Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Publiskais iepirkums kā līdzeklis vērtības un pienācīgu darba apstākļu radīšanai ēku uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu jomā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 429/05)

Ziņotājs:	Diego DUTTO
Līdzziņotājs:	Nicola KONSTANTINOU

Pilnsapulces lēmums	20.2.2020.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts CCMI sanāksmē	2.9.2020.
Pieņemts plenārsesijā	18.9.2020.
Plenārsesija Nr.	554
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	192/7/18

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Komisijai (EK), Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ir jāizstrādā vajadzīgie atbalsta instrumenti, lai sekmētu stratēģiska publiskā iepirkuma izmantošanu nolūkā veicināt ilgtspējīgu, pārredzamu, vērienīgu un izpildāmu stratēģisko kritēriju sistemātisku izmantošanu un tādējādi uzlabotu sociālos un kvalitātes standartus publiskajā iepirkumā.

1.2.

Lai nodrošinātu, ka uzkopšanas pakalpojumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kvalitātei, nevis cenai, gan klientiem, gan līgumslēdzējiem ir jāievēro pārredzamības princips. Ir jānosaka un jānorāda līguma specifikācijas, tostarp uzkopšanas biežums, laiks, darba aizsardzība un finansiālās izmaksas (1). Šo kritēriju piemērošanas novērtēšana visā līguma darbības laikā ir būtiska sniegto uzkopšanas pakalpojumu kvalitātes novērtēšanai.

1.3.

Sociālie partneri būtu jāiesaista publiskā iepirkuma veicēju apmācībā un profesionalizācijā, kā noteikts EK 2017. gada 3. oktobra ieteikumā (2).

1.4.

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzņemas iniciatīva vērsties pret nedeklarētu darbu un turpināt uzlabot nodarbinātības apstākļus uzkopšanas nozarē. Pastiprināts regulējums un spēcīgāki izpildes mehānismi, piemēram, algu kritēriji un darba koplīguma slēgšanas sarunas, nozarē var veicināt godīgu konkurenci, augstākus sociālos standartus un nodarbinātības kvalitāti.

1.5.

EESK aicina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu, dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības visos publiskajos iepirkumos, kur vien iespējams, izmantot tādu nosacījumu kā uzkopšana dienas laikā.

1.6.

Godīgu konkurenci var panākt, koncentrējoties uz kvalitātes aspektiem un ievērojot gan EST judikatūru, gan valstu noteikumus par iespēju noteikt koplīgumu ievērošanu par priekšnosacījumu publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanai. Dalībvalstīm kopā ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts praksi būtu jāgādā, ka valstī uzkopšanas jomas koplīgumi attiecas uz nozares līmeni, un jānodrošina šo līgumu noteikumu izpilde.

1.7.

Nozares darbaspēku galvenokārt veido sievietes un trešo valstu valstspiederīgie. Tāpēc viņus var tiešāk ietekmēt valsts pārvaldes iepirkuma politika. Tāpēc EESK uzskata, ka līdztekus koplīgumiem būtu jāizstrādā papildu aizsardzības pasākumi, lai ievērotu nediskriminēšanas un vienlīdzīgas attieksmes pret darba ņēmējiem principus. EESK ierosina publiskā iepirkuma piešķiršanas kritērijus papildināt ar nosacījumiem, kas paredz atlīdzību par tādām integrācijas izpausmēm kā īpaši apmācības kursi, ģimeņu atbalsta pakalpojumi, piemēram, palīdzība nepilngadīgajiem pēc skolas pabeigšanas, un citu veidu sociāla rakstura atbalsts.

1.8.

EESK iesaka, lai, pārskatot 2014. gadā pieņemto ES direktīvu par publisko iepirkumu, tiktu panākts, ka obligātās drošības un apmācības izmaksas tiek uzrādītas ārpus konkurētspējīgu cenu noteikšanas jomas kā nesamazināms un pārbaudāms elements konkursa piedāvājuma izmaksu sadalījumā.

1.9.

EESK iesaka visā apakšuzņēmumu līgumu slēgšanas ķēdē un visā līgumu izpildes laikā ievērot ilgtspējas nosacījumus, darba tiesības un vispārēji piemērojamos darba koplīgumus (atbildību par attiecīgo tiešo līguma partneri piešķirot līgumslēdzējai iestādei, galvenajam līgumslēdzējam un apakšuzņēmējiem).

1.10.

EESK aicina dalībvalstis, ja tās vēl šādi nerīkojas, uzkopšanas nozares publiskā iepirkuma procedūru izpildes posmā īpašu uzmanību pievērst visu tiesību aktos noteikto pienākumu, līgumsaistību un darba aizsardzības aspektu ievērošanai attiecībā uz sociālajiem, vides un ilgtspējas faktoriem un efektīvi to pārbaudīt.

1.11.

Attiecībā uz dalībvalstu, līgumslēdzēju iestāžu un EK pienākumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (3) 83.–85. pantā, EESK aicina visas šīs publiskās struktūras nekavējoties darīt pieejamus attiecīgos datus, cita starpā gādājot, ka tiek nodrošināti uzkopšanas līgumu piešķiršanas kritēriji un to relatīvais svērums. EK tiek aicināta finansiāli atbalstīt nozares sociālo partneru turpmākos projektus un pētījumus par publisko iepirkumu ēku uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu jomā.

1.12.

Eiropas Komisijai būtu jāstiprina tiesiskais regulējums un sociālo partneru spēja veikt sarunas valsts līmenī, tostarp piešķirot finansējumu spēju veidošanas darbībām, sevišķi Eiropas dienvidaustrumu, centrālās un austrumu daļas valstīs (4).

1.13.

EESK iesaka, lai pārskatot 2014. gada ES iepirkuma direktīvas, ES publiskā iepirkuma direktīvās attiecībā uz darbietilpīgiem pakalpojumiem, tādiem kā uzkopšana, dalībvalstīm tiktu pausts aicinājums vai prasība iepirkuma līgumu piešķiršanā izslēgt zemākās cenas kritērija izmantošanu, noteikt, ka cenai piešķirtais vērtējums nepārsniedz 30 % salīdzinājumā ar kvalitātei piešķirto vērtējumu, un, izmantojot konkrētas sociālās klauzulas, nodrošināt saskaņā ar piedāvājumu nodarbināto darbinieku darba stabilitāti, tomēr atbilstīgi TUPE Direktīvai 2001/23/EK (5) saskaņā ar tās interpretāciju ES judikatūrā, uzņēmumu darba noteikumiem un koplīgumiem.

1.14.

EESK aicina līgumslēdzējas iestādes izmantot pašām savas uzkopšanas pakalpojumu izmaksu aplēses, ņemot talkā specializētus nozares instrumentus, piemēram, rokasgrāmatu par izdevīgākā piedāvājuma izvēli un valstī rodamos piemērus, lai pienācīgi izvērtētu nozares tirgu, kā arī daļu no šādiem pakalpojumiem paredzot privileģēto tiesību līgumiem, kā noteikts Direktīvas 2014/24/ES 20. pantā atbilstoši tās transponējumam dalībvalstu publiskā iepirkuma kodeksos.

1.15.

Eiropas Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis uzsākt akreditācijas procesu vai kvalifikācijas sistēmu tiem līgumslēdzējiem, kuri vēlas piedalīties publisko līgumu slēgšanas tiesību konkursā uzkopšanas jomā. Šis process būtu jāuzrauga novērtēšanas komitejai, ko veidotu vairākas ieinteresētās personas, tostarp arodbiedrības un nozares līgumslēdzēju pārstāvis.

1.16.

Tā kā joprojām pastāv Covid-19 risks, Covid-19 vai jebkuras citas šādas infekcijas slimības riska dēļ darba ņēmēji un sabiedrība ir jāaizsargā. EESK iesaka Komisijai un dalībvalstīm ar sociālo partneru palīdzību sagatavot saistošus protokolus par darba aizsardzību.

1.17.

EESK turklāt aicina dalībvalstis rīkoties un sadarboties ar sociālajiem partneriem, lai apspriestu praktiskus pagaidu risinājumus, kas ļautu bez kavēšanās atgriezties pie taisnīgas un uz kvalitāti orientētas iepirkuma prakses.

1.18.

Ņemot vērā Covid-19 krīzi, EESK iesaka dalībvalstīm veicināt uzkopšanas darbinieku apmācību un profesionalizāciju. Būtu jānodrošina finanšu resursu pieejamība, lai publiskā sektora struktūras un līgumslēdzēji uzņēmumi varētu ieguldīt līdzekļus apmācībā un prasmju attīstībā. Uzkopšanas un sanitārijas pakalpojumu jomā nodarbinātie darba ņēmēji būtu jāmudina iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas mazaizsargātām personām būtu pamats darba iespēju uzlabošanai.

1.19.

EESK atbalsta ideju, ka ES iestādes, dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības pieņem visaptverošu pieeju uzkopšanas pakalpojumu iegādei. Šāda pieeja neparedz kompromisu starp vides un darba apstākļiem, bet veicina sociālo kohēziju, darba standartus, dzimumu līdztiesību un vides mērķus, kas ierosināti EK zaļajā kursā.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Šā atzinuma galvenais mērķis ir sniegt ieteikumus par to, kā izmantot publisko iepirkumu, lai uzlabotu nodarbinātības kvalitāti un cieņu pret darbu ēku uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu jomā.

2.2.

Daudzi no šiem ieteikumiem pēc būtības ir vispārēji, un tos var piemērot visās ekonomikas nozarēs. Tas jo sevišķi attiecas uz tādām darbietilpīgām pakalpojumu nozarēm kā privātā drošība un ēdināšana.

3.   Vispārīga informācija un konteksts

3.1.

Vairāk nekā 250 000 publiskā sektora struktūru Eiropas Savienībā pakalpojumu, darbu un materiālu iegādei ik gadu iztērē aptuveni 14 % no IKP (aptuveni 2 triljonus EUR gadā) (6). Lielāko daļu publiskā iepirkuma veido pakalpojumi, piemēram, uzkopšana. Par pakalpojumiem 2017. gadā tika noslēgti līgumi 250 miljardu EUR apmērā (7).

3.2.

Publiskais iepirkums var atbalstīt ieguldījumus reālajā ekonomikā, nodrošināt un radīt kvalitatīvas darbvietas un veicināt iekļautību un labākus apstākļus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem, kā arī migrējošiem darba ņēmējiem (8). Tas var arī sekmēt pieprasījumu pēc inovatīviem produktiem, tiekties uz rūpniecības politikas mērķiem un veicināt pāreju uz resursu un enerģijas ziņā efektīvu aprites ekonomiku (9).

3.3.

Atsaucoties uz ES Iepirkuma direktīvu 2014/24/ES, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju klāstā būtu jāiekļauj visi stratēģiskie kritēriji, kas minēti 3.2. punktā. Tā kā noteikumi joprojām ir neskaidri, tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumus vēl arvien lielākoties tiek piešķirtas zemākās cenas piedāvātājam, dažkārt pieņemot pat nepamatoti lētu piedāvājumu (10).

3.4.

Publiskā iepirkuma direktīvu potenciāls netiek izmantots pilnībā, un piemērošana dalībvalstīs atšķiras. Tāpēc publiskā sektora struktūrām nākas noteikt savas prioritātes (11).

3.5.

Pirmkārt tas ir politisks jautājums, un tikai pēc tam – tehnisks. Lēmums par to, kurus pakalpojumus iegādāties un kādus piešķiršanas kritērijus izmantot ar kādu relatīvo svērumu, – šāds lēmums ir daļa no politisko lēmumu pieņemšanas procesa. Šādi lēmumi veido piešķiršanas procedūras satvaru un pamatparametrus. Ja netiktu ņemtas vērā darba ņēmēju, vides un sociālās tiesības, tiktu radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi.

4.   Covid-19 krīze, uzkopšanas pakalpojumu nozare un publiskais iepirkums

4.1.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka uzkopēju darbs ir fundamentāli svarīgs un dod kopēju sabiedrisko labumu. Līgumslēdzējiem uzņēmumiem ir jāievēro kvalifikācijas, efektivitātes un specializācijas prasības. ES sociālie partneri EFCI un UNI Europa kopīgā paziņojumā 2020. gada 22. aprīlī uzsvēra uzkopšanas nozares un tajā strādājošo būtiski svarīgo nozīmi vīrusa izplatības novēršanā (12).

4.2.

Eiropas Savienībā 2018. gadā bija 4,11 miljoni uzkopēju, kas strādāja 283 506 uzņēmumos. Apgrozījums kopš šī gadsimta pirmās desmitgades vidus ir pastāvīgi pieaudzis. Tajā pašā laikā apgrozījums uz vienu uzņēmumu 2017. gadā sasniedza 393 000 EUR. Saskaņā ar EFCI sniegto informāciju vidējais apgrozījums uz vienu darba ņēmēju sasniedza gandrīz 30 000 EUR. Apgrozījums uz vienu darbinieku ir 27 400 EUR, un darba ņēmēja vidējā alga ir 12 200 EUR gadā. Eiropā liela daļa no uzkopšanas nozares darbiniekiem strādā nepilnu darba laiku. Turklāt uzņēmumu peļņa tik darbietilpīgā nozarē kā šī nepārsniedz 3 %. Tā kā ir jāaizsargā gan klientu intereses, gan savi darbinieki, līgumslēdzējiem uzņēmumiem Covid-19 pandēmijas dēļ ir radušies papildu izdevumi. Strādājošo vidū īpaši augsts ir nepilna laika darbinieku, sieviešu un imigrantu īpatsvars. Sieviešu īpatsvars vienmēr pārsniedz 50 % (izņemot Dāniju), un vislielākais (virs 80 %) tas ir Lietuvā, Luksemburgā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē (13). Visā ES 30 % no uzkopējiem ir imigranti (Beļģijā – 60 %).

4.3.

Šķēršļi iekļūšanai ēku uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu tirgū ir zemi vai to nav vispār. Uzkopšanas pakalpojumi ir darbietilpīgi, un gandrīz 80 % no uzņēmumu ieņēmumiem veido darbaspēka izmaksas, savukārt uzkopšanas darbuzņēmēju peļņa ir ļoti ierobežota. Tādējādi publisko vai privāto klientu lēmumi par iegādi rada lejupēju spiedienu uz cenām, pazeminot sociālos standartus un mazinot cieņu pret uzkopšanas darbu.

4.4.

Covid-19 krīzes laikā un pēc tās uzkopšanas un ēku apsaimniekošanas pakalpojumi var nodrošināt vērtību un sasniegt augstus nodarbinātības kvalitātes standartus tikai tad, ja uzkopēji ir pietiekami kvalificēti, viņiem ir atbilstošs tehniskais aprīkojums un ir skaidri noteiktas darba devēju un darba ņēmēju tiesības un pienākumi. Tas nozīmē, ka publiskā sektora iestādēm, iespējams, ir jāmaksā augstāka cena par uzkopšanas pakalpojumiem. Covid-19 krīzes izraisītā darbības apturēšana daudziem pakalpojumu sniedzējiem radīja nopietnas naudas plūsmas problēmas un ilgstošas paaugstinātas izmaksas, lai īstenotu darba aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami gan darba ņēmēju, gan klientu pasargāšanai. Šīs finanšu problēmas vēl asākas kļūst sliktās līgumslēgšanas prakses dēļ, ko piekopj gan publiskā, gan privātā sektora pircēji. Lai atbalstītu uzņēmumu centienus arī turpmāk nodrošināt savu uzkopšanas darbinieku veselību un drošību, kā arī saglabāt un uzlabot darba apstākļus, EESK aicina publiskā un privātā sektora pircējus bez kavēšanās atgriezties pie efektīvas publiskā iepirkuma procedūras un godīgas līgumslēgšanas prakses, kā arī rūpīgāk ņemt vērā kvalitātes kritērijus (14). Uzkopēji bieži strādā bīstamos un nelabvēlīgos apstākļos, kas var apdraudēt viņu pašu veselību (15). Daži darba ņēmēji dod priekšroku nepilna laika darbam, savukārt daži citi vēlas strādāt vairāk stundu vai pilnu darba laiku. Tomēr darba devējiem dažreiz var būt grūti piedāvāt pilna laika darba līgumus. Turklāt, neraugoties uz to, ka sociālie partneri ir apņēmušies nodrošināt uzkopšanu dienas laikā, šie pakalpojumi bieži tiek sniegti naktīs, kad darbinieki strādā vieni paši. Nereti tāda ir klienta prasība. Šāda nodarbinātības prakse sekmē to, ka uzkopēju darbs paliek nemanāms (16), nepienācīgi novērtēts un neatzīts (17). Diemžēl dažās dalībvalstīs joprojām pastāv nulles stundu līgumi. Publiskā sektora iestādes ir atbildīgas, ciktāl tās turpina pārvaldīt līgumu, to pārraudzīt un novērtēt kvalitāti. Ir jācenšas palielināt darba ņēmēju iespējas strādāt dienas laikā, vienā maiņā un ar pilna laika darba līgumiem, lai paaugstinātu viņu dzīves kvalitāti.

4.5.

Zemākās cenas izmantošana par vienīgo kritēriju publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai vājina pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, pasliktina darba apstākļus un sekmē patiesās kvalitātes slēpšanu (zemāku kvalitāti) un izvairīšanos no atbildības (nevērību) (18). Tā kā uzkopšana ietver dažādus uzdevumus un to nav viegli izteikt kvantitatīvos rādītājos, ir grūti izvērtēt kvalitāti gan procesa laikā, gan pēc tam. Tāpēc ir svarīgi kvalitāti balstīt uz iznākumu un uz visu aprites ciklu, nevis procesu.

4.6.

Apzīmējums “zemākā cena” Direktīvas 2014/24/ES tekstā vairs netiek lietots, taču līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, pamatojoties tikai uz “cenu”, ir atļauta (67. panta 2. punkta pēdējā daļa). Tas nozīmē, ka dažas līgumslēdzējas iestādes joprojām piešķir tiesības slēgt līgumu zemākās cenas piedāvātājam, dažkārt pieņemot pat nepamatoti lētu piedāvājumu. Valstīm, kas vēlas izmantot saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju attiecībā uz darbietilpīgiem pakalpojumiem, būs jāiet soli tālāk un jānorāda pārvaldes iestādēm, kā šo kritēriju izmantot efektīvi, nosakot cenas svēruma maksimālo apmēru un izmantojot formulas, kas nesaasina cenu atšķirības starp piedāvājumiem. Šajā nolūkā ir vajadzīga īpaša apmācība, lai nodrošinātu par iepirkumu atbildīgo amatpersonu profesionalizāciju. Turklāt nākamajās pārskatītajās direktīvās būtu jāievieš saistoši noteikumi attiecībā uz a) nepamatoti lētu piedāvājumu identificēšanu, kā obligātas pārbaudes ierosinātāju nosakot 20 % starpību ar nākamo lētāko piedāvājumu, b) rūpīgu pārbaudi par to, vai pretendents var objektīvi un ticami pamatot lēto piedāvājumu, un c) šāda piedāvājuma izslēgšanu, ja pretendents nevar to pamatot.

4.7.

Tādējādi krīze ir iespēja uzkopšanas uzņēmumiem un tajos strādājošajiem sabiedrības un savu tiešo klientu acīs palielināt uzkopšanas vērtību un fundamentālo nozīmīgumu. Labākās vērtības ceļvedis (19), ko 2017. gadā izstrādāja ES uzkopšanas nozares sociālie partneri, var palīdzēt publiskajām un privātajām organizācijām, kuras piešķir tiesības slēgt līgumus par uzkopšanas pakalpojumiem, noslēgt tādus līgumus, kas piedāvā vislabāko vērtību. Līdzīgus instrumentus ir izstrādājuši dažu valstu sociālie partneri.

4.8.

Digitalizācija mazprasmīgiem strādājošajiem šajā nozarē rada gan iespējas, gan izaicinājumus, un ES sociālie partneri uzskata, ka tehnoloģijas var izmantot, lai sekmētu uzkopēju darba vērtības atzīšanu, stiprinātu uzkopšanas nozīmi kopumā un radītu papildu vērtību uzkopšanas pakalpojumu pircējiem (20). EFCI projekts SK-Clean ļaus nozarē apzināt mainīgās vajadzības pēc prasmēm un kļūs par līdzekli, kā sekmēt uzkopēju profesionalizāciju (21).

4.9.

Jaunie apstākļi, ko rada Covid-19 ārkārtas situācija, liek kompetentajām iestādēm nodrošināt informācijas izplatīšanu par to, kā izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL), kā arī nodrošināt piemērotus IAL, lai aizsargātu darba ņēmējus un pārējos iedzīvotājus. Uzņēmumiem ir vajadzīgs finansiāls atbalsts, lai segtu augošās papildu izmaksas saistībā ar organizatoriskiem pasākumiem, riska novērtējumiem, analīzi un IAL izplatīšanu darbaspēkam (22). Tikmēr arī līgumslēdzēju uzņēmumu ieguldījumi ir būtiski svarīgi, lai saviem klientiem tie spētu piedāvāt tādus uzkopšanas risinājumus, kas ir inovatīvi un efektīvāki, jo balstīti uz ķīmiskiem un bioloģiskiem pētījumiem.

5.   Publiskais iepirkums un zaļais kurss

5.1.

Saskaņā ar zaļā kursa priekšlikumu publisko iepirkumu var izmantot, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas. Tomēr ir vajadzīga visaptveroša pieeja.

5.2.

Uzkopšanas nozare var sekmēt zaļo pārkārtošanos un aprites ekonomiku, izmantojot ekomarķējuma tīrīšanas līdzekļus, ziepes, tualetes papīru un papīra dvieļus, kā arī labi organizētu atkritumu šķirošanu. Tas ir arī uzkopšanas pakalpojumu (23) un tīrīšanas līdzekļu ekomarķējuma (24) mērķis, pat ja to praktiskā efektivitāte nav acīmredzama. Ja klients nav ar mieru izmantot ekoproduktus un videi nekaitīgas procedūras, var pieaugt izmaksas, kas radītu lielāku spiedienu uz visiem izmaksu elementiem. Tas var pasliktināt arī sociālos, darba un drošības apstākļus. Turklāt tas viss arī varētu vēl vairāk ierobežot MVU piekļuvi iepirkuma iespējām (25). Tāpēc ir vajadzīga visaptveroša pieeja publiskajam iepirkumam.

5.3.

Pētījumi liecina, ka vides kritēriji ir pārāk vāji, lai faktiski stimulētu piegādātājus veikt izmaiņas (26). Privātie pakalpojumu līgumslēdzēji, kuri ir apņēmušies ievērot saistības pret vidi, nevar pilnībā izmantot savu potenciālu, ja līgumslēdzējas iestādes nevēlas segt papildu izmaksas. Tāpēc ir vajadzīga lielāka iepircēju profesionalizācija.

6.   Sociālie un kvalitātes apsvērumi publiskajā iepirkumā

6.1.

Direktīvas 2014/24/ES 18. panta 2. punktā ir norādīts: “Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka publisku līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti X pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā.”

6.2.

EK sociālā iepirkuma rokasgrāmatā (2010. gada oktobris) ir minēti dažādi sociālie apsvērumi, kas jāņem vērā līgumslēdzējām iestādēm, piemēram, bērnu darba un piespiedu darba aizliegums, darba aizsardzības prasības, pienākumi attiecībā uz minimālo darba algu, sociālā nodrošinājuma prasības un – plašākā skatījumā – pienācīgas kvalitātes nodarbinātības standarti (27). Tās visas ir obligātas prasības, tāpēc ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav minētas līguma izpildes klauzulās.

6.3.

Saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 98. apsvērumu līguma izpildes nosacījumi var būt paredzēti arī tam, lai sekmētu tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību darbavietā un rod labāku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi.

6.4.

Lai darbaspēka izmaksas netiktu izmantotas kā galvenais elements pretendentu savstarpējā konkurencē, visiem pretendentiem (tostarp apakšuzņēmējiem) ir jāievēro vietējā līmenī ar tiesību aktiem vai saistošiem un vispārēji piemērojamiem koplīgumiem noteiktie obligātie standarti attiecībā uz darbaspēka izmaksām un standarta klauzulas publiskajos līgumos. Saistoši un vispārēji piemērojami nozares koplīgumi var nodrošināt, vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

6.5.

Lai gan tādi rīki kā labākās vērtības ceļvedis var mazināt nodarbināto personu nabadzību un sekmēt sociālo kohēziju ES dalībvalstīs, tie nestiprina sociālos partnerus nozares līmenī un neveicina to spējas izveidot saistošas darba koplīguma slēgšanas sarunu sistēmas nozarē. Dalībvalstīm, kam šajā jomā ir kompetence, būs jāiegrožo noteikumi par darba koplīguma slēgšanas sarunu piemērošanu iepirkumā.

6.6.

Publiskā sektora iestādes, piemēram, bērnudārzi, skolas, aprūpes nami un slimnīcas, ir kļuvuši par zīmoliem un klientu dēļ konkurē ar citām iestādēm. Šajā konkurencē tīrība un uzkopšanas kvalitāte tādējādi tiek uzskatītas par īpašu faktoru, kas tieši ietekmē lietotāju apmierinātību un konkurētspēju.

6.7.

Kvalitātes un sociālo apsvērumu neizmantošana publiskajā iepirkumā nelabvēlīgi ietekmē arī kadru mainību, kas rada trīskāršus zaudējumus, proti, darba devējiem, klientiem un darba ņēmējiem (28).

6.8.

Izglītības un apmācības veicināšana darbavietā nodrošina augstāku kvalitāti un darba ņēmēju tiesību ievērošanu publiskajā iepirkumā. Profesionālā izglītība un apmācība, sertifikācija un oficiāla kvalifikāciju atzīšana veicina nozares atzīšanu. Šo faktoru nozīmīguma atzīšana konkursa procedūrā nostiprinātu izpratni par to vērtību un ļautu labāk saprast izmaksas, ko tās rada uzņēmumiem un kurām ir jābūt pietiekami atzītām gan cenā, gan algās. Par strādājošo apmācību atbild uzkopšanas uzņēmums. Zemākās cenas piedāvājuma pieņemšana rada risku, ka uzņēmumi nevarēs atļauties apmācībā un drošībā (vai iekārtās, inovācijā un ar to saistītajā apmācībā) ieguldīt vairāk par tiesību aktos noteikto minimumu.

---

(1)  http://www.europeancleaningjournal.com/magazine/articles/latest-news/managing-quality-in-german-contract-cleaning

(2)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017H1805&from=LV Komisijas Ieteikums (ES) 2017/1805 (OV L 259, 7.10.2017., 28. lpp.).

(3)  OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(4)  https://www.eurofound.europa.eu/publications/report/2019/representativeness-of-the-european-social-partner-organisations-industrial-cleaning-sector#tab-01

(5)  Padomes Direktīva 2001/23/EK (OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.).

(6)  https://ec.europa.eu/growth/single-market/public-procurement_lv

(7)  https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/631048/IPOL_STU(2018)631048_EN.pdf, 14. lpp.

(8)  https://ec.europa.eu/info/policies/public-procurement/support-tools-public-buyers/social-procurement_lv

(9)  Komisija publiskā iepirkuma veicējiem sniedz vairākus atbalsta rīkus, ne tikai attiecībā uz sociālo iepirkumu, un visi minētie aspekti būtu jāņem vērā: https://ec.europa.eu/info/policies/public-procurement/support-tools-public-buyers_lv

(10)  Šis jautājums ir skatīts ES 2014. gada direktīvas par publisko iepirkumu 69. pantā.

(11)  Jeremy Prassl, The Future of EU Labour Law [ES darba tiesību nākotne].

(12)  Kopīgs paziņojums par Covid-19 ietekmi uz rūpnieciskās tīrīšanas un ēku apsaimniekošanas pakalpojumu nozari un nepieciešamajiem pasākumiem tās aizsargāšanai: https://www.uni-europa.org/2020/04/22/joint-statement-on-the-covid-19-impact-to-the-industrial-cleaning-and-facility-services-sector-and-the-necessary-measures-to-protect-it/

(13)  Eurofund pētījums par pārstāvību ražošanas objektu uzkopšanas nozarē, 2019. gads, 19. lpp.: https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/ef19012en.pdf.

(14)  http://servicealliance.eu/wp-content/uploads/2020/05/EBSA-Statement_Contracting-recommendations-during-COVID_13-5-2020.pdf

(15)  Bergfeld, Mark, The Insanity of Making Sick People work, Jacobin Magazine, 2020. gads: https://jacobinmag.com/2020/03/coronavirus-workers-rights-health-care-cleaners-gig-economy

(16)  Mark Bergfeld un Jaana Ylitalo, Putting Europe’s invisible precariat in the spotlight, Social Europe, 2019. gada 18. aprīlis: https://www.socialeurope.eu/europes-invisible-precariat

(17)  When Creativity Meets Value Creation. A Case Study on Daytime Cleaning,VIII sējums Ergonomics and Human Factors in Manufacturing, Agriculture, Building and Construction, Sustainable Development and Mining.

(18)  Evidence from Public Administration Review. 79. sēj., 2. izd., 193.–202. lpp.

(19)  http://www.cleaningbestvalue.eu/

(20)  Sk. EFCI: https://www.efci.eu/wp-content/uploads/2019/02/Digital-transition-in-cleaning-industry-in-FR.pdf, https://www.efci.eu/wp-content/uploads/2019/10/2019-10-29_Joint-statement-on-digitalisation-EFCI-UNI-Europa-29.10.2019.pdf un https://www.efci.eu/wp-content/uploads/2019/10/2019-10-29_Joint-statement-on-digitalisation-EFCI-UNI-Europa-29.10.2019.pdf

(21)  Projekts SK-Clean.

(22)  UNI-CoeSS paziņojums: https://www.uni-europa.org/2020/05/08/private-secruity-joint-declaration-ensuring-business-continuity-and-protection-of-workers-in-the-covid-19-pandemic/

(23)  https://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/Cleaning_Services_Factsheet_Final.pdf un http://www.ecolabelindex.com/ecolabel/cleaning-industry-management-standard-cims.

(24)  http://www.ecolabelindex.com/ecolabels/?st=category,cleaning

(25)  Sofia Lundberg un Per-Olov Marklund, Influence of Green Public Procurement on Bids and Prices [Zaļā publiskā iepirkuma ietekme uz piedāvājumiem un cenām], 2016. gads: https://www.nhh.no/globalassets/departments/business-and-management-science/seminars/2016-spring/120516.pdf

(26)  Sofia Lundberg un Per-Olov Marklund, Influence of Green Public Procurement on Bids and Prices [Zaļā publiskā iepirkuma ietekme uz piedāvājumiem un cenām], 2016. gads: https://www.nhh.no/globalassets/departments/business-and-management-science/seminars/2016-spring/120516.pdf

(27)  Buying social (43. zemsvītras piezīme), 47. lpp..

(28)  Market Exposure and the Labour Process: The Contradictory Dynamics in Managing Subcontracted Services Work.