu ziņā lietderīgi panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos. Atbilstīgi Glāzgovā notikušajā COP 26 uzņemtajām saistībām katru gadu pārskatīt nacionāli noteikto devumu Komisijai būtu jāpārskata tās nacionāli noteiktais devums, lai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK  (1a) pārskatīšanas laikā ņemtu vērā visas ES ETS iekļautās nozares.

(4)

Tas, cik vajadzīgs un vērtīgs ir Eiropas zaļais kurss, ir kļuvis vēl skaidrāks, ņemot vērā, cik smagi Savienības iedzīvotāju veselību, dzīves un darba apstākļus un labbūtību ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija, kas parādīja, ka ir jāstiprina mūsu sabiedrības un ekonomikas noturība pret ārējiem satricinājumiem un ka ir jārīkojas laikus, lai šādus satricinājumus novērstu vai vismaz mīkstinātu to sekas. Eiropas iedzīvotāji joprojām ir cieši pārliecināti, ka šāda pieeja ir sevišķi aktuāla klimata pārmaiņu jautājumā (5).

(4)

Tas, cik vajadzīgs un vērtīgs ir piemēroti īstenots Eiropas zaļais kurss, ir kļuvis vēl skaidrāks, ņemot vērā, cik smagi Savienības iedzīvotāju veselību, dzīves un darba apstākļus un labbūtību ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija, kas parādīja, ka ir jāstiprina mūsu sabiedrības un ekonomikas noturība pret ārējiem satricinājumiem un ka ir jārīkojas laikus, lai šādus satricinājumus novērstu vai vismaz mīkstinātu to sekas , turklāt tas ir jādara taisnīgi un nodrošinot, ka neviens nav atstāts novārtā, arī tie, kuriem draud enerģētiskā nabadzība . Eiropas iedzīvotāji joprojām ir cieši pārliecināti, ka šāda pieeja ir sevišķi aktuāla klimata pārmaiņu jautājumā (5).

(4a)

Eiropas zaļā kursa īstenošanai būtu jānodrošina kvalitatīvu darbvietu radīšana un sociālais progress visiem. Lai šajā direktīvā ierosinātais klimata mērķis būtu sociāli pieņemams, tas būtu jāsaskaņo ar līdzvērtīgu sociālo mērķi atbilstīgi Eiropas sociālo tiesību pīlāram. Eiropas zaļā kursa programmai vajadzētu būt iespējai saglabāt un radīt kvalitatīvas darbvietas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, paaugstināt darba standartus, stiprināt sociālo dialogu un sarunas par darba koplīgumu slēgšanu, apkarot diskrimināciju darbā un veicināt dzimumu līdztiesību. Lai sasniegtu minētos mērķus, taisnīgas pārkārtošanās mehānismiem būtu jāpapildina visas ierosinātās darbības atbilstīgi Eiropas zaļajam kursam un paketei “Gatavi mērķrādītājam 55 %”.

(4b)

Ņemot vērā to, ka pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku ir jāiet roku rokā ar Eiropas konkurētspējas saglabāšanu un darbvietu radīšanu, Eiropas zaļā kursa sekmīgai īstenošanai ir ļoti svarīgi, lai vienotais tirgus netiktu pārslogots ar papildu izmaksām uzņēmumiem saistībā ar pielāgošanos jaunajai normatīvajai videi.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (7) Savienība uzdevumu līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā ir nostiprinājusi tiesību aktos . Ar minēto regulu ir noteikta arī saistoša Savienības apņemšanās iekšzemes neto siltumnīcefekta gāzu emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(6)

Regulā  (ES) 2021/1119 Savienība ir iekļāvusi mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā , kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci . Ar minēto regulu ir noteikta arī saistoša Savienības apņemšanās iekšzemes neto siltumnīcefekta gāzu emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(7)

Visām ekonomikas nozarēm jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus. Tas nozīmē, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (8) izveidotās ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) mērķis — veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu izmaksefektīvā un ekonomiski izdevīgā veidā — būtu jākāpina samērā ar šo 2030. gadam izvirzīto neto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķrādītāju, kas jāsasniedz visas tautsaimniecības mērogā.

(7)

Visām ekonomikas nozarēm jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus. Tas nozīmē, ka ar Direktīvu 2003/87/EK izveidotās ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) mērķis — veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu izmaksefektīvā un ekonomiski izdevīgā veidā — būtu jākāpina samērā ar šo 2030. gadam izvirzīto neto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķrādītāju, kas jāsasniedz visas tautsaimniecības mērogā , Savienības klimatneitralitātes mērķi, kurš jāsasniedz, vēlākais, līdz 2050 .  gadam, un mērķi pēc tam panākt negatīvas emisijas, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā.

(8)

ES ETS būtu jāstimulē ražošana tādās iekārtās, kas daļēji vai pilnībā samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc dažu darbību kategoriju apraksts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā būtu jāgroza, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret iekārtām attiecīgajos sektoros. Turklāt kvotu bezmaksas iedale par produkta ražošanu būtu jāatsaista no ražošanas procesa būtības. Tāpēc ir jāgroza dažu līmeņatzīmju aptverto produktu, procesu un emisiju definīcija, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus jaunām un esošām tehnoloģijām. Tāpat ir jāatsaista naftas rafinēšanas rūpnīcām noteikto līmeņatzīmju atjaunināšana no ūdeņradim noteikto līmeņatzīmju atjaunināšanas, lai atspoguļotu to, ka aizvien pieaug ūdeņraža ražošana ārpus naftas rafinēšanas sektora.

(8)

ES ETS būtu jāstimulē ražošana tādās iekārtās, kas daļēji vai pilnībā samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc dažu darbību kategoriju apraksts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā būtu jāgroza, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret iekārtām attiecīgajos sektoros. Turklāt kvotu bezmaksas iedale par produkta ražošanu būtu jāatsaista no ražošanas procesa būtības. Tāpēc ir jāgroza dažu līmeņatzīmju aptverto produktu, procesu un emisiju definīcija, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus jaunām un esošām tehnoloģijām. Tāpat ir jāatsaista naftas rafinēšanas rūpnīcām noteikto līmeņatzīmju atjaunināšana no ūdeņradim noteikto līmeņatzīmju atjaunināšanas, lai atspoguļotu to, ka aizvien pieaug zaļā ūdeņraža ražošana ārpus naftas rafinēšanas sektora.

(8a)

Nosakot principus, lai paredzētu ex-ante līmeņatzīmes atsevišķos sektoros un apakšsektoros, Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, arī attiecīgajos sektoros un apakšsektoros, ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un Eiropas Zinātnisko konsultatīvo padomi klimata pārmaiņu jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2021/1119 3. pantā.

(13)

Siltumnīcefekta gāzes, kas netiek tieši emitētas atmosfērā, būtu jāuzskata par ES ETS aptvertām emisijām un par šīm emisijām būtu jānodod kvotas, izņemot gadījumus, kad šīs emisijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (13) tiek uzglabātas krātuvē vai kad tās ir ķīmiski saistītas produktā tā, ka normālas lietošanas gaitā tās atmosfērā nenonāk. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, kuri paredz, ar kādiem nosacījumiem siltumnīcefekta gāzes ir uzskatāmas par pastāvīgi ķīmiski saistītām produktā tā, ka normālas lietošanas gaitā tās nenonāk atmosfērā, un, ņemot vērā regulatīvās norises saistībā ar oglekļa piesaistījumu sertificēšanu, kā attiecīgā gadījumā saņemt oglekļa piesaistījumu sertifikātu.

(13)

Siltumnīcefekta gāzes, kas netiek tieši emitētas atmosfērā, būtu jāuzskata par ES ETS aptvertām emisijām un par šīm emisijām būtu jānodod kvotas, izņemot gadījumus, kad šīs emisijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (13) tiek uzglabātas krātuvē vai kad tās ir ķīmiski saistītas produktā tā, ka normālas lietošanas un atkritumu likvidēšanas gaitā tās atmosfērā nenonāk. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, kuri paredz, ar kādiem nosacījumiem siltumnīcefekta gāzes ir uzskatāmas par pastāvīgi ķīmiski saistītām produktā tā, ka normālas lietošanas un atkritumu likvidēšanas gaitā tās nenonāk atmosfērā, un, ņemot vērā regulatīvās norises saistībā ar oglekļa piesaistījumu sertificēšanu, kā attiecīgā gadījumā saņemt oglekļa piesaistījumu sertifikātu.

(13a)

ES ETS īstenošanā būtu pēc iespējas jānovērš atbrīvojumi un kropļojoši pasākumi. Ilgtermiņā visām nozarēm vajadzētu būt nozīmei klimatneitralitātes sasniegšanā Savienībā līdz 2050. gadam, un uz visām CO2 emisijām būtu jāattiecas atbilstīgiem Savienības politikas instrumentiem. Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu iekļaušana ES ETS veicinātu aprites ekonomiku, sekmējot produktu reciklēšanu, atkalizmantošanu un labošanu, vienlaikus arī palīdzot panākt visas ekonomikas dekarbonizāciju. Tā kā ES ETS jau aptver reciklēšanas un reģenerācijas darbības, sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu iekļaušana tās darbības jomā stiprinātu stimulus atkritumu ilgtspējīgai apsaimniekošanai atbilstīgi atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai. Tādējādi tiktu papildināti citi Savienības tiesību akti atkritumu jomā. Turklāt atkritumu sadedzināšanas integrēšana ES ETS nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus to reģionu starpā, kuri sadzīves atkritumu sadedzināšanu ir iekļāvuši ES ETS darbības jomā, samazinot nodokļu konkurences risku reģionu starpā. Tomēr, lai nepieļautu sadzīves atkritumu novirzīšanu no sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtām uz Savienības atkritumu poligoniem, kas radītu metāna emisijas, un atkritumu eksportu uz trešām valstīm ar iespējami kaitīgu ietekmi uz vidi, pirms sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā no 2026. gada 1. janvāra būtu jāveic ietekmes novērtējums, kas jāsagatavo līdz 2024. gada 31. decembrim un kas attiecīgā gadījumā ir jāpapildina ar tiesību akta priekšlikumu, lai nepieļautu šādu atkritumu novirzīšanu un šādu eksportu.

(13b)

Būtu jāuzskaita visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas uztvertas un nodotas izmantošanai ar oglekļa uztveršanas un izmantošanas (“CCU”) procesu starpniecību un kas nav pastāvīgi ķīmiski saistītas produktā tā, ka normālas lietošanas un atkritumu likvidēšanas gaitā tās nenonāk atmosfērā. Ja nav visu procesa posmu, jo īpaši emisijas no atkritumu sadedzināšanas iekārtām, uz ko attiecas oglekļa cenu noteikšana, tad, paļaujoties uz emisiju uzskaiti vietā, kur emisijas izplūst atmosfērā, tās netiktu pietiekami uzskaitītas. Lai reglamentētu oglekļa uztveršanu tā, ka tiek samazinātas neto emisijas, nodrošinātu, ka visas emisijas tiek uzskaitītas un ka netiek pieļauta dubultā uzskaite, vienlaikus radot ekonomiskus stimulus, Komisijai būtu jānovērtē, kā uzskaitīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko uzskata par uztvertām un izmantotām, lai tās kļūtu ķīmiski saistītas produktā, balstoties uz produkta aprites cikla novērtējumu, piemēram, ja tās izmanto produkta ražošanā vai ja šāds proporcionāls samazinājums sekmē inovatīvu valsts rīcībpolitiku, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde attiecīgajā dalībvalstī, lai nodrošinātu un stimulētu nozaru sadarbību, un attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums nolūkā iekļaut pārredzamu, salīdzināmu un uzticamu metodiku.

(13c)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 prioritāte būtu jāpiešķir tiešiem emisiju samazinājumiem, kas būs jāpapildina ar lielākiem CO2 piesaistījumiem, lai sasniegtu klimatneitralitāti. Vidējā termiņā CO2 piesaistījumi jau varētu palīdzēt paaugstināt mērķi virs Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāja, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119. Tādēļ Komisijai būtu jāizskata, kā negatīvās emisijas, ka izriet no siltumnīcefekta gāzēm, kuras tiek piesaistītas no atmosfēras un droši un pastāvīgi uzglabātas, piemēram, ar tiešo uztveri no gaisa, var tikt uzskaitītas un stimulētas emisijas kvotu tirdzniecībā, arī ierosinot skaidru tvērumu un stingrus kritērijus un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi piesaistījumi ir patiesi un pastāvīgi, nevis kompensē vajadzīgos emisiju samazinājumus.

(13d)

Saskaņā ar Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu par ES metāna emisiju mazināšanas stratēģiju 26 % no kontinenta metāna emisijām rada atkritumi. Tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam visā pasaulē atkritumu poligoni un izgāztuves radīs 8–10 % no visām antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Savienībai būtu jātiecas būtiski samazināt apglabāto atkritumu apjomu Savienībā un katrā ziņā būtu jānovērš tas, ka atkritumu sadedzināšanas iekļaušana ES ETS nākotnē rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicina lielāka atkritumu apjoma apglabāšanu. Tāpēc Komisijai būtu jāizvērtē arī, vai ir iespējama un īstenojama visu atkritumu apsaimniekošanas procesu, tādu kā apglabāšanas atkritumu poligonos, fermentācijas, kompostēšanas un mehāniskas un bioloģiskas apstrādes, iekļaušana ES ETS.

(14)

Starptautiskais jūras transports, proti, reisi starp ostām, kas ir divu dažādu dalībvalstu jurisdikcijā, vai starp kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu un ostu, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, ir vienīgais transporta veids, uz ko līdz šim nav attiecinātas Savienības saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Emisijas no Savienībā pārdotas degvielas, ko izmanto reisos, kas sākas vienā dalībvalstī un noslēdzas citā dalībvalstī vai trešā valstī, kopš 1990. gada ir pieaugušas par aptuveni 36 %. Šīs emisijas veido teju 90 % no visām Savienības kuģošanas emisijām, jo emisijas, kuras rada Savienībā pārdotā degviela, ko izmanto reisos, kas sākas un noslēdzas tajā pašā dalībvalstī, kopš 1990. gada ir sarukušas par 26 %. Prognozēts, ka status quo scenārijā starptautiskā jūras transporta radītās emisijas no 2015. līdz 2030. gadam pieaugs par 14 %, bet no 2015. līdz 2050. gadam — par 34 %. Ja, kā tiek prognozēts, jūras transporta ietekme uz klimata pārmaiņām pieaugs, tas lielā mērā padarīs veltus citos sektors panāktos samazinājumus, kuru nolūks ir apkarot klimata pārmaiņas.

(14)

Starptautiskais jūras transports, proti, reisi starp ostām, kas ir divu dažādu dalībvalstu jurisdikcijā, vai starp kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu un ostu, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, ir vienīgais transporta veids, uz ko līdz šim nav attiecinātas Savienības saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Emisijas no Savienībā pārdotas degvielas, ko izmanto reisos, kas sākas vienā dalībvalstī un noslēdzas citā dalībvalstī vai trešā valstī, kopš 1990. gada ir pieaugušas par aptuveni 36 %. Šīs emisijas veido teju 90 % no visām Savienības kuģošanas emisijām, jo emisijas, kuras rada Savienībā pārdotā degviela, ko izmanto reisos, kas sākas un noslēdzas tajā pašā dalībvalstī, kopš 1990. gada ir sarukušas par 26 %. Prognozēts, ka status quo scenārijā starptautiskā jūras transporta radītās emisijas no 2015. līdz 2030. gadam pieaugs par 14 %, bet no 2015. līdz 2050. gadam — par 34 %. Ja, kā tiek prognozēts, jūras transporta ietekme uz klimata pārmaiņām pieaugs, tas lielā mērā padarīs veltus citos sektoros panāktos samazinājumus, kuru nolūks ir apkarot klimata pārmaiņas , un līdz ar to apdraudēs mērķi līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu visas ekonomikas mērogā, Savienības mērķi, vēlākais, līdz 2050. gadam, panākt klimatneitralitāti, mērķi pēc tam panākt negatīvu emisiju bilanci, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā, un Parīzes nolīguma mērķi .

(14a)

Starptautiskais jūras transports ir vienīgais transportēšanas līdzeklis, kas nav iekļauts Savienības saistībās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai gan Eiropas Parlaments atkārtoti ir prasījis, lai visas ekonomikas nozares atbilstoši Parīzes nolīgumā iekļautajām Savienības saistībām iesaistītos kopīgajos centienos pēc iespējas ātrāk un, vēlākais, līdz 2050. gadam pabeigt pārkārtošanos uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijām. Aprēķinus balstot uz globālās sasilšanas potenciālu 100 gadu periodā, CO2 joprojām ir galvenais cēlonis jūras transporta radītajai ietekmei uz klimatu, jo tas rada 98 % vai, iekļaujot melno oglekli, 91 % no kopējām starptautiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām CO2 ekvivalentos. Tomēr saskaņā ar 2020. gadā publicēto Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) ziņojumu “Fourth IMO Greenhouse Gas Study” (Ceturtais SJO siltumnīcefekta gāzu pētījums) laikposmā no 2012. līdz 2018. gadam metāna (CH4) apjoms ir palielinājies par 87 %. Tādēļ — un atbilstoši Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembrī pieņemtajiem grozījumiem priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz grozīt Regulu (ES) 2015/757, lai pienācīgi ņemtu vērā kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu —, paplašinot ES ETS, lai to attiecinātu arī uz jūras transporta darbībām, tas darbības jomā būtu jāiekļauj gan CO2, gan CH4 emisijas, kā arī dislāpekļa oksīds (N2O) emisijas. Rezultātā administrējošai iestādei būtu jānodrošina, ka kuģošanas sabiedrības uzrauga un paziņo apkopotus emisiju datus, tostarp par CO2, CH4 un N2O izplūdi, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) …/… [FuelEU Maritime]. Turklāt Komisijai līdz 2024. gada 31. decembrim būtu jāizvērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas nav CO2, N2O un CH4, un daļiņu ar globālās sasilšanas potenciālu ietekmi uz pasaules klimatu un jāziņo par šo ietekmi Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī attiecīgā gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums par šo jūras transporta darbību radīto emisiju un daļiņu iekļaušanu ES ETS darbības jomā.

(15)

2013. gadā Komisija pieņēma stratēģiju, kā jūras transporta emisijas pakāpeniski integrēt Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas rīcībpolitikā. Pirmais solis bija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (14), ar ko tika izveidota ar jūras transporta emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma; nākamie soļi ir nospraust samazināšanas mērķrādītājus jūras transporta sektorā un piemērot tirgus instrumentu. Saskaņā ar apņemšanos, ko likumdevēji pauduši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/410 (15), Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (SJO) vai Savienībai no 2023. gada ir jāsāk rīkoties, tostarp jāsāk sagatavošanās darbs pie tāda pasākuma pieņemšanas un īstenošanas, kas nodrošina, ka sektors dod pienācīgu ieguldījumu pūliņos, ko prasa saskaņā ar Parīzes nolīgumu nosprausto mērķu sasniegšana, un ka visas ieinteresētās personas tam velta pienācīgu ievērību.

(15)

2013. gadā Komisija pieņēma stratēģiju, kā jūras transporta emisijas pakāpeniski integrēt Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas rīcībpolitikā. Pirmais solis bija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (14), ar ko tika izveidota ar jūras transporta emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma; nākamie soļi ir nospraust samazināšanas mērķrādītājus jūras transporta sektorā un piemērot tirgus instrumentu. Saskaņā ar apņemšanos, ko likumdevēji pauduši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/410 (15), Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (SJO) vai Savienībai no 2023. gada ir jāsāk rīkoties, tostarp jāsāk sagatavošanās darbs pie tāda pasākuma pieņemšanas un īstenošanas, kas nodrošina, ka sektors dod pienācīgu ieguldījumu pūliņos, ko prasa saskaņā ar Parīzes nolīgumu nosprausto mērķu sasniegšana, un ka visas ieinteresētās personas tam velta pienācīgu ievērību. Lai palielinātu Savienības pasākumu efektivitāti no vides viedokļa un novērstu negodīgu konkurenci un stimulus noteikumu apiešanai, būtu jāgroza Regulas (ES) 2015/757 darbības joma, no 2024. gada 1. janvāra tajā iekļaujot kuģus ar 400 t un lielāku bruto tonnāžu. Lai nodrošinātu, ka administratīvais slogs ir samērīgs, kuģu ar bruto tonnāžu līdz 5 000  t gadījumā būtu jāparedz, ka operatori paziņo tikai tādu informāciju, kas attiecas uz šādu kuģu iekļaušanu ES ETS darbības jomā no 2027. gada 1. janvāra, jo īpaši degvielas veidu, tās oglekļa koeficientu un siltumspēju.

(16)

Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/410 Komisijai vismaz reizi gadā ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, kas panākts SJO virzībā uz vērienīgu emisiju samazināšanas mērķi, un par papildu pasākumiem, lai nodrošinātu, ka jūras transporta sektors sniedz pienācīgu ieguldījumu centienos, kas nepieciešami, lai sasniegtu mērķus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Ir vērojami centieni ar SJO starpniecību samazināt globālās jūras transporta emisijas, un tie būtu jāveicina. Tomēr lai gan SJO satvarā nesen sasniegtais ir vērtējams atzinīgi , ar to nepietiks , lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus .

(16)

Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/410 Komisijai vismaz reizi gadā ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, kas panākts SJO virzībā uz vērienīgu emisiju samazināšanas mērķi, un par papildu pasākumiem, lai nodrošinātu, ka jūras transporta sektors sniedz pienācīgu ieguldījumu centienos, kas nepieciešami, lai sasniegtu mērķus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Ir vērojami centieni ar SJO starpniecību samazināt globālās jūras transporta emisijas, un tie būtu jāveicina. Tomēr nesenās izmaiņas SJO satvarā nav pietiekamas, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus. Ņemot vērā kuģniecības starptautisko raksturu, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu vēl vairāk jāpastiprina diplomātiskie centieni, lai panāktu progresu globāla uz tirgu balstīta pasākuma izstrādē SJO līmenī.

(16a)

Piestāšana kaimiņos esošu trešo valstu ostās izvairīšanās nolūkā varētu būtiski apdraudēt ES EST efektivitāti saistībā ar jūras transportu, jo tādējādi netiktu samazinātas kuģniecības kopējās emisijas. Šāda piestāšana ostās izvairīšanās nolūkā varētu pat palielināt kopējās emisijas, jo īpaši gadījumos, kad šādas izvairīšanās nolūkā kuģi veic garākus reisus uz trešām valstīm, kurās ir zemāki vides standarti, un no tām. Tādēļ Komisijai būtu jāuzrauga nodaļas par jūras transportu īstenošana un iespējamās tendences attiecībā uz uzņēmumu mēģinājumiem izvairīties no šīs direktīvas prasību piemērošanas un jāziņo par to reizi divos gados, sākot no … [nākamais gads pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā], kā arī attiecīgā gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai pievērstos jebkādiem faktiem, kas liecina par piestāšanu ostās izvairīšanās nolūkā.

(17)

Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu Komisija izklāstīja ieceri veikt papildu pasākumus, kas veltīti siltumnīcefekta gāzu emisijām jūras transporta sektorā, proti, īstenot pasākumu kopumu, kas ļautu Savienībai sasniegt savus emisijas samazināšanas mērķrādītājus. Šajā kontekstā Direktīva 2003/87/EK būtu jāgroza, lai ES ETS iekļautu arī jūras transporta sektoru un tā nodrošinātu, ka šis sektors palīdz sasniegt gan Savienības paaugstinātos klimata mērķus, gan Parīzes nolīguma mērķus, kas paredz, ka attīstītajām valstīm ir jārāda priekšzīme un jānosprauž visu tautsaimniecību aptveroši emisijas samazināšanas mērķrādītāji, savukārt jaunattīstības valstis tiek mudinātas laika gaitā virzīties uz tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas vai ierobežošanas mērķrādītājiem (16). Tā kā starptautiskās aviācijas radītās emisijas ārpus Eiropas no 2021. gada tiks ierobežotas ar globālu tirgus instrumentu, savukārt nav nekādu pasākumu, ar ko ierobežo jūras transporta emisijas vai nosaka to cenu, ir lietderīgi ES ETS iekļaut arī daļu no emisijām, kas rodas reisos starp dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu un trešās valsts jurisdikcijā esošu ostu, savukārt trešai valstij ir iespēja lemt par pienācīgiem pasākumiem attiecībā uz pārējo emisiju daļu. Jūras transporta sektora iekļaušana ES ETS tātad nozīmētu , ka ES ETS aptvers pusi no emisijām, ko rada kuģi, kuri kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā ierodas no ostas, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, pusi no emisijām, ko rada kuģi, kuri iziet no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas ostas un ierodas ostā, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, visas emisijas no kuģiem , kas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā ierodas no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas ostas, un visas emisijas, kas rodas, kuģim atrodoties piestātnē kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā. Ir konstatēts, ka šī pieeja ir praktisks veids, kā atrisināt jautājumu par kopēju, bet diferencētu atbildību un spējām, kas UNFCCC kontekstā ir bijusi ilgstoša problēma. Tas, ka aptverta ir daļa to emisiju , kas rodas reisos gan no Savienības uz trešām valstīm , gan no trešām valstīm uz Savienību, nodrošina ES ETS efektivitāti , proti, pasākuma vidiskā ietekme palielinās salīdzinājumā ar situāciju , kad ģeogrāfiskais aptvērums aprobežojas tikai ar reisiem ES iekšienē, un samazinās risku, ka kuģi piestāj kādās ostās izvairīšanās labad un ka pārkraušanas darbības pārvietojas aiz Savienības robežām. Lai nodrošinātu , ka sektora iekļaušana ES ETS notiek gludi , kuģošanas sabiedrību nodotais kvotu apjoms par 2023.-2025. gada paziņotajām verificētajām emisijām būtu jāpalielina pakāpeniski. Lai pasargātu sistēmas vidisko integritāti , gadījumos, ja tiek nodots mazāk kvotu par jūras transporta verificētajām emisijām šajos gados , tad pēc tam, kad ik gadus ir noskaidrota starpība starp verificētajām emisijām un nodotajām kvotām, atbilstošais kvotu daudzums būtu jāanulē. No 2026. gada kuģošanas sabiedrībām būtu jānodod tāds kvotu daudzums, kas atbilst to verificētajām emisijām, par ko paziņots iepriekšējā gadā.

(17)

Jūras transporta sektora radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir aptuveni 2,5  % no Savienības emisijām. Izlēmīgas rīcības trūkums SJO ietvaros ir aizkavējis inovāciju un tādu pasākumu ieviešanu, kas nepieciešami, lai šajā sektorā samazinātu emisijas. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu Komisija izklāstīja ieceri veikt papildu pasākumus, kas veltīti siltumnīcefekta gāzu emisijām jūras transporta sektorā, proti, īstenot pasākumu kopumu, kas ļautu Savienībai sasniegt savus emisijas samazināšanas mērķrādītājus. Šajā kontekstā Direktīva 2003/87/EK būtu jāgroza, lai ES ETS iekļautu arī jūras transporta sektoru un tā nodrošinātu, ka šis sektors pienācīgi palīdz sasniegt gan Savienības paaugstinātos klimata mērķus, gan Parīzes nolīguma mērķus, kas paredz, ka attīstītajām valstīm ir jārāda priekšzīme un jānosprauž visu tautsaimniecību aptveroši emisijas samazināšanas mērķrādītāji, savukārt jaunattīstības valstis tiek mudinātas laika gaitā virzīties uz tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas vai ierobežošanas mērķrādītājiem (16). No 2024. gada kuģošanas sabiedrībām pilnībā būtu jāpiemēro kvotu nodošana, un kuģošanas sabiedrībām būtu jānodod tāds kvotu skaits, kas atbilst to verificētajām emisijām, par kurām paziņots iepriekšējā gadā. Tā kā starptautiskās aviācijas radītās emisijas ārpus Eiropas no 2021. gada tiks ierobežotas ar globālu tirgus instrumentu, savukārt nav nekādu pasākumu, ar ko ierobežo jūras transporta emisijas vai nosaka to cenu, ir lietderīgi ES ETS iekļaut arī šādas emisijas, vienlaikus paredzot atkāpes ar stingriem nosacījumiem, ja trešās valstis uzņemas atbildību par šādām emisijām vai ja ir ieviests SJO uz tirgu balstīts pasākums, lai aptvertu daļu no emisijām, kas rodas reisos starp dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu un trešās valsts jurisdikcijā esošu ostu, savukārt trešai valstij ir iespēja lemt par pienācīgiem pasākumiem attiecībā uz pārējo emisiju daļu. No 2027. gada paplašinātajai ES ETS, kas attiecas arī uz jūras transporta sektoru, būtu jāietver emisijas no reisiem uz trešām valstīm un no tām , vienlaikus paredzot atkāpes attiecībā uz pusi no emisijām, ko rada kuģi, kuri kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā ierodas no ostas, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, pusi no emisijām, ko rada kuģi, kuri iziet no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas ostas un ierodas ostā, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, ar stingriem nosacījumiem , jo īpaši gadījumos, kad trešā valstī ir ieviests oglekļa cenas noteikšanas mehānisms vai kad ar divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu starp Savienību un vienu vai vairākām trešām valstīm ir ieviests oglekļa cenas noteikšanas mehānisms , kurš saistīts ar ES ETS saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25 .  pantu , lai ierobežotu un samazinātu emisijas līdz līmenim , kas ir vismaz līdzvērtīgs ES ETS, proti, saistošs mehānisms , lai ierobežotu un samazinātu jūras transporta sektora radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas un noteiktu to cenu , kā rezultātā tiktu panākts absolūts emisiju samazinājums , kurš ir vismaz līdzvērtīgs gadījumam, kad 100 % no šīm emisijām tiktu pakļautas ES ETS, vai gadījumam , kad trešā valsts ir kāda no vismazāk attīstītajām valstīm vai maza salu jaunattīstības valsts , kuras IKP uz vienu iedzīvotāju nesasniedz vai nepārsniedz Savienības vidējo rādītāju un kura iekļauj šādas emisijas savā valsts līmenī noteiktajā devumā saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

(17a)

Klimata pārmaiņas nelabvēlīgi ietekmē cilvēktiesību, tostarp tiesību uz pārtiku, ūdeni, sanitāriju, veselību, pienācīgu mājokli un dzīvību, ievērošanu. Parīzes nolīgumā kā trešais klimatrīcības pīlārs ir noteikts kaitējums un zaudējumi, kas nesamērīgi ietekmē neaizsargātus cilvēkus, pirmiedzīvotāju tautas, sievietes, bērnus un cilvēkus ar invaliditāti. Pret klimata pārmaiņu ietekmi vismazāk aizsargātas ir valstis ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kā arī vismazāk attīstītās valstis. Lai gan šo valstu radīto siltumnīcefekta gāzu daļa atmosfērā ir ļoti maza vai pat niecīga, tās parasti ir vairāk pakļautas klimata pārmaiņu ietekmei, jo īpaši, ņemot vērā to infrastruktūras stāvokli un iedzīvotāju dzīves apstākļus. Šādas valstis pašlaik atrodas katastrofālā situācijā, ko izraisījusi globālā nespēja ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas — un šāda situācija vēl vairāk palielina to pielāgošanās nepieciešamību un izmaksas — apvienojumā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto publiskā finansējuma krīzi un saistīto “parāda pandēmiju”.

(17b)

Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam būtu jāstrādā kopā ar trešām valstīm, lai atvieglotu to Direktīvas 2003/87/EK noteikumu pieņemšanu, kuri attiecas uz jūras transporta sektora darbībām, un lai stiprinātu starptautisko sadarbību šajā jomā. Tajā pašā laikā Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam būtu jāstrādā pie tā, lai SJO ietvaros stiprinātu globālos pasākumus.

(17c)

Parīzes nolīguma īstenošanai ir nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, un ES saglabā apņemšanos palīdzēt sasniegt attīstīto valstu mērķi, sākot ar 2020. gadu, ik gadu no dažādiem avotiem kopīgi mobilizēt 100 miljardus USD, lai sniegtu atbalstu jaunattīstības valstīm. Pušu 24. konferencē (COP24) pieņemtais lēmums no 2025. gada noteikt vērienīgāku mērķrādītāju, kas pārsniegtu pašreizējās saistības, ir solis pareizajā virzienā, taču jaunattīstības valstu faktiskā apņemšanās joprojām ir tālu no kopējā mērķa, un no tā izrietošā atšķirība būtu jānovērš. Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni mobilizēt jaunattīstības valstīm paredzētu starptautisku finansējumu klimata jomā un jāizstrādā starptautisks ceļvedis, kurā būtu norādīta katras attīstītās valsts taisnīga daļa no apņemšanās rast finanšu līdzekļus 100 miljardu USD apjomā un mehānismi, kā nodrošināt to, ka šī apņemšanās tiek izpildīta. Jaunattīstības valstīm ar dažām attīstītas tirgus ekonomikas iezīmēm no 2025. gada būtu jāsniedz ieguldījums klimata jomai paredzētā starptautiskā finansējuma palielināšanā nākotnē.

(17d)

Komisijai būtu jāpalīdz jaunattīstības valstīm un jāpalielina atbalsts tām, tostarp ar ES ETS palīdzību, lai stiprinātu to spēju pielāgoties un to noturību saistībā ar klimata pārmaiņām. Kolektīva Savienības apņemšanās atbalstīt klimatrīcību jaunattīstības valstīs palielinātu tās ietekmi UNFCCC sarunās, savukārt ieguldījums, izmantojot Klimata pārmaiņu mazināšanas fondu, mudinātu arī citas valstis šajā fondā iemaksāt daļu no saviem ieņēmumiem, kas gūti no to oglekļa cenas noteikšanas shēmām. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā tā būtu izpētījusi dekarbonizācijas nepieciešamību jaunattīstības valstīs, izvērtējot siltumnīcefekta gāzu emisijas nozarēs, kas atbilst ES ETS un oglekļa ievedkorekcijas mehānisma aptvertajām nozarēm.

(17e)

ES un tās dalībvalstis ir lielākās publiskā klimatfinansējuma nodrošinātājas. Finansēt klimatrīcību ir būtiski svarīgi, jo daudzām jaunattīstības valstīm ir ar nosacījumiem saistīti nacionāli noteiktie devumi, kuru sasniegšana ir atkarīga no finansiālā atbalsta. Komisijai būtu jāatbalsta jaunattīstības valstis nozaru dekarbonizācijā, jo īpaši nozarēs, kas atbilst ES ETS un oglekļa ievedkorekcijas mehānisma aptvertajām nozarēm, lai palīdzētu tām visā ekonomikā sasniegt emisiju samazināšanas mērķrādītājus saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Īpaša prioritāte būtu jāpiešķir vismazāk attīstīto valstu vajadzību apmierināšanai ar ES ETS kvotu izmantošanu, lai tādējādi finansētu klimata pasākumus, jo īpaši pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei.

(17f)

Ledus klases kuģu flotes atjaunošanai un tādu inovatīvu tehnoloģiju izstrādei, kas samazina šādu kuģu emisijas, kuģojot ziemas apstākļos, būs nepieciešams laiks un finansiāls atbalsts. Pašreiz konstrukcijas dēļ, kas ļauj ledus klases kuģiem kuģot ledus apstākļos, šādi kuģi rada lielākas emisijas gan vaļējā ūdenī, gan arī navigācijā ledus apstākļos, salīdzinājumā ar līdzīga lieluma kuģiem, kuri paredzēti kuģošanai tikai vaļējā ūdenī. Ledus klases kuģi, kuģojot vaļējā ūdenī, patērē vidēji par aptuveni 2–5 % vairāk degvielas nekā līdzīga lieluma kuģi, kas paredzēti kuģošanai tikai vaļējā ūdenī. Tāpēc ar šo direktīvu būtu jāievieš ar kuģa karoga valsti nesaistīta metode, lai ņemtu vērā ledus apstākļus Savienības ziemeļu reģionos, kas ļautu samazināt kvotu daudzumu, kurš kuģošanas sabiedrībām līdz 2029. gada 31. decembrim jānodod, pamatojoties uz kuģu ledus klasi vai navigāciju ledus apstākļos, vai abiem faktoriem. Tādējādi no 2030. gada kuģošanas sabiedrībām vajadzētu būt pienākumam nodot kvotas, kas atbilst simts procentiem (100 %) no verificētajām emisijām, kuras paziņotas par katru attiecīgo gadu, neraugoties uz to kuģu ledus klasi un navigāciju ledus apstākļos. Tāpat būtu jāsniedz īpašs atbalsts no Okeānu fonda inovācijām saistībā ar ledus klases kuģu dekarbonizāciju.

(18)

Direktīvas 2003/87/EK noteikumi par jūras transporta darbībām būtu pastāvīgi jāpārskata, ņemot vērā nākotnes starptautiskās norises un centienus, ko īsteno, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, tostarp otro globālo izsvēršanu 2028. gadā (un turpmāk katru nākamo globālo izsvēršanu reizi piecos gados) nolūkā nodrošināt informāciju, uz kuras pamata nospraudīs nākamos nacionāli noteiktos devumus. Konkrētāk, Komisijai būtu jebkurā brīdī pirms 2028. gada otrās globālās izsvēršanas — tātad ne vēlāk kā līdz 2028. gada 30. septembrim — jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, kas panākts SJO sarunās par globālu tirgus pasākumu. Savā ziņojumā Komisijai būtu jāanalizē Starptautiskās jūrniecības organizācijas instrumenti un attiecīgi jānovērtē, kā šos instrumentus, pārskatot Direktīvu 2003/87/EK, iestrādāt Savienības tiesībās. Komisijai savā ziņojumā būtu jāiekļauj attiecīgi priekšlikumi.

(18)

Direktīvas 2003/87/EK noteikumi par jūras transporta darbībām būtu pastāvīgi jāpārskata, ņemot vērā nākotnes starptautiskās norises un centienus, ko īsteno, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, tostarp otro globālo izsvēršanu 2028. gadā (un turpmāk katru nākamo globālo izsvēršanu reizi piecos gados) nolūkā nodrošināt informāciju, uz kuras pamata nospraudīs nākamos nacionāli noteiktos devumus. Konkrētāk, Komisijai būtu jebkurā brīdī pirms 2028. gada otrās globālās izsvēršanas — tātad ne vēlāk kā līdz 2028. gada 30. septembrim — jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, kas panākts SJO sarunās par globālu tirgus pasākumu. Savā ziņojumā Komisijai būtu jāanalizē Starptautiskās jūrniecības organizācijas instrumenti un attiecīgi jānovērtē, kā šos instrumentus, pārskatot Direktīvu 2003/87/EK, iestrādāt Savienības tiesībās. Ja SJO līmenī ir pieņemts uz tirgu balstīts pasākums, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, kuri ir atbilstīgi Parīzes nolīgumam un vismaz salīdzināmi ar samazinājumiem, kas izriet no Savienības pasākumiem, Komisijai būtu jāapsver iespēja proporcionāli samazināt Savienības pasākumu darbības jomu, lai neradītu dubultu slogu, vienlaikus saglabājot ES ETS darbības jomā vismaz piecdesmit procentus (50 %) emisiju no kuģu reisiem, kuri iziet no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas ostas un ierodas ostā, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, un piecdesmit procentus (50 %) emisiju no kuģu reisiem, kuri iziet no ostas, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, un ierodas kādas dalībvalsts jurisdikcijas ostā, vienlaikus atzīstot Savienības suverenitāti reglamentēt savu emisiju daļu no starptautiskiem kuģu reisiem saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajiem pienākumiem . Tomēr, ja SJO līmenī nav panākts pietiekams progress vai SJO līmenī ir pieņemti globāli pasākumi, kas neatbilst Parīzes nolīgumam un nav vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kuri izriet no Savienības pasākumiem, Komisijai būtu jāsaglabā Savienības pasākumi, lai, izdarot grozījumus Direktīvā 2003/87/EK, aptvertu simts procentus (100 %) emisiju no kuģiem, kuri iziet no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas ostas un ierodas ostā, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, un simts procentus (100 %) emisiju no kuģiem, kuri iziet no ostas, kas nav nevienas dalībvalsts jurisdikcijā, un ierodas kādas dalībvalsts jurisdikcijas ostā.

(19)

Komisijai tas, kā Direktīva 2003/87/EK darbojas attiecībā uz jūras transportu, būtu jāizskata, ņemot vērā tās piemērošanā gūto pieredzi, tostarp saistībā ar iespējamu izvairīšanās praksi, un tad jāierosina pasākumi, kā nodrošināt tās efektivitāti.

(19)

Komisijai tas, kā Direktīva 2003/87/EK darbojas attiecībā uz jūras transportu, būtu jāizskata, ņemot vērā tās piemērošanā gūto pieredzi, tostarp saistībā ar iespējamu izvairīšanās praksi, un tad jāierosina pasākumi, kā nodrošināt tās efektivitāti , atbilstīgi Savienības mērķim ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un pēc tam censties panākt negatīvu emisijas bilanci, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā, kā arī Parīzes nolīguma mērķiem .

(20)

Personai vai organizācijai, kas atbildīga par ES ETS ievērošanu, vajadzētu būt vai nu kuģošanas sabiedrībai, kas definēta kā kuģa īpašnieks, vai jebkurai cita organizācijai vai personai, piemēram, berbouta fraktētājam, kas atbildību par kuģa ekspluatāciju pārņēmusi no kuģa īpašnieka un, šo atbildību uzņemdamās, ir piekritusi pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko uzliek Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss. Šīs definīcijas pamatā ir Regulas (ES) 2015/757 3. panta d) punktā dotā “uzņēmuma” definīcija, un tā ir saskaņā ar globālo datu vākšanas sistēmu, ko SJO izveidoja 2016. gadā. Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” kuģniecības sabiedrība, izmantojot līgumisku vienošanos, var atbildību par izmaksām , ko rada šīs direktīvas ievērošana , prasīt no struktūras, kas ir tieši atbildīga par lēmumiem , kuri skar kuģa CO2 emisijas. Šāda struktūra parasti ir tā struktūra, kas atbildīga par kuģa degvielas, maršrutu un ātruma izvēli.

(20)

Personai vai organizācijai, kas atbildīga par ES ETS ievērošanu, vajadzētu būt vai nu kuģošanas sabiedrībai, kas definēta kā kuģa īpašnieks, vai jebkurai cita organizācijai vai personai, piemēram, berbouta fraktētājam, kas atbildību par kuģa ekspluatāciju pārņēmusi no kuģa īpašnieka un, šo atbildību uzņemdamās, ir piekritusi pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko uzliek Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss. Šīs definīcijas pamatā ir Regulas (ES) 2015/757 3. panta d) punktā dotā “uzņēmuma” definīcija, un tā ir saskaņā ar globālo datu vākšanas sistēmu, ko SJO izveidoja 2016. gadā. Tomēr kuģniecības sabiedrība vienmēr nav atbildīga par degvielas iegādi vai tādu darbības lēmumu pieņemšanu, kas ietekmē kuģa siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šos pienākumus saskaņā ar līgumisku vienošanos var uzņemties struktūra, kas nav kuģniecības sabiedrība. Šādā gadījumā ar mērķi nodrošināt , ka pilnībā tiek ievērots princips “piesārņotājs maksā” un tiek veicināta efektivitātes pasākumu un tīrākas degvielas ieviešana , šādos nolīgumos būtu jāiekļauj juridiski saistoša klauzula par izmaksu sloga uzlikšanu , lai no struktūras, kas galu galā pieņem lēmumus , kuri ietekmē kuģa siltumnīcefekta gāzu emisijas , prasītu atbildību par to atbilstības nodrošināšanas izmaksu segšanu, ko kuģniecības uzņēmums maksā saskaņā ar šo direktīvu . Šāda struktūra parasti ir tā struktūra, kas atbildīga par kuģa izmantotās degvielas izvēli un iegādi vai par kuģa ekspluatāciju saistībā ar , piemēram, pārvadātās kravas izvēli , maršrutu un ātrumu .

(20a)

Sekmīgai pārejai uz bezemisiju kuģniecību ir vajadzīga integrēta pieeja un piemērota labvēlīga vide, kas stimulētu inovāciju gan uz kuģiem, gan ostās. Šādu labvēlīgu vidi veido publiskā un privātā sektora investīcijas pētniecībā un inovācijā, tehnoloģiski un operatīvi pasākumi ar mērķi uzlabot kuģu un ostu energoefektivitāti, kā arī tas, ka plašāk tiek izmantoti ilgtspējīgi alternatīvas degvielas veidi — piemēram, ūdeņradis un amonjaks, kas ražots no atjaunīgiem energoresursiem, tostarp izmantojot oglekļa cenas starpības līgumus (“CCD”), — un bezemisiju dzinēju tehnoloģijas, un cita starpā arī nepieciešamā uzpildes un uzlādes infrastruktūra ostās. Izmantojot ieņēmumus, kas gūti kvotu izsolēs saistībā ar ES ETS iekļautajām jūras transporta darbībām, būtu jāizveido Okeānu fonds, lai uzlabotu kuģu energoefektivitāti un atbalstītu investīcijas, kuru mērķis ir veicināt jūras transporta dekarbonizāciju, tostarp attiecībā uz jūras pārvadājumiem tuvos attālumos un ostām, un darbaspēka apmācību un pārkvalifikāciju. Turklāt ieņēmumi no soda naudām, kas uzliktas saskaņā ar Regulu (ES) …/… [FuelEU Maritime], būtu jāpiešķir Okeānu fondam kā ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046  (1a) 21. panta 5. punktu un Direktīvas 2003/87/EK 3.gab panta 1. punktu. Komisijai būtu jānodrošina, ka pienācīga uzmanība tiek veltīta inovatīvu projektu atbalstam, kas veicina Regulas (ES) …/… [FuelEU Maritime] ieviešanu un īstenošanu, kā arī projektiem, kas pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību un palīdz samazināt trokšņa, gaisa un jūras piesārņojuma risku.

(21)

Lai samazinātu kuģošanas sabiedrībām uzlikto administratīvo slogu, par katru kuģošanas sabiedrību vajadzētu būt atbildīgai vienai dalībvalstij. Komisijai būtu jāpublicē to kuģošanas sabiedrību sākotnējais saraksts, kas veikušas jūras transporta darbību, kura ietilpst ES ETS darbības jomā, un sarakstā būtu jānorāda katru kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde. Saraksts būtu jāatjaunina vismaz reizi divos gados , vajadzības gadījumā norādot jauno administrējošo iestādi. Dalībvalstī reģistrētas kuģošanas sabiedrības administrējošai iestādei vajadzētu būt attiecīgajai dalībvalstij. Trešā valstī reģistrētas kuģošanas sabiedrības administrējošai iestādei vajadzētu būt tai dalībvalstij, kuras ostās pēdējos divos monitoringa gados kuģošanas sabiedrības kuģi visvairāk piestājuši reisos, kuri ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Tādas trešā valstī reģistrētas kuģošanas sabiedrības administrējošai iestādei, kuras kuģi pēdējos divos monitoringa gados nav veikuši nevienu reisu, kas ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, vajadzētu būt tai dalībvalstij, kurā kuģošanas sabiedrība uzsākusi savu pirmo reisu, kas ietilpst minētās direktīvas darbības jomā. Komisijai reizi divos gados būtu jāpublicē un jāatjaunina to kuģošanas sabiedrību saraksts, kuras ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, un jānorāda katras kuģošanas sabiedrības administrējošā iestāde. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kuģošanas sabiedrībām, dalībvalstīm būtu jāievēro saskaņoti noteikumi par to kuģošanas sabiedrību administrēšanu, par kurām tās ir atbildīgas, saskaņā ar Komisijas izstrādātiem detalizētiem notikumiem.

(21)

Lai samazinātu kuģošanas sabiedrībām uzlikto administratīvo slogu, par katru kuģošanas sabiedrību vajadzētu būt atbildīgai vienai dalībvalstij. Komisijai būtu jāpublicē to kuģošanas sabiedrību sākotnējais saraksts, kas veikušas jūras transporta darbību, kura ietilpst ES ETS darbības jomā, un sarakstā būtu jānorāda katru kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde. Saraksts būtu jāatjaunina regulāri un vismaz reizi gadā , vajadzības gadījumā norādot jauno administrējošo iestādi. Dalībvalstī reģistrētas kuģošanas sabiedrības administrējošai iestādei vajadzētu būt attiecīgajai dalībvalstij. Trešā valstī reģistrētas kuģošanas sabiedrības administrējošai iestādei vajadzētu būt tai dalībvalstij, kuras ostās pēdējos divos monitoringa gados kuģošanas sabiedrības kuģi visvairāk piestājuši reisos, kuri ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Tādas trešā valstī reģistrētas kuģošanas sabiedrības administrējošai iestādei, kuras kuģi pēdējos divos monitoringa gados nav veikuši nevienu reisu, kas ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, vajadzētu būt tai dalībvalstij, kurā kuģošanas sabiedrība uzsākusi savu pirmo reisu, kas ietilpst minētās direktīvas darbības jomā. Komisijai reizi gadā būtu jāpublicē un jāatjaunina to kuģošanas sabiedrību saraksts, kuras ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, un jānorāda katras kuģošanas sabiedrības administrējošā iestāde. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kuģošanas sabiedrībām, dalībvalstīm būtu jāievēro saskaņoti noteikumi par to kuģošanas sabiedrību administrēšanu, par kurām tās ir atbildīgas, saskaņā ar Komisijas izstrādātiem detalizētiem notikumiem.

(24)

Pamatojoties uz pieredzi ar līdzīgiem uzdevumiem, kas saistīti ar dabas aizsardzību, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) vai citai relevantai organizācijai savu pilnvaru ietvaros būtu jāpalīdz Komisijai un administrējošām iestādēm saistībā ar Direktīvas 2003/87/EK īstenošanu. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta ar Regulas (ES) 2015/757 īstenošanu un tās IT rīkiem, EMSA varētu palīdzēt administrējošām iestādēm saistībā ar tādu emisiju monitoringu, ziņošanu un verificēšanu, ko radījušas šīs direktīvas aptvertās jūras transporta darbības, proti, atvieglināt informācijas apmaiņu vai izstrādāt vadlīnijas un kritērijus.

(24)

Pamatojoties uz pieredzi ar līdzīgiem uzdevumiem, kas saistīti ar dabas aizsardzību, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) vai citai relevantai organizācijai savu pilnvaru ietvaros būtu jāpalīdz Komisijai un administrējošām iestādēm saistībā ar Direktīvas 2003/87/EK īstenošanu. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta ar Regulas (ES) 2015/757 īstenošanu un tās IT rīkiem, EMSA būtu jāpalīdz administrējošām iestādēm saistībā ar tādu emisiju monitoringu, ziņošanu un verificēšanu, ko radījušas šīs direktīvas aptvertās jūras transporta darbības, proti, atvieglināt informācijas apmaiņu vai izstrādāt vadlīnijas un kritērijus.

(26)

Lai sasniegtu Savienības 2030. gada emisijas samazināšanas mērķrādītāju, ES ETS aptvertajās nozarēs emisijas būs jāsamazina par 61 % salīdzinājumā ar 2005. gadu . Savienības mērogā pieejamais ES ETS kvotu daudzums ir jāsamazina, lai dotu nepieciešamo ilgtermiņa oglekļa cenas signālu un stimulētu dekarbonizāciju. Tālab lineārais samazinājuma koeficients būtu jāpalielina, turklāt ievērojot to, ka ES ETS tiks iekļautas arī jūras transporta radītās emisijas. Jūras transporta emisijas būtu jāatvedina no Savienības jūras transporta darbību emisijām, par kurām saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 ziņots par 2018. un 2019. gadu un kuras no 2021. gada ir jākoriģē, izmantojot lineāro samazinājuma koeficientu.

(26)

Lai sasniegtu Savienības 2030. gada emisijas samazināšanas mērķrādītāju un vienlaikus turpinātu virzību uz Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5  oC , ES ETS aptvertajās nozarēs emisijas būs būtiski jāsamazina . Savienības mērogā pieejamais ES ETS kvotu daudzums ir pakāpeniski jāsamazina, lai veidotos nepieciešamais ilgtermiņa signāls attiecībā uz oglekļa cenu un lai atbilstošā apmērā stimulētu dekarbonizāciju. Tālab gada samazinājuma koeficients būtu jāpalielina, turklāt ievērojot to, ka ES ETS tiks iekļautas arī jūras transporta radītās emisijas. Jūras transporta emisijas būtu jāatvedina no Savienības jūras transporta darbību emisijām, par kurām saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 ziņots par 2018. un 2019. gadu un kuras no 2021. gada ir jākoriģē, izmantojot lineāro samazinājuma koeficientu.

(27)

Paturot prātā, ka ar šo direktīvu groza Direktīvu 2003/87/EK attiecībā uz īstenošanas periodu, kas jau ir sācies 2021. gada 1. janvārī, paredzamības, vidiskās efektivitātes un vienkāršības labad ES ETS stāvākajai lineārajai samazinājuma trajektorijai no 2021. līdz 2030. gadam vajadzētu būt taisnei, lai līdz 2030. gadam ES ETS aptvertajās nozarēs sasniegtu samazinājumu par 61 %, kas ir pienācīgs starpsolis ceļā uz Savienības visas ekonomikas klimatneitralitāti 2050. gadā. Tā kā paaugstināto lineāro samazinājuma koeficientu var piemērot tikai no nākamā gada pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ar vienreizēju samazinājumu vajadzētu samazināt kopējo kvotu skaitu, lai tas būtu saskaņā ar tāda līmeņa ikgadējo samazinājumu, kas tiks veikts no 2021. gada.

(27)

Paturot prātā, ka ar šo direktīvu groza Direktīvu 2003/87/EK attiecībā uz īstenošanas periodu, kas jau ir sācies 2021. gada 1. janvārī, paredzamības, vidiskās efektivitātes un vienkāršības labad ES ETS stāvākajai samazinājuma trajektorijai vajadzētu nodrošināt skaidru virzību ceļā uz Parīzes nolīguma mērķa sasniegšanu un Savienības visas ekonomikas klimatneitralitāti , vēlākais, 2050. gadā. Tā kā paaugstināto samazinājuma koeficientu var piemērot tikai no nākamā gada pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ar vienreizēju samazinājumu vajadzētu samazināt kopējo kvotu skaitu, lai tas būtu saskaņā ar tāda līmeņa ikgadējo samazinājumu, kas tiks veikts no 2021. gada.

(28)

Šīs vērienīgākās klimatieceres realizēt izdosies tikai tad, ja klimatisko pārkārtošanos atbalstīs ar ievērojamiem publiskajiem resursiem gan no ES budžeta, gan valstu budžetiem. Lai papildinātu un palielinātu ievērojamos ar klimatu saistītos tēriņus no ES budžeta, visi izsoļu ieņēmumi, kas nav ieskaitāmi Savienības budžetā, būtu jāatvēl ar klimatu saistītām vajadzībām. Tostarp tos var izmantot finansiālajam atbalstam, piemēram, samazinot izkropļojošus nodokļus un tā risinot sociālos aspektus, kas skar mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tāpat, lai risinātu pārkārtošanās distributīvo un sociālo ietekmi dalībvalstīs ar zemiem ienākumiem , vēl papildus 2,5  % no Savienības kopējā kvotu daudzuma no [direktīvas spēkā stāšanās gads] līdz 2030. gadam būtu jāizmanto, lai finansētu enerģētikas pārkārtošanu tajās dalībvalstīs, kurās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 65 % no Savienības vidējā rādītāja 2016.–2018. gadā, šim nolūkam izmantojot Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantā minēto Modernizācijas fondu.

(28)

Šīs vērienīgākās ieceres attiecībā uz klimatu realizēt izdosies tikai tad, ja klimatisko pārkārtošanos atbalstīs ar ievērojamiem publiskajiem resursiem gan no ES budžeta, gan valstu budžetiem un ar privātiem resursiem . Lai papildinātu un palielinātu ievērojamos ar klimatu saistītos tēriņus no ES budžeta, visi izsoļu ieņēmumi, kas nav ieskaitāmi Savienības budžetā pašu resursu veidā , būtu jāatvēl ar klimatu saistītām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos un veikto darbību vidisko integritāti . Tostarp tos var izmantot finansiālajam atbalstam, piemēram, samazinot izkropļojošus nodokļus un tā risinot sociālos aspektus, kas skar mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Lai nodrošinātu atbilstību un sabiedrības veiktu uzraudzību, dalībvalstīm būtu jāpieņem ex ante plāni par to, kā tās paredzējušas izmantot ES ETS ieņēmumus saskaņā ar saviem attiecīgajiem klimata un enerģētikas mērķrādītājiem, un tām būtu reizi gadā jāziņo par izsoļu ieņēmumu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999  (1a) 19. pantu. Tāpat, lai risinātu pārkārtošanās distributīvo un sociālo ietekmi visvairāk skartajās teritorijās , vēl papildus 2,5  % no Savienības kopējā kvotu daudzuma no [direktīvas spēkā stāšanās gads] līdz 2030. gadam būtu jāizmanto, lai finansētu enerģētikas pārkārtošanu tajās dalībvalstīs, kurās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 65 % no Savienības vidējā rādītāja 2016.–2018. gadā, šim nolūkam izmantojot Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantā minēto Modernizācijas fondu.

(28a)

No 2013. gada elektroenerģijas ražotājiem ir pienākums iegādāties visas tiem elektroenerģijas ražošanai vajadzīgās kvotas. Tomēr dažas dalībvalstis laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam un no 2021. gada līdz 2030. gadam ir saglabājušas iespēju turpināt piešķirt bezmaksas pagaidu kvotas enerģētikas nozares modernizācijai. Laikposmā no 2021. gada līdz 2030. gadam tikai trīs dalībvalstis turpinās izmantot šo iespēju. Tomēr Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 18/2020 “ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma: kvotu bezmaksas piešķiršana ir jāizmanto mērķtiecīgāk” konstatēja, ka laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam pagaidu bezmaksas kvotas neveicināja oglekļa dioksīda emisiju intensitātes samazināšanos enerģētikas nozarē tajās valstīs, kurām ir tiesības uz šādu bezmaksas kvotu piešķiršanu. Tā kā jo īpaši enerģētikas nozarē ir jāpaātrina dekarbonizācija un šāda pagaidu bezmaksas kvotu piešķiršana nav bijusi efektīva, iespēja piešķirt pagaidu bezmaksas kvotas enerģētikas nozares modernizācijai vairs nešķiet piemērota paredzētajam mērķim. Tādēļ šīs iespējas piemērošana būtu jābeidz un visas kvotas, kas izriet no šīs iespējas izmantošanas un kas līdz 2023. gada 31. decembrim nav piešķirtas attiecīgo dalībvalstu operatoriem, būtu jāpieskaita kopējam kvotu daudzumam, ko attiecīgā dalībvalsts saņem izsolīšanai, vai jāizmanto, lai atbalstītu ar Modernizācijas fondu saistītās investīcijas.

(28b)

Skaidri noteikta daļa no ieņēmumiem, kas gūti izsolēs, kuras rīkotas saskaņā ar reformēto un paplašināto ES ETS, būtu jāizmanto kā pašu resursi, lai finansētu Savienības budžetu vispārēju ienākumu veidā, ievērojot juridiski saistošo 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai  (1a) , kas ietver ceļvedi tāda jaunu pašu resursu groza ieviešanai, kurš cita starpā ietver ES ETS bāzētus un oglekļa ievedkorekcijas mehānismā (OIM) bāzētus pašu resursus un tādus, kuru pamatā ir ESAO/G20 nolīguma pirmais pīlārs. Saskaņā ar minēto nolīgumu šādus jaunus pašu resursus ir paredzēts ieviest līdz 2023. gada 1. janvārim. Jaunie pašu resursi saistītu Savienības budžetu ar tādām Savienības politikas prioritātēm kā Eiropas zaļais kurss un Savienības ieguldījums taisnīgā nodokļu sistēmā, tādējādi radot pievienoto vērtību un veicinot klimata politikas integrēšanas mērķu sasniegšanu, Next Generation EU parādu atmaksu un Savienības budžeta noturību, un kalpos kā investīciju instruments un būs nodrošinājums tam, ka tiks ievērots kritērijs “nenodarīt būtisku kaitējumu” un Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktajām pamatvērtībām.

(28c)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053  (1a) Savienībai ir juridisks pienākums ne vēlāk kā līdz 2058. gada 31. decembrim atmaksāt visas saistības, kas īstenojušās sakarā ar izņēmuma kārtā piešķirtajām pagaidu pilnvarām aizņemties līdzekļus Next Generation EU satvarā. Tādēļ, lai ievērotu juridiski saistošo Iestāžu nolīgumu un tā ceļvedi jaunu pašu resursu groza ieviešanai, kas paredzēta Savienības parāda atmaksai, daļa no ES ETS ieņēmumiem būtu jāiekasē Savienības budžetā, lai palīdzētu segt aizņēmumu izmaksas, kā noteikts [Padomes Lēmums (ES, Euratom) …/…, ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu], un novērstu būtiskus samazinājumus, kas apdraudētu Savienības programmas turpmākajās daudzgadu finanšu shēmās.

(28d)

Ievērojamās summas no spēcīgākas ES ETS nodrošinātiem ieņēmumiem, ko dalībvalstis — izņemot daļu, kas ieskaitāma Savienības budžetā, — patur, būtu jāizmanto, lai īstenotu klimatisko pārkārtošanos. Tomēr plašāka piemērošana un daudzveidīgāks intervences pasākumu klāsts nedrīkstētu graut Savienības budžeta vienotību, efektivitāti, integritāti un demokrātisku kontroli.

(29)

Būtu jānodrošina vēl citi stimuli siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ar izmaksefektīviem paņēmieniem. Tālab no 2026. gada bezmaksas emisijas kvotas stacionārām iekārtām vajadzētu piešķirt tikai ar nosacījumu , ka ir jāinvestē energoefektivitātes kāpināšanā un emisiju samazināšanā. Ja nodrošinās, ka šī prasība ir lielākoties vērsta tieši un lielākiem enerģijas lietotājiem, tas ievērojami samazinās slogu uzņēmumiem ar mazāku enerģijas patēriņu, kuri var būt mazie un vidējiem uzņēmumi vai mikrouzņēmumi. [Atsauci saskaņot ar pārskatīto EED]. Attiecīgi būtu jāpielāgo arī relevantie deleģētie akti .

(29)

Būtu jānodrošina vēl citi stimuli siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ar izmaksefektīviem paņēmieniem. Tālab bezmaksas emisijas kvotu daļas noteikšanai būtu jāievieš bonus-malus sistēma. Iekārtām , kuru siltumnīcefekta gāzu emisijas pārsniedz attiecīgās līmeņatzīmes , no 2026. gada bezmaksas emisijas kvotu attiecīgo daudzumu vajadzētu noteikt atbilstīgi pienācīgi izstrādātam dekarbonizācijas plānam. Savukārt iekārtas , kuru siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis ir zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāstimulē, piešķirot papildu bezmaksas kvotas .

(30)

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […/..] (51), ir alternatīva bezmaksas kvotu iedalei un ļauj izvairīties no oglekļa emisiju pārvirzes riska . Ciktāl sektorus un apakšsektorus aptver šis pasākums, tie nedrīkstētu saņemt bezmaksas kvotas. Tomēr bezmaksas kvotas ir jāatceļ pakāpeniski, lai ražotāji, importētāji un tirgotāji varētu pielāgoties jaunajam režīmam. Bezmaksas kvotu iedales samazināšana būtu jāīsteno, OIM ieviešanas periodā OIM sektoriem iedalāmajām bezmaksas kvotām piemērojot noteiktu koeficientu. Pārejas periodā no [OIM] regulas stāšanās spēkā līdz 2025 .  gadam šim koeficientam (OIM koeficientam) vajadzētu būt 100 %, 2026 . gadā — 90 % , un pēc tam tas ik gadus būtu jāsamazina par 10  procentpunktiem, līdz desmitajā gadā ir sasniegti 0 % un līdz ar to ir izbeigta bezmaksas iedale . Relevantie deleģētie akti par bezmaksas iedali būtu attiecīgi jākoriģē attiecībā uz OIM aptvertajiem sektoriem un apakšsektoriem. Bezmaksas kvotas, kas, pamatojoties uz šo aprēķinu (OIM pieprasījums), OIM aptvertajiem sektoriem vairs netiek iedalītas, ir jāaizsola , un ieņēmumi jāuzkrāj Inovācijas fondā, no kā atbalsta tādas inovācijas mazoglekļa tehnoloģijās, oglekļa uztveršanā un izmantošanā (CCU), oglekļa uztveršanā un ģeoloģiskajā uzglabāšanā (CCS), atjaunīgajā enerģijā un enerģijas uzkrāšanā, kas sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu. Īpaša uzmanība būtu jāvelta projektiem OIM sektoros. Lai ievērotu bezmaksas kvotu proporciju, kas pieejama OIM neaptvertajiem sektoriem, galīgo kvotu daudzumu, kas atskaitāms no bezmaksas iedalei pieejamā un izsolāms, būtu jāaprēķina, balstoties uz to, kāda ir OIM pieprasījuma proporcionālā daļa no visu bezmaksas kvotas saņemošo sektoru vajadzības pēc bezmaksas kvotām.

(30)

Ar oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […/..] (51), ir iecerēts pakāpeniski piedāvāt kvotu bezmaksas iedalei alternatīvu risinājumu, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku, tomēr neapdraudot Savienības konkurētspēju . Ciktāl sektorus un apakšsektorus aptver šis pasākums, tie nedrīkstētu saņemt bezmaksas kvotas. Tomēr bezmaksas kvotas ir jāatceļ pakāpeniski, lai ražotāji, importētāji un tirgotāji varētu pielāgoties jaunajam režīmam. Bezmaksas kvotu iedales samazināšana būtu jāīsteno, OIM ieviešanas periodā OIM sektoriem iedalāmajām bezmaksas kvotām piemērojot noteiktu koeficientu. Būtu jānosaka, ka pārejas periodā no [OIM regulas] stāšanās spēkā līdz 2026. gada beigām — un ar nosacījumu, ka tiek piemērots Regulas (ES) …/… [OIM regulas] 36. panta 3 .  punkta d) apakšpunkts, — šim koeficientam (OIM koeficientam) vajadzētu būt 100 %, 2027 . gadā tas būtu jāsamazina par 7 procentpunktiem, 2028. gadā  — par 9 procentpunktiem , 2029. gadā — par 15 procentpunktiem, 2030. gadā — par 19 procentpunktiem, 2031. gadā — par 25 procentpunktiem un 2032. gadā — par 25 procentpunktiem, tādējādi līdz 2032. gadam kvotu bezmaksas iedali izbeidzot. Lai aizsargātu Savienības eksporta konkurētspēju, Savienībā notiekošajai Regulas [OIM] I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanai jāturpina iedalīt bezmaksas kvotas ar nosacījumu, ka šādi produkti tiek ražoti eksportam uz trešām valstīm, kurās nav oglekļa cenas noteikšanas mehānismu, kas līdzīgi ES ETS. Līdz [viens gads pirms Regulā [OIM] noteiktā pārejas perioda beigām] Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums ar novērtējumu par ES ETS un OIM ietekmi uz to Regulas [OIM] I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu Savienībā, kas paredzēti eksportam uz trešām valstīm, un uz globālo emisiju dinamiku, kā arī novērtējumu par eksportam paredzētās atkāpes saderību ar PTO noteikumiem, jo īpaši izvērtējot iespējamos eksporta korekcijas mehānismus iekārtām, kas ietilpst 10 % efektīvāko iekārtu, ņemot vērā saderību ar PTO noteikumiem, vai jebkādi citi priekšlikumi, ko Komisija uzskata par piemērotiem, un attiecīgā gadījumā tai būtu jāiesniedz priekšlikumi piemērotiem un PTO noteikumiem atbilstošiem tiesību aktiem un pasākumiem, kas CO2 izmaksas ļautu vienādot ar dažādiem šo trešo valstu cenas noteikšanas mehānismiem. Relevantie deleģētie akti par bezmaksas iedali būtu attiecīgi jākoriģē attiecībā uz OIM aptvertajiem sektoriem un apakšsektoriem. Bezmaksas kvotas, kas, pamatojoties uz šo aprēķinu (OIM pieprasījums), OIM aptvertajiem sektoriem vairs netiek iedalītas, ir jāizsola , un ieņēmumi jāuzkrāj Klimata investīciju fondā, no kā atbalsta tādas inovācijas mazoglekļa tehnoloģijās, oglekļa uztveršanā un izmantošanā (CCU), oglekļa uztveršanā un ģeoloģiskajā uzglabāšanā (CCS), atjaunīgajā enerģijā un enerģijas uzkrāšanā, kas sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu. Īpaša uzmanība būtu jāvelta projektiem OIM sektoros. Lai ievērotu bezmaksas kvotu proporciju, kas pieejama OIM neaptvertajiem sektoriem, galīgo kvotu daudzumu, kas atskaitāms no bezmaksas iedalei pieejamā un izsolāms, būtu jāaprēķina, balstoties uz to, kāda ir OIM pieprasījuma proporcionālā daļa no visu bezmaksas kvotas saņemošo sektoru vajadzības pēc bezmaksas kvotām.

(30a)

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM) ir mehānisms, kas mazina oglekļa pārvirzes risku, piemērojot vienotu cenu emisijām, kuras iegultas Savienības muitas teritorijā importētajās precēs. Ir svarīgi uzraudzīt, novērst un mazināt risku, ka Savienībā ražotas preces, kas paredzētas eksportam uz trešām valstīm, pasaules tirgū var tikt aizstātas ar oglekļietilpīgākām precēm. Tāpēc Komisijai būtu pastāvīgi jāuzrauga un jāvērtē OIM efektivitāte, ņemot vērā oglekļa pārvirzes risku eksporta tirgos, tostarp Savienības eksporta izmaiņas OIM aptvertajos sektoros un tirdzniecības plūsmu izmaiņas, kā arī šo preču iegultās emisijas pasaules tirgū. Ja oglekļa pārvirze tiek konstatēta, Komisijai būtu attiecīgā gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai mazinātu šo oglekļa pārvirzes risku eksporta tirgos atbilstīgi PTO noteikumiem. Turklāt Savienībai būtu aktīvi jāturpina veidot starptautisks “Oglekļa klubs” un pastāvīgi jāiesaistās starptautiskā sadarbībā attiecībā uz oglekļa cenu noteikšanas mehānismu ieviešanu. Eiropas oglekļa tirgus sekmēm ir izšķiroša nozīme globālā perspektīvā, jo tās mudinās lielāku skaitu valstu ieviest tirgus virzītu oglekļa cenas noteikšanu. Komisijai būtu arī jāanalizē, kā varētu izveidot saiknes ar citiem oglekļa tirgiem, vienlaikus nodrošinot pašas Savienības ekonomikas mēroga klimata mērķrādītāja sasniegšanu.

(31)

Lai labāk atspoguļotu tehnoloģisko progresu un atbilstošās līmeņatzīmju vērtības pielāgotu relevantajam iedales periodam, tajā pašā laikā nodrošinot stimulus emisiju samazināšanai un pienācīgi atalgojot inovāciju, līmeņatzīmju vērtību maksimālā korekcija būtu jāpalielina no 1,6  % līdz 2,5  % gadā. Tas nozīmē, ka no 2026. līdz 2030. gadam līmeņatzīmju vērtības būtu koriģē diapazonā no 4 % līdz 50 % salīdzinājumā ar 2013.– 2020. gada periodā piemērojamo vērtību.

(31)

Lai labāk atspoguļotu tehnoloģisko progresu un atbilstošās līmeņatzīmju vērtības pielāgotu relevantajam iedales periodam, tajā pašā laikā nodrošinot stimulus emisiju samazināšanai un pienācīgi atalgojot inovāciju, līmeņatzīmju vērtību maksimālā korekcija būtu jāpalielina no 1,6  % līdz 2,5  % gadā. Tas nozīmē, ka no 2026. līdz 2030. gadam līmeņatzīmju vērtības būtu koriģē diapazonā no 8 % līdz 50 % salīdzinājumā ar 2013.– 2020. gada periodā piemērojamo vērtību. Koriģētās līmeņatzīmju vērtības būtu jāpublicē, tiklīdz ir pieejama vajadzīgā informācija, un ne vēlāk kā … [seši mēneši pēc šīs grozījumu direktīvas stāšanās spēkā], lai šīs līmeņatzīmju vērtības varētu piemērot no 2026. gada.

(31a)

Ievērojamās netiešās izmaksas, kuras rodas, ar siltumnīcefekta gāzu emisiju saistītās izmaksas secīgi iekļaujot elektroenerģijas cenās, atsevišķās nozarēs rada oglekļa emisiju pārvirzes risku. Lai šo risku mazinātu, dalībvalstīm būtu jāpieņem finansiāli pasākumi netiešo izmaksu kompensēšanai. Būtu jānodrošina, ka finansiālie pasākumi atbilst valsts atbalsta noteikumiem un ka tie nerada konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

(32)

Eiropas zaļā kursa mērķus sasniegt neizdosies bez visaptverošas pieejas inovācijai. Nepieciešamie pētniecības un inovācijas pūliņi tiek atbalstīti ES līmenī, tai skaitā no programmas “Apvārsnis Eiropa”, kas paredz ievērojamu finansējumu un jaunus instrumentus sektoriem, kas tiek iekļauti ETS. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nacionālie transponēšanas pasākumi nekavē inovācijas un ir tehnoloģiski neitrāli.

(32)

Eiropas zaļā kursa mērķus sasniegt neizdosies bez visaptverošas pieejas inovācijai. Nepieciešamie pētniecības un inovācijas pūliņi tiek atbalstīti ES līmenī, tai skaitā no programmas “Apvārsnis Eiropa”, kas paredz ievērojamu finansējumu un jaunus instrumentus sektoriem, kas tiek iekļauti ETS. Tādējādi būtu jācenšas panākt Klimata investīciju fonda sinerģiju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un attiecīgā gadījumā ar citām Savienības finansēšanas programmām. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nacionālie transponēšanas pasākumi nekavē inovācijas , sekmē inovatīvu zinātnisku rezultātu ieviešanu praksē un ir tehnoloģiski neitrāli , savukārt Komisijai būtu jānodrošina nepieciešamās tehniskās un konsultatīvās palīdzības pieejamība un efektivitāte .

(32a)

Lai, vēlākais, līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119, Savienībai ir jānovērš ievērojamais investīciju trūkums, kā noteikts Komisijas 2021. gada 6. jūlija paziņojumā “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija”. Lai sasniegtu mūsu dekarbonizācijas mērķi, ir vajadzīgas revolucionāras inovācijas, pašreizējo nozīmīgo tehnoloģiju izvēršana un dabiskas oglekļa piesaistīšanas sertificēšana. Lai atbalstītu padziļinātu tautsaimniecības mēroga dekarbonizāciju Savienībā, ikviena no šiem trim pīlāriem īstenošana būtu jāatbalsta no Inovāciju fonda, kura nosaukums būtu jāmaina uz nosaukumu “Klimata investīciju fonds”.

(33)

Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.punktā minētais Inovāciju fonda tvērums būtu jāpaplašina tā, lai tas aptvertu inovācijas mazoglekļa tehnoloģijās un procesos, kas skar degvielu un kurināmā patēriņu ēku un autotransporta sektoros . Tāpat Inovāciju fondam vajadzētu atbalstīt investīcijas jūras transporta sektora dekarbonizācijā , tostarp investīcijas ilgtspējīgās alternatīvās degvielās, piemēram, ūdeņradī un amonjakā, ko ražo no atjaunīgiem resursiem , kā arī bezemisiju dzinēju tehnoloģijās, piemēram, vēja tehnoloģijās . Ņemot vērā, ka ieņēmumi , kas gūti no soda naudām, kas iekasētas saskaņā ar Regulu xxxx/xxx [FuelEU Maritime]  (19), tiek piešķirti Inovāciju fondam kā ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5 .  punktu, Komisijai būtu jānodrošina , ka pienācīga ievērība tiek veltīta tādu inovatīvu projektu atbalstam , kuru mērķis ir paātrināt atjaunīgo un mazoglekļa degvielu ieviešanu un plašāku izmantošanu jūras transporta nozarē, kā norādīts Regulas xxxx/xxx [FuelEU Maritime] 21. panta 1. punktā . Lai nodrošinātu, ka inovācijai šajā paplašinātajā jomā ir pieejams pietiekams finansējums, Inovāciju fonds būtu jāpapildina ar 50 miljoniem kvotu — daļēji ar kvotām, ko pretējā gadījumā varētu izsolīt, un daļēji ar kvotām, ko pretējā gadījumā varētu iedalīt bez maksas, tādā pašā proporcijā, kādā pašlaik Inovāciju fondam piešķir finansējumu no katra avota.

(33)

Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktā minētais Klimata investīciju fonda tvērums būtu jāpaplašina tā, lai atbalstītu neradikālu tehnoloģiju ieviešanu rūpnieciskos procesos, kam ir liels siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma potenciāls , bet kas nav gatavas tirgum , kā arī lai tas aptvertu inovācijas mazoglekļa tehnoloģijās un procesos, kas skar degvielu un kurināmā patēriņu ēku un autotransporta sektoros, ietverot kolektīvus transporta veidus . Būtu jānodrošina arī iespēja Klimata investīciju fondu izmantot radikāli inovatīvu tehnoloģiju atbalstam atkritumu apsaimniekošanas sektorā . Lai nodrošinātu, ka inovācijai šajā paplašinātajā jomā ir pieejams pietiekams finansējums, Klimata investīciju fonds būtu jāpapildina ar 50 miljoniem kvotu — daļēji ar kvotām, ko pretējā gadījumā varētu izsolīt, un daļēji ar kvotām, ko pretējā gadījumā varētu iedalīt bez maksas, tādā pašā proporcijā, kādā pašlaik Klimata investīciju fondam piešķir finansējumu no katra avota. Lai pēc iespējas ātrāk veicinātu revolucionāru tehnoloģiju inovācijas, Komisijai būtu jānodrošina, ka Klimata investīciju fonda piedāvātais finansējums tiek aktīvi sadalīts šīs direktīvas īstenošanas pirmajos gados.

(33a)

Vietēju ilgtspējīgu atjaunīgo energoresursu izvēršanas paātrināšanai ir būtiska nozīme Savienības plānā panākt neatkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem un degvielām krietni pirms 2030. gada. Turklāt ir vajadzīga lielu ilgtspējīgas atjaunīgās enerģijas daudzumu pieejamība, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu rūpnieciskos procesos un ekonomikā kopumā. Ir ievērojami jāpalielina Savienības atjaunīgās enerģijas mērķrādītājs 2030. gadam un attiecīgie nacionālie devumi. Tādēļ vismaz 12 % no kvotām Klimata investīciju fonda ietvaros būtu jāizmanto, lai turpinātu attīstīt un ieviest ilgtspējīgus atjaunīgos energoresursus Savienībā atbilstīgi principam “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Par prioritāti būtu jāizvirza vietējās pašražošanas, uzglabāšanas un kopīgošanas attīstība, jo īpaši ar atjaunīgās enerģijas kopienu starpniecību.

(33b)

Atbalstot projektus ar publiskā sektora finansējumu, Klimata investīciju fonds nodrošinātu uzņēmumiem būtiskas priekšrocības attiecībā uz uzņēmuma produkcijas vai pakalpojumu izstrādāšanu. Tādējādi būtu jānodrošina, ka Klimata investīciju fonda finansētajos projektos notiek zināšanu apmaiņa ar citiem attiecīgajiem projektiem un ar Savienībā strādājošiem pētniekiem, kuriem ir leģitīmas intereses.

(35)

Oglekļa cenas starpības līgumi (CCD) ir svarīgs rīks, ar ko rosināt emisiju samazināšanu industrijā, jo tā ir iespēja klimatdraudzīgās inovācijās investējošiem investoriem garantēt cenu, kas kompensē tādus CO2 emisiju samazinājumus, kuri pārsniedz pašreizējā ES ETS cenu līmeņa rosinātos. No Inovāciju fonda atbalstāmo pasākumu klāstu vajadzētu paplašināt tā, lai projektus varētu atbalstīt, izmantojot cenu konkursus, piemēram, CCD. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus par precīziem noteikumiem, kas reglamentē šāda veida atbalstu.

(35)

CCD ir svarīgs rīks, ar ko rosināt emisiju samazināšanu industrijā , izvēršot jaunas tehnoloģijas , jo tā ir iespēja klimatdraudzīgās inovācijās investējošiem investoriem garantēt cenu, kas kompensē tādus CO2 emisiju samazinājumus, kuri pārsniedz pašreizējā ES ETS cenu līmeņa rosinātos. No Klimata investīciju fonda atbalstāmo pasākumu klāstu vajadzētu paplašināt tā, lai projektus varētu atbalstīt, izmantojot tehnoloģiski neitrālus cenu konkursus, piemēram, CCD , un būtu jāievēro ģeogrāfiskā līdzsvara princips . CCD būtu nozīmīgs mehānisms, lai atbalstītu dekarbonizācijas tehnoloģiju, piemēram, CCS un CCU, izstrādi un optimizētu pieejamos resursus. CCD nodrošinātu arī noteiktību tiem, kuri veic investīcijas tehnoloģijās, piemēram, oglekļa uztveršanas tehnoloģijās. Komisijai būtu jāsagatavo ietekmes novērtējums, galvenokārt pievēršoties tieši iespējām sniegt atbalstu ar konkurējošu piedāvājumu iepirkuma procedūrām, cita starpā pievēršoties arī nodrošinātā finansējuma līmeņiem. Ņemot vērā minētā novērtējuma rezultātus, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus par precīziem noteikumiem, kas reglamentē šāda veida atbalstu.

(38)

Modernizācijas fonda darbības joma būtu jāsaskaņo ar Savienības jaunākajiem klimata mērķiem, proti, būtu jāparedz, ka investīcijām ir jāatbilst Eiropas zaļā kursa un Regulas (ES) 2021/1119 mērķiem, un jāizskauž atbalsts jebkādām investīcijām, kas saistītas ar fosilajām degvielām. Turklāt to līdzekļu apjoms, kas no Modernizācijas fonda jāatvēl prioritārajām investīcijām, būtu jāpalielina līdz 80  %; pieprasījuma pusē kā prioritārai būtu jāpievēršas energoefektivitātei, un prioritāro investīciju darbības jomā būtu jāiekļauj atbalsts mājsaimniecībām enerģētiskās nabadzības novēršanai, cita starpā arī lauku un attālās teritorijās.

(38)

Modernizācijas fonda darbības joma būtu jāsaskaņo ar Savienības jaunākajiem klimata mērķiem, proti, būtu jāparedz, ka investīcijām ir jāatbilst Eiropas zaļā kursa un Regulas (ES) 2021/1119 mērķiem, un jāizskauž atbalsts jebkādām investīcijām, kas saistītas ar fosilajām degvielām. Modernizācijas fonda atbalsts būtu jāpiešķir tikai tādām dalībvalstīm, kas ir pieņēmušas juridiski saistošus mērķrādītājus klimatneitralitātes sasniegšanai līdz, vēlākais, 2050. gadam, kā arī pasākumus visu fosilo kurināmo izmantošanas pakāpeniskai pārtraukšanai termiņā, kas atbilst Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajiem mērķrādītājiem. Lai garantētu Savienības līdzekļu efektīvu izlietojumu, piekļuvei Modernizācijas fondam vajadzētu būt atkarīgai no tiesiskuma ievērošanas. Turklāt to līdzekļu apjoms, kas no Modernizācijas fonda jāatvēl prioritārajām investīcijām, būtu jāpalielina līdz 100  %; pieprasījuma pusē kā prioritārai būtu jāpievēršas energoefektivitātei, un prioritāro investīciju darbības jomā būtu jāiekļauj atbalsts mājsaimniecībām enerģētiskās nabadzības novēršanai, cita starpā arī lauku un attālās teritorijās.

(38a)

Palielinoties cenām ES ETS, būtiski ir palielinājušies arī dalībvalstu un Savienības ieņēmumi no ES ETS. Lai atzītu ES ETS ieņēmumu devumu Savienības rūpniecības pārkārtošanās procesā un atbalstītu mazaizsargātas personas Savienībā nolūkā sekmēt to pāreju uz videi nekaitīgām alternatīvām, būtu jāievieš ES ETS marķējums. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka finansējums tiek skaidri norādīts kā ES ETS ieņēmumi, izmantojot atbilstīgu marķējumu visiem atbalstītajiem projektiem un darbībām valsts līmenī vai izmantojot ES finansējumu.

(39)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/2066 (21) ir paredzēti noteikumi par biomasas emisiju monitoringu, kas ir saskanīgie ar noteikumiem par biomasas izmantošanu, kuri paredzēti Savienības tiesību aktos par atjaunīgo enerģiju. Tā kā tiesību akti par biomasas ilgtspējas kritērijiem kļūst aizvien komplicētāki (jaunākie noteikumi paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001) (22), ar Direktīvas 2003/87/EK 14. panta 1. punktu piešķirtās īstenošanas pilnvaras būtu nepārprotami jāattiecina arī uz tādu pielāgojumu pieņemšanu, kas ir nepieciešami, lai ES ETS ietvaros piemērotu biomasas (t. sk. biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas degvielu) ilgtspējas kritērijus. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, kas nosaka, kā uzskaitīt tādu emisiju uzglabāšanu, kas rodas, sajaucot nulles faktora biomasu un no tādiem avotiem iegūtu biomasu, kas nav nulles faktora avoti.

(39)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/2066 (21) ir paredzēti noteikumi par biomasas emisiju monitoringu, kas ir saskanīgie ar noteikumiem par biomasas izmantošanu, kuri paredzēti Savienības tiesību aktos par atjaunīgo enerģiju. Tā kā tiesību akti par biomasas ilgtspējas kritērijiem kļūst aizvien komplicētāki (jaunākie noteikumi paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001) (22), ar Direktīvas 2003/87/EK 14. panta 1. punktu piešķirtās īstenošanas pilnvaras būtu nepārprotami jāattiecina arī uz tādu pielāgojumu pieņemšanu, kas ir nepieciešami, lai ES ETS ietvaros piemērotu biomasas (t. sk. biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas degvielu) ilgtspējas kritērijus. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, kas nosaka, kā uzskaitīt tādu emisiju uzglabāšanu, kas rodas, sajaucot nulles faktora biomasu un no tādiem avotiem iegūtu biomasu, kas nav nulles faktora avoti.

(40)

Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās šķidrās un gāzveida degvielas un reciklēta oglekļa degvielas var palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas grūti dekarbonizējamos sektoros. Ja reciklēta oglekļa degvielas un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās šķidrās un gāzveida degvielas tiek ražotas no uztvertā oglekļa dioksīda šīs direktīvas aptvertas darbības ietvaros, emisijas skaita pie šīs darbības. Lai nodrošinātu, ka nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un reciklēta oglekļa degvielas sekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, un lai nepieļautu dubultu uzskaiti attiecībā uz šādām degvielām, ir lietderīgi 14. panta 1. punktā minētās pilnvaras nepārprotami attiecināt arī uz tādu Komisijas īstenošanas aktu pieņemšanu, ar kuriem nosaka nepieciešamos pielāgojumus, kā uzskaitīt oglekļa dioksīda iespējamo izplūdi un kā nepieļaut dubulto uzskaiti , lai nodrošinātu , ka pastāv pienācīgi stimuli, turklāt ņemot vērā, kāds režīms piemērojams šīm degvielām saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001.

(40)

Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās šķidrās un gāzveida degvielas un reciklēta oglekļa degvielas var palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas grūti dekarbonizējamos sektoros. Lai nodrošinātu, ka nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un reciklēta oglekļa degvielas sekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, un lai nepieļautu dubultu uzskaiti attiecībā uz šādām degvielām, ir lietderīgi 14. panta 1. punktā minētās pilnvaras nepārprotami attiecināt arī uz tādu Komisijas deleģēto aktu pieņemšanu, ar kuriem nosaka nepieciešamos pielāgojumus, kā uzskaitīt oglekļa dioksīda iespējamo izplūdi tā, lai nodrošinātu, ka tiek uzskaitītas visas emisijas, arī ja šādas degvielas ražo no ārpus Savienības uztverta oglekļa dioksīda un izmanto šīs direktīvas darbības jomā esošai darbībai, vienlaikus novēršot dubulto uzskaiti un nodrošinot , ka pastāv pienācīgi stimuli oglekļa uztveršanai , turklāt ņemot vērā, kāds režīms piemērojams šīm degvielām saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001.

(42)

Tas, ka no ES ETS ir izslēgtas iekārtas, kas izmanto tikai biomasu, ir dažkārt novedis pie situācijas, kad iekārtas, kurās sadedzinātās biomasas īpatsvars ir ļoti liels, ir guvušas negaidītu papildu peļņu, jo to saņemtās bezmaksas kvotas krietni pārsniedz to emisijas. Tāpēc būtu jāievieš nulles faktora biomasas sadedzināšanas sliekšņvērtība, kuru pārsniedzot, iekārtas tiek izslēgtas no ES ETS. Sliekšņvērtība 95 % atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/331  (23) 2. panta 16. punktā definētajam nenoteiktības parametram.

(42a)

Arvien pieaugošās enerģijas cenas rada nopietnas bažas iedzīvotājiem, jo īpaši ģimenēm ar maziem ienākumiem, un uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Enerģijas cenu pieauguma galvenais iemesls ir mūsu atkarība no fosilajiem kurināmajiem un degvielām. Paketei “Gatavi mērķrādītājam 55 %” būtu jārisina un jācenšas mazināt šāda atkarība, cita starpā uzlabojot ES ETS struktūru. ES ETS tirgus cenu svārstīguma ierobežošanā nozīme var būt arī tirgus integritātes un pārredzamības stiprināšanai.

(42b)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) 2022. gada 28. martā publicēja savu galīgo ziņojumu par emisijas kvotām un saistītajiem atvasinātajiem instrumentiem. Komisijai attiecīgā gadījumā un pēc iespējas ātrāk būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, ņemot vērā minētajā ziņojumā sniegtos ieteikumus, lai uzlabotu Eiropas emisijas kvotu tirgu, kā arī saistīto atvasināto instrumentu tirgu pārredzamības, uzraudzības un ziņojumu līmeni. Taču, lai pastāvīgi uzraudzītu tirgus integritāti un pārredzamību, novērstu nepatiesu informāciju un virzītu jebkādas ātri īstenojamas potenciālās darbības, EVTI būtu regulāri jāizvērtē šo tirgu integritāte un pārredzamība, jāziņo par to un attiecīgā gadījumā jāsniedz ieteikumi mērķtiecīgiem uzlabojumiem. EVTI būtu jo īpaši jāizskata tirgu darbība, ņemot vērā jebkādas svārstības un cenu izmaiņas, izsoles un tirdzniecības operācijas tirgos, likviditāti un tirgotos apjomus, kā arī tirgus dalībnieku kategorijas un tirdzniecības darbības. Mērķtiecīgi uzlabojumi varētu, piemēram, ietvert pasākumus, lai uzlabotu tirgus dalībniekiem un sabiedrībai kopumā pieejamo informāciju par emisijas kvotu tirgu un saistīto atvasināto instrumentu tirgu darbību, uzlabotu regulējumā noteiktos ziņojumus un tirgus uzraudzību emisijas kvotu tirgos un saistītajos atvasināto instrumentu tirgos, tostarp darot publiski pieejamus atsevišķus darījumus, pieprasītu katram tirgus dalībniekam publiskot savus turējumus un pozīcijas dalījumā pēc motīva un laikposma, veicinātu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un atklāšanu un palīdzētu uzturēt kārtību emisijas kvotu tirgos un saistītajos atvasināto instrumentu tirgos, piemēram, ar svārstīgu soda naudu, balstoties uz iepriekšējā gada vidējo izsoles cenu, ieturot kvotas, koriģējot nākamo izsoļu daudzumu vai tās apvienojot. Komisijai būtu jānovērtē EVTI ieteikumi sešu mēnešu laikā pēc EVTI ziņojuma publicēšanas un būtu attiecīgā gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai ņemtu vērā šos ieteikumus.

(42c)

Negaidīta vai pēkšņa nestabilitāte tirgū vai pārmērīgi cenu satricinājumi Savienības oglekļa tirgū, ko rada, piemēram, pēkšņas darbības izmaiņas tirgū vai pārmērīgas spekulācijas, negatīvi ietekmē tirgus prognozējamību un investīciju klimata stabilitāti, kas ir ļoti būtiski aspekti investīciju dekarbonizācijas un inovācijas jomā plānošanai. Tāpēc uzmanīgi būtu jāstiprina īstenojamie pasākumi pārmērīgu cenu svārstību gadījumā, lai uzlabotu nepamatotu cenu izmaiņu izvērtēšanu un reakciju uz tām. Šādiem mērķtiecīgiem uzlabojumiem būtu jānodrošina oglekļa tirgu pienācīga turpmākā darbība, tostarp starpnieku un finanšu dalībnieku loma likviditātes nodrošināšanā tirgū, kā arī tirgus pieejamība atbilstīgiem dalībniekiem, jo īpaši MVU, vienlaikus risinot negaidītu vai pēkšņu nestabilitāti vai cenu satricinājumus.

(43a)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un novērstu pašreizējās neatbilstības starp pašreiz spēkā esošo ES ETS un jauno emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, jaunajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā būtu arī jāiekļauj degvielas, kas nodotas patēriņam, piemēram, degvielas, ko izmanto tehnoloģiskā siltuma ieguvei darbībās, uz kurām neattiecas Direktīvas 2003/87/EK I pielikums, vienlaikus nepieļaujot vai novēršot jebkādu dubultu uzskaiti. Turklāt šāda pieeja regulētajiem subjektiem vienkāršotu jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanu, uzraudzību, ziņošanu un verifikāciju.

(44)

Lai izveidotu vajadzīgo īstenošanas satvaru un nodrošinātu saprātīgu grafiku, kā sasniedzams 2030. gada mērķrādītājs, emisiju tirdzniecībai abos jaunajos sektoros vajadzētu sākties 2025. gadā. Būtu jānosaka, ka pirmajā gadā regulētajiem subjektiem ir vajadzīga siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja un ka tiem ir jāpaziņo savas 2024 . un 2025 . gada emisijas. Kvotu izdošana un atbilstības nodrošināšanas pienākumi uz šiem subjektiem attiektos no 2026. gada. Šāds pakāpeniskums dos iespēju emisiju tirdzniecību šajos sektoros pareizi organizēt un efektīvi uzsākt. Tāpat tas nozīmētu, ka ir pieejams ES finansējums un dalībvalstu pasākumi, ar ko nodrošina, ka ES emisiju tirdzniecība šajos divos sektoros tiek ieviesta sociāli taisnīgi un ka oglekļa cenas iespaids uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un transporta lietotājiem tiek mazināts.

(44)

Lai izveidotu vajadzīgo īstenošanas satvaru un nodrošinātu saprātīgu grafiku, kā sasniedzams 2030. gada mērķrādītājs, emisiju tirdzniecībai jaunajos sektoros vajadzētu sākties 2025. gadā. Būtu jānosaka, ka pirmajā gadā regulētajiem subjektiem ir vajadzīga siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja un ka tiem ir jāpaziņo savas 2023 . un 2024 . gada emisijas. Kvotu izdošana un atbilstības nodrošināšanas pienākumi uz šiem subjektiem attiektos no 2025. gada attiecībā uz patēriņam nodotām degvielām komerciālos lietojumos un citām degvielām, piemēram, tehnoloģiskā siltuma ieguvei, uz kuru neattiecas pašreizējā ES ETS. Saskaņā ar novērtējumu, ko veic līdz 2026. gada 1. janvārim, un ja ir pareizi nosacījumi, Komisijai būtu jācenšas to paplašināt, lai no 2029. gada 1. janvāra iekļautu patēriņam nodotas degvielas privātā autotransporta un privāto dzīvojamo ēku siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, un attiecīgā gadījumā būtu šajā nolūkā jāveic mērķtiecīga pārskatīšana. Šāds pakāpeniskums dos iespēju emisiju tirdzniecību šajos sektoros pareizi organizēt un efektīvi uzsākt. Tāpat tas nozīmētu, ka ir pieejams ES finansējums un dalībvalstu pasākumi, ar ko nodrošina, ka ES emisiju tirdzniecība šajos divos sektoros tiek ieviesta sociāli taisnīgi un ka oglekļa cenas iespaids uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un transporta lietotājiem tiek mazināts.

(46)

Tas, kādi būs regulētie subjekti šajos divos sektoros, un kurā posmā tiks piemērots regulējums, būtu jādefinē — ar nepieciešamajiem pielāgojumiem — saskanīgi ar akcīzes nodokļa sistēmu, kura izveidota ar Padomes Direktīvu (ES) 2020/262 (25), jo ar minēto direktīvu jau ir izveidota stingra sistēma, kā kontrolēt jebkādus patēriņam nodotos degvielas daudzumus, lai varētu iekasēt akcīzes nodokli. Uz degvielu tiešajiem lietotājiem šajos sektoros neattiektos Direktīvā 2003/87/EK paredzētie pienākumi.

(46)

Tas, kādi būs regulētie subjekti šajos jaunajos sektoros, un kurā posmā tiks piemērots regulējums, būtu jādefinē — ar nepieciešamajiem pielāgojumiem — saskanīgi ar akcīzes nodokļa sistēmu, kura izveidota ar Padomes Direktīvu (ES) 2020/262 (25), jo ar minēto direktīvu jau ir izveidota stingra sistēma, kā kontrolēt jebkādus patēriņam nodotos degvielas daudzumus, lai varētu iekasēt akcīzes nodokli. Uz degvielu tiešajiem lietotājiem šajos sektoros neattiektos Direktīvā 2003/87/EK paredzētie pienākumi.

(47)

Uz regulētajiem subjektiem, kas ietilpst ēku un autotransporta emisiju tirdzniecības darbības jomā, vajadzētu attiecināt stacionāro iekārtu operatoriem izvirzītajām prasībām līdzīgas prasības par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujām. Ir jānosaka noteikumi par atļauju pieteikumiem, to izdošanas nosacījumiem, saturu un pārskatīšanu, un par visām izmaiņām saistībā ar regulēto subjektu. Lai jaunā sistēma varētu sākt pienācīgi darboties, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka regulētajiem subjektiem, kas ietilpst jaunās emisiju tirdzniecības darbības jomā, ir derīga atļauja jau no brīža, kad sistēma 2025 . gadā sāks darboties.

(47)

Uz regulētajiem subjektiem, kas ietilpst jauno sektoru emisiju tirdzniecības darbības jomā, vajadzētu attiecināt stacionāro iekārtu operatoriem izvirzītajām prasībām līdzīgas prasības par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujām. Ir jānosaka noteikumi par atļauju pieteikumiem, to izdošanas nosacījumiem, saturu un pārskatīšanu, un par visām izmaiņām saistībā ar regulēto subjektu. Lai jaunā sistēma varētu sākt pienācīgi darboties, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka regulētajiem subjektiem, kas ietilpst jaunās emisiju tirdzniecības darbības jomā, ir derīga atļauja jau no brīža, kad sistēma 2024 . gadā sāks darboties.

(48)

Lai sasniegtu 2030. gadam nosprausto emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kopējam kvotu daudzumam, kas būs pieejams jaunajai emisiju tirdzniecībai, vajadzētu atbilst lineārai trajektorijai, turklāt ņemot vērā, ka ēku un autotransporta sektorā līdz 2030. gadam jāpanāk izmaksefektīvs emisiju samazinājums par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Kopējais kvotu daudzums pirmo reizi būtu jānosaka 2026 . gadā, lai ievērotu trajektoriju, kuras sākumpunkts ir 2024. gadā un kura izriet no 2024. gada emisiju robežvērtības (1 109 304 000 CO2t), kas aprēķināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/842 (26) 4. panta 2. punktu, pamatojoties uz atsauces emisijām šajos sektoros 2016. – 2018. gadā. Līdz ar to lineārajam samazinājuma koeficientam vajadzētu būt 5,15  %. No 2028. gada kopējais kvotu daudzums būtu jānosaka, balstoties uz 2024., 2025. un 2026. gada paziņoto emisiju vidējo daudzumu, un tam vajadzētu sarukt par tādu pašu absolūto gada samazinājumu, kāds noteikts no 2024. gada un kas atbilst 5,43  % lineārajam samazinājuma koeficientam salīdzinājumā ar iepriekš definētās trajektorijas salīdzināmo 2025. gada vērtību. Ja šīs emisijas ir ievērojami lielākas par šo trajektorijas vērtību un ja šī atšķirība nav saistīta ar nelielām atšķirībām emisiju mērīšanas metodikās, lineārais samazinājuma koeficients būtu jākoriģē, lai līdz 2030. gadam varētu sasniegt vajadzīgo emisiju samazinājumu.

(48)

Lai sasniegtu 2030. gadam nosprausto emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kopējam kvotu daudzumam, kas būs pieejams jaunajai emisiju tirdzniecībai, vajadzētu atbilst lineārai trajektorijai, turklāt ņemot vērā, ka ēku un autotransporta sektorā līdz 2030. gadam jāpanāk izmaksefektīvs emisiju samazinājums par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Kopējais kvotu daudzums pirmo reizi būtu jānosaka 2025 . gadā, lai ievērotu trajektoriju, kuras sākumpunkts ir 2024. gadā un kura izriet no 2024. gada emisiju robežvērtības (1 109 304 000  CO2t), kas aprēķināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/842 (26) 4. panta 2. punktu, pamatojoties uz atsauces emisijām šajos sektoros 2016. – 2018. gadā. Līdz ar to lineārajam samazinājuma koeficientam vajadzētu būt 5,15  %. No 2028. gada kopējais kvotu daudzums būtu jānosaka, balstoties uz 2024., 2025. un 2026. gada paziņoto emisiju vidējo daudzumu, un tam vajadzētu sarukt par tādu pašu absolūto gada samazinājumu, kāds noteikts no 2024. gada un kas atbilst 5,43  % lineārajam samazinājuma koeficientam salīdzinājumā ar iepriekš definētās trajektorijas salīdzināmo 2025. gada vērtību. Ja šīs emisijas ir ievērojami lielākas par šo trajektorijas vērtību un ja šī atšķirība nav saistīta ar nelielām atšķirībām emisiju mērīšanas metodikās, lineārais samazinājuma koeficients būtu jākoriģē, lai līdz 2030. gadam varētu sasniegt vajadzīgo emisiju samazinājumu.

(50)

Lai nodrošinātu, ka emisiju tirdzniecība ēku sektorā tiek uzsākta gludi, un ņemot vērā, ka regulētajiem subjektiem ir nepieciešams veikt risku ierobežojošas investīcijas vai kvotas iegādāties iepriekš, lai tādā veidā mazinātu cenas un likviditātes riskus, sākumā būtu jāizsola lielāks emisiju apjoms. Tas nozīmē, ka 2026 . gadā izsolīto kvotu apjomam vajadzētu būt par 30 % lielākam nekā 2026 . gadam paredzētajam kvotu kopējam daudzumam. Šis apjoms būtu pietiekams, lai nodrošinātu likviditāti gan tad, ja emisijas sarūk atbilstīgi nepieciešamajam samazinājumam, gan tad, ja emisiju samazināšanās notiek tikai pakāpeniski. Sīkus noteikumus par to, kā lielāku kvotu daudzumu izsolīt sākumposmā, būtu jānosaka ar deleģēto aktu par izsolēm, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktu.

(50)

Lai nodrošinātu, ka emisiju tirdzniecība jaunajos sektoros tiek uzsākta gludi, un ņemot vērā, ka regulētajiem subjektiem ir nepieciešams veikt risku ierobežojošas investīcijas vai kvotas iegādāties iepriekš, lai tādā veidā mazinātu cenas un likviditātes riskus, sākumā būtu jāizsola lielāks emisiju apjoms. Tas nozīmē, ka 2025 . gadā izsolīto kvotu apjomam vajadzētu būt par 30 % lielākam nekā 2025 . gadam paredzētajam kvotu kopējam daudzumam. Šis apjoms būtu pietiekams, lai nodrošinātu likviditāti gan tad, ja emisijas sarūk atbilstīgi nepieciešamajam samazinājumam, gan tad, ja emisiju samazināšanās notiek tikai pakāpeniski. Sīkus noteikumus par to, kā lielāku kvotu daudzumu izsolīt sākumposmā, būtu jānosaka ar deleģēto aktu par izsolēm, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktu.

(52)

Līdztekus oglekļa cenas ieviešanai autotransporta un ēku sektoros būtu jāievieš arī efektīvi sociālās kompensācijas pasākumi, jo īpaši ņemot vērā jau pastāvošo enerģētiskās nabadzības līmeni. 2018. gadā aptuveni 34 miljoni Eiropas iedzīvotāju nespēja mājoklī uzturēt pietiekamu siltumu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā (27)6,9  % Savienības iedzīvotāju atbildēja, ka nevar atļauties pienācīgi apsildīt mājokli. Lai efektīvi kompensētu sociālo un distributīvo ietekmi, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm izsoļu ieņēmumi jātērē ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem, kā to jau paredz pašreizējā emisiju tirdzniecība, kā arī citiem specifiskiem pasākumiem, kas domāti, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar emisiju tirdzniecību jaunajos sektoros (autotransporta un ēku sektoros), tostarp saistītiem rīcībpolitikas pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (28). Izsoļu ieņēmumi būtu jāizmanto, lai risinātu sociālos aspektus, kas saistīti ar emisiju tirdzniecību jaunajos sektoros, īpašu uzmanību veltot mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem. Tāpēc jaunais Sociālais klimata fonds nodrošinās īpašu finansējumu dalībvalstīm to Eiropas iedzīvotāju atbalstam, kurus enerģētiskā nabadzība vai trūcīgas mobilitātes iespējas skar vai apdraud visvairāk. Fonds veicinās taisnīgumu un solidaritāti starp dalībvalstīm un to iekšienē, vienlaikus mazinot enerģētiskās nabadzības un trūcīgu mobilitātes iespēju risku. Tas izvērsīs un papildinās esošos solidaritātes mehānismus. Jaunā fonda resursi principā atbildīs 25 % no gaidāmajiem ieņēmumiem no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības 2026.–2032. gadā, un tiks izmantoti, pamatojoties uz sociālajiem klimata plāniem, kas dalībvalstīm būs jāsagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 20../nn (29). Turklāt ikvienai dalībvalstij savi izsoļu ieņēmumi cita starpā būtu jāizmanto, lai finansētu daļu no sociālo klimata plānu izmaksām.

(52)

Līdztekus oglekļa cenas ieviešanai autotransporta un ēku sektoros būtu jāievieš arī efektīvi sociālās kompensācijas pasākumi, jo īpaši ņemot vērā jau pastāvošo enerģētiskās nabadzības līmeni. 2018. gadā aptuveni 34 miljoni Eiropas iedzīvotāju nespēja mājoklī uzturēt pietiekamu siltumu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā (27)6,9  % Savienības iedzīvotāju atbildēja, ka nevar atļauties pienācīgi apsildīt mājokli. Lai efektīvi kompensētu sociālo un distributīvo ietekmi, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm izsoļu ieņēmumi jātērē ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem, kā to jau paredz pašreizējā emisiju tirdzniecība, kā arī citiem specifiskiem pasākumiem, kas domāti, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar emisiju tirdzniecību jaunajos sektoros (autotransporta un ēku sektoros), tostarp saistītiem rīcībpolitikas pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (28). Izsoļu ieņēmumi būtu jāizmanto, lai risinātu sociālos aspektus, kas saistīti ar emisiju tirdzniecību jaunajos sektoros, īpašu uzmanību veltot mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem. Tāpēc jaunais Sociālais klimata fonds nodrošinās īpašu finansējumu dalībvalstīm to Eiropas iedzīvotāju atbalstam, kurus enerģētiskā nabadzība vai trūcīgas mobilitātes iespējas skar vai apdraud visvairāk. Būtu jānodrošina, ka Sociālais klimata fonds ir Savienības budžeta neatņemama daļa, lai tādējādi saglabātu budžeta vienotību un konsekvenci ar Savienības politikas nostādnēm un lai nodrošinātu efektīvu budžeta lēmējinstitūcijas — Eiropas Parlamenta un Padomes — īstenotu kontroli. Fonds veicinās taisnīgumu un solidaritāti starp dalībvalstīm un to iekšienē, vienlaikus mazinot enerģētiskās nabadzības un trūcīgu mobilitātes iespēju risku. Tas izvērsīs un papildinās esošos solidaritātes mehānismus. Jaunā fonda resursi principā atbildīs 25 % no gaidāmajiem ieņēmumiem no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības 2026.–2032. gadā, un tiks izmantoti, pamatojoties uz sociālajiem klimata plāniem, kas dalībvalstīm būs jāsagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 20../nn (29). Plānotais bāzes piešķīrums Savienības budžetā katru gadu būtu jāpalielina, paredzot papildu piešķīrumu, ja oglekļa cena pieaug vairāk nekā sākotnēji lēsts, jo tas palielinātu slogu neaizsargātām mājsaimniecībām un satiksmes lietotājiem. Lai nodrošinātu, ka oglekļa cenu pieauguma ietekme uz mazaizsargātākajiem tiek pienācīgi un taisnīgi mazināta, šādi ikgadēji palielinājumi būtu jāiekļauj daudzgadu finanšu shēmā, izmantojot automātisku 3. izdevumu kategorijas maksimālā apmēra un maksājumu maksimālā apmēra korekciju, kura saistīta ar oglekļa cenas svārstībām un kuras mehānisms ir jāparedz Daudzgadu finanšu shēmas regulā saskaņā ar LESD 312. pantu. Turklāt ikvienai dalībvalstij savi izsoļu ieņēmumi cita starpā būtu jāizmanto, lai finansētu daļu no sociālo klimata plānu izmaksām.

(52a)

Tā kā transporta sektors pašlaik ir vienīgais sektors, kam vispār nav izdevies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir ievērojami jāpalielina investīcijas ilgtspējīga transporta veidos, lai sasniegtu Savienības klimata mērķus un atbalstītu modālo pārvirzi uz videi nekaitīgiem transporta veidiem. Tādēļ vismaz 10 % no paredzamajiem ieņēmumiem, ko iegūs no paplašinātas emisiju tirdzniecības, kas radīsies, paplašinot ES ETS piemērošanas jomu un ieviešot jaunu ES ETS apkures, transporta un citiem kurināmajiem un degvielām saskaņā ar šo direktīvu, tostarp 10 % no valstu ieņēmumiem, ko piešķirs dalībvalstis, kā arī 10 % no ieņēmumiem, ko iegūs no Klimata investīciju fonda, būtu jāpiešķir sabiedriskā transporta, jo īpaši klimatam nekaitīgu dzelzceļa un autobusu sistēmu, turpmākai attīstībai.

(52b)

Lai panāktu saskaņotāku un efektīvāku Savienības līdzekļu un resursu pārvaldību un izlietojumu, Komisijai būtu jāveic novērtējums un attiecīgā gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai Klimata investīciju fondu un Modernizācijas fondu iekļautu Savienības budžetā; šo priekšlikumu varētu iesniegt nākamās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu kontekstā.

(54)

Inovācijas un jaunu mazoglekļa tehnoloģiju izstrāde ēku un autotransporta sektorā ir izšķirīgs faktors, kas ļaus nodrošināt šo sektoru izmaksefektīvu devumu gaidāmajā emisiju samazināšanā. Tāpēc 150 miljoni kvotu no emisiju tirdzniecības ēku un autotransporta sektorā būtu jānodod Inovāciju fondam, lai stimulētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu .

(54)

150 miljoni kvotu no emisiju tirdzniecības ēku un autotransporta sektorā būtu jānodod Sociālajam klimata fondam, lai atbalstītu sociālus klimata pasākumus .

(55)

Regulētajiem subjektiem, ko aptver emisiju tirdzniecība ēku un autotransporta sektorā , būtu jānodod kvotas par savām verificētajām emisijām, kas atbilst degvielas daudzumam, ko tie nodevuši patēriņam. Pirmo reizi tiem kvotas būtu jānodod par 2026 . gada verificētajām emisijām. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, virkne noteikumu, kas piemērojami esošajai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai stacionāro iekārtu un aviācijas sektorā, ar nepieciešamajiem pielāgojumiem būtu jāattiecina arī uz emisiju tirdzniecību ēku un autotransporta sektorā . Tas jo īpaši ietver noteikumus par kvotu pārskaitīšanu, nodošanu un anulēšanu, kā arī noteikumus par kvotu derīgumu, sodiem, kompetentajām iestādēm un dalībvalstu ziņošanas pienākumiem.

(55)

Regulētajiem subjektiem, ko aptver jaunā emisiju tirdzniecība, būtu jānodod kvotas par savām verificētajām emisijām, kas atbilst degvielas daudzumam, ko tie nodevuši patēriņam. Pirmo reizi tiem kvotas būtu jānodod par 2025 . gada verificētajām emisijām. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, virkne noteikumu, kas piemērojami esošajai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai stacionāro iekārtu un aviācijas sektorā, ar nepieciešamajiem pielāgojumiem būtu jāattiecina arī uz jauno emisiju tirdzniecību. Tas jo īpaši ietver noteikumus par kvotu pārskaitīšanu, nodošanu un anulēšanu, kā arī noteikumus par kvotu derīgumu, sodiem, kompetentajām iestādēm un dalībvalstu ziņošanas pienākumiem.

(59a)

Lai sasniegtu šīs direktīvas un citu Savienības tiesību aktu, jo īpaši Regulas (ES) 2021/1119, mērķus, Savienībai un tās dalībvalstīm politikas virzienu īstenošanā būtu jāizmanto jaunākie zinātniskie pierādījumi. Tādēļ šīs direktīvas īstenošanā būtu jāņem vērā Eiropas Klimata pārmaiņu zinātniskās konsultatīvās padomes ieteikumi. Turklāt Eiropas Klimata pārmaiņu zinātniskajai konsultatīvajai padomei vajadzētu būt iespējai pēc savas iniciatīvas sniegt zinātniskus ieteikumus saistībā ar šo direktīvu, lai nodrošinātu, ka politikas virzieni ir saskaņoti ar Regulas (ES) 2021/1119 un Parīzes nolīguma mērķiem.

(59b)

Lai izstrādātu ilgtermiņa redzējumu, Komisijai ar Eiropas Klimata pārmaiņu zinātniskās konsultatīvās padomes palīdzību būtu jāsagatavo indikatīvi ceļveži par šīs direktīvas I pielikumā ietvertajām darbībām ceļā uz Savienības klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam un par mērķi pēc tam panākt negatīvas emisijas, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā. Ceļveži būtu jāsagatavo pārredzamā veidā, iesaistot ieinteresētās personas, piemēram, iedzīvotājus, pilsonisko sabiedrību, sociālos partnerus, akadēmiskās aprindas, rūpniecību un politikas veidotājus. Ceļveži ir nozīmīgs rīks, kas sniedz ilgtermiņa priekšstatu un stabilitāti ieinteresētajām personām un apzina kopīgas intereses, iespējamas nekonsekvences un konfliktus politikas izstrādē. Ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām ceļveži būtu jāatjaunina reizi piecos gados, lai ņemtu vērā jaunākos zinātniskos sasniegumus.

(61)

Labi funkcionējoša, reformēta ES ETS ar instrumentu tirgus stabilizēšanai ir viens no svarīgākajiem Savienības līdzekļiem, kā sasniegt 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju, par ko panākta vienošanās, un atbilstīgi Parīzes nolīgumam uzņemtās saistības. Tirgus stabilitātes rezerves mērķis ir novērst nelīdzsvarotību starp kvotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū. Lēmuma (ES) 2015/1814 3. pants paredz, ka trīs gadu laikā pēc rezerves darbības rezerve ir jāpārskata, īpašu uzmanību pievēršot procentos izteiktajam skaitlim, ar kuru nosaka, cik kvotu jāieskaita tirgus stabilitātes rezervē, apritē esošo kvotu kopskaita (TNAC) skaitliskajai robežvērtībai, pēc kuras nosaka, vai kvotas jāieskaita rezervē, un no rezerves atbrīvojamo kvotu skaitam.

(61)

Labi funkcionējoša, reformēta ES ETS ar instrumentu tirgus stabilizēšanai ir viens no svarīgākajiem Savienības līdzekļiem, kā sasniegt 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju, par ko panākta vienošanās, Savienības klimatneitralitātes mērķi līdz, vēlākais, 2050. gadam un mērķi pēc tam panākt negatīvas emisijas, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā, un atbilstīgi Parīzes nolīgumam uzņemtās saistības. Tirgus stabilitātes rezerves mērķis ir novērst nelīdzsvarotību starp kvotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū. Lēmuma (ES) 2015/1814 3. pants paredz, ka trīs gadu laikā pēc rezerves darbības rezerve ir jāpārskata, īpašu uzmanību pievēršot procentos izteiktajam skaitlim, ar kuru nosaka, cik kvotu jāieskaita tirgus stabilitātes rezervē, apritē esošo kvotu kopskaita (TNAC) skaitliskajai robežvērtībai, pēc kuras nosaka, vai kvotas jāieskaita rezervē, un no rezerves atbrīvojamo kvotu skaitam.

(62)

Ņemot vērā nepieciešamību raidīt spēcīgāku investīciju signālu emisiju samazināšanai izmaksefektīvā veidā un ES ETS stiprināšanai, Lēmums (ES) 2015/1814 būtu jāgroza, lai palielinātu procentuālo rādītāju, pēc kura nosaka to kvotu skaitu, ko katru gadu ieskaita tirgus stabilitātes rezervē. Turklāt, ja TNAC līmenis ir zemāks, ieskaitīto kvotu daudzumam jābūt vienādam ar starpību starp TNAC un robežvērtību, pēc kuras nosaka ieskaitāmās kvotas. Tas novērstu ievērojamo nenoteiktību saistībā ar izsolāmo kvotu apjomiem, kas rodas tad, ja TNAC pietuvinās robežvērtībai, un tajā pašā laikā nodrošinātu, ka pārpalikums sasniedz to apjoma diapazonu, kura ietvaros oglekļa tirgus darbojas sabalansēti.

(62)

Ņemot vērā nepieciešamību raidīt spēcīgāku investīciju signālu emisiju samazināšanai izmaksefektīvā veidā un ES ETS stiprināšanai, Lēmums (ES) 2015/1814 būtu jāgroza, lai palielinātu procentuālo rādītāju, pēc kura nosaka to kvotu skaitu, ko katru gadu ieskaita tirgus stabilitātes rezervē. Turklāt, ja TNAC līmenis ir zemāks, ieskaitīto kvotu daudzumam jābūt vienādam ar starpību starp TNAC un robežvērtību, pēc kuras nosaka ieskaitāmās kvotas. Tas novērstu ievērojamo nenoteiktību saistībā ar izsolāmo kvotu apjomiem, kas rodas tad, ja TNAC pietuvinās robežvērtībai, un tajā pašā laikā nodrošinātu, ka pārpalikums sasniedz to apjoma diapazonu, kura ietvaros oglekļa tirgus darbojas sabalansēti. Šāda korekcija būtu jāpiemēro, nesamazinot mērķus salīdzinājumā ar pašreizējo tirgus stabilitātes rezervi.

(66a)

Lai operatoriem nodrošinātu paredzamību un nepieļautu, ka papildu un neparedzētas izmaksas atņem stimulu labākos darbības rezultātus uzrādošiem operatoriem un inovācijai, ir izšķiroši svarīgi izvairīties no starpnozaru korekcijas koeficienta piemērošanas līderiem.

(67)

Lai ņemtu vērā jūras transporta sektora iekļaušanu ES ETS, ir jāgroza Regula (ES) 2015/757. Regula (ES) 2015/757 būtu jāgroza tā, lai uzņēmumiem uzliktu par pienākumu ziņot par agregēto emisiju datiem uzņēmuma līmenī un savus verificētos monitoringa plānus un agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī iesniegt atbildīgajai administrējošajai iestādei. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza CO2 emisiju monitoringa metodes, noteikumus par monitoringu un visu citu Regulā (ES) 2015/757 paredzēto relevanto informāciju, lai tā nodrošinātu ES ETS efektīvu darbību administratīvā līmenī un Regulu (ES) 2015/757 papildinātu ar noteikumiem par to, kā administrējošās iestādes apstiprina monitoringa plānus un izmaiņas tajos, noteikumiem par to, kā monitorē, ziņo un iesniedz agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, un noteikumiem par to, kā verificē agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī un izdod verifikācijas ziņojumu par agregēto emisiju datiem uzņēmuma līmenī. Saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 monitorētos, paziņotos un verificētos datus var izmantot arī tam, lai nodrošinātu atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem, kas paredz, ka jāmonitorē, jāpaziņo un jāverificē tā pati informācija par kuģi.

(67)

Lai ņemtu vērā jūras transporta sektora iekļaušanu ES ETS, ir jāgroza Regula (ES) 2015/757. Regula (ES) 2015/757 būtu jāgroza tā, lai uzņēmumiem uzliktu par pienākumu ziņot par agregēto emisiju datiem uzņēmuma līmenī un savus verificētos monitoringa plānus un agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī iesniegt atbildīgajai administrējošajai iestādei. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza CO2 , CH4 un N2O emisiju monitoringa metodes, noteikumus par monitoringu un visu citu Regulā (ES) 2015/757 paredzēto relevanto informāciju, lai tā nodrošinātu ES ETS efektīvu darbību administratīvā līmenī un Regulu (ES) 2015/757 papildinātu ar noteikumiem par to, kā administrējošās iestādes apstiprina monitoringa plānus un izmaiņas tajos, noteikumiem par to, kā monitorē, ziņo un iesniedz agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, un noteikumiem par to, kā verificē agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī un izdod verifikācijas ziņojumu par agregēto emisiju datiem uzņēmuma līmenī. Saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 monitorētos, paziņotos un verificētos datus var izmantot arī tam, lai nodrošinātu atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem, kas paredz, ka jāmonitorē, jāpaziņo un jāverificē tā pati informācija par kuģi.

(67a)

Papildus efektīvai oglekļa cenas noteikšanai, kas balstās uz labi funkcionējošu ES ETS, ļoti liela nozīme ir tirgus pārredzamībai, lai nodrošinātu iespēju visās ekonomikas nozarēs veikt ātrus un izmaksu ziņā efektīvus emisiju samazinājumus. Lai patērētājiem un visiem piegādes ķēdes dalībniekiem nodrošinātu iespēju izdarīt uz informētību balstītu izvēli attiecībā uz produktos iegultām emisijām, būtu jāizstrādā Eiropas sistēma produktu oglekļa pēdas stingrai marķēšanai.

(-1)

(va)

“reiss” ir reiss, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/757  (*2) 3. panta c) punktā;

(wa)

“trešās valsts pārkraušanas osta” ir pārkraušanas osta, kura atrodas kaimiņos esošā trešā valstī mazāk nekā 300 jūras jūdžu attālumā no dalībvalsts jurisdikcijā esošas ostas un kurā viena veida kravu pārvietošana pārkraušanas operāciju veidā pārsniedz 60 % no minētās ostas kopējās satiksmes;

(wb)

“pārkraušanas operācija” ir operācija, kuru veicot, jebkādu kravu, konteineru vai preci ostā izkrauj no kuģa vienīgi ar mērķi to iekraut citā kuģī;

(wc)

“piestāšanas osta” ir osta, kurā kuģis piestāj, lai iekrautu vai izkrautu kravu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus. Līdz ar to šī definīcija neietver piestāšanu vienīgi ar mērķi uzpildīt degvielu, papildināt krājumus, nomainīt apkalpi, ieiet sausajā dokā vai veikt kuģa vai tā iekārtu remontu, piestāšanu ostā tāpēc, ka kuģim ir nepieciešama palīdzība vai tas ir nonācis briesmās, pārkraušanu no kuģa uz kuģi ārpus ostām, piestāšanu trešās valsts pārkraušanas ostā un piestāšanu ar vienīgo mērķi patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem vai ja tas ir nepieciešams saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām;

(y)

“degviela” IVa nodaļas izpratnē ir jebkura degviela, kas uzskaitīta Direktīvas 2003/96/EK I pielikuma A un C tabulā, kā arī visi citi produkti, ko pārdošanā piedāvā kā motordegvielu vai kurināmo , kā norādīts minētās Direktīvas 2. panta 3. punktā;

(y)

“degviela” IVa nodaļas izpratnē ir jebkura degviela, kas uzskaitīta Direktīvas 2003/96/EK I pielikuma A un C tabulā, kā arī visi citi produkti, kuri paredzēti izmantošanai, piedāvāti pārdošanā vai izmantoti kā motordegviela vai kurināmais , kā norādīts minētās Direktīvas 2. panta 3. punktā;

(2a)

a)

20 % no verificētajām emisijām, kas paziņotas par 2023. gadu;

b)

45 % no verificētajām emisijām, kas paziņotas par 2024. gadu;

c)

70 % no verificētajām emisijām, kas paziņotas par 2025. gadu;

d)

100 % no verificētajām emisijām, kas paziņotas par 2026. gadu un pēc tam par katru gadu.

a)

trešai valstij ir ieviests oglekļa cenas noteikšanas mehānisms, lai ierobežotu un samazinātu emisijas, kurš ir vismaz līdzvērtīgs ES ETS;

b)

oglekļa cenas noteikšanas mehānisms, kurš ir vismaz līdzvērtīgs ES ETS, ir ieviests ar divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu starp Savienību un vienu vai vairākām trešām valstīm, un ir pieņemts lēmums to sasaistīt ar ES ETS saskaņā ar 25. pantu; vai

c)

trešā valsts ir vismazāk attīstītā valsts vai maza salu jaunattīstības valsts, kuras IKP uz iedzīvotāju nesasniedz vai nepārsniedz Savienības vidējo rādītāju un kura iekļauj šādas emisijas savā nacionāli noteiktajā devumā saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

a)

kuģu un ostu energoefektivitātes uzlabošanu;

b)

inovatīvām tehnoloģijām un infrastruktūru jūras transporta nozares dekarbonizācijai, tostarp attiecībā uz tuvsatiksmes kuģošanu un ostām, arī savienojumiem ar elektroenerģijas tīkliem ostās;

c)

ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ieviešanu, piemēram, ūdeņradi un amonjaku, ko ražo no atjaunīgās enerģijas, cita starpā izmantojot oglekļa cenu starpības līgumus (CCD);

d)

bezemisiju dzinēju tehnoloģijām, tostarp vēja tehnoloģijas;

e)

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu tehnoloģiju un konstrukciju, tostarp inovatīvu tehnoloģiju un ledus klases kuģu un kuģu ziemas navigācijai aizsalušos apgabalos degvielu, izpēti un izstrādi;

f)

prioritātes piešķiršanu projektiem, kas veicina inovācijas šajā nozarē, piemēram, tehnoloģijām, kuras ne tikai izraisa dekarbonizāciju, bet cita starpā arī samazina trokšņa, gaisa un jūras piesārņojuma risku;

g)

taisnīgas pārkārtošanās jūras transporta nozarē sekmēšanu, nodrošinot pašreizējā darbaspēka apmācību, kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju un nākamās paaudzes jūrniecības darbaspēka sagatavošanu.

a)

kritērijiem “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852  (*) 17. pantā;

b)

minimuma aizsargpasākumiem, kas noteikti Regulas (ES) 2020/852 18. pantā.

ba)

panta 3. punkta pirmās daļas b)–f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

b)

atjaunojamās enerģijas attīstība, lai izpildītu Savienības saistības attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, kā arī citu tādu tehnoloģiju attīstība, kuras veicina pāreju uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, un palīdzība izpildīt Savienības apņemšanos palielināt energoefektivitāti līdz līmenim, par kuru panākta vienošanās attiecīgajos leģislatīvajos aktos;

“b)

atjaunojamās enerģijas un elektropārvades tīklu attīstība, lai izpildītu Savienības saistības attiecībā uz atjaunīgo enerģiju un Savienības starpsavienojumu mērķrādītājus , kā arī citu tādu tehnoloģiju attīstība, kuras veicina pāreju uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, un palīdzība izpildīt Savienības apņemšanos palielināt energoefektivitāti līdz līmenim, par kuru panākta vienošanās attiecīgajos leģislatīvajos aktos , ietverot elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem, kuru veic pašpatērētāji un atjaunīgās enerģijas kopienas ;

ba)

atbalsts pamatīgai un pakāpeniskai pamatīgai ēku renovācijai saskaņā ar 2. panta 19. un 20. punktu Direktīvā (ES) …/… [pārstrādātā ĒEED], sākot ar ēku ar viszemākajiem rādītājiem renovāciju;

c)

pasākumi atmežošanas novēršanai, kā arī apmežošanas un mežu atjaunošanas palielināšanai jaunattīstības valstīs, kuras ratificējušas starptautisko vienošanos par klimata pārmaiņām, tehnoloģiju nodošanai un veicinoši pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei šajās valstīs;

c)

pasākumi atmežošanas novēršanai un kūdrāju, mežu un citu sauszemes vai jūras ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas atbalstam , kā arī biodaudzveidībai nekaitīgas apmežošanas un mežu atjaunošanas palielināšanai jaunattīstības valstīs, kuras ratificējušas starptautisko vienošanos par klimata pārmaiņām, tehnoloģiju nodošana  un veicinoši pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei šajās valstīs;

d)

piesaiste Savienības mežsaimniecībā;

d)

oglekļa sekvestrēšana mežsaimniecībā un augsnē Savienībā ;

da)

pielāgošanās klimata pārmaiņām Savienībā;

e)

CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā, īpaši no cietā fosilā kurināmā spēkstacijām, kā arī daudzām rūpniecības nozarēm un apakšnozarēm, tostarp trešās valstīs;

e)

CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā, īpaši no cietā fosilā kurināmā spēkstacijām, kā arī daudzām rūpniecības nozarēm un apakšnozarēm, tostarp trešās valstīs , un inovatīvas tehnoloģiskas oglekļa piesaistes metodes, piemēram, tiešā uztvere no gaisa (DAC) un tā uzglabāšana ;

f)

veicinoši pasākumi , lai pārietu uz zemas emisijas un sabiedriskiem transportlīdzekļiem ;

f)

pasākumi ar mērķi investēt pārejā uz transporta veidiem, kas ievērojami palīdz dekarbonizēt šo nozari, un paātrināt šo pāreju, tostarp attīstot klimatam nekaitīgus pasažieru un dzelzceļa kravu pārvadājumus, autobusu pārvadājumu pakalpojumus un tehnoloģijas, un pasākumu finansēšana lidostu dekarbonizācijas atbalstam saskaņā ar Regulu (ES) …/… [alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešana] un Regulu (ES) …/… [vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana ilgtspējīgam gaisa transportam];”

h)

pasākumi, kas paredzēti energoefektivitātes, centralizētu siltumapgādes sistēmu un siltumizolācijas uzlabošanai vai finanšu atbalsta sniegšanai, lai risinātu sociālos jautājumus mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem, tostarp samazinot kropļojošus nodokļus;

h)

pasākumi, kas paredzēti energoefektivitātes, centralizētu siltumapgādes sistēmu un siltumizolācijas uzlabošanai , efektīvām un atjaunīgām siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām vai finansiālā atbalsta sniegšanai, lai risinātu sociālos jautājumus mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem, tostarp samazinot jo īpaši nodokļus , nodevas un maksas par atjaunīgo elektroenerģiju ;

ca)

panta 3. punkta pirmajā daļā iekļauj šādu punktu:

cb)

panta 3. punkta pirmās daļas k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

k)

darbaspēka pārkvalificēšanas un pārorientēšanas veicināšana ciešā koordinācijā ar sociālajiem partneriem, lai veicinātu taisnīgu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, jo īpaši reģionos, kurus visvairāk skārušas nodarbinātības izmaiņas.

cc)

panta 3. punktā pēc pirmā apakšpunkta ievieto šādus apakšpunktus:

(cd)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

ce)

iekļauj šādus punktus:

a)

kritērijiem “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kā izklāstīts Regulas (ES) 2020/852 17. pantā;

b)

minimuma aizsardzības pasākumiem, kas noteikti Regulas (ES) 2020/852 18. pantā, kā arī

c)

dalībvalsts integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas iesniegts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1056  (*5) 11. pantā noteikto Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu.

(da)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

db)

pievieno šādu punktu:

dc)

pievieno šādu punktu:

-i)

a)

pasākumus un saistītos finanšu un investīciju plānus katrai iekārtai, lai sasniegtu vajadzīgos emisiju samazinājumus atbilstīgi klimatneitralitātes mērķim, kas noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā un visos attiecīgajos nozares ceļvežos, kuri sagatavoti saskaņā ar minētās regulas 10. pantu iekārtas līmenī, izņemot emisiju izlīdzināšanas vienību izmantošanu;

b)

starpposma mērķrādītājus un starpposma mērķus, lai līdz 2025. gada 31. decembrim un katra nākamā gada 31. decembrim līdz 2050. gadam noteiktu virzību uz klimatneitralitātes sasniegšanu, kā noteikts a) apakšpunktā;

c)

ikviena a) apakšpunktā minētā pasākuma un saistīto finanšu un investīciju plānu aplēsto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un b) apakšpunktā minētajiem mērķrādītājiem un starpposma mērķiem;

d)

pasākumus, kuru mērķis ir risināt darbaspēka pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas ietekmi, tostarp ar sociālo dialogu, atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos.

a)

50 % iekārtām, kuru siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis pārsniedz 10 % neefektīvāko iekārtu vidējo rādītāju Savienībā kādā nozarē vai apakšnozarē attiecībā uz relevantajām produkta līmeņatzīmēm;

b)

30 % iekārtām, kuru siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis ir zem 10 % neefektīvāko iekārtu vidējā rādītāja Savienībā kādā nozarē vai apakšnozarē attiecībā uz relevantajām produkta līmeņatzīmēm un pārsniedz 50 % efektīvāko iekārtu vidējo rādītāju Savienībā šajā nozarē vai apakšnozarē;

c)

25 % iekārtām, kuru siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis pārsniedz 10 % efektīvāko iekārtu vidējo rādītāju Savienībā kādā nozarē vai apakšnozarē attiecībā uz relevantajām produkta līmeņatzīmēm un ir zem 50 % efektīvāko iekārtu vidējā rādītāja Savienībā šajā nozarē vai apakšnozarē.

ba)

pantā iekļauj šādu punktu:

c)

no 2026. līdz 2030. gadam līmeņatzīmju vērtības nosaka tādā pašā veidā, kā noteikts a) un b) apakšpunktā, balstoties uz informāciju, kas, ievērojot 11. pantu, iesniegta par 2021. un 2022. gadu, un uz ikgadējā samazinājuma rādītāja piemērošanu par katru gadu laikā starp 2008. un 2028. gadu.

c)

no 2026. līdz 2030. gadam līmeņatzīmju vērtības nosaka tādā pašā veidā, kā noteikts a) un b) apakšpunktā, balstoties uz informāciju, kas, ievērojot 11. pantu, iesniegta par 2021. un 2022. gadu, no līmeņatzīmju vērtību noteikšanas izslēdzot datus par trīs vismazāk emisijintensīvām iekārtām, kuras sāka darboties pēc 2017. gada vai kurām bezmaksas kvotas iedalītas, pamatojoties uz citu līmeņatzīmi , un uz ikgadējā samazinājuma rādītāja piemērošanu par katru gadu laikā starp 2008. un 2028. gadu.

d)

ja ikgadējais samazinājuma rādītājs pārsniedz 2,5  % vai ir zem 0,2  %, līmeņatzīmju vērtības laikā no 2026. līdz 2030. gadam ir līmeņatzīmju vērtības, kas piemērojamas no 2013. līdz 2020. gadam, tās par katru gadu laikā starp 2008. un 2028. gadu samazinot par vienu no relevantajiem norādītājiem rādītājiem.

d)

ja ikgadējais samazinājuma rādītājs pārsniedz 2,5  % vai ir zem 0,4  %, līmeņatzīmju vērtības laikā no 2026. līdz 2030. gadam ir līmeņatzīmju vērtības, kas piemērojamas no 2013. līdz 2020. gadam, tās par katru gadu laikā starp 2008. un 2028. gadu samazinot par vienu no relevantajiem norādītājiem rādītājiem.

da)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu: