KOMISIJAS PAZIŅOJUMS –

Norādījumi par to, kā interpretējams un piemērojams 6.a pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/6/EK par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 526/02)

LAPPUSE

IEVADS

131

1.

6.A PANTA DARBĪBAS JOMA

132

1.1.

“Paziņojuma par cenas samazinājumu” nozīme

132

1.2.

Skartie tirgotāji

133

2.

NORĀDE PAR “IEPRIEKŠĒJO” CENU

134

2.1.

Vispārīgi noteikumi

134

2.2.

“Iepriekšējās cenas” norāde vispārēju paziņojumu par cenas samazinājumu gadījumā

135

2.3.

Lojalitātes programmas un personalizēti cenas samazinājumi

136

3.

MIJIEDARBĪBA AR NEGODĪGAS KOMERCPRAKSES DIREKTĪVU

137

4.

REGULATĪVĀS IZVĒLES

138

4.1.

Ātrbojīgas preces

138

4.2.

Jaunās preces

139

4.3.

Samazinājuma pakāpeniska palielināšana

139

IEVADS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK (1) (Cenas norādīšanas direktīva) mērķis ir dot patērētājiem iespēju viegli novērtēt un salīdzināt produktu cenu, pamatojoties uz viendabīgu un saskaņotu informāciju. Tādējādi patērētāji spēj izdarīt pamatotāku izvēli (2).

Saskaņā ar Cenas norādīšanas direktīvu tirgotājiem nepārprotami, viegli nosakāmi un skaidri salasāmi jānorāda pārdošanas cena un vienības cena (proti, cena par kilogramu, litru vai jebkādu citu vienu daudzuma mērvienību, ko plaši un ierasti izmanto attiecīgajā dalībvalstī). Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2161 (3) grozīja Cenas norādīšanas direktīvu, papildinot to ar konkrētiem noteikumiem (6.a pantu) par paziņojumiem par cenas samazinājumu. Direktīva (ES) 2019/2161 būs piemērojama visā Eiropas Savienības teritorijā no 2022. gada 28. maija.

Jaunajā Cenas norādīšanas direktīvas 6.a pantā risināts cenas samazinājuma pārredzamības jautājums (4), ieviešot īpašus noteikumus, lai nodrošinātu, ka cenas samazinājums ir patiess. 6.a panta mērķis ir novērst, ka tirgotāji mākslīgi palielina atsauces cenu un/vai maldina patērētājus par atlaides lielumu. Tas palielina pārredzamību un nodrošina, ka tad, kad tiek paziņots par cenas samazinājumu, patērētāji patiešām par precēm maksā mazāk. Jaunais nosacījums par cenas samazinājumu arī dod iespēju tiesībaizsardzības un tirgus uzraudzības iestādēm vieglāk kontrolēt cenas samazinājuma godīgumu, jo tajā ietverti skaidri noteikumi par “iepriekšējo” atsauces cenu, uz kuras pamata jānosaka paziņotais samazinājums.

Šā paziņojuma mērķis ir sniegt norādījumus par to, kā šie jaunie noteikumi par paziņojumiem par cenas samazinājumu būtu jāinterpretē un jāpiemēro. Lai panāktu tiesisko noteiktību un sekmētu izpildi, šajā paziņojumā ir uzsvērtas visām dalībvalstīm kopīgas problēmas, tostarp mijiedarbība starp Cenas norādīšanas direktīvu un citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Paziņojumā netiek analizēta direktīvas piemērošana atsevišķās dalībvalstīs, tostarp valstu tiesu un citu kompetento iestāžu lēmumi. Papildus dažādiem informācijas avotiem, kas pieejami dalībvalstīs, informācija par valsts tiesību normām, ar kurām transponē Cenas norādīšanas direktīvu, un par judikatūru un juridisko literatūru ir pieejama arī Patērētāju aizsardzības tiesību aktu datubāzē, kurai var piekļūt e-tiesiskuma portālā (5).

Ja nav norādīts citādi, atsauces uz tiesību aktu pantiem šajā paziņojumā ir atsauces uz Cenas norādīšanas direktīvu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2019/2161. Ja citātos no direktīvas teksta ir izcēlumi, šādus uzsvarus ir iekļāvusi Komisija.

Šis paziņojums ir adresēts ES dalībvalstīm un Islandei, Lihtenšteinai un Norvēģijai kā Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (6) (EEZ) parakstītājvalstīm. Tāpēc atsauces uz ES, Savienību vai vienoto tirgu būtu jāsaprot kā atsauces uz EEZ vai uz EEZ tirgu.

Šis paziņojums ir tikai norāžu dokuments – juridisks spēks ir tikai Savienības tiesību akta tekstam. Tiesību autoritatīvs skaidrojums jāformulē, tikai pamatojoties uz direktīvas tekstu un tieši no Eiropas Savienības Tiesas lēmumiem (turpmāk – EST vai Tiesa). Šajā paziņojumā ir ņemti vērā Tiesas nolēmumi, kas publicēti līdz 2021. gada oktobrim, un tas nav uzskatāms par norādi uz to, kā nākotnē attīstīties Tiesas judikatūra.

Šajā paziņojumā paustie uzskati nav uzskatāmi par nostāju, kādu Eiropas Komisija varētu izteikt Tiesā. Šajā paziņojumā ietvertā informācija ir vispārīga un neattiecas uz konkrētām personām vai struktūrām. Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Eiropas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek izmantota šajā publikācijā iekļautā informācija.

Tā kā šis paziņojums atspoguļo tā sagatavošanas laikā esošās zināšanas, sniegtie norādījumi vēlāk var tikt mainīti.

1.   6.A PANTA DARBĪBAS JOMA

6.a pants 1. Jebkurā paziņojumā par cenas samazinājumu jānorāda iepriekšējā cena, ko tirgotājs piemērojis noteiktā laikposmā pirms cenas samazinājuma piemērošanas. 2. Iepriekšēja cena ir viszemākā cena, ko tirgotājs piemērojis laikposmā, kurš nav īsāks par 30 dienām pirms cenas samazinājuma piemērošanas. 3. Dalībvalstis var paredzēt atšķirīgus noteikumus attiecībā uz precēm, kuras var ātri sabojāties vai kurām drīz beigsies derīguma termiņš. 4. Ja produkts ir bijis tirgū mazāk nekā 30 dienas, dalībvalstis var paredzēt arī īsāku laikposmu nekā 2. punktā noteiktais laikposms. 5. Dalībvalstis var paredzēt, ka cenas samazinājuma pakāpeniskas palielināšanas gadījumā iepriekšējā cena ir cena bez cenas samazinājuma pirms cenas samazinājuma pirmās piemērošanas.

1.1.   “Paziņojuma par cenas samazinājumu” nozīme

6.a pants attiecas uz pārdevēja noietu veicinošiem paziņojumiem par to, ka tas ir samazinājis par precēm prasīto cenu. Piemēram, paziņojumu par cenas samazinājumu varētu paust šādi:

—	procentuāli (%), piemēram, “20 % atlaide”, vai norādot konkrētu summu, piemēram, “10 EUR atlaide”,

—	norādot jaunu (zemāku) cenu kopā ar iepriekšējo (augstāko) cenu. Iepriekšējo cenu var norādīt kā svītrotu. Piemēram, “tagad 50 EUR, nevis 100 EUR” vai “50 EUR/100 EUR”,

—	izmantojot jebkādu citu noieta veicināšanas paņēmienu, piemēram, “pērc šodien, nemaksājot PVN”, kas patērētājam liek saprast, ka cenas samazinājums atbilst PVN summai (nevis, ka PVN netiek iekasēts),

—	norādot esošo cenu kā “sākuma” cenu vai līdzīgu cenu un augstāku cenu – kā nākotnes parasto cenu.

6.a pants ir piemērojams paziņojumiem par cenas samazinājumu gan tad, kad tie attiecas uz noteiktām precēm pārdevēja piedāvājumā, gan tad, kad tos ietver vispārējā paziņojumā par cenas samazinājumu (sk. 2.2. un 3. iedaļu).

6.a pants neattiecas un nekādā veidā neierobežo cenu svārstības un cenas samazināšanu, saistībā ar kuru netiek sniegts paziņojums par cenas samazinājumu. Proti, 6.a panta mērķis ir reglamentēt “paziņojumus” par cenas samazinājumu. Tāpēc tas neattiecas uz ilgtermiņa pasākumiem, kas ļauj patērētājiem sistemātiski iegādāties preces par zemāku cenu, un noteiktiem atsevišķiem cenas samazinājumiem (sk. 2.3. iedaļu par lojalitātes programmām un personalizētu cenas samazinājumu).

6.a pantu piemēro neatkarīgi no tā, vai paziņojumā par cenas samazinājumu ir norādīts izmērāms cenas samazinājums. Piemēram, tādiem paziņojumiem kā “izpārdošanas cena”, “īpašais piedāvājums” vai “Melnās piektdienas piedāvājums”, kas rada iespaidu par cenas samazinājumu, arī piemēro 6.a pantu, un paziņojumā ietvertajām precēm arī ir jānorāda “iepriekšējā” cena (sk. 2.2. iedaļu par vispārīgiem paziņojumiem par cenas samazinājumu).

Bet 6.a pants nav piemērojams vispārīgiem tirgvedības paziņojumiem, kas sekmē pārdevēja noietu, salīdzinot to ar citu pārdevēju piedāvājumu, bet neradot iespaidu par cenas samazinājumu un neminot to, piemēram, “vislabākā/viszemākā cena”. Uz šādiem paziņojumiem gan joprojām attiecas NKPD (sk. 3. iedaļu par mijiedarbību starp Cenas norādīšanas direktīvu un NKPD).

6.a pantu arī nepiemēro jebkādām citām metodēm tāda cenas izdevīguma reklamēšanai, kas nav cenas samazinājums, piemēram, cenu salīdzinājumam un saistītiem (nosacījuma) piedāvājumiem. Šīs citas metodes cenas izdevīguma reklamēšanai joprojām ietilpst NKPD darbības jomā (sk. 3. iedaļu).

Attiecībā uz “cenas” jēdzienu 6.a pants aptver “pārdošanas cenu”, kā noteikts Cenas norādīšanas direktīvas 2. panta a) punktā (7). Saskaņā ar Cenas norādīšanas direktīvu ir jānorāda arī “vienības cena”, kā noteikts 2. panta b) punktā (8). Tādu preču gadījumā, kuras pārdod neiesaiņotas (piemēram, audumus, būvmateriālus, pārtikas produktus) (9) un kuru pārdošanas cenu nevar noteikt, līdz patērētājs nenorāda, cik daudz preces vajadzīgs, “jāuzrāda tikai vienības cena”, kā noteikts Cenas norādīšanas direktīvas 3. panta 3. punktā. 6.a pants arī attiecas uz tādiem paziņojumiem par cenas samazinājumu, kur attiecībā uz šādām precēm paziņojums par cenas samazinājumu attiecas uz vienības cenu (10). Šādos gadījumos 6.a pants ir piemērojams norādei par vienības “iepriekšējo” cenu.

Cenas norādīšanas direktīvu piemēro “produktiem”, kas šīs direktīvas kontekstā jāsaprot kā “preces”. Citos ES patērētāju tiesību aizsardzības aktos (11)“preces” definē kā kustamu īpašumu. Tāpēc Cenas norādīšanas direktīva, tostarp 6.a pants, neattiecas uz pakalpojumiem (12) (tostarp digitāliem pakalpojumiem) vai digitālu saturu.

Cenas norādīšanas direktīvas 6.a pants attiecas uz paziņojumiem par cenas samazinājumu visos izplatīšanas kanālos (piemēram, fiziskos veikalos, tiešsaistē).

1.2.   Skartie tirgotāji

Cenas norādīšanas direktīvu piemēro tirgotājam, ko 2. panta d) punktā definē šādi: “jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pārdod vai piedāvā produktus, kas attiecas uz tās komerciālo vai profesionālo darbību”. Tāpēc jaunais 6.a pants attiecas uz tirgotāju, kas ir faktisks vienošanās ar patērētāju dalībnieks, proti, preču pārdevēju, kas ietver arī starpniekus, jo īpaši tiešsaistes tirdzniecības vietas.

Tomēr 6.a pantu nepiemēro starpniekiem, kas tikai nodrošina tirgotājiem iespēju pārdot savus produktus (13), piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietām, vai tikai apkopo un parāda informāciju par cenām, ko nodrošinājuši citi pārdevēji (cenu salīdzināšanas platformām). Šiem starpniekiem joprojām piemēro vispārējos noteikumus par starpnieku atbildību un profesionālās rūpības pienākumiem. Tomēr starpniekam piemēro Cenas norādīšanas direktīvas noteikumus, kad tas ir faktiskais preču pārdevējs vai kad tas veic tirdzniecību cita tirgotāja vārdā.

Tā paša iemesla dēļ 6.a pants nav piemērojams t. s. “daļatmaksas” (cash-back) paziņojumiem, kuru gadījumā trešās personas, kas nav preču pārdevēji (piemēram, ražotāji/izplatītāji), sola patērētājiem, kas iegādājušies attiecīgās preces, atmaksāt daļu samaksātās cenas pēc patērētāja atsevišķa pieprasījuma un noteiktā laika periodā. Šādu “daļatmaksas” praksi joprojām reglamentē NKPD, un to neizmanto, lai apietu Cenas norādīšanas direktīvas prasības attiecībā uz paziņojumiem par cenas samazinājumu.

6.a pantu piemēro arī ārpussavienības tirgotājiem, kas veic tiešu tirdzniecību ar ES dzīvojošiem patērētājiem un kas ietver arī tirgotājus, kuri piedāvā preces ar platformu starpniecību. Cenas norādīšanas direktīvas piemērošanu ārpussavienības tirgotājiem reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (14) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II). Šo regulu piemēro “gadījumos, kas ir saistīti ar tiesību normu kolīzijām, (..) ārpuslīgumiskām saistībām civillietās un komerclietās”.

Roma II regulas 6. panta 1. punkts. Tiesību akti, ko piemēro negodīgas konkurences darbību radītām ārpuslīgumiskām saistībām, ir tās valsts tiesību akti, kurā ir vai varētu tikt ietekmētas konkurences attiecības vai patērētāju kolektīvās intereses.

Roma II regulas 6. panta 4. punkts. No tiesību aktiem, kas piemērojami saskaņā ar šo pantu, nevar atkāpties, savstarpēji vienojoties, kā noteikts 14. pantā.

Kad izpildīti Roma II regulas 6. panta 1. punkta nosacījumi, Cenas norādīšanas direktīvu piemēro tādiem pārkāpuma gadījumiem, kas kaitē Eiropas Savienības patērētāju kolektīvajām interesēm. Saskaņā ar Roma II regulas 6. panta 4. punktu no piemērojamiem tiesību aktiem nevar atkāpties, savstarpēji vienojoties.

Valsts iestādes ir atbildīgas par šo noteikumu izpildes panākšanu. Vajadzības gadījumā tās var izmantot savas izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvaras atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2017/2394 (15) par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

2.   NORĀDE PAR “IEPRIEKŠĒJO” CENU

2.1.   Vispārīgi noteikumi

Saskaņā ar 6.a panta 1. punktu tirgotājam, kas paziņo par cenas samazinājumu, ir arī jānorāda “iepriekšējā” cena. Savukārt 6.a panta 2. punktā “iepriekšējā” cena tiek definēta kā viszemākā cena, ko tirgotājs piemērojis laikposmā, kurš nav īsāks par 30 dienām pirms cenas samazinājuma piemērošanas.

Saskaņā ar 6.a panta 3.–5. punktu dalībvalstīm ir regulatīva izvēle, kas ļauj atkāpties no šā vispārējā noteikuma attiecībā uz precēm, kuras var ātri sabojāties vai kurām drīz beigsies derīguma termiņš, precēm, kuras bijušas tirgū mazāk nekā 30 dienas, un precēm, kurām cenas samazinājums pakāpeniski tiek palielināts (sk. 4. iedaļu).

Izņemot preces, kam piemēro regulatīvās izvēles iespējas 6.a panta 3.–5. punktā, dalībvalstis nav tiesīgas atļaut par 30 dienām īsāku periodu“iepriekšējās” cenas noteikšanai. Šā vismaz 30 dienas garā atsauces perioda mērķis ir novērst tirgotāju manipulācijas ar cenām un neīstu cenas samazinājumu norādīšanu, piemēram, uz īsu brīdi palielinot cenu, lai pēc tam to samazinātu, norādot kā (ievērojamu) cenas samazinājumu, kas maldina patērētājus. Tāpēc 30 dienu periods atsauces “iepriekšējās” cenas noteikšanai nodrošina, ka atsauces cena ir īsta, nevis tikai tirgvedības rīks, lai liktu samazinājumam šķist pievilcīgam.

6.a panta 2. punkts neliedz tirgotājiem norādīt “iepriekšējo” cenu kā viszemāko cenu pat par 30 dienām garākā periodā (piemēram, kā daļu no tirgvedības stratēģijas). 6.a panta prasības netiks pārkāptas, ja “iepriekšējā” norādītā cena faktiski būs zemāka par viszemāko cenu 30 dienās tieši pirms paziņojuma par cenas samazinājumu.

Savukārt valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem jāparedz garāks periods nekā 30 dienas, lai noteiktu “iepriekšējo” cenu, būtu jānovērtē, lai noteiktu to atbilstību ES tiesību aktiem. Saskaņā ar Cenas norādīšanas direktīvas 10. pantu valsts tiesību aktiem, kas nosaka par šo direktīvu plašākas prasības, jābūt labvēlīgākiem attiecībā uz informāciju patērētājiem un cenu salīdzinājumu, neskarot dalībvalstu pienākumu atbilstoši LESD (16).

Lai izpildītu 6.a pantu, tirgotājam, kas paziņo par cenas samazinājumu, jānosaka sava viszemākā par attiecīgo preci vai precēm prasītā cena vismaz pēdējo 30 dienu laikā pirms cenas samazinājuma piemērošanas. Šādai viszemākajai cenai jāietver arī šajā periodā piemērotās “samazinātās” cenas. Ja netiks ņemtas vērā iepriekšējos noieta veicināšanas periodos, kas bijuši 30 dienu laikā pirms paziņojuma par cenas samazinājumu, piemērotās cenas, tiks pārkāpts Cenas norādīšanas direktīvas 6.a pants.

To pašu noteikumu piemēro, kad tirgotājs no sākuma paziņo par cenas samazinājumu, atsaucoties uz plānotu samazinātu cenu, bet tad piemēro palielinātu cenu mazāk nekā 30 dienas un pēc tam paziņo par cenas samazinājumu. Neatkarīgi no tā, kā cenas samazinājums tika reklamēts, cenai pirms cenas samazinājuma joprojām ir jābūt viszemākajai cenai pēdējo 30 dienu laikā, proti, šajā gadījumā sākotnējai sākuma cenai (sk. arī 4.2. iedaļu par “jaunām” precēm).

Attiecīgi cenas samazinājums jānorāda, izmantojot minēto “iepriekšējo” cenu kā atsauci, t. i., norādītajam procentuālajam samazinājumam jāpamatojas uz “iepriekšējo” cenu, kas noteikta saskaņā ar 6.a pantu.

—

Piemēram, ja paziņojums par cenas samazinājumu ir “50 % atlaide” un viszemākā cena pēdējo 30 dienu laikā ir 100 EUR, pārdevējam jānorāda 100 EUR kā “iepriekšējā” cena, no kuras aprēķina 50 % samazinājumu, neatkarīgi no tā, ka pēdējā attiecīgo preču pārdošanas cena bija 160 EUR. Vienlaikus 6.a pants neliedz pārdevējam norādīt citas atsauces cenas, paziņojot par cenas samazinājumu, ja šādas papildu atsauces cenas ir saprotami izskaidrotas, tās nerada apjukumu un nenovērš patērētāja uzmanību no “iepriekšējās” cenas norādes atbilstoši 6.a pantam.

—

Piemēram, pārdevējs, kas piedāvā cenas samazinājumu biežāk nekā reizi 30 dienās, papildus varētu informēt patērētāju par citām savām iepriekšējām cenām šādi: “20 % atlaide no cenas no [sākuma datums] līdz [beigu datums]: cenas samazinājums no 100 EUR – mūsu zemākās cenas pēdējo 30 dienu laikā – līdz 80 EUR. Mūsu parastā cena standarta cenu periodā pēdējo 30 dienu (vai 100 dienu) laikā bija 120 EUR.”

Kopumā veidu, kā tiek norādītas un aprēķinātas citas šādas atsauces cenas, reglamentē NKPD. Šajā ziņā tirgotājiem vienmēr jāpārliecinās, ka patērētājam ir skaidrs, kādām cenām atbilst citas norādītās atsauces cenas.

Cenas norādīšanas direktīvas 6.a pantā no tirgotājiem netiek prasīts, lai tie norādītu, cik ilgi tie piemērojuši norādīto “iepriekšējo” cenu. Tas arī neietekmē cenas samazinājuma kampaņu ilgumu. Šajā pantā no tirgotājiem katra cenas samazinājuma perioda sākumā vienkārši tiek prasīts norādīt “iepriekšējo” cenu, ko tie var saglabāt visu cenas samazinājuma periodu. Tirgotāji var paziņot par cenas samazinājumu precēm ilgākā laika periodā, tostarp arī vairāk nekā uz 30 dienām. Ja cenas samazinājuma periods ir garāks nekā 30 dienas pēc kārtas, norādāmā “iepriekšējā” cena joprojām ir viszemākā cena, kas piemērota vismaz 30 dienu laikā pirms cenas samazinājuma.

Tas, cik godīgi ir piemērot pārmērīgi garus cenas samazinājuma periodus salīdzinājumā ar laiku, kad preces pārdod par “pilnu” cenu, joprojām jānovērtē saskaņā ar NKPD (sk. arī 3. iedaļu par mijiedarbību ar NKPD).

Ja tirgotājs pārdod preces dažādos tirdzniecības kanālos/vietās (piemēram, dažādos fiziskos un/vai tiešsaistes veikalos) par dažādu cenu un šajos dažādajos tirdzniecības kanālos/vietās nāk klajā ar vispārēju paziņojumu par cenas samazinājumu, tirgotājam kā “iepriekšējā” attiecīgo preču cena katrā tirdzniecības kanālā/vietā jānorāda viszemākā cena, ko tas piemērojis attiecīgajā tirdzniecības kanālā/vietā pēdējo 30 dienu laikā.

Maldinoši paziņojumi par cenas samazinājumu, kas rada iespaidu, ka samazinājums ir spēkā visos attiecīgā tirgotāja tirdzniecības kanālos/vietās, bet realitātē cenas samazinājums ir spēkā tikai dažos tirdzniecības kanālos/vietās, jānovērtē saskaņā ar NKPD.

6.a pants neliedz tirgotājiem pagarināt cenas samazinājuma kampaņu, ja vien patērētāji ir saprotami informēti par to, ka tas ir kampaņas pagarinājums, nevis jauna cenas samazinājuma kampaņa, un ja kampaņas vispārējais noformējums nerada patērētājiem maldinošu iespaidu.

2.2.   “Iepriekšējās cenas” norāde vispārēju paziņojumu par cenas samazinājumu gadījumā

6.a pants neliedz tirgotājiem vispārīgi paziņot par cenas samazinājumu, piemēram:

—	“Šodien visam 20 % atlaide” vai

—	“Šonedēļ 20 % atlaide visiem Ziemassvētku rotājumiem”.

Kad ar vispārēju paziņojumu informē par cenas samazinājumu (kā aprakstīts 1.1. iedaļā), piemēram, ar fizisku plakātu vai tiešsaistē, “iepriekšējā” cena nav obligāti jānorāda tajā pašā informācijas nesējā, kurā sniegts paziņojums par cenas samazinājumu. Tā vietā “iepriekšējā” cena par atsevišķām precēm, uz kurām attiecas paziņojums, ir jānorāda pārdošanas vietā, proti, uz attiecīgās cenas zīmes veikalā vai tiešsaistes veikala saskarnes cenu sadaļās.

Tirgotājs var arī paziņot par vispārēju cenas samazinājumu, norādot dažādas atlaides dažādām preču kategorijām. Šajos gadījumos tirgotājam skaidri jāidentificē attiecīgās preču kategorijas un attiecīgais cenas samazinājums, piemēram:

—	“30 % atlaide precēm ar zilo punktu un 40 % atlaide precēm ar sarkano punktu”.

Attiecībā uz “iepriekšējās” cenas norādi atsevišķām precēm, uz ko attiecas vispārējais paziņojums par cenas samazinājumu, jānošķir divi gadījumi:

—

pēdējo 30 dienu laikā tirgotājs nav palielinājis cenu atsevišķām precēm, uz ko attiecas vispārējais paziņojums, un šajā periodā nav organizējis citus (vispārējus) cenas samazinājumus. Šajā gadījumā 6.a panta vajadzībām “iepriekšējā” cena ir iepriekš piemērotā preču pārdošanas cena, proti, cena, kas jau norādīta uz cenas zīmes vai tiešsaistes veikala saskarnes cenu sadaļā. Attiecīgi tirgotājam nav nepieciešams mainīt cenas zīmes/tiešsaistes informāciju par attiecīgajām precēm Cenas norādīšanas direktīvas 6.a panta piemērošanas vajadzībām;

—

ja tirgotājs ir palielinājis cenu vai ir organizējis citu (vispārēju) cenas samazinājumu pēdējo 30 dienu laikā, pārdošanas cena cenas zīmē vai tiešsaistē nav uzskatāma par “iepriekšējo” cenu, jo tā nav viszemākā cena pēdējo 30 dienu laikā, kā noteikts 6.a pantā. Tāpēc tirgotājam būs jāpielāgo attiecīgās cenas zīmes vai preču tiešsaistes cenas norāde, uz ko attiecas vispārējais paziņojums par cenas samazinājumu, lai norādītu šo preču pareizu “iepriekšējo” cenu.

Cenas norādīšanas direktīvas 6.a pants neliedz izmantot cenas samazinājumu grupas reklāmu, ja centrālas struktūras, piemēram, franšīzes devēji, plāno un reklamē cenas samazinājuma kampaņas tā pārdevēja (mazumtirgotāja) vārdā, kas izplata viņu produktus. Ja šāda centrāla struktūra paziņo par cenas samazinājumiem tās biedru vārdā, tai jāpārliecinās, ka iesaistītie mazumtirgotāji var izpildīt prasības par cenas samazinājumiem, proti, iesaistītajiem mazumtirgotājiem jāspēj ievērot noteikumus par “iepriekšējās” cenas norādi. Katrs iesaistītais mazumtirgotājs joprojām ir atbildīgs (arī šajā gadījumā), lai nodrošinātu, ka tā attiecīgajām cenas samazinājuma kampaņas kontekstā pārdotajām precēm ir pareiza “iepriekšējā” cena.

Kā skaidrots iepriekš, ja iesaistītā mazumtirgotāja cenas pēdējo 30 dienu laikā pirms paziņojuma par cenas samazinājumu ir bijušas stabilas, nav vajadzīgs pielāgot “iepriekšējās” atsevišķās cenas, jo iepriekšējā pārdošanas cena ir “iepriekšējā” cena 6.a panta vajadzībām. Ja noteiktām precēm, uz ko attiecas vispārējā kampaņa, tā nav, pārdevējam jāpielāgo attiecīgo preču “iepriekšējā” cena. Tas ietver gadījums, kad pēc attiecīgā pārdevēja (mazumtirgotāja) cenas samazinājuma kampaņām saistībā ar tā precēm mazāk nekā 30 dienu laikā tiek sākta centrālas struktūras īstenota kampaņa. Šādos gadījumos, lai noteiktu “iepriekšējo” cenu, attiecīgajam mazumtirgotājam jāņem vērā iepriekšējās kampaņas vai kampaņu samazinātā cena.

2.3.   Lojalitātes programmas un personalizēti cenas samazinājumi

Cenas norādīšanas direktīvas 6.a pantu nepiemēro pārdevēja klientu lojalitātes programmām, piemēram, atlaižu kartēm vai vaučeriem, kas patērētājam dod tiesības saņemt cenas atlaidi no visiem pārdevēja produktiem vai norādītā produktu klāsta garu, nepārtrauktu periodu (piemēram, sešus mēnešus, vienu gadu) vai kas ļauj sakrāt kredītu (punktus) nākotnes pirkumiem.

Cenas norādīšanas direktīvas 6.a pantu nepiemēro arī reāliem, personalizētiem cenas samazinājumiem, kam nav cenas samazinājuma “paziņošanas” iezīmju. Tipiski šādu cenas samazinājumu piemēri ir tādi cenas samazinājumi, kas ir atkarīgi no patērētāja iepriekšējiem pirkumiem no attiecīgā pārdevēja, piemēram, kad patērētājs, veicot pirkumu, saņem “20 % atlaides” vaučeri, kas ir derīgs nākamajam pirkumam līdz mēneša beigām. Citi reāli personalizētu cenas samazinājumu piemēri, uz ko neattiecas 6.a panta darbības joma, ietver samazinājumus, kas piešķirti attiecīgā patērētāja īpašu dzīves notikumu gadījumā, piemēram, reģistrējoties lojalitātes programmai vai patērētājam stājoties laulībā, vai patērētāja dzimšanas dienā, kā arī samazinājumus, kas piemēroti pirkuma laikā un par ko nav “paziņots” iepriekš.

Šādas lojalitātes programmas un personalizēti piedāvājumi joprojām tiek novērtēti saskaņā ar NKPD (sk. norādījumu par NKPD 2.8.2. un 4.2.8. iedaļu (17)).

Savukārt Cenas norādīšanas direktīvas 6.a pantu piemēro tādiem cenas samazinājumiem, kas, lai gan norādīti kā personalizēti, realitātē tiek piedāvāti vai izziņoti patērētājiem kopumā. Šādas situācijas varētu rasties tad, kad tirgotājs piedāvā “vaučerus” vai atlaižu kodus iespējams visiem patērētājiem, kas noteiktu periodu laikā apmeklē fizisku veikalu vai tiešsaistes veikalu. Piemēri varētu būt šādas kampaņas:

—	“Ar kodu XYZ šodien 20 % atlaide” vai

—	“Šajā nedēļas nogalē 20 % atlaide visām precēm tikai lojalitātes programmas dalībniekiem”,

kad kods/lojalitātes programma ir pieejama vai to izmanto daudzi klienti vai lielākā to daļa. Šādos gadījumos tirgotājam jāizpilda 6.a panta prasības, proti, jānodrošina, ka visu attiecīgo preču “iepriekšējā” cena ir to zemākā publiski pieejamā cena pēdējo 30 dienu laikā (sk. 2.1. iedaļu par vispārējiem paziņojumiem par cenas samazinājumu).

3.   MIJIEDARBĪBA AR NEGODĪGAS KOMERCPRAKSES DIREKTĪVU

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK (18) (Negodīgas komercprakses direktīva, NKPD) uzņēmumu darījumos ar patērētājiem ir aizliegta negodīga komercprakse (19). Šī direktīva attiecas uz jebkādu komercpraksi, kas tiek īstenota pirms uzņēmuma darījuma ar patērētāju, tā laikā un pēc tā. NKPD 2. panta d) punktā komercprakse tiek definēta kā “jebkura tirgotāja veikta darbība, noklusējums, uzvedība vai apgalvojums, komerciāls paziņojums, tostarp reklāma un tirgdarbība, kas ir tieši saistīta ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem”. Negodīga komercprakse var būt maldinoša vai agresīva (6.–9. pants), vai pretrunā profesionālās rūpības prasībām (5. panta 2. punkts) un, visticamāk, kropļos vidējā patērētāja lēmumu veikt darījumu.

NKPD 3. panta 4. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja NKPD nosacījumi un citi ES tiesību akti, kas reglamentē konkrētus negodīgas komercprakses aspektus, nonāk pretrunā, priekšroku dod minētajiem citiem ES tiesību aktiem, un tos piemēro attiecībā uz šiem konkrētiem aspektiem.

Tāpēc, ciktāl ar Cenas norādīšanas direktīvas 6.a pantu ievieš konkrētu noteikumu kopumu attiecībā uz “iepriekšējās” cenas definīciju un norādi paziņojumā par cenas samazinājumu, tai ir prioritāra nozīme salīdzinājumā ar NKPD attiecībā uz tiem cenas samazinājuma aspektiem, ko reglamentē šie konkrētie noteikumi (20).

Attiecīgi pārdevēja norādītās “iepriekšējās” cenas un attiecīgā cenas samazinājuma pareizība ir jānovērtē, piemērojot Cenas norādīšanas direktīvas 6.a panta konkrētās prasības. Tomēr tas valsts īstenošanas iestādēm neliedz piemērot NKPD tādu tirgotāju praksei, kas pārkāpj Cenas norādīšanas direktīvas 6.a pantu, ja minētā prakse ir uzskatāma arī par negodīgu praksi, kas aizliegta ar NKPD; tas īpaši attiecas uz maldinošām darbībām saistībā ar noteiktu cenas priekšrocību pastāvēšanu 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

Turklāt, kā izklāstīts norādījumu par NKPD 1.2.5. iedaļā, NKPD, jo īpaši 6. panta 1. punkta d) apakšpunkts par maldinošiem apgalvojumiem par cenas priekšrocības esību, joprojām ir piemērojama citiem cenas samazinājumu aspektiem. NKPD var piemērot dažādiem cenas samazinājuma prakses maldinošajiem aspektiem, piemēram:

—	pārmērīgi garam periodam, kura laikā piemēro cenas samazinājumu, salīdzinājumā ar periodu, kura laikā preces pārdod par cenu bez samazinājuma,

—	piemēram, reklamējot samazinājumu “atlaides līdz 70 %”, kad tikai dažām precēm cenas samazinājums ir 70 %, bet visām pārējām precēm cenas samazinājums ir daudz mazāks.

Šajā ziņā jānorāda, ka bez cenas samazinājuma pārdevējs var izmantot arī citu praksi izdevīgas cenas reklamēšanai, piemēram:

—	salīdzināšana ar citām cenām, piemēram, citu tirgotāju cenām (21) vai ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu,

—	kombinēti vai saistīti nosacījuma piedāvājumi (piemēram, “pērc vienu, saņem divus” vai “pērc trīs, saņem 30 % atlaidi”.

Uz šādu noieta veicināšanas praksi 6.a pants neattiecas, bet tai joprojām piemēro NKPD.

NKPD arī piemēro jebkādiem paziņojumiem par cenas samazinājumu vai citai izdevīgu cenu reklamēšanas praksei attiecībā uz digitālo saturu (22) un visiem pakalpojumu veidiem, jo Cenas norādīšanas direktīva attiecas tikai uz kustamu īpašumu (sk. 1.1. iedaļu).

Pārdevējs var arī apvienot cenas salīdzinājumu ar paziņojumu par cenas samazinājumu, ko reglamentē Cenas norādīšanas direktīvas 6.a pants. Kā izklāstīts norādījumu par NKPD 2.8.2. iedaļā, pārdevējam, kas nāk klajā ar cenu salīdzinājumu, jāpievērš vislielākā uzmanība, lai nodrošinātu, ka vidējais patērētājs neuztver salīdzinājumu, piemēram, ar ieteicamo mazumtirdzniecības cenu, kā cenas samazinājumu. Ja maldinoša izklāsta dēļ cenas salīdzinājumu vidējais patērētājs uztver kā cenas samazinājumu, šādu praksi var uzskatīt par NKPD un Cenas norādīšanas direktīvas 6.a panta pārkāpumu “iepriekšējās” cenas nepareizas norādīšanas dēļ.

4.   REGULATĪVĀS IZVĒLES

6.a panta 3.–5. punkts piedāvā dalībvalstīm iespēju atkāpties no vispārējā noteikuma par cenas samazinājumu šādā gadījumā:

—	preces, kuras var ātri sabojāties vai kurām drīz beigsies derīguma termiņš (ātrbojīgas preces),

—	preces, kuras bijušas tirgū mazāk nekā 30 dienas (jaunās preces), un

—	secīgi cenas samazinājumi 30 dienu periodā.

4.1.   Ātrbojīgas preces

6.a pants 3. Dalībvalstis var paredzēt atšķirīgus noteikumus attiecībā uz precēm, kuras var ātri sabojāties vai kurām drīz beigsies derīguma termiņš.

6.a panta 3. punktā sniegtā iespēja ļauj dalībvalstīm noteikt dažādus noteikumus precēm, kuras var ātri sabojāties vai kurām drīz beigsies derīguma termiņš. Šādi noteikumi var pat ietvert šādu preču pilnīgu izslēgšanu no 6.a panta darbības jomas vai atļauju pārdevējam norādīt pēdējo cenu tieši pirms cenas samazinājuma kā “iepriekšējo” cenu.

Preces, kuras var ātri sabojāties vai kurām drīz beigsies derīguma termiņš, ir ātrbojīgas preces, kurām atlaides var būt jāpiemēro daudz biežāk, lai tās pārdotu ātrāk īsā atlikušā derīguma termiņa dēļ. Šo jēdzienu izmanto arī Patērētāju tiesību aizsardzības direktīvas (23) (PTAD) 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kur noteikts, ka patērētājiem nav atteikšanās tiesību attiecībā uz distances un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem par “tādu preču piegād[i], kuras var ātri sabojāties vai kurām drīz beidzas derīguma termiņš”.

Patērētāju tiesību aizsardzības direktīvā nav definētas “preces, kuras var ātri sabojāties vai kurām drīz beigsies derīguma termiņš”. Atbilstība objektīvajam kritērijam – “kuras var ātri sabojāties vai kurām drīz beidzas derīguma termiņš” – jānovērtē katrā atsevišķā gadījumā. Šādu preču piemēri ir svaiga pārtika un dzērieni ar īsu derīguma termiņu. Šāda dalībvalstu iespēja atkāpties no vispārējā noteikuma par cenas samazinājumiem nav piemērojama precēm, kas nav ātrbojīgas preces, jo to fiziskā sastāva un īpašību dēļ “derīguma termiņš beidzas” tikai komerciālā izpratnē, piemēram, sezonālam apģērbam (24).

Tāda pati pieeja kā Patērētāju tiesību aizsardzības direktīvā ir spēkā, arī interpretējot šo jēdzienu atbilstoši Cenas norādīšanas direktīvai.

4.2.   Jaunās preces

6.a pants 4. Ja produkts ir bijis tirgū mazāk nekā 30 dienas, dalībvalstis var paredzēt arī īsāku laikposmu nekā 2. punktā noteiktais laikposms.

Šī 6.a panta 4. punktā sniegtā iespēja ļauj dalībvalstīm pieļaut paziņojumus par cenas samazinājumu arī attiecībā uz precēm (“jaunām precēm”), ko tirgotājs pārdevis mazāk nekā 30 dienas pirms paziņojuma par cenas samazinājumu. Šī iespēja ir formulēta plaši un attiecas uz “īsāku laikposmu” (nekā 30 dienu noklusējuma periodu).

Atšķirībā no regulatīvās izvēles par precēm, kuras var ātri sabojāties vai kurām drīz beidzas derīguma termiņš un kuru gadījumā dalībvalstis var noteikt citus noteikumus, tostarp šādu preču izslēgšanu no 6.a panta darbības jomas, šī regulatīvā izvēle ir piemērojama tikai “īsākam laikposmam”. Attiecīgi to nevar interpretēt kā tādu, kas ietver arī šo preču pilnīgas atbrīvošanas iespēju, lai attiecībā uz šīm precēm nepiemērotu prasību ievērot atsauces periodu “iepriekšējās” cenas noteikšanai.

Tādējādi, ja dalībvalsts izvēlas piemērot šo atbrīvojuma no vispārējā noteikuma iespēju, tai jāparedz konkrēts laika periods“iepriekšējās” cenas noteikšanai vai jāļauj tirgotājiem pašiem noteikt laika periodu un to norādīt kopā ar attiecīgo “iepriekšējo” cenu. Pēdējā gadījumā, ja valsts noteikumos nav konkrēta atsauces perioda, paziņojumu par attiecīgo preču cenas samazinājuma godīgumu arī turpmāk katrā atsevišķā gadījumā novērtē saskaņā ar NKPD.

Jēdziens par atrašanos tirdzniecībā jāinterpretē saistībā ar 6.a panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem vispārējiem noteikumiem par tāda konkrēta tirgotāja darbībām, kurš paziņo par cenas samazinājumu. Tādējādi atrašanās tirdzniecībā šajā kontekstā attiecas uz faktu, ka šīs preces pārdod attiecīgais tirgotājs, kas definēts Cenas norādīšanas direktīvas 2. panta d) punktā.

Preces jāuzskata par tādām, kas jau bijušas tirdzniecībā, ja pārdevējs atkal piedāvā tās pašas preces pēc pārtraukuma, piemēram, pēc tam, kad preču krājumi bija īslaicīgi izpārdoti, vai sezonālu preču (piemēram, ziemas/vasaras apģērba) gadījumā. Šādā gadījumā nevar piemērot 6.a panta 4. punktā paredzēto atbrīvojumu, jo šīs preces formāli nav jaunas preces.

Tomēr šādās situācijās par atsauces periodu “iepriekšējās” cenas noteikšanai tirgotājs var izvēlēties ilgāku laika periodu, kurā preces tika piedāvātas pārdošanai vismaz 30 dienas. Tāpēc, ja pārdevējs atkal piedāvā preci pārdošanai pēc pārtraukuma, pārdevējs var paziņot par cenas samazinājumu, norādot viszemāko cenu atsauces periodā pirms pārtraukuma (piemēram, pēdējā gada laikā) kā “iepriekšējo” cenu, ja:

—	preces ir bijušas tirdzniecībā vismaz 30 dienas šajā atsauces periodā un

—	norādītā “iepriekšējā” cena ir viszemākā cena visā atsauces periodā.

Novērtējot katru gadījumu atsevišķi, saskaņā ar NKPD 7. pantu tirgotājam var būt jāinformē patērētājs par to, kad norādītā “iepriekšējā” cena ir cena, kas tika piemērota, piemēram, iepriekšējā sezonā, nevis periodā tieši pirms cenas samazinājuma.

4.3.   Samazinājuma pakāpeniska palielināšana

6.a pants 5. Dalībvalstis var paredzēt, ka cenas samazinājuma pakāpeniskas palielināšanas gadījumā iepriekšējā cena ir cena bez cenas samazinājuma pirms cenas samazinājuma pirmās piemērošanas.

6.a panta 5. punktā norādītā regulatīvā izvēle ir piemērojama cenas pakāpeniskas samazināšanas gadījumā, ja tas notiek bez pārtraukuma tās pašas pārdošanas kampaņas laikā. Šajā gadījumā “iepriekšējā” cena ir viszemākā cena 30 dienu laikā pirms pirmā paziņojuma par cenas samazinājumu, un tā ir “iepriekšējā” cena visos turpmākos paziņojumos par cenas samazinājumu attiecīgās pārdošanas kampaņas laikā.

—

Piemēram, preces viszemākā cena pēdējo 30 dienu laikā pirms pārdošanas kampaņas bija 100 EUR. Pārdevējs norāda 100 EUR kā “iepriekšējo” cenu, kad tas nāk klajā ar pirmo paziņojumu par cenas samazinājumu (piemēram, 10 % atlaide); tas pēc tam drīkst saglabāt to pašu “iepriekšējo” cenu, arī paziņojot par turpmāku 20 % un 30 % atlaidi.

Situācija ir citāda secīgu pārdošanas kampaņu laikā, kas notiek 30 dienu periodā (piemēram, tādi noieta sekmēšanas pasākumi kā “20 % atlaide katru decembra svētdienu” vai šādas secīgas dienas – “Vientuļnieku diena”, “Melnā piektdiena”, “Kiberpirmdiena” vai Ziemassvētku pārdošanas kampaņas – novembrī/decembrī). Šādu secīgu tirdzniecības kampaņu kontekstā, kad cena tiek palielināta neregulāru (īsu) periodu laikā, piemēro 6.a panta vispārējo noteikumu, un katra secīgā cenas samazinājuma “iepriekšējā” cena ir viszemākā cena vismaz pēdējo 30 dienu laikā, kas ietver arī samazināto cenu iepriekšējo noieta veicināšanas periodu laikā.

Lai izvairītos no 6.a panta 1. un 2. punkta apiešanas, 5. punktu interpretē šauri. Tāpēc to piemēro tikai tad, kad cenu samazina pakāpeniski, bez pārtraukuma un pastāvīgā cenas samazinājuma laikā nepalielinot norādīto “iepriekšējo” cenu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (Cenas norādīšanas direktīva) (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).

(2)  Skatīt Cenas norādīšanas direktīvas 6. un 12. apsvērumu.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2161 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (OV L 328, 18.12.2019., 7. lpp.).

(4)  2018. gadā valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādes veica ikgadējo ES līmeņa e-komercijas tīmekļvietņu izvērtēšanu (kontrolreidu) Patērētāju tiesību aizsardzības (PTA) tīkla satvarā, un Komisija koordinēja šo procesu. Kontrolreida uzdevums bija pārbaudīt cenu pārredzamību, tostarp saistībā ar cenas samazinājumu. Tika pārbaudīta 431 e-komercijas tīmekļvietne, kas piedāvāja atlaides, un attiecībā uz 31 % šo tīmekļvietņu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm bija aizdomas, ka īpašie piedāvājumi nebija patiesi, vai tās konstatēja, ka atlaižu aprēķins nebija saprotams. Komisijas 2019. gada 19. februāra paziņojums presei: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_19_1333.

(5)  https://e-justice.europa.eu/591/LV/consumer_law_database

(6)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(7)  ““Pārdošanas cena” nozīmē produkta vienības vai dotā daudzuma galīgo cenu, ieskaitot PVN un visus citus nodokļus”, Cenas norādīšanas direktīvas 2. panta a) punkts.

(8)  ““Vienības cena” ir galīgā cena par vienu produkta kilogramu, vienu litru, vienu metru, vienu kvadrātmetru vai vienu kubikmetru vai vienu atšķirīgu daudzuma vienību, ko plaši un parasti izmanto attiecīgajā dalībvalstī attiecīgo produktu tirdzniecībā, ieskaitot PVN un visus citus nodokļus”, Cenas norādīšanas direktīvas 2. panta b) punkts.

(9)  ““Neiesaiņoti produkti” ir produkti, kas nav iesaiņoti un kurus mēra patērētāja klātbūtnē”, Cenas norādīšanas direktīvas 2. panta c) punkts.

(10)  Sk. Cenas norādīšanas direktīvas 7. apsvērumu.

(11)  Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.)), kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2019/2161, preces ir “a) jebkuri materiāli kustami priekšmeti; ūdens, gāze un elektrība ir uzskatāmi par precēm šīs direktīvas piemērošanas nolūkā gadījumos, ja tie tiek laisti pārdošanā ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā; b) jebkuri materiāli kustami priekšmeti, kas ietver digitālu saturu vai digitālu pakalpojumu vai ir savstarpēji saistīti ar to tādā veidā, ka minētā digitāla satura vai digitāla pakalpojuma neesamība neļautu precēm pildīt savas funkcijas (“preces, kurām ir digitāli elementi”)”.

(12)  Skatīt Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 1998/6/EK par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (COM(2006) 325 galīgā redakcija, 4. lpp.).

(13)  Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības direktīvu 2011/83/ES patērētāji vienmēr ir jāinformē par faktiskā pārdevēja identitāti (papildu informāciju skatīt norādījumos par Patērētāju tiesību aizsardzības direktīvu).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II) (OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).

(16)  Īpaši skatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. un 36. pantu.

(17)  https://ec.europa.eu/info/law/law-topic/consumer-protection-law/unfair-commercial-practices-law/unfair-commercial-practices-directive_en

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(19)  Pirms Cenas norādīšanas direktīvas grozījumiem, kas tika veikti ar Direktīvu (ES) 2019/2161, Eiropas Savienības Tiesa apstiprināja, ka dalībvalstis nevar pieņemt stingrākus valsts noteikumus par cenas samazinājumu, pamatojoties uz NKPD un (sākotnējo) Cenas norādīšanas direktīvu, sk. lietu C-421/12 Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste, ECLI:EU:C:2013:769.

(20)  Skatīt arī Eiropas Savienības Tiesas lietu C-476/14 Citroën, ECLI:EU:C:2016:527.

(21)  Dažādu tirgotāju cenu salīdzinājumam piemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.), kur paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem salīdzinošā reklāma ir atļauta.

(22)  Definēts kā “dati, kas ir radīti un piegādāti digitālā veidā” 2. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/770 (2019. gada 20. maijs) par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem (OV L 136, 22.5.2019., 1. lpp.).

(23)  Direktīva 2011/83/ES.

(24)  Skatīt Vadlīnijas par Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām: https://ec.europa.eu/info/law/law-topic/consumer-protection-law/consumer-contract-law/consumer-rights-directive_en