52022AE1398

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52022AE1398 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022AE1398

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Enerģētikas pārkārtošanas ģeopolitiskā ietekme” (JOIN(2022) 23 final)

EESC 2022/01398

OV C 486, 21.12.2022, p. 198–203 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

21.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 486/198

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Enerģētikas pārkārtošanas ģeopolitiskā ietekme”

(JOIN(2022) 23 final)

(2022/C 486/27)

Ziņotājs:	Tomasz Andrzej WRÓBLEWSKI (PL, I gr.)
Līdzziņotājs:	Ioannis VARDAKASTANIS (EL, III gr.)

Atzinuma pieprasījums	28.6.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.
Pilnsapulces lēmums	21.9.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Apspriešanās
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	14.9.2022.
Pieņemts plenārsesijā	21.9.2022.
Plenārsesija Nr.	572
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	229/1/6

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

2022. gads ieies vēsturē kā dziļu ģeopolitisku un ar enerģētiku saistītu pārmaiņu gads visā pasaulē. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas un atsevišķu dalībvalstu centienus, kas ir paātrinājuši ceļu uz neatkarību no Krievijas energoavotiem. Tomēr EESK uzskata: ņemot vērā Ukrainā notiekošā kara dinamiku, process ir jāpaātrina, nosakot stingru embargo, kam jāietver ātra alternatīvu, tīru energoresursu izvēršana.

1.2.

Šis atzinums veidots, pamatojoties uz atzinuma pieprasījumu par paziņojumu JOIN(2022)23: “ES ārējā enerģētiskā sadarbība mainīgā pasaulē”, ko 2022. gada 18. maijā kopīgi publicēja Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāts un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropa joprojām ir enerģētikas pārkārtošanas priekšgalā, taču norāda, ka pārmaiņas ES iekšienē nav pietiekamas, lai kompensētu globālo emisiju ietekmi, un ka mūsu nenoliedzamās interesēs ir pasākumu īstenošana starptautiskā mērogā gan klimata pārmaiņu, gan ekonomikas paplašināšanas ziņā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu globālo attīstību.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē vairākas ES iniciatīvas, kas vai nu stiprina ES iekšējo noturību, piemēram, REPowerEU, vai tādas iniciatīvas kā “Taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas partnerība”, Global Gateway un “Zaļā programma Rietumbalkāniem”, kas veicina politisko stabilitāti.

1.5.

Vienlaikus EESK vērš uzmanību uz to, ka pašreizējā politiskā spriedze prasa vēl aktīvāku sadarbību ar dažām valstīm, kas spēj Eiropu apgādāt ar gāzi un naftu. To starpā ir Amerikas Savienotās Valstis un zināmā mērā arī Dienvidamerikas un Āfrikas valstis, kuru fosilā kurināmā eksports būtu jāpapildina ar zināšanu nodošanu un atjaunīgo energoresursu tehnoloģijām, kas varētu paātrināt šo valstu klimatisko pārkārtošanos.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu pievienot Moldovu un Ukrainu Eiropas energotīklam, tomēr aicina periodiski pārskatīt ģeopolitisko situāciju, ko rada dinamiskas pārmaiņas enerģētikas struktūrā tādās valstīs kā Armēnija, Gruzija un Kazahstāna.

1.7.

EESK vērš uzmanību uz nepieciešamību veidot īpašas attiecības ar valstīm, kas ir galvenās tīras enerģijas tehnoloģiju ražošanai nepieciešamo smago metālu un izejvielu piegādātājas un kas var tikt apdraudētas. Tālab starptautiskajās attiecībās ir jāveido pilnīgi jauna nozare – Eiropas enerģētikas diplomātija.

1.8.

Ņemot vērā neseno pieredzi ar Eiropas pārmērīgo atkarību no neskaidras izcelsmes izejvielām, EESK mudina Eiropas Savienību savos vērienīgajos enerģētikas pārkārtošanas plānos rīkoties pēc iespējas elastīgāk, dodot laiku analizēt atsevišķu lēmumu ģeopolitisko ietekmi un tos pielāgot, ja tie rada nevēlamu un negaidītu spriedzi pasaulē.

2. Ievads

2.1.

Daudzus gadus ar enerģētikas pārkārtošanu saistītie jautājumi ir bijuši politiskās darba kārtības augšgalā visā pasaulē. Eiropas Savienība ar Eiropas zaļo kursu ir enerģētikas pārkārtošanas līderis, pamatojoties uz savām ilgtspējas, solidaritātes un starptautiskās sadarbības vērtībām. Tomēr, lai gan ES ir atbildīga tikai par aptuveni 8 % no globālajām emisijām (un šis rādītājs samazinās), ar Savienības iekšējo politiku vien nepietiek, lai arī cik vērienīga tā nebūtu.

2.2.

Eiropas zaļā kursa ģeopolitikas konferences secinājumos ir uzsvērts (1): lai novērstu šos kopējos pārrobežu klimata draudus, ļoti svarīga nozīme ir multilaterālismam, un planētas mēroga krīzi var risināt ar multilaterālismu, nevis ar šķeļošu ģeopolitiku. Iepriekš minētais ir atspoguļots arī EESK atzinumā par tematu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (2), kurā EESK atbalstīja nepieciešamību pastiprināt “starptautisko klimatnoturības rīcību”, kā to formulējusi Komisija, jo Komiteja piekrīt Komisijas apgalvojumam, ka “mūsu klimatadaptācijas ieceru vērienam ir jāatbilst mūsu globālajai līderībai klimata pārmaiņu mazināšanā”.

2.3.

Tā kā klimata pārmaiņas un ar tām saistītie veiktie pasākumi rada milzīgas pārmaiņas ģeopolitikā un rūpniecībā, ko izraisa atjaunīgo energoresursu izmantošanas uzplaukums un kas būtiski ietekmē starptautiskās attiecības, EESK ir nolēmusi, ka, izstrādājot visaptverošu jumta atzinumu par klimata pārmaiņām, uzmanības centrā būs ģeopolitiskā ietekme.

2.4.

Lai gan pastāv zinātniska vienprātība par nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā, klimata politika nevar ignorēt pieaugošās pozitīvās un negatīvās saiknes starp attiecīgajām ekonomiskajām, sociālajām un vides problēmām.

2.5.

Enerģijas tirgus darbība un parametri ir tieši saistīti ar politisko situāciju atsevišķos reģionos. To vēl pastiprina fakts, ka fosilā kurināmā piegādei ir raksturīga liela atkarība no dažām ražotājvalstīm.

2.6.

Kā norādīts EESK atzinumā par tematu “ES enerģētikas politikas ārējā dimensija” (3), daži importa avoti, kuri neievēro tādus pašus tirgus un politiskos noteikumus kā ES, bauda dominējošu stāvokli, tāpēc energoapgādes drošība ir kļuvusi par ļoti aktuālu ES darba kārtības jautājumu. Tobrīd tika minētas 2008. gadā Gruzijā notikušās militārās agresijas sekas, taču šis konteksts joprojām ir ārkārtīgi būtisks, ņemot vērā pašreizējo situāciju Ukrainā, kas spēcīgi ietekmē ar energoapgādes drošību un ģeopolitiku saistītos jautājumus.

2.7.

Samērā tuvā nākotnē pasaules enerģētikas vide vairs neizskatīsies tāpat kā tagad. Enerģētikas pārkārtošanai būs būtiska ietekme uz ģeopolitiku, un tā radīs gan draudus, gan iespējas. Šīs ietekmes raksturs būs atkarīgs no daudziem faktoriem. Viens piemērs ir tas, ka dekarbonizācija var izraisīt lielāku atkarību no gāzes importa, kas var vēl vairāk sarežģīt ES un Krievijas attiecības.

2.8.

Mainoties energosistēmai, mainīsies arī enerģētikas politika. Tīras enerģijas pasaulē parādīsies jauni uzvarētāji un jauni zaudētāji. Daži to uzskata par kosmosa sacensību tīras enerģijas jomā. Tās valstis vai reģioni, kas apgūst tīru tehnoloģiju, eksportē zaļo enerģiju vai importē mazāk fosilo kurināmo, gūs labumu no jaunās sistēmas, savukārt valstis vai reģioni, kuri paļaujas uz fosilo kurināmo eksportēšanu, varētu pieredzēt savas ietekmes samazināšanos.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Ja enerģētikas pārkārtošanu saprot kā sistēmiskas darbības un pasākumus, kuru mērķis ir samazināt oglekļa savienojumu izdalīšanos atmosfērā, kas paātrina klimata pārmaiņu procesus, tad līdztekus enerģētikas pārkārtošanai ir jārod un jāīsteno arī optimāli risinājumi ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežu apsaimniekošanas jomā, bioloģiskajā sekvestrēšanā, liellopu audzēšanā vai izmantošanā un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas attīstības sniegtajās iespējās.

3.2.

Ņemot vērā ES valstu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni salīdzinājumā ar citām pasaules ekonomikām, lai sasniegtu vajadzīgos rezultātus, ir jācenšas iesaistīt citas valstis koalīcijā, kuras mērķis ir cīnīties pret klimata pārmaiņām. Lai uzlabotu adaptācijas pasākumus visā pasaulē un it sevišķi jaunattīstības valstīs, īpaša uzmanība Eiropas Savienībai jāpievērš visdažādāko veidu starptautiskajai sadarbībai, piemēram, ieguldījumu, tirdzniecības un inovācijas partnerībām.

3.3.

Tirdzniecības darbības, ko veic ES dalībvalstis, atstāj ievērojamu oglekļa dioksīda pēdu pārējā pasaulē. ES pienākums ir pievērsties šai Eiropas zaļā kursa īstenošanas ārējai dimensijai, cita starpā veicinot pārkārtošanu divpusējās un reģionālās attīstības sadarbības ietvaros un pievēršoties jautājumam par negatīvajām papildu sekām savas tirdzniecības politikas kontekstā.

3.4.

Ģeopolitikai ir izšķiroša nozīme Eiropas zaļā kursa panākumu garantēšanā, jo zaļā pārkārtošanās acīmredzami dramatiski ietekmēs starptautiskās attiecības. Atšķirīgas prioritātes starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm būs ievērojams izaicinājums, jo Eiropas zaļā kursa ietekme valstīs būs neproporcionāla. Risinot šīs problēmas, attīstītajai pasaulei būtu visiem spēkiem jācenšas novērst ietekmi uz valstīm ar zemiem ienākumiem, lai parādītu, ka Eiropas zaļais kurss tās neatstās novārtā.

3.5.

Kā piemēru var minēt darbības, kas vērstas uz globālo partneru iesaistīšanu, proti, Taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas partnerību, ko COP 26 pasaules līderu samitā uzsāka Dienvidāfrikas, Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, ASV un ES valdības. Iniciatīvas mērķis ir atbalstīt Dienvidāfriku, lai dekarbonizētu tās ekonomiku, sāktu atteikties no oglēm un virzītos uz klimatnoturīgu ekonomiku ar zemu emisiju līmeni, kuras pamatā ir tīra, videi nekaitīga enerģija un tehnoloģijas.

3.6.

Vēl viens piemērs ir Global Gateway, proti, jaunā Eiropas stratēģija, kuras mērķis ir veicināt viedus, tīrus un drošus savienojumus digitālajā, enerģētikas un transporta nozarē un stiprināt veselības aprūpes, izglītības un pētniecības sistēmas visā pasaulē. Global Gateway paredz laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam mobilizēt investīcijas līdz 300 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu noturīgu globālo atveseļošanos, ņemot vērā mūsu partneru vajadzības un pašas ES intereses.

3.7.

Vēl viens īpaši svarīgs piemērs ģeopolitikas kontekstā ir zaļā programma Rietumbalkāniem, kuras mērķis ir atbalstīt visaptverošu ekoloģisko pārveidi, lai Rietumbalkānu ekonomika kļūtu par mazemisiju un ilgtspējīgu aprites ekonomiku. Piemēram, zaļā programma Rietumbalkāniem var atraisīt aprites ekonomikas potenciālu, radot vairāk darbvietu un paverot jaunas izaugsmes iespējas. Lai atbalstītu šo zaļo pārkārtošanos, svarīga nozīme būs pienācīgam finansējumam no ES, no valstu valdībām un no privātā sektora. Saskaņā ar EESK atzinumu par tematu “ Enerģētika – Rietumbalkānu valstu attīstības un padziļināta pievienošanās procesa faktors ” (4) enerģijai jābūt reģiona attīstības un savstarpējās savienojamības faktoram, un Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem ir jāgūst skaidrs priekšstats par ekonomiskajiem un vides ieguvumiem, kurus dod pievienošanās Eiropas Savienībai.

3.8.

Kā izklāstīts iepriekšminētās Eiropas zaļā kursa ģeopolitikas konferences secinājumos, enerģētikas pārkārtošana būs saistīta ar ievērojamām enerģijas cenu svārstībām. Tas ir ģeopolitisks izaicinājums, ko Eiropas Savienībai un tās globālajiem partneriem būtu jāpalīdz mazināt, samazinot riskus, kas saistīti ar tīras enerģijas izmantošanas veicināšanu un paplašināšanu, un nepieļaujot, ka nevienlīdzība saasinās vēl vairāk.

3.9.

Tas jau ir pausts EESK atzinumā par tematu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (5), kurā Komiteja aicina Komisiju turpmākajā pielāgošanās politikas darbā censties panākt labāku klimatadaptācijas politikas saskaņošanu ar klimatisko taisnīgumu. Komiteja atzīst, ka klimata pārmaiņām var būt atšķirīga sociālā, ekonomiskā, sabiedrības veselības un cita veida negatīva ietekme uz kopienām, un atbalsta enerģisku pašreizējās nevienlīdzības novēršanu ar ilgtermiņa klimata pārmaiņu mazināšanas un klimatadaptācijas stratēģiju palīdzību, lai neviens netiktu atstāts novārtā. EESK mudināja Komisiju precizēt, kādā veidā tā novērsīs šķēršļus visneaizsargātāko valstu, kopienu un sektoru piekļuvē finansējumam globālā mērogā un kādā veidā iekļaus priekšlikumus dzimumu jautājumu integrēšanai un nevienlīdzības mazināšanai.

3.10.

ES ārpolitikai klimata pārmaiņu apkarošanas jomā būtu jābalstās ne tikai uz to, ka ES valstis sniedz “ārējus” argumentus un atbalsta striktas klimata pārmaiņu stratēģijas īstenošanu, bet arī uz zinātību, kas gūta valstīs ārpus ES (piemēram, sadarbībā ar Amerikas Dabas resursu saglabāšanas dienestu (NCRS) un citām līdzīgām organizācijām). Jāatceras, ka ne mazāk svarīgi ir rūpēties par paraugprakses iekšēju apmaiņu un sistēmiskas pieejas izstrādi problēmām, kas saistītas ar pārkārtošanu, tādu iniciatīvu ietvaros kā kopējā enerģijas tirgus izveide.

3.11.

Atjaunīgo energoresursu dinamiskā attīstība nozīmē, ka ir paralēli jāmodernizē pārvades infrastruktūra un jāintegrē energosistēma, kā arī jāatkāpjas no centralizētās elektroenerģijas ražošanas un piegādes metodes. Ir konsekventi jāveicina vietējās iniciatīvas, lai apmierinātu enerģijas vajadzības saskaņā ar subsidiaritātes principu. Kā norādīts EESK atzinumā par tematu “ES Energosistēmas integrācijas stratēģija” (6), Komisijai būtu jāmudina Eiropas Savienības kaimiņvalstis un galvenokārt Austrumu partnerības valstis ievērot sistēmu integrācijas plānu, kas ir svarīgs ne tikai klimatneitralitātes panākšanai, bet arī stabilai apgādes drošībai un pieejamām cenām privātajiem patērētājiem un ekonomikai, un padarīt to par savu politiku. Būtu rūpīgāk jāizskata jautājums, vai šajā nolūkā lietderīgs varētu būt CO2 ievednodoklis.

3.12.

Nav iespējams ārpus ES ticami un efektīvi īstenot tādu stratēģiju, kas demonstrē nepieciešamību īstenot klimata politiku, ja ar pārkārtošanas procesiem saistītās sociālās problēmas netiek pienācīgi risinātas ES dalībvalstīs. Kā norādīts EESK atzinumā par tematu “Nevienu neatstāt novārtā, īstenojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam” (7), “nevienu neatstāt novārtā” nozīmē to, ka visiem sabiedrības locekļiem un it īpaši tiem, kuri visvairāk atstāti novārtā, ir reālas izredzes izmantot iespējas un ka viņi ir labi sagatavoti risku pārvarēšanai. Šajā sakarā īpaša vērība jāpievērš sabiedrības neaizsargātākajām grupām, kā arī visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem reģioniem un teritorijām.

3.13.

Efektīva un sociāli pieņemama tādu jautājumu risināšana, kas saistīti ar klimata politikas dažādo ietekmi uz atsevišķām ES valstīm, dotu Eiropas Savienībai ticamību, lai tā varētu darboties kā pasaules līdere ilgtspējas jomā. Tajā pašā laikā apņemšanās panākt ilgtspēju pasaules līmenī palīdz sasniegt ES politikas mērķus citās jomās (piemēram, novērst migrācijas cēloņus, panākt taisnīgu globālo tirdzniecību un ārpolitikā mazināt atkarību no valstīm ar lielām naftas rezervēm).

3.14.

Kā norādīts iepriekšminētajā atzinumā, Eiropas Komisija jau nopietnāk piemēro ārēju faktoru internalizācijas pieeju, atzīstot, piemēram, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ir neizdevīgāka, kamēr vien fosilās enerģijas avotu ārējās izmaksas netiek pilnībā ņemtas vērā, nosakot tirgus cenu, vai cenšoties transporta nozarē rēķināties ar negatīvo ārējo ietekmi.

3.15.

Izglītība un zināšanu nodošana ir būtiskas gan vispārējas obligātas izglītības, gan plašai sabiedrībai paredzētas saziņas līmenī, un īpaša uzmanība ir pievēršama tām sociālajām grupām, kuras tiešā veidā izjūt pārkārtošanās ietekmi. Ir skaidri jāizklāsta civilizācijas alternatīva, ar ko saskaramies, lai efektīvi aizstāvētu tēzi, saskaņā ar kuru noteiktas sabiedrības daļas pašreizējie pārkārtošanas centieni ļaus izvairīties no daudz lielākām izmaksām, kas bezdarbības gadījumā būs jāsedz visai starptautiskajai sabiedrībai.

3.16.

Enerģētikas pārkārtošana un jaunu videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrāde veicina unikālu zināšanu un kompetenču attīstību un augstas kvalifikācijas darbvietu radīšanu. Šis Eiropas ekonomikas attīstības virziens ir unikāla attīstības iespēja, kas ļauj ES dalībvalstīm nostiprināt savu līderpozīciju pārkārtošanas jomā, ko saprot kā emisiju samazināšanu. Lielākam skaitam ārpussavienības valstu pievienojoties aliansei, kuras mērķis ir cīnīties pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, tiktu radīts tirgus tehnoloģijām, kas izstrādātas Eiropas ekonomikas ietvaros.

3.17.

Pakāpeniska fosilā kurināmā izmantošanas pārtraukšana veicinās spriedzes saasināšanos starp ES valstīm kā šo izejvielu importētājām un ārpussavienības valstīm – kā piegādātājām. Šajā gadījumā it īpaši Krievija ir jāņem vērā kā vietējais kurināmā piegādātājs, kura ieņēmumi no šo izejvielu pārdošanas veido ievērojamu budžeta ieņēmumu daļu. Turklāt Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas, kā arī Subsahāras Āfrikas reģionu valstis, kuru ieņēmumi lielā mērā ir atkarīgi no fosilā kurināmā eksporta, var saskarties ar nopietnām politiskām un sociālām sekām, kas var izraisīt bēgļu un migrācijas viļņus uz Eiropu. Sadarbības modeļa izmaiņas no politiskā viedokļa noteikti var uzskatīt par apdraudējumu tādas valsts pozīcijai, kuras ekonomika un pārvaldība ir atkarīga no ieņēmumiem no fosilā kurināmā piegādes. Ieguldījumus un sadarbīgus risinājumus zaļās enerģijas veicināšanā var izmantot kā iespēju palīdzēt pārkārtot šīs ekonomikas.

3.18.

Eiropā 21. gadsimta kara pieredze rosina apsvērt atbildīgu kodolenerģijas izmantošanu un pārskatīt taksonomijas noteikumus tā, lai neveicinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi.

3.19.

Iespējamais Krievijas naftas, gāzes un ogļu importa embargo kā sankcijas, kas noteiktas Krievijai saistībā ar agresiju pret Ukrainu, vai atteikšanās no importa sakarā ar nepieciešamību apturēt finanšu pārskaitījumus, kas atbalsta Putina režīmu, veicinās paredzēto ģeopolitisko seku paātrināšanos pēc degvielas importa apturēšanas no Krievijas. Vienlaikus, iespējams, būs jāpārskata temps, kādā atteikties no degvielām, kas pieejamas ES valstīs.

3.20.

Pamatota šķiet integrācija ar mērķi izveidot ES valstu gāzes savienību. Šāda pieeja ļautu īstenot kopīgas iepirkumu procedūras un veicinātu labvēlīgu ekonomisko apstākļu sasniegšanu, vienlaikus ļaujot koordinēt lēmumus apturēt šīs izejvielas importu no austrumiem, kas, ņemot vērā šāda lēmuma politisko dimensiju, kļūtu par saskaņotu ES valstu ārpolitiku.

4. Izaicinājumi un iespējas

4.1.

Eiropas Savienības klimata politikai būs daudzveidīga ietekme atkarībā no reģiona, uz kuru tā attiecas, un atkarībā no pasākumiem, kas veikti ārpolitikas jomā, lai mazinātu identificēto risku un uzlabotu pārkārtošanas procesus.

4.2.

Attiecībā uz Rietumbalkāniem tiek liktas lielas cerības enerģijas tirgus aktivitāšu jomā saistībā ar ES kandidātvalsts procesu. Tam var būt nozīmīga pozitīva loma ģeopolitisko apstākļu veidošanā šajā reģionā. Parakstot Sofijas deklarāciju par zaļo programmu, Rietumbalkānu valstu valdības ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un pilnībā pielāgoties Eiropas zaļajam kursam. Piemēram, Rietumbalkānu zaļā programma varētu atraisīt aprites ekonomikas potenciālu, radot vairāk darbvietu un paverot jaunas izaugsmes perspektīvas. Lai atbalstītu šo zaļo pārkārtošanos, būtiska nozīme būs pienācīgam finansējumam no ES, no valstu valdībām un no privātā sektora.

4.3.

Attiecībā uz Āfriku, pirmkārt, ir jāuzsver, ka klimata pārmaiņu mazināšanas politika nav šā kontinenta valstu prioritāte. Tāpēc Eiropas Savienībai būtu jāsadarbojas ar Āfrikas valstīm, līdzīgi kā tā sadarbojas ar citām jaunattīstības valstīm, lai nodrošinātu, ka visas iniciatīvas tiek pieņemtas vietējā līmenī un atbilst partnervalstu prioritātēm, piemērojot augšupēju pieeju. Pretējā gadījumā klimata politikas jomā veiktie pasākumi var netikt izprasti un var radīt pretestību vietējās kopienās, kuras cīnās ar pamatproblēmām. Kā norādīts EESK atzinumā par tematu “ES un Āfrika: vienlīdzīgas attīstības partnerības īstenošana, balstoties uz ilgtspējību un kopīgām vērtībām” (8), Āfrikas jaunattīstības valstu problēmas ir ļoti sarežģītas un jārisina ar sensitīvu un daudzdimensionālu pieeju. Turklāt paredzams, ka līdz 2050. gadam kontinenta enerģijas pieprasījums divkāršosies, saglabājoties augstam nabadzības līmenim. Tāpēc saglabāsies vai pat pastiprināsies ilgtspējas problēmas vides un sociālekonomiskajos aspektos. Tomēr iespējas var rasties, jo Āfrikas valstīm ir vadošā loma saules fotoelementu tehnoloģijās un plaša mēroga sintētiskā kurināmā ražošanā. Īpašas iespējas kopīgiem projektiem, uzņēmējdarbībai un politikai varētu radīt jaunu sociālekoloģisku tirgus ekonomikas pieeju.

4.4.

Attiecībā uz Austrumu partnerību īpaši svarīga ir cieša sadarbība ar valstīm, kuras, tāpat kā ES, ir ļoti atkarīgas no fosilā kurināmā un tādējādi pakļautas lielām cenu svārstībām, it īpaši ņemot vērā pašreizējo karadarbību Ukrainā. Attiecībā uz Ukrainu, Moldovu un Gruziju ir jāpieliek pūles, lai palīdzētu šīm valstīm kļūt neatkarīgām no fosilā kurināmā piegādēm no Krievijas un rast iespējas integrēt savus elektroenerģijas tīklus Eiropas tīklā. Iepriekšminētās darbības ir atspoguļotas nesenajā deklarācijā par ātru integrāciju ES elektrotīklā, un kopīgā darbā ir jāiesaistās gan lēmējinstitūcijām, gan pārvades tīklu operatoriem.

Briselē, 2022. gada 21. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) https://www.eesc.europa.eu/lv/agenda/our-events/events/geopolitics-european-green-deal.

(2) OV C 374, 16.9.2021., 84. lpp.

(3) OV C 264, 20.7.2016., 28. lpp.

(4) OV C 32, 28.1.2016., 8. lpp.

(5) OV C 374, 16.9.2021., 84. lpp.

(6) OV C 123, 9.4.2021., 22. lpp.

(7) OV C 47, 11.2.2020., 30. lpp.

(8) OV C 429, 11.12.2020., 105. lpp.

Top

Choose the experimental features you want to try