Rezolūcija par tematu “Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieguldījums Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmā, pamatojoties uz ad hoc grupas “EESK ieguldījums Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmā” darbu”

(2020/C 364/01)

Ziņotāji:

Petr ZAHRADNIK Stefano PALMIERI Jan DIRX

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja plenārajā sesijā, kas notika 2020. gada 15. un 16. jūlijā (16. jūlija sēdē), ar 140 balsīm par, 15 balsīm pret un 17 atturoties, pieņēma šo rezolūciju.

1.   Ievads

1.1.

Kā EESK jau norādījusi savā rezolūcijā par tematu “EESK priekšlikumi par pārveidi un atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes” (1), tā ļoti atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus: plānu Next Generation EU un kopējo ES budžetu 2021.–2027. gadam. Pēc koronavīrusa krīzes ir vajadzīga atveseļošana un atjaunošana, tāpēc Komiteja cer un sagaida, ka nostādnes, ko Komisija izklāstījusi minētajos plānos, tiks pilnībā un konkrēti iekļautas Komisijas darba programmā 2021. gadam.

1.2.

EESK uzskata, ka darba programmā galvenā uzmanība būtu jāvērš uz ekonomikas un sabiedrības pārstrukturēšanu un uzlabošanu, pamatojoties uz šādiem principiem: cilvēktiesību un sociālo tiesību, demokrātisko vērtību un tiesiskuma aizsardzība, vienotā tirgus potenciāla pilnīga atraisīšana, ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana, aprites ekonomikas izveidošana un klimatneitralitātes panākšana Eiropas Savienībā ne vēlāk kā līdz 2050. gadam, kā arī labas pārvaldības un demokrātiskās pārskatatbildības nodrošināšana.

1.3.

EESK uzsver, ka seši Komisijas izvēlētie galvenie mērķi (Eiropas zaļais kurss, digitālajam laikmetam gatava Eiropa, ekonomika, kas darbojas cilvēku labā, spēcīgāka Eiropa pasaulē, mūsu eiropeiskā dzīvesziņa un jauns impulss Eiropas demokrātijai) rada spēcīgu satvaru 2021. gada darba programmas izstrādei. Iespējams, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumiem un nepieciešamībai tos paātrināt, arī pateicoties pasākumiem, kas pašlaik tiek pieņemti. Dažas norādes par turpmāko darba programmu ir atrodamas Komisijas paziņojumā par Eiropas atveseļošanas plānu (2), un jauni priekšlikumi tiks atspoguļoti gan Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen runā par stāvokli Savienībā, kas plānota septembrī, gan nodomu vēstulē Eiropas Parlamentam un Padomei. EESK atzinīgi vērtē arī pielāgoto darba programmu 2020. gadam, kurā ir ņemta vērā Covid krīze un kura varētu norādīt attīstības virzienu tuvākajai nākotnei.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir koriģējusi savu 2020. gada darba programmu Eiropas atveseļošanas kontekstā, lai reaģētu uz koronavīrusa pandēmiju. Komisija ir mainījusi sava darba prioritātes un devusi priekšroku darbībām, kas vajadzīgas Eiropas atveseļošanas un noturības sekmēšanai, vienlaikus nezaudējot apņemšanos saistībā ar savām pamatiniciatīvām – Eiropas zaļo kursu un digitālo stratēģiju, jo tās ir būtiski svarīgas, lai atjaunotu Eiropas ekonomiku un veidotu noturīgāku, ilgtspējīgu, taisnīgu un labklājīgu Eiropu. EESK ņem vērā, ka deviņas iniciatīvas ir pārceltas uz 2021. gadu.

1.5.

It sevišķi pašlaik, kad pieredzam, cik svarīga krīzes laikā ir valstu sadarbība, EESK cer, ka gaidāmā Konference par Eiropas nākotni stiprinās un padziļinās Eiropas Savienības institucionālo struktūru un izraisīs reālu ES projekta atjaunošanu, kurā tas iegūs spēju stāties pretim nākamo gadu desmitu izaicinājumiem. Tāpēc Komisija var paļauties uz pilnīgu Komitejas atbalstu.

1.6.

EESK ir pārliecināta, ka ekonomikas un sabiedrības atveseļošanas un atjaunošanas process būs iespējams tikai ar aktīvu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru līdzdalību.

1.7.

Turpmākajās nodaļās un punktos Komiteja sniedz konkrētus priekšlikumus 2021. gada darba programmai atbilstoši sešiem galvenajiem Komisijas mērķiem.

2.   Eiropas zaļais kurss

2.1.   Zaļais kurss

2.1.1.

ES zaļo kursu var uzskatīt arī par efektīvu rīku ilgtspējīgai ekonomikas darbības atjaunošanai, kurā tiek izmantoti lieli ieguldījumi, lai atbalstītu Eiropā nepieciešamās strukturālās pārmaiņas. No šāda viedokļa to var izmantot kā iespēju atbalstīt ekonomikas atveseļošanu ilgākā termiņā. Eiropā ir vajadzīgs jauns konsenss, lai šim mērķim koncentrētu pietiekamus publiskos un privātos finanšu resursus un ieviestu jaunu pārvaldības sistēmu, kas ļautu to veiksmīgi realizēt.

2.1.2.

EESK stingri aizstāv pāreju uz aprites ekonomiku. Ar savu ieinterese'tību saistībā ar Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu EESK līdz šim ir dedzīgi atbalstījusi vērienīgu politiku šajā jomā. Komitejas ilgstošās prasības Komisijai attiecībā uz resursu izmantošanas efektivitāti ietver aicinājumu pārskatīt tiesību aktus ekodizaina jomā un attiecīgos ražojumu politikas tiesību aktus, lai pakāpeniski iekļautu obligātās prasības, kas attiecībā uz produktu dizainu ir jāievēro resursu izmantošanas efektivitātes ziņā, un paredzētu jaunas publiskā iepirkuma procedūras aprites produktu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu veicināšanai, vienlaikus ņemot vērā arī ekonomikas stāvokli pēc Covid krīzes un to, cik reālas ir pārmaiņu īstenošanas iespējas.

2.1.3.

EESK ņem vērā, ka Direktīvas par nefinanšu pārskatu sniegšanu pārskatīšana nolūkā uzlabot nefinanšu informācijas sniegšanas kvalitāti un tvērumu, tostarp vides aspektos, piemēram, bioloģiskās daudzveidības jomā, ir pārcelta uz 2021. gadu. EESK uzskata, ka nodokļu politika kopumā būtu jāreformē atbilstoši klimata mērķiem un ka nodokļu sistēmās un cenu noteikšanā būtu jāatspoguļo ar vidi saistītās izmaksas, tostarp bioloģiskās daudzveidības zudums. Tam būtu jāstimulē izmaiņas valstu fiskālajās sistēmās, lai nodokļu slogs no darbaspēka pārvirzītos uz piesārņojumu, pārāk zemu novērtētiem resursiem un citām vidiskām papildu sekām. Lai novērstu un labotu vides degradāciju, jārīkojas pēc principa “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”.

2.1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka bioloģiskā daudzveidība tiks integrēta visās politikas jomās, kā pausts paziņojumā par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam (3). EESK ir gandarīta, ka Komisija ieviesīs jaunu Eiropas bioloģiskās daudzveidības pārvaldības satvaru. Tas palīdzēs uzlabot pienākumu un apņemšanos pārskatāmību un sagatavot īstenošanas ceļvedi. Turklāt tas nāktu par labu gan KLP, gan Eiropas pārtikas sistēmai un tādējādi ļautu arī turpmāk uzlabot to ilgtspēju. Īstenošanas ietvaros Komisija ieviesīs uzraudzības un pārskatīšanas mehānismu ar skaidri noteiktu rādītāju kopumu, kas ļaus regulāri izvērtēt progresu un vajadzības gadījumā veikt korektīvas darbības. Šim mehānismam jāiekļaujas vides politikas īstenošanas pārskatā un jādod pienesums Eiropas pusgadam.

2.1.5.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Klimata aktu, kurā noteikts juridiski saistošs kopīgais ES mēroga mērķis līdz 2050. gadam nodrošināt klimatneitralitāti un radīts satvars šī mērķa sasniegšanai. Tādēļ EESK uzskata, ka Eiropas Klimata akta priekšlikums ir viens no instrumentiem, kas var palīdzēt panākt šo ļoti vēlamo un vajadzīgo Eiropas ekonomikas atjaunošanu (4). Komisija vēlas līdz 2020. gada septembrim pārskatīt Savienības izvirzīto klimata mērķrādītāju 2030. gadam, ņemot vērā klimatneitralitātes mērķi, un izpētīt, vai iespējams izvirzīt līdz 2030. gadam sasniedzamu jaunu mērķi – samazināt emisijas par 50–55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī līdz 2021. gada vidum izstrādāt attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus. EESK aicina Komisiju ar attiecīgiem tiesību aktu priekšlikumiem noteikt, ka līdz 2030. gadam emisijas jāsamazina par vismaz 55 %, un tādējādi no savas puses reaģēt uz milzīgo globālo vajadzību samazināt emisijas (5).

2.1.6.

Ekonomikas un sabiedrības reformu process kļūs patiesi iespējams, ja ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju, asociāciju un tīklu starpniecību iesaistīsies visi iedzīvotāji. Tāpēc dalībvalstīm un Eiropas Savienībai ir jārūpējas, lai šajā sarežģītajā procesā neviens netiktu atstāts novārtā, it īpaši visneaizsargātākās personas.

2.1.7.

Klimatrīcības un ilgtspējas saistības jāizvirza atveseļošanas un atjaunošanas politikas priekšplānā, un šī politika nedrīkst nākotnē Eiropas Savienībā saglabāt augstas oglekļa emisijas.

2.1.8.

DFS būs jāpalielina un jāpiešķir pietiekams finansējums ieguldījumu vajadzībām, lai nodrošinātu patiesu un dziļu zaļo pārkārtošanos. Tāpat ir svarīgi turpināt noteikt prioritāti citiem vides jautājumiem, piemēram, augsnes, zemes un jūras aizsardzībai, ko, neraugoties uz Covid-19 krīzi vai šīs krīzes dēļ, nedrīkst atstāt otrajā plānā.

2.1.9.

Ir vēl vairāk jāuzlabo visu līmeņu enerģētiskā drošība un sabiedrības noturība, piemēram, ja nepieciešams, ar ēku renovācijas programmām. Enerģētikas jomā visā ES joprojām svarīga ir pārrobežu sadarbība un starpsavienojumi, tāpat svarīgi ir veicināt piegādes avotu dažādošanu, piemēram, nodrošinot, ka atjaunojamo energoresursu un enerģijas uzglabāšanas risinājumu ziņā ir plašāka izvēle.

2.1.10.

Viena iespēja paātrināt progresu ceļā uz ES klimatneitralitātes mērķi ir palielināt atjaunojamo energoresursu un mazoglekļa elektroenerģijas izmantošanu, elektrificējot tās nozares, kas pašlaik vēl lieto galvenokārt fosilos energoresursus. Valstu enerģētikas un klimata plāni ir svarīgs solis enerģētikas savienības un Eiropas zaļā kursa nodrošināšanā.

2.1.11.

Saistībā ar Eiropas Klimata aktā noteikto mērķi, ka līdz 2050. gadam Eiropas Savienībai ir jāsasniedz klimatneitralitāte, īpaša uzmanība ir jāpievērš transporta nozarei. CO2 emisijas šajā nozarē joprojām pieaug, taču, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, līdz 2050. gadam transporta emisijas ir jāsamazina par 90 %.

2.1.12.

EESK aicina pieņemt atjauninātu ES meža stratēģiju, kas paredzēta laikposmam pēc 2020. gada un veido daļu no Eiropas zaļā kursa. Jaunajā stratēģijā būtu iespējams aptvert laikposmu līdz 2050. gadam. Visās nozarēs būtu jāatzīst mežu, mežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības nozīme šo mērķu sasniegšanā un attiecīgi jāoptimizē starpnozaru sadarbība.

2.1.13.

EESK uzskata, ka pielāgošanās pasākumi varētu lielā mērā veicināt to, ka ilgtspējīga pāreja un pēc Covid-19 krīzes paredzētā atjaunošana tiek īstenota taisnīgākā veidā. Kopienām un reģioniem, kuros klimata pārmaiņu izraisītā negatīvā ietekme pārsniedz vidējo līmeni, ir jāsaņem atbalsts šīs ietekmes un pašvērtēto risku mazināšanai. Tas jo īpaši attiecas uz kopienām un reģioniem, kuru pašreizējās un vēsturiskās SEG emisijas ir zemākas par vidējo rādītāju.

2.1.14.

EESK atzinīgi vērtē to, ka koriģētajā Komisijas darba programmā 2020. gadam Eiropas zaļā kursa tēma ir skarta pietiekamā mērā un visnotaļ vienmērīgi risināta visās galvenajās daļās. Komiteja jo īpaši uzsver prioritāro uzmanību, kas veltīta ilgtspējīgas pārkārtošanās finansēšanai, sevišķi Eiropas zaļā kursa investīciju plānam un Taisnīgas pārkārtošanās fondam. Arī citas nozīmīgas jomas, kas minētas koriģētajā darba programmā, piemēram, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, ilgtspējīga ražošana un patēriņš, pārtikas sistēmu ilgtspēja un enerģijas dekarbonizācija, ir diezgan būtiskas prioritātes saistībā ar šo mērķi. EESK ir pārliecināta, ka arī Komisijas darba programmā 2021. gadam prioritātes būs vērstas uz šīm iniciatīvām.

2.2.   Ieguldījumu prioritātes

2.2.1.

Atveseļošanas plānos ieguldītajiem publiskajiem līdzekļiem jāpalīdz ne tikai atjaunot Eiropas ekonomiku un sabiedrību, bet arī būtiski samazināt turpmāko satricinājumu ietekmi, ieguldot noturīgā, iekļaujošā un klimatam labvēlīgā ekonomikā (tā dēvētajā “labklājības ekonomikā”).

2.2.2.

Lai paātrinātu pāreju no piesārņojošām uz zaļām nozarēm, ilgtspējīgai ES finanšu taksonomijai būtu jāvirza publiskie un privātie ieguldījumi visā atveseļošanās gaitā.

2.2.3.

Ir jānodrošina, ka jaunajā DFS nozīmīgi resursi tiek piešķirti IAM īstenošanai un klimata pārmaiņu ierobežošanai, pakāpeniski samazinot finansējumu ar pretēju ietekmi (piem., fosilajiem kurināmajiem).

2.2.4.

Kopš 2009. gada – desmit gados pēc krīzes – Eiropas ekonomika lielākoties ir darbojusies ar nepietiekamiem ieguldījumiem. Lai tie kļūtu pietiekami, bez ieguldījumu atjaunošanas neiztikt. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par atveseļošanas plānu, ko lielākoties veido programma Next Generation EU un tās pīlāri, un koriģēto DFS 2021.–2027. gadam. Next Generation EU var uzskatīt par ārkārtēju, taču vienlaikus arī nepieciešamu un steidzamu soli ES ieguldījumu vides uzlabošanai. Sīkāk tas aplūkots, piemēram, EESK atzinumā ECO/523 (6).

2.2.5.

EESK norāda, ka Komisijas pilnvaru termiņā līdz 2024. gadam ieguldījumi nav izvirzīti par politikas mērķi un ka arī koriģētajā 2020. gada darba programmā tie nav pienācīgi atspoguļoti konkrētu iniciatīvu veidā. Tāpēc EESK iesaka Komisijai iekļaut uz ieguldījumiem balstītas iniciatīvas savā darba programmā 2021. gadam, ieverot arī centienus mobilizēt privātus ieguldījumus, kas veicina ilgtspējīgu turpmāko ES ekonomikas attīstību.

3.   Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

3.1.

Koronavīrusa krīze liecina, ka digitālajai revolūcijai ir svarīga nozīme mūsu sabiedrības noturības palielināšanā pret krīzēm. Ārkārtīgi būtiski ir ieguldīt pamatpakalpojumu digitalizācijā un palielināt valdību, likumdevēju un publisko iestāžu spēju krīzes laikā turpināt sniegt savus pakalpojumus. Vienlaikus mums jāapzinās, ka digitālās tehnoloģijas ir rīks, nevis pašmērķis. Mums ir jāuzņemas publiska atbildība par digitālo tehnoloģiju satvaru un jāvirza tas uz augstiem ilgtspējas standartiem, tostarp stingriem demokrātijas un tehnoloģiju aizsardzības pasākumiem, ko papildina tādi izmaksu un zināšanu atbalsta pasākumi, kas nevienu neatstāj novārtā. Saskaņā ar ES Piekļūstamības aktu tas nozīmē nepieciešamību nodrošināt, ka digitālā revolūcija garantē piekļūstamību vairāk nekā 100 miljoniem ES personu ar invaliditāti.

3.2.

Digitalizācija ir gan iespēja, gan risks ekonomikas atveseļošanai. Tieši inovācija ir tā, kas Eiropas Savienību var izvirzīt priekšplānā, piemēram, tādās jomās kā blokķēde, kur ES jau ieņem vadošu pozīciju. Blokķēde kā tehnoloģija (nevis bitmonēta) veicina demokrātiskas vērtības, nodrošinot pārredzamību un labākas pārvaldības struktūras. Tomēr ir jānovērš ar digitalizāciju saistītie riski: pieaugošs bezdarbs, digitālā marginalizācija un sociālā atstumtība. Un apstākļos, kuros ES cenšas saglabāt konkurētspēju pasaulē, ir jāatrod veids, kā, izmantojot iespējas, vienlaikus līdzsvarot riskus.

3.3.

Ir svarīgi saglabāt Eiropas tiesību, standartu un patērētāju aizsardzības politikas modeli. Tieši to dēļ ES ir unikāla. Piemēram, digitalizācijas jomā ES mākslīgā intelekta (MI) ētikas kodekss balstās uz tādu pieeju kā cilvēka īstenota procesa kontrole, tādējādi ES koncepcija atšķiras no citos reģionos valdošās. Minētā pieeja, kuras pamatā ir pamattiesības un pamatbrīvības, ir daļa no ES modeļa, un tā būtu jāsaglabā, neraugoties uz to, ka pašlaik veidojas spēcīgākas konkurences apstākļi.

3.4.

EESK uzsver, ka svarīga ir visu sabiedrības sektoru digitalizācija, it īpaši ar tāldarba un digitālajiem pakalpojumiem, tostarp e-komerciju un e-veselību.

3.5.

Pandēmija ir atklājusi, ka izglītības digitalizācija visiem sabiedrības locekļiem nav vienlīdz pieejama, kas var radīt turpmākas problēmas ar mācību rezultātiem un izglītības iespējām. Tāpēc ir jāievieš nelabvēlīgā situācijā esošu grupu atbalsta pasākumi, kas palīdz novērst segregāciju.

3.6.

Ir pastāvīgi jāatjaunina tiesiskais regulējums mākslīgā intelekta un digitalizācijas jomā, lai tas atbilstu tehniskajam progresam un jo īpaši digitālo sakaru drošībai gan attiecībā uz tīkliem, gan uz saturu.

3.7.

EESK ņem vērā, ka tiesību akta priekšlikumu par mākslīgā intelekta ietekmi, tostarp uz drošību, saistībām, pamattiesībām un datiem, Komisija pārceļ uz 2021. gadu. Komiteja aicina Komisiju i) veicināt vairākdisciplīnu pieeju pētniecībā, iesaistot tajā citas disciplīnas, piemēram, tiesības, ētiku, filozofiju, psiholoģiju, darba zinātnes, humanitārās zinātnes, ekonomiku u. c.; ii) iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas (arodbiedrības, profesionāļu, uzņēmumu un patērētāju organizācijas, nevalstiskās organizācijas) debatēs par MI un nodrošināt, ka tās kā līdzvērtīgas partneres piedalās ES finansētos pētījumos un citos projektos, piemēram, publiskā un privātā sektora partnerībā MI jomā, nozaru dialogos un programmā, kas paredzēta MI ieviešanai publiskajā sektorā, kā arī vadošā centra izveidē; iii) turpināt izglītot un informēt plašāku sabiedrību par MI iespējām un riskiem. EESK arī iesaka Komisijai padziļināti apsvērt MI ietekmi uz visu pamattiesību un brīvību spektru, kas cita starpā ietver tiesības uz taisnīgu tiesu, uz godīgām un atklātām vēlēšanām, pulcēšanos un demonstrācijām, kā arī tiesības netikt diskriminētam. EESK joprojām iebilst pret jebkāda juridiskas personas statusa ieviešanu mākslīgajam intelektam. Tas mazinātu civiltiesiskās atbildības tiesību aktu preventīvo koriģējošo iedarbību un radītu nopietnu morālā kaitējuma risku gan MI izstrādē, gan lietošanā, paverot ceļu ļaunprātīgai izmantošanai (7).

3.8.

Viedtālruņu lietošanas pieauguma un 5G tīklu ieviešanas dēļ ļoti svarīgs ir jautājums par lietojumprogrammu un tīklu sadarbspēju visā Eiropas Savienībā, it īpaši ārkārtas situācijās.

3.9.

Ņemot vērā digitalizācijas turpmāko attīstību un tās augošo ietekmi uz privāto, sociālo un darba dzīvi, kā arī uz visām nozarēm, būtiski svarīgs ir jautājums par digitālo prasmju mācīšanu un rīcību digitālās plaisas mazināšanai starp iedzīvotājiem.

3.10.

Eiropas gatavība digitālajam laikmetam pamatoti ir viena no galvenajām prioritātēm, kas skaidri atspoguļota arī koriģētajā darba programmā 2020. gadam. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas spēcīgos centienus tādās jomās kā mākslīgais intelekts, digitālie pakalpojumi, kiberdrošība, digitālās ierīces un risinājumi patērētājiem, kā arī digitālās finanses. EESK īpaši atzinīgi vērtē stingro digitālo dimensiju ierosinātajā jaunajā ES rūpniecības stratēģijā. Digitalizācijas jautājums ir iekļauts arī tiesību aktu kopumā par aviācijas pakalpojumiem. Ļoti atzinīgi EESK vērtē arī to, ka digitalizācija ir atspoguļota ierosinātajās Eiropas pētniecības telpas prioritārajās jomās.

4.   Ekonomika, kas darbojas cilvēku labā

4.1.

Ekonomikas pārvaldība ir jāatjauno tā, lai tās pamatā būtu noturīga, ilgtspējīga un iekļaujoša Eiropas ekonomikas sistēma. Mūsu mērķis ir panākt ne tikai mehānisku ekonomikas atveseļošanos, bet arī kvalitatīvas pārmaiņas ekonomikas politikas vadībā un pārvaldībā.

4.2.

Krīzes kopējā ietekme pašlaik vēl nav zināma, un atjaunošanai un atveseļošanai būs vajadzīgi ievērojami centieni. Tāpēc steidzami ir jāīsteno 2020. gada maija priekšlikumi par atveseļošanas instrumentu un spēcīgāku DFS. Mums ir arī jābūt gataviem turpmākiem pasākumiem un jau pieņemto pasākumu grozīšanai, ja to attaisno situācijas izmaiņas.

4.3.

Komisija tiek aicināta izmantot pusgadu kā atveseļošanas virzītāju, pamatojoties uz ieguldījumu un reformu prioritātēm, kas konstatētas Eiropas pusgada ietvaros. Komiteja atzinīgi vērtē neseno uzsvaru uz sociālo jautājumu un Eiropas zaļā kursa labāku iekļaušanu, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu, izmantojot pusgadu. Visā pusgada procesā Komisijai būtu jāatbalsta eurozonas dalībvalstis visu nepieciešamo pasākumu veikšanā, lai nodrošinātu labāku konverģenci un integrāciju ekonomikas jomā. Tas ietver apvienotu pozitīvu fiskālo nostāju attiecībā uz eurozonu kopumā, lai spētu izkļūt no pašreizējās krīzes.

4.4.

Visas prioritātes un darbības pārējās politikas jomās radīs vajadzību izveidot jaunu ekonomikas pārvaldības satvaru, kas būs atbilstošs mūsdienu makroekonomiskās situācijas problēmām un ļaus Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm īstenot stratēģisku rūpniecības, konkurētspējas, sociālo, vides un tirdzniecības politiku. Komisija 2020. gada sākumā uzsāka plašu sabiedrisko apspriešanu par šo jautājumu, taču tā tika apturēta koronavīrusa krīzes un Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārēja izņēmuma klauzulas piemērošanas dēļ. Nav iedomājams, ka 2021. gadā mēs varēsim atgriezties pie automātiskas pakta piemērošanas. Tāpēc Komisijai būtu jāpiedāvā jaunas Stabilitātes un izaugsmes pakta reformas veicināšanas iniciatīvas, lai vienlaikus nodrošinātu gan stabilitāti, gan izaugsmi.

4.5.

Šajā saistībā EESK aicina gan tās dalībvalstis, kurās ir deficīts, gan tās, kurās ir pārpalikums, veikt simetriskāku makroekonomikas pielāgošanu. Visām dalībvalstīm ir jāspēj vairāk ieguldīt sabiedriskajos pakalpojumos, jo krīze ir parādījusi, ka sabiedriskajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme cilvēku dzīvības glābšanā un pandēmijas novēršanā. Turklāt Eiropas līderiem, no jauna piemērojot ES fiskālos noteikumus, būtu jāievēro tā sauktā “līdzsvarota budžeta norma”, proti, no deficīta aprēķiniem jāsvītro daži publiskie ieguldījumi un jāņem vērā esošā parāda līmeņu ilgtspēja.

4.6.

Visbeidzot, jau sen tiek gaidīts pastāvīgs eurozonas fiskālās stabilizācijas mehānisms, jo turpmāku satricinājumu gadījumā tas lielā mērā atbalstītu pretciklisko ES politiku. Šāds mehānisms sekmētu valstu publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti un ilgtspēju un apliecinātu, ka ir sperts nākamais nepieciešamais solis Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanā.

4.7.

Atveseļošana pēc Covid-19 lielā mērā būs atkarīga no Eiropas finanšu tirgu spējas nodrošināt pietiekamu likviditāti. Pareiza finanšu tirgu darbība un uzlabota spēja dalīties ar finanšu riskiem stiprina arī Eiropas ekonomikas noturību. Tāpēc nekavējoties ir jāturpina Eiropas finanšu tirgu saskaņošana un integrācija, tostarp banku savienības izveides pabeigšana un kapitāla tirgu savienības stiprināšana. Pārskatot banku prudenciālos noteikumus, lai īstenotu atlikušos Bāzeles sistēmas nolīgumus, ir jāņem vērā ES banku situācijas īpatnības. Turklāt ir būtiski, lai finanšu tirgi spētu atbalstīt zaļo un digitālo pārveidi. EESK uzskata, ka ir jādara vairāk, lai ilgtspēju integrētu finanšu nozarē, tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas mērķi atjaunot savu ilgtspējīga finansējuma stratēģiju.

4.8.

EESK ir stingri pārliecināta, ka ekonomikas digitalizācijas kontekstā jebkādām izmaiņām noteikumos par peļņas nodokļa uzlikšanas tiesību piešķiršanu starp valstīm ir jābūt koordinētām globāli, tāpēc atzinīgi vērtē ciešo sadarbību starp Komisiju, dalībvalstīm un ESAO/G20, lai atbalstītu starptautiska risinājuma atrašanu. Ja starptautisku risinājumu neizdotos rast, Eiropas Savienībai jāapsver iespēja rīkoties vienpusēji. Apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu arī turpmāk ir jābūt augstākajai darba kārtības prioritātei.

4.9.

Lai nodrošinātu līdzsvarotu atveseļošanu, sekmētu konverģenci un nevienu neatstātu novārtā, liela nozīme būs kohēzijas politikai. Finansiālā elastība kohēzijas programmās patiešām ir būtiski svarīga un sniegs dalībvalstīm iespēju pārvest līdzekļus atbilstoši savām vajadzībām krīzes risināšanā. EESK uzskata, ka ir jānosaka reālistisks laika grafiks, lai līdzekļi pēc iespējas drīzāk tiktu piešķirti dalībvalstīm. ES kohēzijas politikas uzmanības centrā laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam būtu jāpaliek ekonomikas konkurētspējai, ko nodrošina pētniecība un inovācija, digitalizācija, kā arī Eiropas zaļā kursa programma un ilgtspējīga attīstība.

4.10.

Covid-19 uzliesmojuma izraisītā veselības un ekonomikas krīze ir pastiprinājusi nevienlīdzību labklājības un ienākumu ziņā un skaidri apliecinājusi vajadzību pēc jauna sabiedriskā modeļa, kas vairāk sekmētu ekonomikas un sociālo kohēziju, produktivitāti un taisnīgāku labklājības sadalījumu. Komisijai tagad ir steidzami jāreaģē uz iepriekšējiem EESK priekšlikumiem, kas palīdzētu pretējā virzienā pavērst augošās nevienlīdzības tendenci, kura rada plaisu starp dažādām dalībvalstīm un sociālajām grupām, kā arī ir veicinājusi ekstrēmistu kustību un partiju ietekmes pieaugumu. Šajā nolūkā ir vajadzīga izlēmīga ES rīcība, kas papildina dalībvalstu centienus, lai palielinātu ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā (izglītībā un mūžizglītībā, veselībā, ilgtermiņa aprūpē un sociālajā aprūpē, mājokļos par pieņemamu cenu), pilnveidotu publiskos līdzekļus, kas mazina plaisas tirgus sistēmā, pakāpeniski pārnestu nodokļu ienākumus no darbaspēka uz labklājīgāko slāni, izstrādātu pārredzamu mehānismu, kas ļautu pārraudzīt un konsolidēt datus par visiem ienākumiem un bagātību, Eiropas līmenī izveidotu uzņēmumu akcionāru reģistru utt.

4.11.

Covid-19 krīzes kontekstā Komisijai būtu arī jāreaģē uz agrākām iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt un veicināt Eiropas kā globāla ekonomikas dalībnieka lomu. Komisijai būtu jāveic papildu analīze un jāierosina konkrētāki veidi un līdzekļi, lai nostiprinātu euro starptautisko nozīmi, dažādotu piegādes ķēdes un atbalstītu Eiropas noteikumus un standartus noteiktās stratēģiskās nozarēs, nodrošinātu noturīgāku Eiropas reakciju uz trešo valstu īstenotām ekstrateritoriālām sankcijām un pakāpeniski virzītos uz vienotu Eiropas pārstāvību starptautiskajos finanšu forumos.

4.12.

Ekonomiskā labklājība ir jānošķir no vides degradācijas un sociālo tiesību izsmelšanas. Tādi modeļi kā aprites ekonomika, sadarbības un sadarbīgā ekonomika sniedz jaunas iespējas attiecībā uz nodarbinātību, īpašumtiesībām un inovāciju un pārveido attiecības starp ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem, padarot visus dalībniekus noturīgākus pret krīzēm, ja ir atbilstošs regulējums. Līdzās tam, ka ir pienācīgi jāīsteno jaunais ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku un jāturpina EESK/EK Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformas darbība, ir arī citas svarīgas prioritātes: visaptverošas ilgtspējīga patēriņa stratēģijas veicināšana, jaunu rādītāju izstrāde, kuri aizstātu nepiemēroto IKP, un ES Stabilitātes un izaugsmes pakta pielāgošana, ņemot vērā ilgtspēju un labjutību.

4.13.

Sabiedrība ir jāveido no jauna, izmantojot spēcīgākus vispārējas nozīmes pakalpojumus, kā noteikts LESD 14. pantā par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, LESD pievienotajā 26. protokolā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem un it īpaši Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kā arī veselības un sociālos pakalpojumus, elektroniskos sakarus, sabiedrisko transportu, enerģētiku, ūdens un atkritumu savākšanu un papildinošu ieguldījumu programmu.

4.14.

Mūsdienīgu ekonomiskās attīstības koncepciju pamatā ir ne tikai labklājības, peļņas un efektivitātes kritēriji, bet arī sociālo un vides prasību ievērošana un jebkāda veida negatīvu papildu seku un tirgus nepilnību novēršana. Mācoties no nesenās Covid-19 krīzes, ekonomikai ir jābūt arī noturīgai un pietiekami spēcīgai, lai izturētu turpmākus satricinājumus. Šajā nolūkā ir īpaši ieteicams novērst strukturālu nelīdzsvarotību.

4.15.

Mūsdienīgai ekonomikai ir vajadzīga arī netraucēta tirgus darbība visos tā segmentos, tostarp pavisam nesen radītajos (virtuālā, dalīšanās, aprites, digitālā ekonomika). Šai nolūkā būtu jāuzlabo arī finanšu starpniecības darbība; ES kontekstā tas jo īpaši nozīmē kapitāla tirgu savienības padziļināšanu un banku savienības izveides pabeigšanu. Lai vairāk atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku, ir atbilstoši jāpielāgo arī nodokļu sistēma.

4.16.   Vienotais tirgus

4.16.1.

Vienotais tirgus ir Eiropas uzbūves kodols. Funkcionējošs vienotais tirgus stimulē konkurenci, uzlabo efektivitāti, paaugstina kvalitāti un palīdz samazināt cenas. Eiropas vienotais tirgus neapšaubāmi ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem. Tādēļ ir būtiski izpētīt, kā iekšējā tirgus darbība var stimulēt vai kavēt ekonomikas atveseļošanos pēc veselības krīzes.

4.16.2.

Nesenās Covid pandēmijas laikā vienotā tirgus saskaņotība un vienotība tika pamatīgi pārbaudīta. Atklājās dažas jomas, kurās vienotais tirgus tika spēcīgi ietekmēts un paralizēts, it īpaši personu brīvas pārvietošanās aspektā. Negatīvi tika ietekmēta arī pārrobežu piegādes ķēžu nepārtrauktība. ES pārrobežu tirdzniecības apjoma pazemināšanās gadā ir mērāma ar divciparu skaitli. Taču kodols palika neskarts un saglabājās. Grūtākais uzdevums pašlaik ir atjaunot visas dabiskās pārrobežu plūsmas Eiropas Savienībā un nojaukt esošos šķēršļus vienotajam tirgum, kuri nesen pat sākuši pieaugt – tas noticis atsevišķu valstu stratēģiju un pēc iepriekšējās krīzes īstenotu ideju dēļ.

4.16.3.

Tāpēc ir iespēja veicināt sociālo inovāciju, kas kalpotu kā atveseļošanas modelis ar līdzradīšanas, kopizstrādes un kopražošanas palīdzību. Jautājumu risināšana sarežģītā sociālajā vidē ar milzīgām sabiedrības problēmām ir iespējama vienīgi tad, ja piesaista visus sabiedrības resursus, izmantojot starpnozaru un vairākdisciplīnu pieeju. Organizēta pilsoniskā sabiedrība ir katalizators sociālai inovācijai – kustībai, kura ir veicinājusi labklājības sistēmu izveidi, kas savukārt ļāvusi radīt jaunu rīcībpolitiku, struktūras, produktus, pakalpojumus un darba metodes. Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība tagad ir nepieciešama vairāk nekā jebkad, taču patiesa sociālā inovācija ir iespējama tikai tad, ja tajā piedalās organizēta pilsoniskā sabiedrība.

4.16.4.

Eiropas projekta pamatā ir vienotā tirgus stratēģija, kas ļauj cilvēkiem, pakalpojumiem, precēm un kapitālam brīvāk pārvietoties un piedāvā iespējas Eiropas uzņēmumiem, patērētājiem un darba ņēmējiem. Ir vajadzīgi pasākumi, kas atraisītu visu tās potenciālu novērst šķēršļus. Turklāt pēc krīzes un pārējām parādībām, kas liecina par vides pārmaiņām, piemēram, digitalizācijas, vienotajam tirgum ir pilnībā jāpielāgojas jaunajām idejām un uzņēmējdarbības modeļiem. Tādēļ mērķis ir atjaunot, atdzīvināt un rekonstruēt vienoto tirgu kā atveseļošanas instrumentu. Īstermiņa pasākumi ietver tūlītēju robežu atvēršanu. Turklāt ir vajadzīgi īstermiņa pasākumi divās jomās: ir jānovērš spriedze un jāstimulē ekonomika un ražīgums.

4.16.5.

Nopietnas bažas rada fakts, ka konkurences apstākļi kļūst nevienlīdzīgi. Dalībvalstu stimulēšanas pasākumi ir ļoti atšķirīgi un (neraugoties uz labiem nodomiem – absorbēt atsevišķus pieprasījuma satricinājumus) ir dalībvalstīm radījuši nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Turklāt valsts atbalsts ir jāaplūko no nozaru viedokļa, analizējot, kā šīs darbības īstermiņā un ilgtermiņā kropļos konkurenci un konkurences apstākļu vienlīdzību.

4.16.6.

Mums ir vajadzīgs ražīgums reālajā ekonomikā (tas nozīmē darbvietas, pirktspēju, pamatproduktus un pamata pakalpojumus). Šis ražīgums var izpausties atšķirīgos veidos, un to var nodrošināt dažādi uzņēmējdarbības modeļi, taču šai jomā mums ir jārīkojas, lai nevienlīdzība turpmāk nepalielinātos. Šāds stimuls nozīmē atbalsta paketes un labvēlīgu vidi gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, gan rūpniecībai. Mazie un vidējie uzņēmumi līdz šim ir bijuši Eiropas ekonomikas pamats, un tiem ir vajadzīgs īpašs atbalsts, tomēr bez papildu sloga un birokrātijas. MVU atlabšana būs iespējama tikai tad, ja būs pieejams ES un valsts finansiālais atbalsts. Šeit izšķiroša nozīme būs subsīdijām, aizdevumiem, likviditātes nodrošināšanai, nodokļu atvieglojumiem, labvēlīgiem darbinieku paturēšanas un nodarbināšanas nosacījumiem, bankrota tiesību aktu pārskatīšanai un cita veida atbalstam. Attiecībā uz bankrota tiesībām Eiropas Savienībai būtu jāveic likumdošanas pasākumi, lai mazie uzņēmumi, kas bankrotējuši Covid-19 dēļ, var ātri atsākt darbu. Šīm darbībām vajadzētu būt spēkā noteiktu laiku.

4.17.   Rūpniecības stratēģija

4.17.1.

Daudzi iepriekš minētie aspekti vispārīgā nozīmē ir pilnībā attiecināmi arī uz rūpniecības stratēģiju. Taču Eiropas rūpniecība saskaras ne tikai ar vienotā tirgus uzlabošanas problēmu, bet – pakalpojumu vietā – arī ar būtiskām strukturālām izmaiņām, kas galvenokārt attiecas uz ogļu ieguvi un ļoti oglekļietilpīgām nozarēm.

4.17.2.

Eiropas jaunās rūpniecības stratēģijas pamatā ir centieni nodrošināt, ka moderna un spēcīga Eiropas rūpniecība, kā arī ar klimatu un vidi saistītās prasības spēj pastāvēt līdzās. EESK ir pārliecināta, ka šāda līdzāspastāvēšana ir iespējama un, ja tā izdosies, var sniegt Eiropai salīdzinošo priekšrocību pasaulē. No otras puses, EESK pilnībā apzinās un ņem vērā milzīgās izmaksas saistībā ar šo pārkārtošanos un atbalsta to mazināšanu un kompensēšanu piemērotā veidā atbilstoši ekonomiskajām iespējām.

4.18.   Veselības aprūpes sistēmas

4.18.1.

Viens no galvenajiem koronavīrusa krīzes secinājumiem ir tas, ka gandrīz visās Eiropas valstīs ir jāstiprina veselības aprūpes sistēmas, vispirms un galvenokārt pievēršoties profilaksei. Visā Eiropā koronavīrusa ietekme rada lielu pārbaudījumu veselības sistēmām. Lai gan atbildība par veselības aprūpi ir valstu kompetencē, vīrusa izplatība neapstājas pie robežām. Tas ietekmē visu Eiropu – gan mūsu teritorijā, gan ārpus tās robežām –, radot sekas veselības, sociālajā un ekonomikas jomā, tāpēc vajadzīgi kopīgi risinājumi Eiropas līmenī.

4.18.2.

Koronavīrusa krīze ir parādījusi, ka ES ir atkarīga no medicīnas preču importa no trešām valstīm. Ir nepieciešami ieguldījumi veselības aizsardzībā, aprūpē un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumos, kā arī profilaktiskā veselības aprūpē un darba aizsardzības pasākumos atbilstīgi dzīves cikla pieejai, un tas ir jāatbalsta ES iestādēm.

4.18.3.

Koronavīrusa krīze skaidri parāda, ka starptautiskie farmācijas uzņēmumi ir ārkārtīgi ietekmīgi. Lai palielinātu farmācijas nozares neatkarību, ir jāizveido arī liels Eiropas pētniecības fonds jaunu zāļu un vakcīnu radīšanai. ES iestāžu rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajām pilnvarām vienotajā tirgū koordinēt svarīgāko medicīnisko un aizsardzības līdzekļu piegādi, izplatīšanu un cenas.

4.18.4.

EESK aicina pieņemt ķīmisko vielu stratēģiju ilgtspējai, tajā nodrošinot cilvēku veselības un vides aizsardzību un vienlaikus arī mazinot pakļautību bīstamu ķīmisku vielu iedarbībai. Jaunajai stratēģijai būs pilnīgi jāsaskan ar Eiropas zaļo kursu.

4.18.5.

Ir jāatjauno pasažieru uzticība transportam, it īpaši sabiedriskajam. Tas ietver arī pasažieru veselības aizsardzības uzlabošanas pasākumus (piem., gaisa kondicionēšanas sistēmas, slimu cilvēku atklāšanu, tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumus utt.). Šajā kontekstā arī jāpārdomā un pat jāpastiprina pasažieru tiesības (piem., atmaksu par atceltiem braucieniem).

5.   Spēcīgāka Eiropa pasaulē

5.1.

Eiropas Savienībai ir jānostiprina un jāuztur sava globālā pozīcija, proti, jāieņem nozīmīgāka un stratēģiskāka loma gan pasaules ekonomikā, gan politikā. Šīs pozīcijas pēdējo desmit gadu laikā ir vājinājušās. ES ekonomikai ir potenciāls labāk izmantot savas salīdzinošās priekšrocības globālajā tirdzniecībā un ieguldījumu tirgū, it sevišķi progresīvā ražošanā un novatoriskos pakalpojumos, turklāt tai ir vēlme kļūt par vienu no pasaules līderiem. Šie centieni ir jāpapildina ar labāku un efektīvāku ES pārstāvību galvenajās globālajās organizācijās, un tajās ir jāpauž vienota nostāja. EESK aicina Eiropas Komisiju darīt visu nepieciešamo, lai savā 2021. gada darba programmā precīzāk atspoguļotu vajadzību stiprināt ES stāvokli pasaulē.

5.2.

Tirdzniecībā Eiropas Savienībai būtu vēl vairāk jāatbalsta daudzpusēja pieeja. Sociālo, darba un ilgtspējīgas attīstības standartu iekļaušana (8) PTO un citu ar ANO saistītu aģentūru noteikumos varētu dot būtisku ieguldījumu jaunas, taisnīgas ekonomiskās un komerciālās kārtības veidošanā, kā arī taisnīgā un pārdomātā globalizācijā. Tajā pašā laikā ir jāiebilst pret centieniem pasaules ekonomikā radīt jaunus šķēršļus un ierobežojumus.

5.3.

Viena no konkrētām Covid krīzē gūtajām atziņām ir tāda, ka Eiropas Savienībai būtu rūpīgāk jāapsver savu stratēģisko aktīvu un ieguldījumu aizsardzība un jāpastiprina kontrole jomās, kurās ieguldījumu darījumi stratēģiski svarīgā nozarē var tikt politiski ļaunprātīgi izmantoti.

5.4.

Pēc Brexit Eiropas Savienībai būtu jākoncentrējas ne tikai uz savas saskaņas un vienotības stiprināšanu, bet attiecīgos gadījumos arī uz to, lai turpinātu paplašināšanās procesu, kas pēdējā laikā ir nedaudz iekavēts, neraugoties uz zināmu progresu, it īpaši saistībā ar dažu Rietumbalkānu kandidātvalstu pievienošanos. Paplašināšanās varētu krietni palīdzēt novērst politisko un ekonomisko nenoteiktību un palielināt stabilitāti šajā Eiropas daļā.

5.5.

Pēdējos desmit gados ģeopolitiskā situācija ir pasliktinājusies, un tas attiecas arī uz teritorijām, kuras atrodas tuvāk ES ārējai robežai. Lai atbalstītu stabilitāti un uzlabotu savstarpējās attiecības ar ES, ir jāturpina iniciatīva par stratēģisko partnerību un iekļaujošu kaimiņattiecību politiku. Tai jāspēj elastīgi reaģēt uz jaunajiem apstākļiem un jābalstās uz abpusēju cieņu un ieguvumiem, ko tā sniedz abām pusēm.

5.6.

Mainīgā ģeopolitiskā realitāte un nesenās migrācijas krīzes sekas, kā arī ārējo attiecību pasliktināšanās pasaulē, kurā vērojamas daudzas jaunas un bīstamas tendences, ir mainījusi arī ES attīstības palīdzības un atbalsta spektru. Nākamajā DFS šim nolūkam ir paredzēts milzīgs finanšu resursu palielinājums, un sagaidāms, ka shēmā tiks iekļauts arī Eiropas Attīstības fonds. EESK atbalsta šo nostādni un uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš Āfrikai, lai palīdzētu šim kontinentam pārvarēt sarežģīto politisko, ekonomisko, sociālo un ekoloģisko situāciju.

5.7.

Ir jāatjauno ES ģeopolitiski stratēģiskā loma miera procesu veicināšanā, lai atjaunotu ekonomiskās attīstības iespējas ES kaimiņvalstīs: Rietumbalkānos, kā arī Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerības un Austrumu partnerības valstīs un citos konfliktu skartajos reģionos.

6.   Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa

6.1.   Sociālie pasākumi

6.1.1.

Papildus ekonomikas un vides jautājumiem ES darba programmai 2021. gadā ir jābalstās arī uz sociālo aspektu. Tas nozīmē, ka apņemšanās īstenot sociālu un ilgtspējīgu Eiropu ir prioritāte. Šajā ziņā nozīmīga loma ir arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tāpēc ir iespēja veicināt sociālo inovāciju, kas kalpotu kā atveseļošanas modelis ar līdzradīšanas, kopizstrādes un kopražošanas palīdzību. Jautājumu risināšana sarežģītā sociālajā vidē ar milzīgām sabiedrības problēmām ir iespējama vienīgi tad, ja piesaista visus sabiedrības resursus, izmantojot starpnozaru un vairākdisciplīnu pieeju. Organizēta pilsoniskā sabiedrība veicina sociālo inovāciju.

6.1.2.

Ir nepieciešams vairot izpratni par “taisnīgu pāreju” (tā neaprobežojas ar atteikšanos no ogļu izmantošanas) un pilnībā īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, vienlaikus virzot sadales sistēmu reformas, kā arī veicinot darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanu un dzimumu līdztiesību.

6.1.3.

Svarīgs solis, kas ļauj proaktīvi uzsākt augšupējas sociālās konverģences procesu, ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošana ES līmenī un visās dalībvalstīs. Komisijas politiskajās pamatnostādnēs tika solīta taisnīga pārkārtošanās uz zaļu sociālo tirgus ekonomiku visiem. Šajā saistībā Komisija nāca klajā ar ceļvedi “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”, uzsākot ar ES dalībvalstīm, reģioniem un partneriem diskusiju par konkrētām saistībām, lai īstenotu šo pīlāru un līdz 2020. gada novembrim gūtu progresu ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī (9). Pamatojoties uz saņemto ieguldījumu, 2021. gada sākumā Komisija nāks klajā ar rīcības plānu sociālā pīlāra īstenošanai. Papildu priekšlikumi 2021. gadam ir sniegti ceļveža pielikumā. Tie ietver Garantiju bērniem, rīcības plānu sociālajai ekonomikai, stratēģiju invaliditātes jomā un ilgtermiņa redzējumu lauku apvidiem (10).

6.1.4.

Saistībā ar ceļvedi Komisija ar sociālajiem partneriem uzsāka pirmā posma un pēc tam otrā posma apspriešanos par taisnīgām minimālajām algām (11). EESK gaida iespējamu Komisijas likumdošanas iniciatīvu par pienācīgām un taisnīgām minimālajām algām. Mērķim jābūt nodrošināt, ka minimālās algas visās ES dalībvalstīs garantē visiem strādājošajiem pienācīgu dzīves līmeni. EESK ir gandarīta, ka Komisija ir atzinusi: Eiropas Savienībai ir iespējas rīkoties, lai minimālo algu adekvātuma un seguma atbalstīšanā lielāka nozīme būtu darba koplīguma slēgšanas sarunām, un ES rīcībā minimālo algu jomā ir jāiekļauj pasākumi, kas paredzēti darba koplīguma slēgšanas sarunu atbalstam, it īpaši nozaru līmenī (12).

6.1.5.

ES kompleksās sociālās dimensijas dēļ tās stiprināšanai ir vajadzīgi tādi pārvaldības mehānismi, kas ļauj problēmas risināt kolektīvi, iesaistoties dažādiem dalībniekiem no dažādām nozarēm. Sociālais dialogs ir būtiski svarīgs. Spēcīga sociālā atveseļošana nozīmē arī labāku piekļuvi arodbiedrībām un labāku aizsardzību. Darba koplīguma slēgšanas sarunas un demokrātija darbvietā būtu jāatbalsta. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāatbalsta sociālie partneri, lai būtiski palielinātu darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērumu. Ir jāstiprina pārstāvētība un autonomija, kā arī saiknes starp sociālo dialogu Eiropas un valstu līmenī. Turklāt ir vēl vairāk jāuzlabo sociālo partneru spēja un iesaistīšanās politikas veidošanā un jānodrošina stabils un līdzsvarots satvars sociālo partneru attiecībām. EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāpārskata ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai un jāierosina juridisks pamats konkrētiem vispārējiem nosacījumiem attiecībā uz strādājošo līdzdalību, neiejaucoties valstu kompetences jomās (13), lai uzlabotu strādājošo iesaistīšanos Eiropas zaļā kursa un digitalizācijas procesa problēmu risināšanā.

6.1.6.

EESK mudina Komisiju veikt Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības reformas. EESK ir pārliecināta: a) ir jāmaina pārvaldība, t. i., ir vajadzīgi speciāli pārvaldības mehānismi, kas ļautu ātrāk risināt steidzamas problēmas un sarežģītus jautājumus; šādu mehānismu uzdevums būtu sasaistīt ES un dalībvalstu līmeni, nevis aizstāt darbību kādā no tiem; b) ilgtspējīgas attīstības mērķi jāintegrē Eiropas Savienības ekonomikas un sociālās uzraudzības, kā arī budžeta plānošanas procesos. Šajā saistībā Eiropas pusgadu varētu papildināt ar jauniem, uzlabotiem, izmērāmiem un savstarpēji papildinošiem sociāliem, ekonomiskiem un vides rādītājiem, lai uzraudzītu un izsekotu visus Eiropas sociālo tiesību pīlāra aspektus un principus, kā arī 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (14).

6.1.7.

EESK atzinīgi vērtē ierosinājumu 2021. gadā uzlabot darba apstākļus platformu darba ņēmējiem. Tomēr EESK pauž nožēlu par to, ka Komisijas paziņojums tiešā veidā nepievēršas daudz plašākajam izaicinājumam attiecībā uz iekļaujošu un taisnīgu pārkārtošanos (15). Komiteja uzstāj, ka ir nepieciešams vērienīgs rīcības plāns, lai mudinātu dalībvalstis izpildīt savus solījumus, kas doti, pasludinot Eiropas sociālo tiesību pīlāru (16).

6.1.8.

Atveseļošanas posmā pēc Covid-19 krīzes ir svarīgi veikt izmaiņas nodarbinātībā. Gan privātajā, gan publiskajā veselības un aprūpes jomā centieni paaugstināt produktivitāti sāka apdraudēt pakalpojumu kvalitāti un noveda pie sliktākas darba pieredzes, kuras dēļ veselības krīzes laikā lielākā daļa ES dalībvalstu izjuta smagas sekas. Ja lielāks uzsvars tiktu likts uz pakalpojumu sniegšanu, veidotos darbietilpīgāka ekonomika, šajās jomās mazinātos darbvietu nestabilitāte, paaugstinātos nodarbinātības līmenis un tiktu atjaunotas darbvietas reālajā ekonomikā. Tāpēc būtiski ir veikt tādus politikas pasākumus, kas atbalstītu kvalitatīvu darbu darbietilpīgās nozarēs, kuras sniedz kvalitatīvi augstvērtīgus pakalpojumus.

6.1.9.

EESK joprojām ir nobažījusies, ka daudzās dalībvalstīs nopietna problēma arī patlaban ir gan vispārējā nabadzība, gan tieši strādājošo nabadzība. Līdzās algu palielināšanai ir vajadzīga visaptveroša pieeja ES un dalībvalstu līmenī, tostarp tāda rīcība, kuras mērķis būtu nodrošināt pienācīgu minimālo ienākumu shēmas, kopējus minimālos bezdarba apdrošināšanas standartus un efektīvas aktīvas iekļaušanas shēmas, ko atbalstītu ar būtiskiem un iespējas paplašinošiem sociālajiem pakalpojumiem. Ir vajadzīgi arī labi funkcionējoši darba tirgi, valsts nodarbinātības dienesti un aktīva darba tirgus politika (17).

6.1.10.

EESK atbalsta Komisijas dzimumu līdztiesības stratēģiju laikposmam no 2020. līdz 2025. gadam un iesaka Komisijai visās plānošanas un pārvaldības struktūrās integrēt dzimumu līdztiesības nodrošināšanu, kā arī ieviest intersekcionālu pieeju dzimumu līdztiesībai. Stratēģija būtu jāīsteno vienlaikus ar Covid-19 ietekmes mazināšanas pasākumiem, izmantojot īpaši pielāgotus un mērķtiecīgus politikas risinājumus. Komiteja ņem vērā Komisijas nolūku ierosināt likumdošanas iniciatīvu par saistošiem darba samaksas pārredzamības pasākumiem. Mazinot samaksas atšķirības un citas ar dzimumu saistītas atšķirības, būtu jānodrošina lielāka sociālā atzīšana un jāpiešķir ekonomiskā vērtība tādām darbvietām un nozarēm, kas tradicionāli nodarbina daudz sieviešu un bieži netiek pienācīgi apmaksātas un novērtētas.

6.1.11.

Ir jāturpina mazināt pandēmijas sociālekonomiskās sekas, kas īpaši spēcīgas ir tādās svarīgās jomās kā transports, ceļojumi un tūrisms.

6.2.   Migrācija un laiks pēc Covid-19 pandēmijas

6.2.1.

Kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma un tam sekojošās milzīgās traģēdijas, kas ir skārusi valstu veselības aprūpes sistēmas un izraisījusi ekonomikas sabrukumu visās valstīs, migrācijas jautājums, pateicoties zināmai sabiedrības vienaldzībai, ir šķietami pazudis no darba kārtības un nonācis otrajā plānā. Pašreizējās krīzes dēļ nedrīkst atstāt novārtā patvēruma meklētājus. Tiesības uz pamataizsardzību ir Eiropas vērtību pamats, un no tām nedrīkst atteikties pat tad, ja tās ir neērtas.

7.   Jauns impulss Eiropas demokrātijai

7.1.

Eiropas Savienības pamatā ir kopīgas Eiropas vērtības, kas nav apspriežamas nekādos apstākļos: cilvēka cieņas un cilvēktiesību, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības un tiesiskuma ievērošana. Pat ja ES un tās dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju un tās izraisītajām ekonomiskajām un sociālajām problēmām, šīs vērtības nedrīkst aizmirst. Lai gan reakcijai uz pašreizējo krīzi ir jābūt ātrai un ir nepieciešami daži ārkārtas un laikā ierobežoti pasākumi, tie nevar būt pretrunā tiesiskumam un apdraudēt demokrātiju, varas dalīšanu un Eiropas pilsoņu pamattiesības. EESK stingri norāda, ka visiem ar šo krīzi saistītajiem politikas pasākumiem ir pilnībā jāatbilst mūsu kopīgajām vērtībām, kas noteiktas LES 2. pantā.

7.2.

EESK pauž cerību, ka šajā jaunajā ekonomikas atveseļošanas un atjaunošanas procesā gaidāmā konference par Eiropas nākotni varētu dot iespēju stiprināt un padziļināt ES institucionālo struktūru un reāli atjaunināt ES projektu, lai spētu risināt nākamo desmitgažu problēmas.

7.3.

Covid-19 krīze ir atklājusi pašreizējās Eiropas Savienības institucionālos ierobežojumus un trūkumus, vienlaikus apliecinot, ka neatliekami ir vajadzīga tāda Eiropas Savienība, kas ir efektīva un lietderīga. Ir vajadzīgs jauns Eiropas Savienības uzstādījums, kas pārsniedz ES vienoto tirgu un rada integrētāku Eiropu ar reālām fiskālajām spējām – tādu, kuras galvenais mērķis ir uzlabot dzīves un darba apstākļus saviem iedzīvotājiem. Šo iemeslu dēļ EESK uzskata, ka konferences procesā būtu jāņem vērā esošie ES atveseļošanas instrumenti un jau izveidotā solidaritāte, vienlaikus nodrošinot ekoloģisko ilgtspēju, ekonomisko attīstību, sociālo progresu, drošību un demokrātiju. EESK uzsver, ka, neskatoties uz pandēmiju, tiešai pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sociālo partneru un vēlēto pārstāvju iesaistīšanai ir jāpaliek vienai no konferences prioritātēm, un gaida tās sākšanos, lai veidotu demokrātiskāku, efektīvāku un noturīgāku Eiropas Savienību kopā ar visiem ES iedzīvotājiem. EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāpieļauj visi iespējamie konferences rezultāti, tostarp tiesību aktu priekšlikumi, līguma izmaiņu ierosināšana vai citi.

7.4.

EESK uzskata, ka dezinformācija tieši apdraud ne tikai cilvēku spēju pieņemt apzinātus politiskos lēmumus, bet arī Eiropas integrācijas projektu un tādējādi Eiropas Savienības vienotību, labklājību un globālo ietekmi. Vairāku ārvalstu varu, kā arī pret Eiropas sadarbību un spēcīgāku kohēziju noskaņotu ekstrēmistu grupējumu interesēs ir vājināt ES demokrātiskās lēmumu pieņemšanas spējas. EESK pauž stingru atbalstu pašreizējiem ES centieniem apkarot gan ārēju, gan iekšzemes dezinformāciju un mudina Komisiju gādāt, ka pilnībā tiek ievērots ES prakses kodekss dezinformācijas jomā un tiek veikti attiecīgi regulatīvi pēckontroles pasākumi, tiek pilnveidotas nesen izveidotās agrīnās brīdināšanas sistēmas un stratēģiskās komunikācijas analīzes nodaļas un plašāk tiek izvērsta Eiropas Ārējās darbības dienesta rīcība pret dezinformāciju, vienlaikus ievērojami paplašinot ES rīcību iekšzemes dezinformācijas apkarošanā (18).

7.5.

EESK stingri atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu izstrādāt Eiropas rīcības plānu demokrātijas jomā; plānam jābūt vispusīgam un nepārtrauktam, un ar to jāpanāk izmaiņas, ko nodrošina finansiāls atbalsts un iestāžu savstarpējā koordinācija. Eiropas rīcības plānam demokrātijas jomā un ar to saistītajām turpmākajām iniciatīvām jābūt vērstām uz daudz aktīvāku rīcību, lai panāktu plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kvalitatīvu neatkarīgo žurnālistiku, sociālo plašsaziņas līdzekļu efektīvu regulējumu, it sevišķi nolūkā apkarot diskrimināciju un sekmēt regulējumu attiecībā uz tiešsaistes politisko reklāmu un atbildību par saturu; turklāt rīcības plānā un tam radniecīgās iniciatīvās vairāk jāpievēršas vēlēšanu procesa modernizēšanai un tādu grupu iekļaušanai tajā, kurām nav balsstiesību (vispirms jau personām ar invaliditāti), kā arī plašai sabiedrības izglītošanai par Eiropas Savienību un tās demokrātiskajiem procesiem visās dalībvalstīs. EESK atgādina par savu priekšlikumu izstrādāt vērienīgu ES stratēģiju informēšanai, izglītošanai un sabiedrības izpratnes veidošanai pamattiesību, tiesiskuma un demokrātijas jomā (19).

7.6.

Ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai nodrošinātu brīvus un plurālistiskus plašsaziņas līdzekļus un kvalitatīvu neatkarīgo žurnālistiku, kā arī sociālo plašsaziņas līdzekļu efektīvu regulējumu, it sevišķi dezinformācijas apkarošanas nolūkā, iekļaujot arī regulējumu attiecībā uz politiskajām reklāmām tiešsaistē un atbildību par saturu.

7.7.   Labāks regulējums un prognozēšana

7.7.1.

EESK joprojām aicina pārskatīt labāka regulējuma programmu, lai tajā integrētu “ilgtspējas pārbaudi” ar mērķi nodrošināt, ka visi ES tiesību akti un politikas jomas palīdz īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus.

7.7.2.

EESK ir apņēmusies veicināt jaunās platformas “Gatavi nākotnei” (Fit For Future – F4F) panākumus, tai aizstājot REFIT platformu, un atzinīgi vērtē to, ka šai platformā ir palielināta EESK līdzdalības, pārstāvības un ieguldījuma loma. Jaunā platforma iesaistīs dalībvalstis un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus vienkāršošanas darbā un nevajadzīga administratīvā sloga mazināšanā, kā arī Eiropas sagatavošanā jauniem nākotnes izaicinājumiem, piemēram, digitalizācijai. Covid-19 krīze ir apliecinājusi, ka ir svarīgi veidot politiku un stiprināt spējas tā, lai tās ļautu risināt vēl nezināmus uzdevumus, kas būs svarīgi nākotnē.

7.7.3.

EESK norāda, ka labāks regulējums nevar aizstāt politiskus lēmumus un nekādā gadījumā nedrīkst radīt situāciju, ka tiek atcelts regulējums un pazemināts sociālās, vides, patērētāju tiesību un pamattiesību aizsardzības līmenis. EESK aicina Komisiju pārskatīt “Labāka regulējuma” rīkkopas pamatnostādnes un kritērijus, lai novērtēšanas procesos iekļautu ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas izvirzīti programmā 2030. gadam. “Ilgtspējas pārbaudei” ir jābūt konkrēti ietvertai “Labāka regulējuma” rīkkopā. EESK atkārtoti aicina arī turpmāk pilnveidot Eiropas ietekmes novērtēšanas un izvērtēšanas ekosistēmu, lai uzlabotu tās kvalitāti un veicinātu organizētas pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību tiesību aktu izstrādē un īstenošanā (20).

7.7.4.

EESK ierosina Komisijai apvienot sabiedrisko apspriešanu (tās ierobežojumu dēļ) ar ieinteresēto personu, piemēram, sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības ad hoc apaļajiem galdiem, lai stiprinātu līdzdalības demokrātiju.

7.7.5.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanās ietekmes novērtējumā un stratēģiskajā prognozēšanā būtu jāstiprina, lai nodrošinātu, ka turpmāku tiesību aktu un politikas veidošanā jaunajā situācijā pēc Covid-19 tiek ņemtas vērā viņu īpašās zināšanas un vietējo apstākļu pārzināšana.

7.7.6.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas pašas ir viens no nevienlīdzības un sistēmas nepilnību upuriem. To pašreizējo un turpmāko spēju reaģēt uz vajadzībām bieži apdraud resursu nepietiekamība un nestabilitāte. Šī problēma ir jārisina, pilsoniskās sabiedrības organizācijām nodrošinot finansēšanas mehānismus. Komisijas darba programma 2021. gadam pēc krīzes ir ļoti laba iespēja pārskatīt ES attiecības ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, domājot par ilgtspējīgāku un strukturālu finansiālo atbalstu atšķirībā no tāda finansējuma, kas balstīts uz projektiem.

---

(1)  Rezolūcija par pārveidi un atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes (OV C 311, 18.9.2020., 1. lpp.).

(2)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1590732521013&uri=COM:2020:456:FIN

(3)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1590574123338&uri=CELEX%3A52020DC0380

(4)  NAT/784 – Eiropas Klimata akts (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 143. lpp.).

(5)  Skatīt 4. zemsvītras piezīmi.

(6)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 124. lpp.

(7)  INT/894 – Baltā grāmata par mākslīgo intelektu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 87. lpp.).

(8)  Sk., piemēram, https://www.ilo.org/global/standards/lang--en/index.htm.

(9)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/qanda_20_20

(10)  Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai.

(11)  https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=1226&furtherNews=yes&newsId=9696

(12)  SOC/632 (tiek izstrādāts) – Pienācīgas minimālās algas visā Eiropā.

(13)  CCMI/124 – ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai (OV C 19, 21.1.2015., 50. lpp.).

(14)  https://www.eesc.europa.eu/lv/documents/resolution/european-economic-and-social-committees-contribution-2020-commissions-work-programme-and-beyond

(15)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1600965538199&uri=CELEX:52020DC0102

(16)  INT/897 “Industriālā stratēģija” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 108. lpp.).

(17)  EESK atzinums SOC/632 (tiek izstrādāts) par tematu “Pienācīgas minimālās algas visā Eiropā”, EESK atzinums SOC/583: https://www.eesc.europa.eu/lv/our-work/opinions-information-reports/opinions/common-minimum-standards-field-unemployment-insurance-eu-member-states-concrete-step-towards-effective-implementation (OV C 97, 24.3.2020., 32. lpp.), un EESK atzinums par tematu “Eiropas pamatdirektīva par ienākumu minimumu” (OV C 190, 5.6.2019., 1. lpp.).

(18)  SOC/630 “Kampaņu ietekme uz iedzīvotāju līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanas procesā” (OV C 311, 18.9.2020., 26. lpp.).

(19)  OV C 282, 20.8.2019., 39. lpp., un Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei un Padomei “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā. Pašreizējā situācija un iespējamie turpmākie pasākumi”, 2019. gada 3. aprīlis.

(20)  INT/886 “Labāks regulējums – padarītā novērtējums” (OV C 14, 15.1.2020., 72. lpp.).