EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.5.2020

COM(2020) 409 final

2020/0103(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums ir manījis daudzgadu ekonomikas perspektīvas gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē. Covid-19 krīzes īstermiņa ietekme atsevišķās dalībvalstīs būs atkarīga no pārvietošanās ierobežojumu ilguma un stingruma pakāpes, kā arī izlaides un ekonomikas politikas pasākumu kombinācijas, kas īstenoti, lai mazinātu krīzes tūlītējo ietekmi. Krīzes vidējā termiņa un ilgtermiņa ietekme būs atkarīga no ekonomikas noturības. Ņemot vērā atšķirības īstermiņa ietekmē uz ekonomiku un pieejamās iespējas politikas jomā, ir reāls risks, ka, nerīkojoties politiski izlēmīgi, Covid-19 krīze Savienībā izraisīs vēl lielākas novirzes.

Pakāpeniski atceļot pārvietošanās ierobežojumus, ir nepieciešams stratēģiski plānot atveseļošanu, atdzīvinot ekonomiku un atgriežoties pie virzības uz ilgtspējīgu izaugsmi. Lai to panāktu, ir jāatbalsta publiski un privāti ieguldījumi, kā arī jāuzlabo dalībvalstu reformu īstenošanas centieni nolūkā novērst šo valstu ekonomiku sociālos un ekonomiskos trūkumus, uzlabot noturību un sekmēt atgriešanos uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Tāpēc dalībvalstu reformu īstenošanas laikā ir ļoti svarīgi turpināt sniegt ievērojamu tehnisko atbalstu, lai nostiprinātu to administratīvās spējas sagatavot un īstenot reformas, kas sekmēs noturību un balstīs atveseļošanu.

•Atbilstība pašreizējiem politikas noteikumiem attiecīgajā politikas jomā

Tehniskā atbalsta instruments ļauj Komisijai atbalstīt dalībvalstu iestāžu centienus izstrādāt reformas atbilstoši to prioritātēm un uzlabot to spēju izstrādāt un īstenot reformu politiku un stratēģijas, kā arī izmantot līdzbiedru paraugpraksi un labākos piemērus. Tehniskais atbalsts būs jo īpaši vajadzīgs pēc krīzes. Tāpēc šis priekšlikums pienācīgi papildina to pasākumu kopumu, ko Komisija ir rosinājusi, lai novērstu Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas, proti, Atveseļošanas un noturības mehānismu, programmu REACT EU 4 strukturālo un kohēzijas fondu satvarā, grozītos priekšlikumus par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un programmu InvestEU, dažādu tādu pasākumu klāstu, kas izstrādāts, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, piemēram, Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu 5 .

Tehniskā atbalsta instruments pamatojas uz labajiem SRAP rezultātiem — labuma guvējas dalībvalstis par šo programmu pastāvīgi ir sniegušas pozitīvas atsauksmes un pēc tās līdzekļiem ir bijis pārmērīgi liels pieprasījums, ņemot vērā iepriekšējās kārtās pieejamos budžeta līdzekļus (piemēram, 2019. gadā kārtā tika iesniegti 508 pieprasījumi par kopējo vērtību 194 miljoni EUR, no kuriem varēja atlasīt 263 pieprasījumus par 79,3 miljoniem EUR, bet 2020. gadā kārtā tika iesniegti 609 pieprasījumi par kopējo vērtību 250 miljoni EUR, no kuriem varēja atlasīt 228 pieprasījumus par 84,7 miljoniem EUR). Tehniskā atbalsta instruments ir izstrādāts kā pašreizējās SRAP programmas turpinājums, ir konsekvents un saskaņots un papildinās pašreizējos spēju veidošanas un tehniskās palīdzības resursus, kas ir pieejami saskaņā ar citām Savienības finansēšanas programmām. Kohēzijas politikas ietvaros pieejamā tehniskā palīdzība ir paredzēta, lai palīdzētu ieinteresētajām personām īstenot Savienības finansētas programmas un projektus, sniedzot finansiālu atbalstu sagatavošanai, pārvaldībai, novērtēšanai, uzraudzībai, revīzijai un kontrolei, kas ir iespējama, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālajam fondu (ESF) un Kohēzijas fondu. Šajā kontekstā pieejamās tehniskās palīdzības mērķis ir veidot spējas Savienības līdzekļu pārvaldībai un no Savienības fondiem līdzfinansētu projektu īstenošanai, tādējādi sekmējot šo fondu līdzekļu apguvi. Tehniskās palīdzības centrs, kas pieejams programmas InvestEU ietvaros, ir galvenokārt vērsts uz lielu (privātu) ieguldījumu projektu sagatavošanu, kas neietver strukturālas reformas. Savukārt tehniskā atbalsta instrumenta mērķis ir sniegt atbalstu administratīvo spēju veidošanai un ilgtermiņa strukturālajām reformām, tādējādi radot pievienoto vērtību un pienācīgi papildinot esošo palīdzību, kas tiek sniegta saskaņā ar dažādām nozaru Savienības programmām, un pasākumus, kuru īstenošanu finansē no Savienības līdzekļiem.

Šis instruments arī atbilst Eiropas pusgada politikas pamatnostādnēm, jo ar tā palīdzību tiek sniegts tehnisks atbalsts valstīm paredzētu ieteikumu īstenošanai šajā kontekstā.

•Atbilstība citiem Savienības politikas dokumentiem

Šis priekšlikums ir saderīgs ar citiem Eiropas Savienības politikas dokumentiem, kā arī papildina un nodrošina sinerģijas ar šiem dokumentiem.

Priekšlikuma par Atveseļošanas un noturības mehānisma izveidi mērķis ir piedāvāt finansiālu atbalstu publiskiem ieguldījumiem un reformām, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, lai ekonomikas kļūtu noturīgākas un labāk sagatavotākas nākotnei.

Tehniskā atbalsta instruments papildinās priekšlikumu, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, jo no tā tiks sniegts atbalsts dalībvalstu administratīvo spēju nostiprināšanai, kā arī tādu atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanai un īstenošanai šajā kontekstā, kur izklāstītas reformas un ieguldījumi, kas tiks finansēti saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, un plašākā mērogā arī valstu reformu pasākumu, kas saistīti ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, īstenošanai.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (jomās, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē)

Ierosināto aktivitāšu finansējums, ko piešķir paredzētās regulas ietvaros, atbilst Eiropas pievienotās vērtības un subsidiaritātes principiem. Finansējums no Savienības budžeta ir vērsts uz aktivitātēm, kuru mērķus dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar pietiekami labi sasniegt (“nepieciešamības pārbaude”) un kuru gadījumā Savienības iesaistīšanās spēj dot papildu vērtību salīdzinājumā ar darbību tikai dalībvalstu līmenī.

Regulas mērķis ir sekmēt kohēziju, atbalstot dalībvalstu centienus īstenot reformas, kas vajadzīgas, lai panāktu ekonomikas un sociālo atveseļošanu, noturību un konverģenci, kā arī sniegt atbalstu dalībvalstīm to centienos nostiprināt administratīvās spējas nolūkā īstenot Savienības tiesību aktus saistībā ar problēmām, ar kurām saskaras iestādes, pārvaldības struktūras, valsts pārvalde, ekonomikas un sociālā nozare.

Regulas pamatā ir apsvērums, ka tehniskais atbalsts tiek sniegts pēc attiecīgās dalībvalsts brīvprātīga pieprasījuma. Tāpēc katra dalībvalsts lemj, vai ir vajadzīga rīcība Savienības līmenī, ņemot vērā valsts, reģionālā vai vietējā līmenī pieejamās iespējas. Savienības kopējās interesēs ir tādu tehniskā atbalsta pasākumu izpilde, kas saistīti ar ekonomikas un sociālo atveseļošanu, noturību un konverģenci, kā arī dalībvalstu administratīvās spējas īstenot Savienības tiesību aktus stiprināšanu.

•Proporcionalitāte

•Instrumenta izvēle

3.EX-POST NOVĒRTĒJUMA, APSPRIEŠANAS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

•Ex post novērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots neatkarīga vidusposma pārskata ziņojumam, ko drīz pieņems Komisija, tika pētīti SRAP rezultāti salīdzinājumā ar novērtēšanas kritērijiem (būtiskums, efektivitāte, lietderība, saskaņotība un ES pievienotā vērtības), izdarot vairākus secinājumus. Lai gan programma ir nesen pieņemta, un daudzi tehniskā atbalsta projekti joprojām atrodas sākotnējā īstenošanas posmā, konstatējumi liecina, ka SRAP gadījumā ir panākts labs progress ceļā uz tās mērķu izpildi. Proti, novērtējums liecina, ka SRAP struktūra labi atbilst dalībvalstu faktiskajām vajadzībām, un tas ir pienācīgs instruments dalībvalstu atbalstam, lai nostiprinātu to administratīvās un institucionālās spējas. Lielā elastības pakāpe un līdzfinansējuma prasību neesamība ļauj pārvērst dalībvalstu vajadzības izpildāmās darbībās ar reālu laika grafiku, kā arī apmierināt attiecīgās dalībvalsts gaidas. Dalībvalstu dalīšanās ar informāciju par paraugprakses piemēriem arī tika novērtēta kā tāda, kas rada ievērojamu pievienoto vērtību. Turklāt SRAP ir labi integrēta Savienības ekonomiskās pārvaldības procesā. Eiropas pusgada un SRAP gada cikli atbilstīgi viens otru papildina, kas ļauj nodrošināt visaptverošu un saskaņotu pieeju strukturālajām reformām dalībvalstīs. Visu ieinteresēto personu lielā apņēmība, tehniskā atbalsta sniedzēju profesionālās zināšanas un labvēlīgie politiskie apstākļi tiek uzskatīti par tādiem faktoriem, kam ir bijusi pozitīva ietekme uz SRAP projekta rezultātu panākšanu. Ieinteresēto personu sadarbības trūkums un mainīgie vai nenoteiktie politiskie apstākļi tiek uzskatīti par tādiem faktoriem, kam ir bijusi nelabvēlīga ietekme uz tehniskā atbalsta projektu sekmīgu īstenošanu.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Tā kā priekšlikums ir sagatavots steidzamības apstākļos, lai likumdevēji to varētu savlaicīgi pieņemt, oficiālu apspriešanos ar ieinteresētajām personām nevarēja organizēt. Ieinteresēto personu viedoklis tika ņemts vērā Reformu atbalsta programmas priekšlikuma likumdošanas procesā.

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikuma steidzamības dēļ jauns ietekmes novērtējums nav veikts. Jebkurā gadījumā šis regulas priekšlikums pamatojas uz pēdējo pieejamo Padomes darba grupas dokumenta redakciju par RAP priekšlikumu attiecībā uz tehniskā atbalsta instrumentu un atbilst kopējam Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojuma projektam par RAP priekšlikumā ietvertajiem tehniskā atbalsta instrumentiem, kas tika publiskots 2020. gada 20. aprīlī. Šis priekšlikums daļēji aizstāj Komisijas sākotnējo priekšlikumu par RAP (COD ...), kas bija balstīts uz ietekmes novērtējumu, kura konstatējumi mutatis mutandis paliek spēkā.

•Pamattiesības

Priekšlikumam ir pozitīva ietekme uz Savienības pamattiesību ievērošanu un attīstību, pieņemot, ka dalībvalstis pieprasa un saņem atbalstu ar tām saistītās jomās. Piemēram, atbalsts tādās jomās kā darba tirgus un sociālā apdrošināšana, veselības aprūpe, izglītība, vide, īpašums, publiskā pārvalde un tiesu sistēma var veicināt tādu Savienības pamattiesību ievērošanu kā cieņa, brīvība, līdztiesība, solidaritāte, pilsoņu tiesības un tiesiskums.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI JAUTĀJUMI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Lai uzraudzītu, kā notiek tehniskā atbalsta instrumenta mērķu īstenošana regulas satvarā, ir noteikti daži galvenie darbības rādītāji, par kuriem periodiski vāks datus. Tiks definēti noteikti rezultātu un ietekmes rādītāji, kas attieksies uz konkrētiem projektiem, ietverot bāzes datus un mērķrādītājus, lai uzraudzītu virzību uz galīgajiem mērķrādītājiem un novērtētu īstenoto reformu ietekmi.

Vidusposma novērtējums un ex-post novērtējums tiks veikts, lai noteiktu instrumenta efektivitāti, lietderību, būtiskumu un saskaņotību. Novērtējumi tiks veikti saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu 10 . Novērtējumos ietvers atziņas, kas gūtas, nosakot trūkumus un/vai problēmas, vai iespējas vēl vairāk uzlabot darbības vai to rezultātus un maksimāli palielināt to izmantošanu un ietekmi.

Regulas vidusposma novērtējumu veiks, tiklīdz par tās īstenošanu būs pieejams pietiekami daudz informācijas, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc īstenošanas sākuma. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas perioda beigām Komisija veiks tās galīgo ex-post novērtējumu. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņos šā novērtējuma secinājumus un savus apsvērumus.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Ar regulu tiek izveidots tehniskā atbalsta instruments, ar kura tehnisko pasākumu palīdzību tiks atbalstītas dalībvalstis, tām veicot institucionālas, administratīvas un izaugsmi un noturību veicinošas strukturālās reformas (1. pants).

Tehniskā atbalsta instrumenta mērķis ir sekmēt kohēziju, atbalstot dalībvalstu centienus īstenot reformas, kas vajadzīgas, lai panāktu ekonomikas un sociālo atveseļošanu, noturību un konverģenci, kā arī sniegt atbalstu dalībvalstīm to centienos nostiprināt administratīvās spējas nolūkā īstenot Savienības tiesību aktus saistībā ar problēmām, ar kurām saskaras iestādes, pārvaldības struktūras, valsts pārvalde, ekonomikas un sociālā nozare. (3. pants)

Instrumenta konkrētie mērķi ir izklāstīti (4. pantā) kā tādi, atbilstoši kuriem no tehniskā atbalsta instrumenta tiek sniegta palīdzība valsts iestādēm, lai tās uzlabotu savu spēju izstrādāt, attīstīt un īstenot reformas, tostarp apmainoties ar paraugpraksi, piemērotiem procesiem un metodiku un nodrošinot efektīvāku un lietderīgāku cilvēkresursu pārvaldību. Šos mērķus īsteno ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

Piemērošana ir paredzēta visdažādākajās politikas jomās, tostarp tajās, kas saistītas ar publisko finanšu un aktīvu pārvaldību, institucionālo un administratīvo reformu, uzņēmējdarbības vidi, preču, pakalpojumu un darbaspēka tirgu, izglītību un apmācību, ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības veselību, izglītības un finanšu nozari (5. pants). Īpašs uzsvars tiek likts uz darbībām, kas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Kopējais finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam būs 864 406 000 EUR pašreizējās cenās (6. pants). Papildus minētajiem līdzekļiem saskaņā ar Regulas 21. pantu [KNR pēctecības regula] 11 dalībvalstis var brīvprātīgi pārvest dalītās pārvaldības programmām paredzētos tehniskās palīdzības resursus tehniskā atbalsta instrumentam. Pārvestos līdzekļus apgūst saskaņā ar šī instrumenta noteikumiem un izmanto tikai attiecīgās dalībvalsts labā (6. panta 3. punkts un 10. pants).

Komisijas priekšlikumos attiecībā uz 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu ir noteikts vērienīgāks mērķis klimata jautājumu integrēšanai visās ES programmās, nosakot vispārēju mērķrādītāju, proti, 25 % ES izdevumu jāpalīdz sasniegt klimata politikas mērķus. Šā instrumenta ieguldījumam minētā vispārējā mērķa sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu atbilstīgā sadalījuma līmenī, tai skaitā precīzākas metodikas, ja tādas būs pieejamas (10. apsvērums).

Tehniskā atbalsta instrumentam būtu jāpalīdz īstenot izaugsmi sekmējošas un noturību palielinošas reformas, kas veiktas pēc dalībvalstu iniciatīvas vai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā, vai darbības, kas saistītas ar Savienības tiesību aktu un Savienības politikas prioritāšu īstenošanu, kā arī reformas, kas saistītas ar ekonomikas korekciju programmu īstenošanu. Instrumentam būtu arī jānodrošina tehniskais atbalsts tādu reformu sagatavošanai un īstenošanai, ko veic saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (8. pants).

Komisija analizēs atbalsta pieprasījumus, novērtējot apzināto problēmu neatliekamību, mērogu un dziļumu, atbalsta vajadzības konkrētajā politikas jomā, sociālekonomisko rādītāju analīzi un dalībvalsts vispārējo administratīvo spēju. Pamatojoties uz šo analīzi un ņemot vērā pašreizējos pasākumus un darbības, ko finansē no citiem Savienības fondiem vai Savienības programmām, Komisija vienosies ar attiecīgo dalībvalsti par atbalsta prioritārajām jomām, mērķiem, indikatīvo grafiku, atbalsta pasākumu apmēru, kā arī aplēsto kopējo finansiālo ieguldījumu, kas jānosaka sadarbības un atbalsta plānā (8. pants).

Darbību veidi, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu no tehniskā atbalsta instrumenta, cita starpā ietvers ar politikas ieteikumiem un/vai politikas izmaiņām saistītas zināšanas, stratēģiju un reformu ceļvežu formulēšanu, kā arī likumdošanas, institucionālas, strukturālas un administratīvas reformas; ekspertu, tostarp vietējo ekspertu nodrošināšanu; spēju veidošanu un saistītās atbalsta darbības visos pārvaldības līmeņos, arī tādas, kas dod ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības spēju stiprināšanā (7. pants). No tehniskā atbalsta instrumenta līdzekļiem finansētas darbības var saņemt atbalstu, izmantojot citas Savienības programmas, instrumentus vai fondus saskaņā ar Savienības budžetu, ja šāds atbalsts divkārt nesedz tās pašas izmaksas (11. pants).

Komisija pieņems darba programmas tehniskā atbalsta instrumenta īstenošanai, izmantojot īstenošanas aktus, kuros tiks izklāstīti pasākumi tehniskā atbalsta sniegšanai un visi informācijas elementi, kas paredzēti saskaņā ar Finanšu regulu 12 (12. pants).

Ir paredzēti noteikumi par saziņu ar Padomi un Eiropas Parlamentu, kā arī sabiedrību kopumā (9. un 17. pants), turklāt arī noteikumi par papildināmību (13. pants), uzraudzību (14. pants), gada ziņojumiem (15. pants) un novērtēšanu (16. pants).

2020/0103 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu un 197. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 13 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 14 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 120. un 121. pantu jāīsteno ekonomikas politika, lai atbilstoši Padomes izstrādātām pamatnostādnēm sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar Līguma 148. pantu dalībvalstis īsteno nodarbinātības politikas dokumentus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. Tāpēc dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija ir kopēju interešu jautājums.

(2)Līguma 175. pantā cita starpā ir paredzēts, ka dalībvalstīm būtu jākoordinē sava ekonomikas politika tā, lai sasniegtu 174. pantā minēto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus.

(3)Covid-19 pandēmija 2020. gada sākumā ir manījusi daudzgadu ekonomikas perspektīvas gan ES, gan pasaulē. Savienībā ir radušās jaunas ar krīzi saistītas prioritātes, kas jo īpaši ir vērstas uz atveseļošanu un noturību. Šo prioritāšu īstenošanai ir vajadzīga steidzama un saskaņota Savienības rīcība, lai novērstu ekonomiskās sekas dalībvalstīs un mazinātu sociālo un ekonomisko kaitējumu. Pašreizējā Covid-19 pandēmija un iepriekšējā ekonomikas un finanšu krīze ir parādījusi, ka stabilas un noturīgas ekonomikas un finanšu sistēmas, kuru pamatā ir spēcīga ekonomiskā un sociālā struktūra, palīdz dalībvalstīm efektīvāk reaģēt uz satricinājumiem un ātrāk atgūties no tiem. Tāpēc izaugsmi sekmējošas reformas un ieguldījumi ekonomiku strukturālo trūkumu novēršanā un noturības stiprināšanā būs ļoti svarīgi, lai ļautu ekonomikām un sabiedrībai atgriezties uz ilgtspējīgas atveseļošanās ceļa un pārvarētu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības Savienībā.

(4)Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars, kurā tiek noteiktas valstu reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Dalībvalstis izstrādā savu valsts daudzgadu investīciju stratēģiju minēto reformu prioritāšu atbalstam. Šīs stratēģijas iesniedz kopā ar gada valsts reformu programmām, jo tā var izklāstīt un koordinēt prioritātes, kas saņems atbalstu no valsts un/vai Savienības finansējuma. Tām arī būtu jāpalīdz saskaņotāk izmantot Savienības finansējumu un maksimāli palielināt tā finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas tiek piešķirts no strukturālajiem un kohēzijas fondiem Savienības atbalstītu programmu, kā arī no citām programmām.

(5)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/825 15 laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam tika izveidota Strukturālo reformu atbalsta programma (SRAP), kuras budžets bija 142 800 000 EUR. SRAP tika izveidota ar mērķi nostiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp nodrošinot palīdzību Savienības fondu efektīvai un lietderīgai izmantošanai. Programmas ietvaros Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma sniedz tehnisko atbalstu, kas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Šī regula ir izstrādāta kā minētās programmas, par ko dalībvalstis sniegušas pozitīvas atsauksmes, turpinājums.

(6)Dalībvalstis aizvien vairāk izmantoja SRAP programmā pieejamo tehnisko atbalstu, tāpēc ar šo regulu būtu jāparedz tehniskā atbalsta instruments, lai turpinātu atbalstīt dalībvalstis reformu īstenošanā.

(7)Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu kā Eiropas izaugsmes stratēģiju un Savienības saistības Parīzes nolīguma un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai, tehniskā atbalsta instruments palīdzēs integrēt klimatrīcības aspektus un sasniegt kopējo mērķi, kas paredz 25 % no ES budžeta izdevumiem izlietot, atbalstot klimata mērķu izpildi. Attiecīgās darbības būtu jānoskaidro instrumenta sagatavošanas un īstenošanas gaitā, kā arī vēlreiz jānovērtē attiecīgo novērtēšanās un pārskatīšanas procedūru kontekstā. Instrumentam būtu arī jārisina plašākas Savienības vides un sociālās problēmas, tostarp dabas kapitāla aizsardzība un aprites ekonomikas finansēšana, un tam būtu jāatbilst Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam.

(8)Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanai vajadzētu būt tehniskā atbalsta instrumenta vispārējam mērķim, atbalstot dalībvalstu centienus īstenot reformas, kas vajadzīgas ekonomiskajai un sociālajai atveseļošanai, noturībai un konverģencei. Lai to panāktu, instrumentam būtu jāpalīdz stiprināt dalībvalstu administratīvās spējas īstenot Savienības tiesību aktus saistībā ar problēmām, ar kurām saskaras iestādes, pārvaldība, valsts pārvalde, ekonomika un sociālā nozare.

(9)Tehniskā atbalsta instrumenta konkrētajiem mērķiem būtu jāietver palīdzība valsts iestādēm to centienos uzlabot savu spēju izstrādāt, attīstīt un īstenot reformas, tostarp apmainoties ar paraugpraksi, piemērotiem procesiem un metodiku un nodrošinot efektīvāku un lietderīgāku cilvēkresursu pārvaldību.

(10)Lai palīdzētu dalībvalstīm apmierināt reformu vajadzības visās galvenajās ekonomikas un sabiedrības jomās, Komisijai pēc dalībvalsts pieprasījuma būtu jāturpina sniegt tehniskais atbalsts dažādām politikas jomām, tostarp jomām, kas saistītas ar publisko finanšu un aktīvu pārvaldību, institucionālo un administratīvo reformu, uzņēmējdarbības vidi, finanšu nozari, preču, pakalpojumu un darba tirgu, izglītību un apmācību, ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības veselību un sociālo labklājību. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz darbībām, kas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos.

(11)Šajā regulā ir noteikts tehniskā atbalsta instrumenta finansējums, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā būs galvenā atsauces summa atbilstīgi Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 16 .

(12)Lai atbilstīgi tehniskā atbalsta instrumentam ņemtu vērā papildu vajadzības, saskaņā ar attiecīgo procedūru dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pārvest līdzekļus no Savienības fondiem, kurus bija plānots apgūt dalītā pārvaldībā, uz šā instrumenta budžetu. Pārvestie līdzekļi būtu jāapgūst saskaņā ar šā instrumenta noteikumiem un jāizmanto tikai attiecīgās dalībvalsts labā. Komisijai būtu jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij atgriezeniskā informācija par papildu brīvprātīgo iemaksu izlietojumu.

(13)Palīdzība no tehniskā atbalsta instrumenta būtu jāpiešķir pēc pieprasījumu, lai palīdzētu īstenot pēc dalībvalstu iniciatīvas veiktās reformas, ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veiktās reformas vai darbības, kas saistītas ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, kā arī reformas, kas saistītas ar ekonomikas korekciju programmu īstenošanu. Tam arī būtu jānodrošina tehniskais atbalsts, lai sagatavotu un īstenotu atveseļošanas plānus, ko izpildīs saskaņā ar Regulu (EU) Nr. YYY/XX.

(14)Ievērojot iepriekšējā SRAP programmā pastāvošos noteikumus un praksi, būtu jāizveido vienkārša tehniskās palīdzības pieprasījumu iesniegšanas procedūra. Šajā nolūkā dalībvalstīm pieprasījumi būtu jāiesniedz līdz kalendārā gada 31. oktobrim. Ņemot vērā vispārējos vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principus, būtu jānosaka piemēroti kritēriji, uz kuru pamata analizēt dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus. Šajos kritērijos būtu jāņem vērā problēmu steidzamība, nopietnība un apjoms, kā arī atbalsta vajadzības politikas jomās, kurās paredzēts tehniskais atbalsts.

(15)Būtu jāprecizē arī sadarbības un atbalsta plānu satura elementi, kuros tiks sīki izklāstīti pasākumi tehniskā atbalsta sniegšanai dalībvalstīm. Šajā nolūkā paredzētajos tehniskā atbalsta pasākumos un saistītajā aplēstajā kopējā finansiālajā ieguldījumā būtu jāņem vērā Savienības fondu vai Savienības programmu finansētie pasākumi un aktivitātes.

(16)Lai nodrošinātu pārskatatbildību, pārredzamību un izceltu Savienības darbības redzamību, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sadarbības un atbalsta plāni un attiecīgā gadījumā jāveic komunikācijas aktivitātes, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuru mērķis ir aizsargāt sensitīvu informāciju.

(17)Būtu jāparedz noteikumi par tehniskā atbalsta instrumenta īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz pārvaldības veidiem, tehniskā atbalsta pasākumu finansēšanas veidiem un darba programmu saturu, un šādi noteikumi būtu jāpieņem, izmantojot īstenošanas aktus. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir atbalstīt dalībvalstu centienus sākt un īstenot reformas, dotācijām ir jāparedz līdzfinansējuma likme līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Lai tehnisko atbalstu steidzamā gadījumā varētu izmantot nekavējoties, būtu jāparedz iespēja pieņemt īpašus pasākumus uz ierobežotu laikposmu. Šim nolūkam īpašu pasākumu vajadzībām tehniskā atbalsta instrumenta darba programmā būtu jāparedz ierobežota apjoma budžets.

(18)Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu un saskaņotu piešķiršanu no Savienības budžeta un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, saskaņā ar šo regulu veicamajām darbībām būtu jāatbilst Savienības pašreizējām programmām un jāpapildina tās, vienlaikus novēršot divkāršu finansējumu par tiem pašiem izdevumiem. Komisijai un dalībvalstij visos procesa posmos jo īpaši būtu jārūpējas par efektīvu koordināciju, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp tehnisko palīdzību.

(19)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu ar šo regulu izveidotais instruments ir jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota ar īpašu uzraudzības prasību palīdzību, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šādām prasībām būtu jāietver izmērāmi rādītāji, uz kā pamata novērtēt instrumenta ietekmi uz vietas.

(20)Komisijai ir lietderīgi katru gadu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Būtu jāveic neatkarīgs vidusposma novērtējums, lai novērtētu ar regulu izveidotā instrumenta mērķu sasniegšanu, tā resursu izmantošanas efektivitāti un pievienoto vērtību. Turklāt neatkarīgajā ex-post novērtējumā būtu jānosaka arī instrumenta ilgtermiņa ietekme.

(21)Būtu jāizveido darba programma tehniskā atbalsta īstenošanai. Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (Finanšu regula) 17 un jo īpaši nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas procedūru, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, balvas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Uz LESD 322. panta pamata pieņemtie noteikumi attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs ir konstatētas vispārējas nepilnības tiesiskuma ziņā, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un ES finansējuma efektīvai izmantošanai.

(22)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 18 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 19 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 20 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 21 Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp novēršot, nosakot, labojot un izmeklējot neatbilstības un krāpšanu, atgūstot zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un attiecīgā gadījumā piemērojot administratīvus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga aktivitāte, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanu un sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 22 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas piešķir līdzvērtīgas tiesības Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai.

(23)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(24)Šai regulai nebūtu jāietekmē atbalsta pasākumu turpināšana vai grozīšana, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (ES) 2017/825 vai uz jebkuru citu Savienības tiesību aktu, ko minētajai palīdzībai piemēro 2020. gada 31. decembrī. Tāpēc pasākumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/825, būtu jāpaliek spēkā. Šajā nolūkā būtu jāparedz arī pārejas noteikums.

(25)Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu izveido tehniskā atbalsta instrumentu (“instruments”).

Regulā ir noteikti instrumenta mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumi.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“tehniskais atbalsts” ir pasākumi, kas palīdz dalībvalstīm veikt institucionālas, administratīvas, izaugsmi sekmējošas un noturību palielinošas reformas;

(2)“valsts iestāde” ir viena vai vairākas publiskās iestādes valsts, reģionālās vai vietējās pārvaldes līmenī, kā arī dalībvalsts organizācijas Finanšu regulas 2. panta 42. punkta nozīmē, kas sadarbojas partnerības garā saskaņā ar dalībvalstu institucionālo un tiesisko regulējumu;

(3)“Savienības fondi” ir fondi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) YYY/XX [KNR aizstājošā regula] 23 ;

(4)“starptautiska organizācija” ir organizācija Finanšu regulas 156. panta nozīmē un šādai starptautiskai organizācijai saskaņā ar minēto pantu pielīdzinātas organizācijas.

3. pants
Vispārējais mērķis

Instrumenta vispārējais mērķis ir sekmēt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, atbalstot dalībvalstu centienus īstenot reformas, kas vajadzīgas, lai panāktu ekonomikas un sociālo atveseļošanu, noturību un augšupēju ekonomikas un sociālo konverģenci, kā arī sniegt atbalstu dalībvalstīm to centienos nostiprināt administratīvās spējas nolūkā īstenot Savienības tiesību aktus saistībā ar problēmām, ar kurām saskaras iestādes, pārvaldības struktūras, valsts pārvalde, ekonomikas un sociālā nozare.

4. pants
Konkrētie mērķi

Lai izpildītu vispārējo mērķi, kas izklāstīts 3. pantā, instrumentam jānosaka konkrēti mērķi, proti, sniegt palīdzību valsts iestādēm, lai tās uzlabotu savu spēju izstrādāt, attīstīt un īstenot reformas, tostarp apmainoties ar paraugpraksi, piemērotiem procesiem un metodiku un nodrošinot cilvēkresursu efektīvāku un lietderīgāku pārvaldību. Šos konkrētos mērķus īsteno ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

5. pants
Darbības joma

Regulas 4. pantā izklāstītie konkrētie mērķi attiecas uz politikas jomām, kas saistītas ar kohēziju, konkurētspēju, izglītību, ražīgumu, pētniecību un inovāciju, gudru, taisnīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, nodarbinātību un investīcijām, īpašu uzsvaru liekot uz darbībām, kas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos un jo īpaši vienā vai vairākās šādās jomās:

(a)publisko finanšu un aktīvu pārvaldība, budžeta process, makrofiskālais regulējums, parādu un skaidras naudas pārvaldība, izdevumu un nodokļu politika, nodokļu saistību izpilde, agresīva nodokļu plānošana, krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošana, ieņēmumu pārvaldība un muitas savienība;

(b)institucionālā reforma, efektīva un uz pakalpojumiem vērsta publiskās pārvaldes un e-pārvaldes darbība, tostarp attiecīgā gadījumā vienkāršojot noteikumus, nodrošinot faktisku tiesiskumu, reformējot tieslietu sistēmu un pastiprinot cīņu pret krāpšanu, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

(c)uzņēmējdarbības vide, ietverot mazos un vidējos uzņēmumus un sociālās ekonomikas uzņēmumus, reindustrializācija, privātā sektora attīstība, preču un pakalpojumu tirgus, investīcijas, publiskā sektora līdzdalība uzņēmumos, privatizācijas process, tirdzniecība un ārvalstu tiešās investīcijas, konkurence un publiskais iepirkums, ilgtspējīga nozaru attīstība un atbalsts pētniecībai, inovācijai un digitalizācijai;

(d)izglītība un apmācība, darba tirgus politika, tostarp sociālais dialogs darbvietu radīšanai, profesionālā pilnveide un pārkvalifikācija, jo īpaši digitālo prasmju apgūšana, plašsaziņas līdzekļu lietotprasme, aktīvs pilsoniskums, cīņa pret nabadzību, sociālās iekļautības veicināšana, pienācīgas un iekļaujošas sociālā nodrošinājuma un sociālās labklājības sistēmas, finansiāli un citādi pieejamas sabiedrības veselības aizsardzības un veselības aprūpes sistēmas, kā arī kohēzijas, patvēruma, migrācijas un robežu politika;

(e)politika digitālās un zaļās pārkārtošanās īstenošanai, e-pārvaldes risinājumi, e-iepirkums, savienojamība, piekļuve datiem un to pārvaldība, e-mācības, uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu izmantošana, ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības vides pīlārs, klimatrīcība, mobilitāte, aprites ekonomikas sekmēšana, energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana, atjaunojamie energoresursi, enerģijas piegādes dažādošanas nodrošināšana un enerģētiskās drošības panākšana, kā arī zemkopības nozarē — augsnes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, zvejniecība un lauku apvidu ilgtspējīga attīstība; un

(f)finanšu nozares politika, tostarp finanšpratības, finansiālās stabilitātes, finansējuma pieejamības veicināšana un aizdevumi reālajai ekonomikai, ražošana, pakalpojumu sniegšana un datu un statistikas kvalitātes uzraudzība.

6. pants
Budžets

1.Instrumenta īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 864 406 000 EUR pašreizējās cenās.

2.No instrumenta finansējuma drīkst segt arī izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas aktivitātēm, kuras vajadzīgas instrumenta pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un komunikācijas aktivitātēm, tostarp korporatīvo komunikāciju par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumus saistībā ar IT tīkliem, kas vērsti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, ietverot korporatīvos informācijas tehnoloģijas rīkus, un visus pārējos tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas Komisijai radušies instrumenta pārvaldības rezultātā. Izdevumi drīkst ietvert arī citu atbalsta aktivitāšu izmaksas, piemēram, par kvalitātes kontroli un tehniskā atbalsta projektu pārraudzību uz vietas, kā arī līdzbiedru konsultēšanu un tādu ekspertu darba izmaksas, kas palīdz novērtēt un īstenot strukturālās reformas.

3.Pēc dalībvalstu pieprasījuma uz šo instrumentu drīkst pārvest resursus, kas tām ir piešķirti dalītā pārvaldībā. Komisija izmanto minētos resursus tieši saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

II NODAĻA

Tehniskais atbalsts

7. pants
Darbības, kas tiesīgas saņemt tehnisko atbalstu

Saskaņā ar 3. un 4. pantā noteiktajiem mērķiem no instrumenta līdzekļiem jo īpaši finansē šādus darbību veidus:

(a)ar politikas ieteikumiem, politikas izmaiņām, stratēģiju un reformu ceļvežu formulēšanu, kā arī likumdošanas, institucionālām, strukturālām un administratīvām reformām saistītās zinātības nodrošināšana;

(b)ekspertu, tostarp vietējo ekspertu, nodrošināšana uz īsāku vai ilgāku laikposmu, lai tie pildītu uzdevumus specifiskās jomās vai veiktu operatīvas aktivitātes, vajadzības gadījumā saņemot atbalstu mutiskajai un rakstiskajai tulkošanai un sadarbībai, kā arī administratīvo palīdzību, infrastruktūru un aprīkojumu;

(c)institucionālo, administratīvo vai nozaru spēju veidošana un saistītās atbalsta darbības visos pārvaldības līmeņos, attiecīgā gadījumā arī dodot ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības, tostarp sociālo partneru, spēju stiprināšanā, jo īpaši:

i)semināri, konferences un darbsemināri;

ii)darba vizītes attiecīgajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, lai amatpersonas varētu iegūt vai uzlabot zinātību vai zināšanas attiecīgajos jautājumos,

iii)apmācības darbības un tiešsaistes vai citu apmācības moduļu izstrāde, lai palīdzētu veidot vajadzīgās profesionālās prasmes un zināšanas attiecīgo reformu jomā;

(d)datu un statistikas apkopošana, kopējas metodikas un, attiecīgā gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde;

(e)vietējā operatīvā atbalsta organizēšana tādās jomās kā patvērums, migrācija un robežkontrole;

(f)IT spēju veidošana, tostarp zinātība saistībā ar attiecīgo reformu īstenošanai vajadzīgās IT infrastruktūras un lietotņu izstrādi, uzturēšanu, darbību un kvalitātes kontroli, kiberdrošība, kā arī zinātība, kas saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas programmām;

(g)pētījumi, pētniecība, analīze un apsekojumi, novērtējumi un ietekmes novērtējumi un ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana;

(h)saziņas projekti, kuru mērķis ir apmācība, tajā skaitā e-mācības, sadarbība, izpratnes veicināšana, informācijas izplatīšanas aktivitātes un paraugprakses apmaiņa; izpratnes veicināšanas un informācijas kampaņu, plašsaziņas līdzekļu kampaņu un pasākumu organizēšana, tajā skaitā korporatīvā komunikācija un attiecīgā gadījumā komunikācija sociālajos tīklos;

(i)materiālu vākšana un publicēšana, lai izplatītu informāciju un atbilstoši instrumentam sniegtā tehniskā atbalsta rezultātus, tostarp izstrādājot, lietojot un uzturot sistēmas un rīkus, kuros izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; un

(j)jebkura cita attiecīga aktivitāte, kuras nolūks ir sekmēt 3. un 4. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

8. pants
Tehniskā atbalsta pieprasījums

1.Dalībvalsts, kura vēlas saņemt tehnisko atbalstu no šā instrumenta, iesniedz Komisijai tehniskā atbalsta pieprasījumu, norādot politikas jomas un atbalsta prioritātes, kuras ietilpst 5. pantā noteiktajā darbības jomā. Minētos pieprasījumus iesniedz līdz kalendārā gada 31. oktobrim. Komisija var sniegt norādījumus par galvenajiem elementiem, kas iekļaujami atbalsta pieprasījumā.

2.Dalībvalstis drīkst iesniegt pieprasījumu tehniskā atbalsta saņemšanai šādos apstākļos, kas saistīti ar:

(a)to reformu īstenošanu, ko dalībvalstis veic pēc savas iniciatīvas, lai jo īpaši atbalstītu atveseļošanu [saskaņā ar Regulu (ES) Nr. YYY/XX], panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un lielāku noturību;

(b)ekonomikas korekciju programmu īstenošanu dalībvalstīs, kas saņem Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar esošajiem instrumentiem, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 24 attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 25 attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta nav euro;

(c)izaugsmi veicinošu un noturību palielinošu reformu īstenošanu ekonomikas pārvaldības procesu saistībā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas pusgada gaitā sniegtu konkrētai valstij adresētu ieteikumu īstenošanu vai ar Savienības tiesību īstenošanu saistītu pasākumu izpildi;

(d)atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. YYY/XX un šo plānu īstenošanu dalībvalstīs;

3.Komisija pēc dialoga (arī Eiropas pusgada satvarā) ar dalībvalsti, ņemot vērā pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un pareizas finanšu pārvaldības principus, izvērtē 1. punktā minēto pieprasījumu atbalsta saņemšanai atkarībā no konstatēto problēmu neatliekamības, apmēra un intensitātes, atbalsta nepieciešamības attiecīgajās politikas jomās, sociālekonomisko rādītāju analīzes un dalībvalsts vispārējās administratīvās spējas.

Pamatojoties uz minēto analīzi un ņemot vērā Savienības fondu vai citu Savienības programmu finansētās esošās darbības un pasākumus, Komisija vienojas ar attiecīgo dalībvalsti par atbalsta prioritārajām jomām, mērķiem, indikatīvu grafiku, sniedzamo atbalsta pasākumu apmēru, kā arī aplēsto kopējo finansiālo ieguldījumu šādam tehniskajam atbalstam, kas izklāstāmi sadarbības un atbalsta plānā.

4.Šā panta 3. punktā minētajā sadarbības un atbalsta plānā atsevišķi no pārējā tehniskā atbalsta norāda pasākumus, kas saistīti ar dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. YYY/XX.

9. pants
Informācija Eiropas Parlamentam un Padomei un komunikācija par sadarbības un atbalsta plāniem

1.Komisija ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu bez liekas kavēšanās nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei sadarbības un atbalsta plānu. Attiecīgā dalībvalsts var atteikt savu piekrišanu, ja plānā ir sensitīva vai konfidenciāla informācija, kuras izpaušana apdraudētu šīs dalībvalsts sabiedrības intereses.

2.Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem Komisija nosūta sadarbības un atbalsta plānu Eiropas Parlamentam un Padomei šādos apstākļos:

(a)tiklīdz attiecīgā dalībvalsts ir pārformulējusi visu sensitīvo vai konfidenciālo informāciju, kuras izpaušana apdraudētu šīs dalībvalsts sabiedrības intereses;

(b)pēc saprātīga laikposma, kad attiecīgās informācijas izpaušana nelabvēlīgi neietekmētu atbalsta pasākumu īstenošanu, un katrā ziņā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šādu pasākumu īstenošanas saskaņā ar sadarbības un atbalsta plānu.

3.Komisija drīkst iesaistīties saziņas aktivitātēs, tostarp kopīgās saziņas aktivitātēs ar attiecīgajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu informētību par Savienības finansējumu sadarbības un atbalsta plānos paredzētajiem atbalsta pasākumiem.

10. pants
Resursu pārvedumi instrumentam

1.Papildus 6. panta 1. punktā paredzētajam finansējumam tehniskā atbalsta budžetu var finansēt, dalībvalstīm veicot brīvprātīgus pārskaitījumus saskaņā ar regulas [KNR pēctecības regula] 21. pantu un minētajā pantā izklāstīto procedūru, kā noteikts šīs regulas 6. panta 3. punktā.

2.Pārvedumu, ko dalībvalsts veikusi saskaņā ar 1. punktu, izmanto tikai minētajā dalībvalstī.

11. pants
Papildu finansējums

No instrumenta līdzekļiem finansētās darbības var atbalstīt, izmantojot citas Savienības programmas, instrumentus vai fondus saskaņā ar Savienības budžetu, ja šāds atbalsts nesedz tās pašas izmaksas.

12. pants
Tehniskā atbalsta īstenošana

1.Komisija īsteno instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu.

2.Instrumenta pasākumus drīkst tieši īstenot Komisija vai netieši citas struktūras un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar Finanšu regulas XX. pantu. Konkrētāk, Savienības atbalsts saskaņā ar 7. pantu veiktām darbībām izpaužas kā:

(a)dotācijas;

(b)publiskā iepirkuma līgumi;

(c)ārējiem ekspertiem, tostarp ekspertiem no atbalstu sniedzošo vai saņemošo dalībvalstu valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm, radušos izmaksu atlīdzināšana;

(d)starptautisku organizāciju izveidotos trasta fondos veiktas iemaksas un

(e)darbības, ko veic netiešajā pārvaldībā.

3.Dotācijas var piešķirt dalībvalstu valsts iestādēm, Eiropas Investīciju bankas grupai, starptautiskām organizācijām, publiskām vai privātām struktūrām un tiesību subjektiem, kas likumīgi veic uzņēmējdarbību:

(a)dalībvalstīs;

(b)Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīs, kuras ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses, saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem.

Līdzfinansējuma likme dotācijām ir līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

4.Tehniskā atbalsta pasākumus drīkst sniegt, sadarbojoties ar citu dalībvalstu struktūrām un starptautiskajām organizācijām.

5.Atbalstu drīkst sniegt arī individuāli eksperti, kurus drīkst uzaicināt dot ieguldījumu atsevišķās aktivitātēs, kas tiek organizētas, kad vien tas ir vajadzīgs 4. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanai.

6.Lai sniegtu tehnisko atbalstu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem darba programmas un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Darba programmās nosaka līdzekļu piešķīrumu instrumentam. Tajās arī izklāsta to īstenošanai vajadzīgos pasākumus atbilstoši 3. un 4. pantā minētajiem vispārējiem un konkrētiem mērķiem, dotāciju atlases un piešķiršanas kritērijus, kā arī visus Finanšu regulā prasītos elementus.

7.Lai nodrošinātu resursu savlaicīgu pieejamību, ierobežotu daļu no darba programmas rezervē īpašiem pasākumiem, ja neparedzētu un pienācīgi pamatotu steidzamu iemeslu gadījumā ir nepieciešama tūlītēja reakcija, tostarp tad, ja ekonomika saskaras ar nopietniem traucējumiem vai ja dalībvalsts ekonomisko vai sociālo situāciju nopietni skar tādi būtiski apstākļi, kurus tā nevar ietekmēt.

Komisija pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kura vēlas saņemt tehnisko atbalstu, drīkst pieņemt īpašus pasākumus saskaņā ar šajā instrumentā noteiktajiem mērķiem un darbībām, lai sniegtu tehnisko atbalstu valsts iestādēm steidzamu vajadzību risināšanai. Šādiem īpašiem pasākumiem ir pagaidu raksturs, un tie ir saistīti tikai ar 8. panta 2. punktā izklāstītajiem apstākļiem. Īpašie pasākumi beidzas sešu mēnešu laikā, un tos var aizstāt ar tehniskā atbalsta pasākumiem saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

III NODAĻA

Papildināmība, uzraudzība un novērtēšana

13. pants
Koordinācija un papildināmība

1.Komisija un attiecīgās dalībvalstis atbilstīgi saviem attiecīgajiem pienākumiem sekmē sinerģijas un nodrošina efektīvu koordināciju starp šo tehniskā atbalsta instrumentu un citām Savienības programmām un instrumentiem, un jo īpaši ar pasākumiem, kas finansēti no Savienības fondu līdzekļiem. Šajā nolūkā tās:

(a)gan plānošanas, gan īstenošanas posmā nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, jo īpaši saistībā ar Savienības fondu finansētiem pasākumiem;

(b)pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un

(c)nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par īstenošanu Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, lai panāktu, ka instrumenta atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.

2.Komisija tiecas nodrošināt papildināmību un sinerģiju ar atbalstu, ko sniedz citas attiecīgās starptautiskās organizācijas.

14. pants
Īstenošanas uzraudzība

1.Komisija uzrauga instrumenta īstenošanu un mēra 3. pantā noteiktā vispārējā mērķa un 4. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu. Pielikumā ir noteikti rādītāji, kas jāizmanto, lai ziņotu par progresu, uzraudzītu šo regulu un novērtētu, kā veicies ar tās vispārējā un konkrēto mērķu sasniegšanu. Īstenošanas uzraudzībai jābūt samērīgai un vērstai uz aktivitātēm, kas veiktas saskaņā ar instrumentu.

2.Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka instrumenta īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek apkopoti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

15. pants
Gada ziņojums

1.Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.

2.Ziņojumā iekļauj informāciju par:

(a)dalībvalstu atbalsta pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 8. panta 1. punktu;

(b)analīzi par to, kā piemēroti 8. panta 2. punktā minētie kritēriji, kas tiek izmantoti dalībvalstu iesniegto atbalsta pieprasījumu analizēšanai;

(c)sadarbības un atbalsta plāniem, kas minēti 8. panta 3. punktā,

(d)īpašiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 12. panta 7. punktu. un

(e)atbalsta pasākumu īstenošanu. 

16. pants
Vidusposma novērtējums un ex-post novērtējums

1.Četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai neatkarīgu vidusposma novērtējuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc 1. pantā noteiktā perioda beigām Komisija šīm iestādēm arī iesniedz neatkarīgu ex-post novērtējuma ziņojumu.

2.Vidusposma novērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē to, cik lielā mērā ir sasniegti 3. un 4. pantā noteiktie instrumenta mērķi, kā arī resursu izmantošanas efektivitāti un Eiropas pievienoto vērtību. Tajā arī izskata jautājumu par to, vai visi mērķi un darbības joprojām ir atbilstīgi.

3.Ex-post novērtējuma ziņojumā iekļauj vispārēju šīs regulas īstenošanas novērtējumu un informāciju par tās ilgtermiņa ietekmi.

IV NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

17. pants
Informācija, saziņa un publicitāte

1.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.Saistībā ar instrumentu, tā darbībām un rezultātiem Komisija veic informācijas un komunikācijas pasākumus. Instrumentam piešķirtajiem finanšu resursiem jāveicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvā komunikācija, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. un 4. pantā minētajiem mērķiem.

18. pants
Pārejas noteikumi

1.Tehniskā atbalsta darbības un aktivitātes, kas sāktas ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/825, līdz to pabeigšanai arī turpmāk reglamentē minētā regula.

2.No finansējuma, kas izklāstīts 6. panta 1. punktā, drīkst arī segt tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, tostarp izdevumus par uzraudzības, komunikācijas un novērtēšanas darbībām, kas jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/825 un kas nav pabeigtas līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.Lai segtu 6. panta 2. punktā paredzētos izdevumus par tādu darbību pārvaldību, kas nebūs pabeigtas līdz 2020. gada 31. decembrim, vajadzības gadījumā apropriācijas drīkst iekļaut budžetā pēc 2020. gada.

19. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotais(-ie) pārvaldības veids(-i)

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un neatbilstību novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un ietekmētās budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma ABM/ABB struktūrā 26  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību pēc izmēģinājuma projekta / sagatavošanas darbības 27  

✓ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i) un attiecīgā(-s) ABM/ABB darbība(-s)

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Prasības, kas jāievēro īstermiņā vai ilgtermiņā

1.5.2.ES iesaistes pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks no GGGG. līdz GGGG. gadam

–✓    Finansiālā ietekme no 2021. līdz 2027. gadam

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotais(-ie) pārvaldības veids(-i) 28

 ✓ Komisijas tieša pārvaldība,

–✓ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm

✓ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–✓ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–✓ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–✓ publisko tiesību subjektiem;

–✓ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt konkrētas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Aplēstās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un aplēstā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un neatbilstību novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un ietekmētās budžeta izdevumu pozīcija(-s)

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas atbilstoši daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Miljonos EUR (trīs cipari aiz komata)

Miljonos EUR (trīs cipari aiz komata)

Miljonos EUR (trīs cipari aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.2.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

Miljonos EUR (trīs cipari aiz komata)

Cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem nepieciešamās apropriācijas tiks nodrošinātas, izmantojot ģenerāldirektorāta apropriācijas, kuras jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir ģenerāldirektorātā pārgrupētas, vajadzības gadījumā izmantojot iespējamus vadošajam ģenerāldirektorātam gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzīgie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ģenerāldirektorāta darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti minētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ģenerāldirektorātam gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts.

3.2.3.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

3.2.4.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs cipari aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (trīs cipari aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem “piešķirtajiem” ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/825 (2017. gada 17. maijs), ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013, OV L 129, 19.5.2017., 1.–16. lpp.

(2)    2018/0213 (COD), Brussels 31.5.2018 COM(2018) 391 final.

(3)    [COD…]

(4)    OV…

(5)    OV…

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/825, OV L 129, 19.5.2017., 1.–16. lpp, kas grozīta ar Regulu (ES) 2018/1671, OV L 284, 12.11.2018., 3.–5. lpp. (SRAP regula).

(7)    Pielikums Komisijas Īstenošanas lēmumam par darba programmas pieņemšanu 2017. gadam un par Strukturālo reformu atbalsta programmas finansēšanu un Lēmuma C(2017)3093 atcelšanu, 2017., C(2017) 5780 final.

(8)     https://ec.europa.eu/info/publications/structural-reform-support-programme-financing-decisions-and-annual-work-programmes_lv

(9)     https://ec.europa.eu/info/publications/annual-monitoring-reports_lv

(10)    2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

(11)    OV C , , . lpp.

(12)    OV C , , . lpp.

(13)    OV C , , . lpp.

(14)    OV C , , . lpp.

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/825, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013 (OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.).

(16)    2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(19)    Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(20)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(21)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(23)    OV C , , . lpp.

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.).

(25)    Padomes Regula (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).

(26)    ABM: Budžeta līdzekļu pārvaldība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(27)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(28)    Informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(29)    Dif. — diferencētās apropriācijas / nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(30)    EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(31)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(32)    Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(33)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(34)    Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(35)    AC = līgumdarbinieki, AL = vietējie darbinieki, END = valstu norīkotie eksperti, INT = aģentūras darbinieki, JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(36)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(37)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.5.2020

COM(2020) 409 final

PIELIKUMS

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu

PIELIKUMS

Rādītāji

Regulas 3. un 4. pantā minēto mērķu sasniegšanu mēra, balstoties uz šādiem rādītājiem, kas sadalīti pa dalībvalstīm un intervences jomām.

Rādītājus izmanto saskaņā ar pieejamajiem datiem un informāciju, tai skaitā kvantitatīviem un/vai kvalitatīviem datiem.

   Izlaides rādītāji:

(a)noslēgto sadarbības un atbalsta plānu skaits;

(b)veikto tehniskā atbalsta aktivitāšu skaits;

(c)tehniskā atbalsta aktivitāšu nodevumi, piemēram, rīcības plāni, ceļveži, vadlīnijas, rokasgrāmatas un ieteikumi.

   Rezultātu rādītāji:

(d)tehnisko atbalsta aktivitāšu iznākums, piemēram, stratēģijas pieņemšana, jauna tiesību akta pieņemšana vai spēkā esoša tiesību akta grozīšana, (jaunu) procedūru un pasākumu pieņemšana, lai veicinātu reformu īstenošanu.

Ietekmes rādītāji:

(e)sadarbības un atbalsta plānos izvirzītie mērķi, kas sasniegti, cita starpā pateicoties saņemtajam tehniskajam atbalstam.

Komisija veic 16. pantā paredzēto ex-post izvērtēšanu arī tālab, lai izveidotu saiknes starp sniegto tehnisko atbalstu un attiecīgo pasākumu īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī nolūkā uzlabot noturību, ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un kohēziju.