EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2021. gada 30. novembris)

par priekšlikumu regulai, ar ko izsekojamības prasības attiecina arī uz kriptoaktīvu pārvedumiem

(CON/2021/37)

(2022/C 68/02)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2021. gada 14. un 20. oktobrī saņēma attiecīgi Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes lūgumus sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju (pārstrādāta redakcija) (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātajā regulā ietverti noteikumi, kuri ietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pamatuzdevumus īstenot Savienības monetāro politiku un veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punkta pirmo un ceturto ievilkumu, ECBS ieguldījumu finanšu sistēmas stabilitātē saskaņā ar Līguma 127. panta 5. punktu un euro banknošu likumīga maksāšanas līdzekļa statusu saskaņā ar Līguma 128. panta 1. punktu. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

TECB atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu attiecināt izsekojamības prasības arī uz kriptoaktīviem, izmantojot ierosināto regulu, kas ir daļa no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) tiesību aktu kopuma (2), kuru Komisija pieņēma 2020. gada 20. jūlijā.

Tā kā uz kriptoaktīvu pārvedumiem attiecas līdzīgi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski kā uz elektroniskajiem naudas līdzekļu pārvedumiem, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro tāda paša līmeņa NILLTFN prasības kā uz citiem atbildīgajiem subjektiem. Tāpēc ECB atzinīgi vērtē ierosināto regulu kā līdzekli vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

ECB atzinīgi vērtē ierosināto ES tiesiskā regulējuma saskaņošanu ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumiem, jo īpaši 16. ieteikumu (3), jo tas vēl vairāk mazina NILLTFN riskus, kas saistīti ar kriptoaktīvu pārvedumiem, tādējādi radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pārvedumiem oficiālajās valūtās un pārvedumiem kriptoaktīvos, lai novērstu kriptoaktīvu ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Lai gan būtu jāpanāk vienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem piemērojamo NILLTFN prasību intensitāti, īpašajām prasībām būtu jāaptver riski, kas saistīti ar kriptoaktīvu tehnoloģiskajām iezīmēm un kriptoaktīvu pārvedumiem. Piemēram, prasībām par kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamību būtu jāņem vērā šo pārvedumu pamatā esošo tehnoloģiju īpašās iezīmes.

Lai efektīvi mazinātu NILLTFN riskus, ierosinātā regula būtu jāprecizē, lai izvairītos no jebkādām šaubām par to, ka aptverti darījumi starp mitinātiem un nemitinātiem elektroniskajiem makiem (hosted and unhosted wallets), kā rezultātā jāvāc un jāglabā tieši tāda pati informācija kā par citiem kriptoaktīvu pārvedumiem. Turklāt Komisijai un attiecīgajām nacionālajām iestādēm būtu cieši jāuzrauga tirgus norises un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbības, kas saistītas ar kriptoaktīviem, neizmantojot pakalpojumu sniedzējus vai decentralizētu vienādranga apmaiņu (decentralised peer-to-peer exchanges), un vajadzības gadījumā būtu jāierosina turpmāki likumdošanas pasākumi, ja tiek novērots būtisks darījumu apjoma pieaugums un šādu aktīvu plašāka izmantošana nelikumīgām darbībām šajā segmentā.

Visbeidzot, ņemot vērā straujo tehnoloģisko attīstību kriptoaktīvu jomā, ir svarīgi cieši uzraudzīt regulējuma īstenošanu sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm un attiecīgos gadījumos – privāto sektoru.

1.   Kriptoaktīvu definīcija un ierosinātās regulas darbības joma

2.   Atsauce uz oficiālajām valūtām

Ierosinātajā regulā ietvertas atsauces uz terminu “bezseguma valūtas” (6). Saskaņā ar Līgumiem un Savienības monetārajiem tiesību aktiem euro ir euro zonas vienotā valūta, t. i., to dalībvalstu valūta, kuras ieviesušas euro kā savu valūtu. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro kā savu valūtu, Līgumos konsekventi iekļauta atsauce uz šo dalībvalstu valūtām. Līgumos nav atsauču uz euro vai dalībvalstu valūtām kā uz “bezseguma valūtām”. Ņemot to vērā, nav lietderīgi Savienības tiesību aktā ietvert atsauci uz “bezseguma valūtām”. Drīzāk ierosinātajā regulā būtu jāatsaucas uz “oficiālajām valūtām” (7).

3.   Ierosinātās regulas piemērošanas datums

Ierosinātās regulas piemērošanas datuma saskaņošana ar ierosinātās MiCA regulas piemērošanas datumu būtu lietderīga no sistēmiskā un finanšu stabilitātes viedokļa, lai nodrošinātu, ka ierosinātā regula attiecas uz kriptoaktīvu pārvedumiem pēc iespējas ātrāk, nevis sagaidot, kad sāks darboties pārējā NILL novēršanas pasākumu pakete. Kā norādījusi Komisija, līdz šim virtuālo aktīvu pārvedumi bijuši ārpus Savienības tiesību aktu par finanšu pakalpojumiem darbības jomas, pakļaujot kriptoaktīvu turētājus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riskiem, jo nelikumīgas naudas plūsmas var tikt virzītas ar kriptoaktīvu pārvedumu palīdzību un kaitēt finanšu sektora integritātei, stabilitātei un reputācijai (8). Vairākas dalībvalstis jau pieņēmušas tiesību aktus šajā jautājumā (9).

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto regulu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments angļu valodā ir pieejams EUR-Lex.

(1)  COM(2021) 422 final.

(2)  Šis tiesību aktu kopums ietver arī: a) priekšlikumu regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai (NILL) un teroristu finansēšanai (TF) (C(2021) 420 final); b) priekšlikumu direktīvai par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 (C(2021) 423 final); un c) priekšlikumu regulai, ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 (C(2021) 421 final).

(3)  Sk FATF ieteikumus. Pieejami FATF interneta vietnē https://www.fatf-gafi.org

(4)  COM(2020) 593 final.

(5)  Sk. 12. zemsvītras piezīmi Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2021/4 (2021. gada 19. februāris) par priekšlikumu regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (CON/2021/2021) (OV C 152, 29.4.2021., 1. lpp.). Visi ECB atzinumi pieejami EUR-Lex.

(6)  Sk. ierosinātās regulas 8. un 27. apsvērumu.

(7)  Sk. Atzinuma CON/2021/4 2.1.5. punktu un 1.1.3. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2016/49 (2016. gada 12. oktobris) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK (OV C 459, 9.12.2016., 3. lpp.).

(8)  Sk. ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 1. iedaļas pirmā punkta astoto daļu.

(9)  Piemēram, 2021. gada 1. oktobrī stājās spēkā Vācijas Finanšu ministrijas rīkojums par pastiprinātām uzticamības pārbaudes prasībām kriptoaktīvu pārvedumos (Verordnung über verstärkte Sorgfaltspflichten bei dem Transfer von Kryptowerten vom 24. September 2021 (BGBl. I S. 4465)). Saskaņā ar rīkojumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas pārved kriptoaktīvus rīkojumu izpildītāja vārdā, vienlaikus un droši jānosūta kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas rīkojas saņēmēja vārdā, rīkojuma devēja vārds/nosaukums, adrese un konta numurs (piem., publiskā atslēga), kā arī saņēmēja vārds/nosaukums un konta numurs (piem., publiskā atslēga). Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas rīkojas saņēmēja vārdā, nodrošina, ka tas saņem un glabā informāciju par iniciatoru un saņēmēju. Kriptoaktīvu pārvedumos iesaistīto personu pilnīga izsekojamība paredzēta kā instruments noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai, kā arī sankciju apiešanas monitorēšanai. Rīkojumā arī noteikts, ka atbildīgajiem subjektiem jānodrošina, ka informācija par pārveduma saņēmēju vai iniciatoru tiek vākta, ja pārvedums tiek veikts no vai uz elektronisko maku, ko nepārvalda kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, pat ja nepastāv datu pārsūtīšanas risks.