EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2022. gada 7. jūnijs)

par Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) izveidi un darbību

(CON/2022/20)

(2022/C 307/03)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Komisija 2021. gada 25. novembrī publicēja tiesību aktu kopumu (1) (turpmāk – “priekšlikums”), ierosinot izveidot Eiropas vienoto piekļuves punktu (European Single Access Point; ESAP), kas nodrošinātu centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai, kura attiecas uz finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju, kā paredzēts kapitāla tirgu savienības (KTS) rīcības plānā, ko Komisija pieņēma 2020. gada septembrī. Eiropas Centrālā banka (ECB) uzskata, ka priekšlikums ir tās kompetences jomā, un ECB ir nolēmusi īstenot savas Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punkta otrajā teikumā un 282. panta 5. punktā paredzētās tiesības sniegt atzinumu.

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo priekšlikums ietver normas, kas skar ECB uzdevumus saistībā ar statistikas vākšanu saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 5. pantu un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) atbalstu kompetentām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, saskaņā ar Līguma 127. panta 5. punktu un ECBS Statūtu 3.3. pantu.

ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1.   Vispārīgi apsvērumi

1.1.

ECB uzskata, ka ESAP izveide ir svarīgs pagrieziena punkts KTS izveides pabeigšanā, un atzinīgi vērtē priekšlikuma mērķi nediskriminējošā un efektīvā veidā nodrošināt centralizētu Savienības mēroga piekļuvi publiskai finanšu un nefinanšu informācijai par Savienības uzņēmumiem un vērtspapīriem, tostarp informācijai attiecībā uz ilgtspēju. Ar ESAP palīdzību pieejamā informācija ļaus ieguldītājiem vieglāk noteikt piemērotus uzņēmumus un projektus pārrobežu mērogā, un tai ir potenciāls nodrošināt lielāku pamanāmību struktūrām, kas meklē finansējumu, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas ir daļa no mazākiem nacionālajiem kapitāla tirgiem. ESAP, ja tas būs labi izstrādāts un īstenots, tādējādi ļaus efektīvāk sadalīt kapitālu visā Savienībā, veicinot kapitāla tirgu turpmāku attīstību un integrāciju. Kapitāla tirgu dziļāka integrācija vajadzīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā mobilizē resursus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu tirgus dalībnieku piekļuvi zaļajam finansējumam un pārejas uz digitālo ekonomiku finansējumam. Otrkārt, gaidāms, ka Eiropas kapitāla tirgu integrācija uzlabos vienotās monetārās politikas transmisiju visā euro zonā. Treškārt, dziļāki un labi integrēti kapitāla tirgi padarīs finanšu sistēmu noturīgāku. Pārrobežu finansējums un investīcijas uzlabo riska sadali visā Savienībā un tādējādi padara dalībvalstu ekonomiku noturīgāku pret satricinājumiem. Tāpēc ECB atkārtoti uzsver (2), ka ir svarīgi nekavējoties pieņemt un īstenot iniciatīvas saskaņā ar Komisijas 2020. gada KTS rīcības plānu.

1.2.

ESAP ir svarīga arī ECB, jo tā izveide ne tikai uzlabotu ECBS piekļuvi publiskai finanšu un nefinanšu informācijai, savu uzdevumu izpildē izmantojot bezmaksas, tūlītēju un tiešu piekļuvi informācijai, bet arī palīdzētu pārvarēt dažus no galvenajiem šķēršļiem, kurus rada vajadzība padziļināti statistiski un ekonomiski analizēt informāciju un datu kopas, kuras izriet no dažādām Savienības direktīvām un regulām. Pie šādiem šķēršļiem pieder: i) informācija, kuru reti atklāj centralizēti vai papildina ar atbilstošiem metadatiem; ii) vienotu standartu, savstarpēji savietojamu formātu un tehnisko funkciju trūkums informācijas atklāšanai un lejupielādei strukturētā mašīnlasāmā izkārtojumā; iii) dažādu identifikatoru izmantošana vienai un tai pašai vienībai dažādās Savienības direktīvās un regulās; un iv) lietotāja saskarnes trūkums vai ierobežojumi, lai nodrošinātu ātru meklēšanu un datu apstrādi. Šo jautājumu risināšana, izveidojot ESAP, kā arī izmantojot īstenošanas tehniskos standartus, atvieglos datu vākšanu un to pieejamību statistikas vajadzībām un galu galā to izmantošanu un koplietošanu (jo īpaši ar citām Savienības iestādēm) saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu. Tas arī uzlabos ECB operatīvo un analītisko darbu un tādējādi atbalstīs tās lēmumu pieņemšanu.

1.3.

ECB arī atzinīgi vērtē ilgtspējas informācijas integrāciju finanšu un nefinanšu datos (3). Šāda integrācija un “vienas pieturas aģentūras” izveide, kurā būtu ietverta visa svarīgākā informācija par uzņēmumu, tostarp tā ilgtspējas profils, nāktu par labu ne tikai ieguldītājiem, tādējādi veicinot zaļā kapitāla tirgu izaugsmi un veidojot zaļo kapitāla tirgu savienību, bet arī visām privātajām un publiskajām ieinteresētajām personām, kurām ir interese par finanšu un ilgtspējas pārskatiem. ECB skatījumā uzlabota salīdzināmas ar ilgtspēju saistītās informācijas pieejamība, kas jo īpaši izriet no ierosinātās direktīvas par uzņēmumu ilgtspējas ziņojumu sniegšanu (4), atbalstītu un atvieglotu uz informāciju balstītus lēmumus un to īstenošanu saistībā ar monetārās politikas regulējumu, kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un atbalstu kompetentajām iestādēm raiti īstenot politiku attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti. Ilgtspējas informācijas koncentrēšana ESAP atbalstītu ECB rīcības plāna īstenošanu, lai iekļautu klimata pārmaiņu apsvērumus tās monetārās politikas regulējumā (5).

2.   Īpaši apsvērumi

2.1.   Juridiskās personas identifikators

2.1.1.

ECB atzinīgi vērtē to, ka, lai nodrošinātu, ka ESAP sniegtajā informācijā netiek veiktas nekādas nepamatotas izmaiņas, priekšlikumā paredzēts, ka iestāžu sniegtajā informācijā jāiekļauj kvalificēts elektroniskais zīmogs, kas, ja pieejams, var ietvert juridiskās personas identifikatoru (JPI) kā obligātu minētā sertifikāta atribūtu, kas jādara pieejams lietotājiem (6).

2.1.2.

ECB atzinīgi vērtētu JPI kā obligāta atribūta noteikšanu visā Savienībā, ierindojot to virs jebkura cita vispārēja identifikatora uzņēmumiem, uz kuriem attiecas dažādas Savienības direktīvas un regulas, jo tas atvieglotu ne tikai šo uzņēmumu identificēšanu, bet arī ESAP sniegtās informācijas precizitāti, meklēšanas iespējas, datu izgūšanu, izmantošanu un sadarbspēju.

2.1.3.

Nenosakot JPI izmantošanu, ECB iesaka datu vākšanas iestādēm, uz kurām attiecas pamatdirektīvas un regulas (7), norādīt alternatīvus līdzekļus, lai efektīvi nodrošinātu attiecīgo struktūru unikālu identifikāciju. Tas jo īpaši varētu ietvert atsauci uz vispārpieņemtu un dalībvalstīs plaši pieejamu nacionālo un nozares identifikatoru kopumu, ko publicē un uztur ECB (8). Vienlaikus šāda atsauce varētu arī mudināt datu vākšanas struktūras iekļaut identifikatorus, kas pieejami citās Savienības iniciatīvās attiecībā uz uzņēmumu reģistriem (9).

2.1.4.

Turklāt prasības attiecībā uz derīgu JPI noteiktas Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) 17442. standartā par JPI (10). Saskaņā ar šiem standartiem derīgs JPI sastāv no 20 rakstzīmēm, kas reģistrē noteiktu atribūtu kopumu, no kuriem pēdējās divas sastāv no pārbaudes cipariem, kas aprēķināti, pamatojoties uz konkrētu shēmu. Tādējādi nav veikta JPI saskaņošana Savienības līmenī, kas nodrošinātu vienotus līdzekļus, ar kuriem identificēt visu informāciju, ko attiecīgā vienība var atklāt vai paziņot.

2.1.5.

Priekšlikumā nav risinātas problēmas, ko rada JPI kā obligāta atribūta trūkums uzņēmumiem visā Savienībā, un deleģētas pilnvaras izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot to uzņēmumu JPI, kuri iesnieguši informāciju attiecīgajai datu vākšanas struktūrai. ECB atzīst šādas deleģēšanas sniegto elastību. Tomēr ECB uzskata, ka līdz JPI noteikšanai ESAP izmantojamība būs ierobežota, un tā uzskata, ka priekšlikumā ir lietderīgi precizēt, ka iestādēm, kas sniedz informāciju, būtu jāizmanto norādītais JPI (11) vai, ja JPI nav, citi līdzekļi, lai nodrošinātu unikālu identifikāciju.

2.2.   Datu kvalitāte

2.2.1.

Priekšlikumā paredzētā datu kvalitātes sistēma (12) attiecas tikai uz automatizētām validācijām, ko veic datu vākšanas iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) attiecībā uz informāciju, ko uzņēmumi iesnieguši, lai pārbaudītu i) atbilstību prasītajam formātam; ii) nepieciešamo metadatu pieejamību un pilnīgumu; iii) kvalificēta elektroniskā zīmoga iesniegšanu; un iv) to, vai informācija nav acīmredzami nepiemērota, ļaunprātīga vai acīmredzami ārpus attiecīgās darbības jomas. Papildus šīm automatizētajām validācijām ESAP sniegtās informācijas precizitāte netiek pakļauta nekādām kvalitātes pārbaudēm, ko veic datu vākšanas iestādes vai EVTI, kas, iespējams, varētu ļaut ESAP iekļaut neprecīzas un neuzticamas informācijas datus.

2.2.2.

Turklāt no priekšlikuma nav skaidrs, vai datu kvalitātes sistēmas, kas var tikt piemērotas dažādai datu atklāšanai saskaņā ar priekšlikumā minētajiem tiesību aktiem, būtu piemērojamas minēto datu iesniegšanai datu vākšanas iestādēm, kuras datus vāc, lai nodrošinātu piekļuvi ar ESAP palīdzību.

2.2.3.

Jebkādas sistēmas neprecizitātes riska mazināšanai neesamība varētu negatīvi ietekmēt ESAP pieejamās informācijas uzticamību, apdraudot sabiedrības uzticēšanos platformai un tādējādi kavējot ESAP mērķi veicināt Savienības finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu turpmāku integrāciju, piedāvājot Savienības mēroga piekļuvi salīdzināmai un uzticamai informācijai.

2.2.4.

ECB atzīst priekšlikuma dinamisko raksturu un to, ka laika gaitā to paredzēts pilnveidot, panākot līdzsvaru starp iespējamību un izmantojamību. Iekļaujot iespēju turpmāk izstrādāt datu kvalitātes sistēmu, ESAP tiktu nodrošināts tāds uzticamības līmenis, kas būtu pietiekams, lai sasniegtu mērķi izveidot Savienības mēroga salīdzināmas un precīzas informācijas avotu. Tādējādi līdzīgi stratēģijai, kas tika izmantota ESAP funkciju pakāpeniskai ieviešanai, priekšlikumā ar vēlāku spēkā stāšanās datumu varētu paredzēt datu kvalitātes sistēmas un skaidras datu pārvaldības izstrādi, atsaucoties arī uz savlaicīgumu, datu aizsardzību un integritātes apsvērumiem. Šāda pieeja arī ļautu uzkrāt pietiekamu informāciju un pieredzi ar ESAP, lai laika gaitā izstrādātu un īstenotu uz noteikumiem balstītas kvalitātes pārbaudes. Šo aspektu jau varētu ņemt vērā, izstrādājot īstenošanas tehnisko standartu projektu.

2.3.   Atbilstības regulējums

2.3.1.

ECB atzinīgi vērtē to, ka uzņēmumiem jānodrošina tās informācijas precizitāte, ko tie iesniedz datu vākšanas iestādēm (13). Tomēr priekšlikumā nav paredzētas nekādas juridiskas sekas gadījumā, ja uzņēmumi nesniedz precīzu informāciju. Tādējādi, lai gan noteikumā pienācīgi norādīts, ka ne datu vākšanas iestādes, ne EVTI kā struktūra, kas ir ESAP operators, neuzņemtos nekādu atbildību par ESAP iekļautās informācijas pareizību, ESAP lietotāji netiek skaidri aizsargāti pret jebkādiem iespējamiem zaudējumiem vai kaitējumu, kas varētu rasties, izmantojot nepareizu vai nepilnīgu informāciju no ESAP.

2.3.2.

Turklāt priekšlikumā nav precizēts, vai atbilstības regulējums, ko var piemērot dažādai datu atklāšanai saskaņā ar priekšlikumā minētajiem tiesību aktiem (14), attiektos arī uz atklāto datu iesniegšanu vākšanas iestādēm, kuras datus vāc, lai nodrošinātu piekļuvi ar ESAP palīdzību.

2.3.3.

Skaidra un skaidra sistēma, kurā būtu noteiktas saistības, kas attiektos uz uzņēmumiem, kuri iesniedz informāciju datu vākšanas struktūrām, nodrošinātu, ka tiek izpildīts to pienākums iesniegt precīzu informāciju. Tas uzlabotu par ESAP pieejamo datu kvalitāti, veicinot to izmantojamību un uzticamību. Tādējādi ESAP palielinātu lietotāju uzticēšanos tā informācijai, efektīvi sasniedzot mērķi izveidot vienotu Savienības mēroga avotu salīdzināmai un precīzai informācijai.

2.4.   Datu tvērums

2.4.1.

ECB atzinīgi vērtē to, ka ESAP koncentrējas uz informāciju, kas uzņēmumiem jau ir jāatklāj, un ka tas neievieš papildu informācijas atklāšanas vai sniegšanas prasības. Turklāt, uzlabojot piekļuvi esošajai informācijai, ESAP veicinās datu plašāku izmantošanu un palielinās ieguvumus, ko sniedz uzņēmumu centieni pārskatu sniegšanā. Ņemot vērā to, ka ar ESAP starpniecību pieejamo datu apjoms ir ierobežotāks par pilnīgas informācijas atklāšanas prasībām saskaņā ar priekšlikumā minētajiem tiesību aktiem (15), ECB iesaka izmantot automatizētu sistēmu, ar kuras palīdzību izplata ESAP prasītos datus. No pārskatu sniegšanas viedokļa to varētu izdarīt, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kartēšanas noteikumiem, kas līdzīgi Komisijas priekšlikumam par informācijas atklāšanas līdzekļiem mazām un mazāk sarežģītām iestādēm (16), bet tos piemērojot visiem uzņēmumiem.

2.4.2.

Lai gan ESAP sāks vākt informāciju laika gaitā pēc tā izveides, priekšlikumā nav paredzēts vākt vēsturiskos datus, kas publiskoti pirms tā izveides. Uzsākot ESAP darbību, būtu iespējams izveidot laikrindas datu kopām par finanšu un ilgtspējas datiem, kas jau savākti un publicēti vairākus gadus pirms ESAP izveides. ECB aicina iekļaut šādus vēsturiskos datus par datu kopām, kas ir pieejamas un attiecībā uz kurām tas ir iespējams, jo tas būtu noderīgi ieguldītājiem un iestādēm, kuras ir ieinteresētas analizēt tendences un norises saistībā ar finanšu un ilgtspējas datiem.

---

(1)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju, COM(2021) 723 final (turpmāk – “ierosinātā ESAP regula”); priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas regulas, COM(2021) 725 final; un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas, COM(2021) 724 final.

(2)  Sk. 1.4. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2021/27 (2021. gada 7. septembris) par priekšlikumu direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014 (CON/2021/27) (OV C 446, 3.11.2021., 2. lpp.). Visi ECB atzinumi pieejami EUR-Lex. Sk. ECB viceprezidenta Luis de Guindos un ECB Valdes locekļu Fabio Panetta un Isabel Schnabel bloga ierakstu “Eiropai vajadzīga pilnvērtīga kapitāla tirgu savienība – tagad vairāk nekā jebkad” (“Europe needs a fully-fledged capital markets union – now more than ever”), kas pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu. Sk. arī ECB prezidentes Christine Lagarde runu “Ceļā uz zaļā kapitāla tirgu savienību Eiropai” (“Towards a green capital markets union for Europe”), kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(3)  Sk. Atzinuma CON/2021/27 1.4. punktu.

(4)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014, COM (2021) 189 final.

(5)  Sk. ECB 2021. gada 8. jūlija paziņojumu presei “ECB iepazīstina ar rīcības plānu ar klimata pārmaiņām saistīto apsvērumu iekļaušanai savā monetārās politikas stratēģijā”, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(6)  Sk. ierosinātās ESAP regulas 15. apsvērumu.

(7)  Sk. ierosinātās ESAP regulas pielikumu.

(8)  Sk. papildinformāciju, ko ECB publicējusi saistībā ar AnaCredit banku kredītu datu vākšanas sistēmu; pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(9)  Sk. Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BRIS), kuras pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1042 (2021. gada 18. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2244 (OV L 225, 25.6.2021., 7. lpp.), vai Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru satvaru, kura pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2152 (2019. gada 27. novembris) par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (OV L 327, 17.12.2019., 1. lpp.), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1197 (2020. gada 30. jūlijs), ar ko nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (OV L 271, 18.8.2020., 1. lpp.).

(10)  Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.); 11. panta 7. punktu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/394 (2016. gada 11. novembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standartveida veidlapām, veidnēm un procedūrām par atļaujas piešķiršanu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, to pārskatīšanu un izvērtēšanu, par sadarbību starp piederības dalībvalsts iestādēm un uzņemošās dalībvalsts iestādēm, par apspriešanos ar iestādēm, kas iesaistītas atļaujas piešķiršanā attiecībā uz banku papildpakalpojumu sniegšanu, par piekļuvi saistībā ar centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un attiecībā uz centrālo vērtspapīru depozitāriju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 glabāto uzskaites dokumentu formātu (OV L 65, 10.3.2017., 145. lpp.); un ierosinātās ESAP regulas pielikuma 1.10. punktu. Sk. arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem (OV L 169, 30.6.2017., 8. lpp.); pielikumu Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2018/708 (2018. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz veidni, kas naudas tirgus fondu pārvaldniekiem jāizmanto, sniedzot kompetentajām iestādēm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1131 37. pantā paredzētos pārskatus (OV L 119, 15.5.2018., 5. lpp.); un ierosinātās ESAP regulas pielikuma 1.16. punktu.

(11)  Sk. 2.4. punkta sesto daļu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2014/49 (2014. gada 24. jūnijs) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību (OV C 336, 26.9.2014., 5. lpp.); 2.2. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2016/15 (2016. gada 17. marts) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (OV C 195, 2.6.2016., 1. lpp.); 2.1. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2016/44 (2016. gada 12. septembris) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem un Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV C 394, 26.10.2016., 2. lpp.); un Atzinuma CON/2021/27 2.5.3. punktu.

(12)  Sk. ierosinātās ESAP regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 5. panta 2. punktu un 10. panta 1. punktu.

(13)  Sk. ierosinātās ESAP regulas 5. panta 4. punktu.

(14)  Sk. ierosinātās ESAP regulas pielikumu.

(15)  Sk. ierosinātās ESAP regulas pielikumu.

(16)  Ierosinātais 1. panta 182) punkts priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un pašu kapitāla minimālajai robežvērtībai, COM(2021) 664 final.