Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Tiesiskums un tā ietekme uz ekonomikas izaugsmi”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 429/03)

Ziņotājs:

Jukka AHTELA

Pilnsapulces lēmums	20.2.2020.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	20.7.2020.
Pieņemts plenārsesijā	18.9.2020.
Plenārsesija Nr.	554
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	215/2/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Tiesiskums pēdējā laikā ir apdraudēts gan ES, gan ārpus tās. Tā ir satraucoša tendence, jo tādējādi var tikt apdraudēta gan pamattiesību, gan arī citu LES 2. pantā noteikto vērtību ievērošana.

1.2.

Tiesiskuma vājināšanās ietekmēs sabiedrības funkcionēšanu, pamattiesības, pilsonisko sabiedrību, kā arī ekonomiku. Tāpēc rodas jautājums, kā šāda veida lejupslīde varētu ietekmēt ES un Eiropas ekonomisko un sociālo modeli.

1.3.

Lai vienotais tirgus labi funkcionētu, tam nepieciešams pārskatāms un stabils tiesiskais regulējums, kas aptver arī kopēju noteikumu izpildi, jo valstu tiesām ir jābūt pārliecinātām, ka citu dalībvalstu tiesas ir vienlīdz apņēmušās ievērot ES dibināšanas pamatā esošās vērtības.

1.4.

Ieguldījumu un ekonomikas izaugsmes atslēga ir varas dalīšana un jo īpaši neatkarīgas tiesu iestādes, kurām ir pilnvaras izvērtēt valdības rīcību.

1.5.

EESK aicina Eiropas Komisiju īstenot pasākumus, lai izmērītu tiesiskuma ietekmi uz ekonomiku. Viens no pasākumiem ir stabilas vērtēšanas sistēmas izveide, kurā nepārprotami ņemta vērā gan tiesiskuma faktiskā, gan procesuālā daļa.

1.6.

Daudzās valstīs ir likumi, kas ir pilnībā saderīgi ar tiesiskumu, bet tiek nepilnīgi izpildīti. Tādēļ tagad ir svarīgi koncentrēties uz pienācīgu īstenošanu.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas un citu iestāžu darbu, kas tiek ieguldīts tādu instrumentu izstrādē, kas piemēroti, lai aizstāvētu ES vērtības un veicinātu tiesiskuma kultūru. Tomēr EESK uzskata, ka vēl joprojām būtu jāpadara efektīvāki tādi pieejamie instrumenti kā LES 7. pants, tiesiskuma mehānisms un pārkāpumu procedūra, ikgadējais Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā un tiesiskuma mehānisms un tie būtu jāpapildina noteikumiem, kuru uzmanības centrā būtu tiesiskums, bet tā, lai tie būtu efektīvāk vērsti uz ekonomiskiem apsvērumiem.

1.8.

Eiropas pusgadā Komisijai būtu pastiprināti jāuzsver, cik svarīgs ir tiesiskums kā viens no galvenajiem elementiem konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomikas nodrošināšanai. EESK iesaka izveidot nacionālos pārraudzības procesus, kas ietvertu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un sociālos partnerus, kā arī palielināt vispārējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru iesaisti Eiropas pusgada procesā.

1.9.

ES ikgadējam tiesiskuma pārskatīšanas procesam jābūt cik vien iespējams atvērtam pilsoniskajai sabiedrībai. Eiropas Komisijas atzinumi un ieteikumi būtu jāapspriež publiski gan valsts, gan Eiropas līmenī, un pēc tam būtu jāīsteno īpaši pasākumi, lai risinātu incidentus un negatīvās tendences, tostarp attiecībā uz ekonomiku. Pilsoniskā sabiedrība, tostarp sociālie partneri būtu dziļāk jāiesaista. Viņi būtu jāiesaista arī pārraudzībā. EESK ir ierosinājusi ikgadēju pilsoniskās sabiedrības organizāciju forumu, kas, pateicoties pārstāvības daudzveidībai, stimulētu pārraudzības ciklu.

1.10.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī plašsaziņas līdzekļiem ir izšķiroša nozīme valstīs, kurās valdības attālinās no tiesiskuma. Tās nodrošina kontroli, līdzsvaru un liek valdībai uzņemties atbildību. EESK aicina palielināt finansiālo un vispārējo atbalstu organizācijām, kas ir iesaistītas tiesiskuma un pamattiesību aizstāvēšanā un veicināšanā.

1.11.

Dalība Eiropas Savienībā ir ļoti vērtīga visām dalībvalstīm, ja vien par pamatnoteikumu neievērošanu tiek piemērotas sankcijas. Ja sankcijas netiek piemērotas, samazinās dalības vērtība visām tām dalībvalstīm, kuras ievēro pamatnoteikumus.

1.12.

Šķiet, ka daudzās dalībvalstīs sabiedrībai trūkst izpratnes par tiesiskuma kā pamatvērtības un ekonomikas izaugsmes garanta būtisko nozīmi. Tāpēc EESK prasa pastāvīgu izpratnes veicināšanas stratēģiju, lai vērstu ES iedzīvotāju uzmanību uz to, cik būtisks ir tiesiskums.

2.   Ievads

2.1.

Tiesiskums ir viena no vērtībām, kas ir Eiropas Savienības dibināšanas pamatā (LES 2. pants), un tas ir priekšnosacījums citām vērtībām, kuru atbalstīšana ir Savienības mērķis (1).

2.2.

Tomēr pēdējā laikā tiesiskums tiek apdraudēts gan Savienībā, gan ārpus tās. Šī tendence ir satraucoša, jo tas varētu nozīmēt, ka tiek apdraudēta arī citu 2. pantā minēto vērtību ievērošana.

2.3.

Šis apdraudējums ietekmē tiesu iestāžu darbību un uzticēšanos tām. Ņemot vērā pastāvošo risku, ka tiesu vara var zaudēt savu nozīmi kā pamattiesību atbalstītāja un aizbildne, šā apdraudējuma ietekmi izjūt arī pilsoniskā sabiedrība.

2.4.

Kā EESK norādīja savā atzinumā (2), “tiesiskuma ievērošana nodrošina arī juridisko noteiktību, vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējdarbības iniciatīvām, inovācijai, ieguldījumiem un godīgu konkurenci visā iekšējā tirgū patērētāju un iedzīvotāju labā”.

2.5.

Tāpēc rodas jautājums, kā šāda veida lejupslīde varētu ietekmēt ES un Eiropas ekonomisko un sociālo modeli. Tiesiskuma vājināšanās ietekmēs sabiedrības funkcionēšanu, pamattiesības, pilsonisko sabiedrību, kā arī ekonomiku.

2.6.

Ja tā netiks apturēta, tiesiskuma apdraudējums un pamattiesību situācijas vispārēja pasliktināšanās visticamāk ietekmēs savstarpējo uzticēšanos, kas ir pamatā iekšējam tirgum un līdz ar to arī ekonomikas izaugsmei Eiropas Savienībā.

2.7.

Paziņojumā (3)“Tiesiskuma stiprināšana Savienībā” Komisija atsaucas uz ESAO darbu, kurā uzsvērta tiesiskuma spēcīgā ietekme uz attīstību un vispārējo uzņēmējdarbības un ieguldījumu vidi. Šajā saistībā arī EESK ir uzsvērusi nepieciešamību padziļināti interesēties par tiesiskuma ekonomiskajiem aspektiem.

2.8.

Tiesiskuma neievērošana kavē līdzsvarotu ekonomisko un sociālo attīstību atbilstoši attīstības mērķiem (IAM) un Savienības vispārējā mērķa “veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” (LES 3. pants) sasniegšanu. Tiesiskuma veicināšana ir viens no IAM 16 mērķiem.

2.9.

Risinot jautājumu par tiesiskuma trūkumiem ES, mazāk uzmanības veltīts to ietekmei uz ekonomikas izaugsmi. Pētījumos galvenā uzmanība tiek pievērsta valsts un publiskās pārvaldības ietekmei uz ekonomikas izaugsmi, īpaši jaunattīstības valstīs. Tādēļ šā atzinuma uzmanības centrā ir tiesiskuma ietekme uz ES ekonomiku.

2.10.

Atzinuma mērķis ir palīdzēt stiprināt ieinteresēto personu izpratni par to, ka Eiropas vērtībām, kas noteiktas LES 2. pantā, piemīt ne tikai būtiska pašvērtība, bet arī ekonomiska dimensija.

3.   Tiesiskuma definēšana

3.1.

Eiropas līmenī tiesiskums ir vispāratzīts princips, kas nostiprināts līgumos, un tā pamatā ir judikatūra, ko izstrādājusi Eiropas Savienības Tiesa (EST), Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) un Eiropas Padome, kā arī attiecīgais Venēcijas komisijas darbs. Tiesiskuma prasība ir visu publiskās varas turētāju darbība, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus un saskaņā ar demokrātijas vērtībām un pamattiesībām, kā arī to pakļautība neatkarīgu un objektīvu tiesu kontrolei (4).

3.2.

Norādot atsevišķus tiesiskuma elementus, faktiskos elementus var nošķirt no procesuālajiem. Tiesiskuma būtiskākais un galvenais elements ir vienlīdzība likuma priekšā, t.i., uzskats, ka likums paredz vienādu attieksmi pret visiem un attiecas uz likuma būtību.

3.3.

Procesuāla vienlīdzība likuma priekšā ir nepieciešams nosacījums, lai sasniegtu augstu tiesiskuma līmeni. Tomēr ar to nepietiek – ir jāpanāk gan faktiska, gan procesuāla vienlīdzība. Lai pārliecinātos par likuma ievērošanu, nepieciešami vairāki procesuālie elementi. Varas dalīšana ir svarīga, jo tā palīdz nodrošināt valdības darbību likuma ietvaros. Tiesu vara varēs kontrolēt izpildvaru tikai tad, ja tiesneši un prokurori būs neatkarīgi no abiem pārējiem valdības atzariem.

3.4.

Turklāt ir jāgarantē vairāki obligātie tiesībaizsardzības standarti: visām personām ir jānodrošina pamattiesības, tiesības uz taisnīgu tiesu utt. Visbeidzot, tiesībaizsardzībai jābūt objektīvai, kas nozīmē, ka neviens netiek diskriminēts un ka tiesu sistēmā nepastāv korupcija (5). Saskaņā ar LES 2. pantu tiesiskums un demokrātija kā pamatvērtības ir cieši saistītas.

4.   Kāpēc tiesiskums veicina ekonomikas izaugsmi

4.1.

Ilgtspējīga ekonomikas izaugsme tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem ekonomikas kvalitātes rādītājiem. Kāpjoša ekonomikas izaugsme ir saistīta ar valsts un tās iedzīvotāju turības pieaugumu. Turklāt tirgus ekonomika nevar funkcionēt bez pamatnoteikumiem un procedūrām, tostarp bez noteikumiem par privātīpašumu un īpašumtiesību brīvprātīgu nodošanu (t. i., bez līgumtiesībām). Kopumā var teikt, ka tirgus ekonomikas uzplaukums ir iespējams tikai tad, ja ir ieviesti stabili un prognozējami noteikumi, kā to apliecina Eiropas ekonomikas virzītājspēki – iekšējais tirgus un ekonomiskā un monetārā savienība (EMS).

4.2.

Ekonomikas izaugsme nozīmē, ka laika gaitā palielinās preču un pakalpojumu pieejamība uz vienu iedzīvotāju. Vienīgais līdzeklis, kā to sasniegt, ir produktivitātes palielināšana. Šim nolūkam, savukārt, nepieciešami ieguldījumi gan kapitālā, gan izglītībā (to dēvē arī par “cilvēkkapitālu”). Tāpēc, lai izveidotu saikni starp tiesiskumu un ekonomikas izaugsmi, mums jājautā, kā tiesiskums var ietekmēt vispārējo vēlmi veikt ieguldījumus.

4.3.

Ieguldījumi, jo īpaši ilgtermiņa, tiks veikti tikai tad, ja potenciālie investori varēs rēķināties ar to, ka ieguldījumu vide saglabāsies paredzama un labvēlīga vairāku gadu garumā. Tiesiskumam ir būtiska nozīme valdības spējā piedāvāt tik stabilu vidi.

4.4.

Izpildvara, kuru neierobežo pārējie divi valdības atzari – likumdošana un tiesu vara –, varētu dot daudz solījumu potenciālajiem investoriem par viņu brīvību noteikt vēlamās cenas, nebūt spiestiem maksāt pārāk lielus nodokļus (vai vispār tos nemaksāt), atgriezt peļņu atpakaļ savā izcelsmes valstī utt.

4.5.

Tomēr neierobežota valdība nav spējīga dot saistošus solījumus, t. i., uzņemties saistības, uz kuru izpildi var paļauties. Ieguldījumu un ekonomikas izaugsmes atslēga ir varas dalīšana un jo īpaši neatkarīgas tiesu iestādes, kurām ir pilnvaras izvērtēt valdības rīcību un atbalstīt privātus līgumus.

4.6.

Līdzās tiesu varas neatkarībai būtiska nozīme ir arī tās objektivitātei. Ja tiesnešus var uzpirkt, t. i., viņi nav objektīvi, lietas tiek izskatītas nevis saskaņā ar tiesiskuma principiem, bet par labu pusei, kura spēj (un/vai vēlas) maksāt lielāku kukuli. Tādējādi korupcija nav savienojama ar tiesiskumu.

4.7.

Ja tiesneši diskriminē noteiktas grupas, tad likumi netiek piemēroti vienādi. Jebkāda veida neobjektivitāte sekmēs nenoteiktāku tiesisko vidi, kā rezultātā samazināsies ne tikai vispārējais ieguldījumu līmenis, bet arī darījumu apjoms. Tādējādi neobjektīvas tiesas palēninās ekonomikas izaugsmi.

4.8.

Vēl viens svarīgs faktors ir tiesu pieejamība. Ja tiesas lēmuma pieņemšana prasa vairākus gadus, tas var nelabvēlīgi ietekmēt ekonomiku: līgumslēdzēji, kas pārkāpj līgumu, var izmantot tiesu stratēģiskā veidā, ja ir vispārzināms, ka tiesas lēmums prasīs daudz laika. Novilcināts tiesiskums – gan novēlota lēmumu pieņemšana, gan īstenošana – apgrūtina līgumu slēgšanu un tādējādi samazinās noslēgto darījumu skaits un tiek radītas tieši tādas pašas sekas kā iepriekš izklāstītajā neatkarīgas tiesu varas trūkuma gadījumā.

5.   Kā izmērīt tiesiskumu

5.1.

Lai pārliecinātos par tiesiskuma ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, tam vispirms jābūt izmērāmam. Tomēr tas nav viegli izdarāms, jo tiesiskums ir daudzdimensionāls jēdziens un ir jāpieņem dažādi sarežģīti lēmumi par kodēšanu, piemēram, vai visām dimensijām jāpiešķir vienāda nozīme.

5.2.

Dažus sākotnējos mērījumus veicināja datu pieejamība, nevis teorētiski pieņēmumi. Lai gan pastāv ļoti liela saistība starp tiesiskuma faktiskajiem un procesuālajiem aspektiem (6), faktiskais elements – vienlīdzība likuma priekšā – nav iekļauts vairumā no plašāk zināmajiem tiesiskuma rādītājiem. Tādēļ Komisijai būtu jāizveido stabila vērtēšanas sistēma, kurā ir nepārprotami ņemts vērā gan faktiskais, gan procesuālais tiesiskuma aspekts.

5.3.

Vēl viens svarīgs jautājums šajā saistībā ir par to, vai tiek mērīti de jure noteikumi vai to faktiskā īstenošana. Daudzās valstīs ir likumi, kas ir pilnībā saderīgi ar tiesiskumu, taču netiek efektīvi izpildīti. Tādēļ tagad ir svarīgi koncentrēties uz īstenošanu.

5.4.

Tāpat ir svarīgs jautājums par to, kā vislabāk izmantot pieejamos mērījumus. No vienas puses, mērījumu kopums var būt lietderīgs, lai iegūtu pirmo iespaidu par situāciju konkrētajā valstī. No otras puses, ja ir nepieciešami “izmantojami” ieteikumi, t.i., īss kopsavilkums, kuram var būt tieša ietekme uz politiku, mērījumu kopums nav īpaši lietderīgs.

5.5.

Lai gan tas būs saistīts ar zināmām grūtībām, EESK iesaka Eiropas Komisijai izpētīt iespēju izmērīt tiesiskuma ietekmi uz ekonomiku gan dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs un, iespējams, saistīt to ar tiesiskuma pārskata ciklu.

6.   Par ko liecina pieejamie dati

6.1.

Starpvalstu pētījumi, kuros analizēta tiesiskuma ietekme uz ekonomikas izaugsmi, liecina, ka vidēji valstīs, kurās vairāk tiek ievērots tiesiskums, ir vērojama straujāka izaugsme nekā valstīs, kurās tiesiskums tiek ievērots mazākā mērā (7). Tas nenozīmē, ka atsevišķas valstis, kuras neievēro tiesiskumu, nevar sasniegt augstu ekonomikas izaugsmes līmeni. Ekonomisti to dēvē par “novirzēm”. Šādi gadījumi ir iespējami un notiek, taču tie nenotiks bieži.

6.2.

Novērtējot tiesiskuma ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, jāņem vērā arī attiecīgie ienākumu līmeņi. Ja visi pārējie faktori ir vienādi, valstīm, kurās jau ir augsts ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju, parasti ir grūtāk sasniegt augstus izaugsmes rādītājus nekā valstīm ar zemāku ienākumu līmeni. Tas liecina par tā dēvēto “konverģences efektu”.

6.3.

Tiesiskuma mērījumu kopums nav sevišķi lietderīgs, lai noteiktu īpašus pārraides kanālus, ar kuru starpniecību tas varētu ietekmēt ekonomikas izaugsmi. Tāpēc šajā sadaļā uzmanība tiek pievērsta ierobežotam tiesiskuma pamatelementu skaitam.

6.4.

Iepriekš jau tika norādīts, ka neatkarīga tiesu vara ir svarīga, jo nodrošina valdību darbu konstitucionāli noteikto ierobežojumu ietvaros.

6.5.

Atsevišķi analizējot tiesu iestāžu neatkarības de jure un de facto rādītāju ietekmi, izrādās, ka de jure noteikumi neietekmē ekonomikas izaugsmi. Turpretim de facto noteikumi ir cieši saistīti ar straujāku ekonomikas izaugsmi. Tiesu iestāžu neatkarības de facto līmeņa uzlabošana ir ekonomiski izdevīga: valstis, kas to ir panākušas, ir ieguvušas papildu dividendes, t.i., tās ir piedzīvojušas straujāku izaugsmi (8) (9)

6.6.

Ir pierādīts, ka tiesu iestāžu neatkarība un tiesu iestāžu atbildība ir sasvstarpēji papildinošas, nevis konkurējošas īpašības (10). Vairākas tiesu garantijas, piemēram, tiesības uz juridisku konsultāciju, ierobežo tiesnešu rīcības brīvību. Tās var interpretēt kā procedūras, kas nodrošina tiesu iestāžu atbildību. Interesanti – ir pierādīts, ka dažas šādas garantijas veicina ne tikai tiesu iestāžu atbildību un līdz ar to tiesiskumu, bet arī ekonomikas izaugsmi. Tas attiecas uz tiesas lēmumu savlaicīgumu, izmantojot rakstveida, nevis mutvārdu procedūras, un tiesības uz juridisku konsultāciju (11).

6.7.

Korupcija ir ne vien noziegums, bet arī nav savienojama ar tiesiskumu. Tomēr korupcijas mērīšana ir sarežģīta. Tā kā kukuļa devējs un saņēmējs parasti nav ieinteresēti atzīt kukuļa izmantošanu, objektīvus datus nav iespējams iegūt. Lielākā daļa literatūras ir balstīta uz tā dēvēto “korupcijas uztveri”, t. i., subjektīvu vērtējumu par to, cik plaši izplatīta ir korupcija konkrētā valstī vai konkrētā valsts pārvaldes iestādē.

6.8.

Lai gan joprojām ir grūti pierādīt, ka korupcija kaitē ekonomikas izaugsmei, daudzi pētījumi par to liecina. Piemēram, ir atklāts, ka tā samazina investīcijas (12). Korupcijai ir arī cita veida kropļojoša ietekme – piemēram, tā var būt cēlonis lielākam militārajam budžetam (13). Tā ietekmē arī valsts izdevumu struktūru, pārorientējot uzmanību no svarīgiem sabiedriskiem pakalpojumiem, piemēram, veselības un izglītības jomā, uz mazāk produktīvām darbībām (14). ESAO jaunāko pētījumu apkopo šādi: “[..] ir skaidrs, ka korupcija tiešā veidā ietekmē projekta izmaksas gan privātajam, gan publiskajam sektoram. Tās tiešā ietekme ietver kaitējumu publiskajām iestādēm, vājāku uzticēšanos valdībai un līdz ar to vājākus inovācijas stimulus un augošu sociālo nevienlīdzību. Bet tie palielina arī uzņēmējdarbības izmaksas, ekonomiskās darbības nodokļus, kas tiek pārnesti uz galalietotājiem vai projektu patērētājiem.” (15)

6.9.

Prokurori, kas ir neatkarīgi un atbildīgi, veicina augstu tiesiskuma līmeni, jo lietas par noziegumiem tiks ierosinātas neatkarīgi no politiskā spiediena, aizdomās turētā īpašās identitātes un citiem līdzīgiem faktoriem. Ir pierādīts, ka patiesi neatkarīgi prokurori tiek saistīti ar zemāku korupcijas līmeni (16). Tā kā korupcija kaitē izaugsmei, to var interpretēt kā netiešu pierādījumu tam, ka neatkarīgi prokurori kā viens no tiesiskuma elementiem veicina ekonomikas izaugsmi.

6.10.

Nobeigumā pievērsīsimies tiesu iestāžu efektivitātei, atceroties bieži citēto teicienu, ka novilcināts tiesiskums ir liegts tiesiskums. Viens no iespaidīgākajiem pētījumiem šajā jomā ir veltīts Indijai (17). Raksturojot atšķirības tiesas kavējumos, tiek salīdzināti produktivitātes mērījumi lauksaimniecībā, rūpniecībā un pakalpojumu nozarē. Tas liecina par to, ka tiesvedības kavējumi negatīvi ietekmē produktivitātes pieaugumu visās trijās ekonomikas nozarēs.

7.   Iespējamie politiskie risinājumi

Pieejamie ES instrumenti

7.1.

EESK ir aicinājusi uzlabot ES rīcībā esošos instrumentus, lai novērstu lejupslīdi attiecībā uz ES pamatvērtībām (18). EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas un citu iestāžu darbu, kas tiek ieguldīts tādu instrumentu izstrādē, kas piemēroti ES vērtību aizstāvēšanai un tiesiskuma kultūras veicināšanai. Tomēr EESK uzskata, ka pieejamie instrumenti, piemēram, LES 7. pants, tiesiskuma mehānisms un pārkāpumu procedūra, ikgadējais Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā un tiesiskuma mehānisms joprojām būtu jāuzlabo un jāpapildina ar noteikumiem, kuru uzmanības centrā būtu tiesiskums, bet tā, lai tie būtu efektīvāk vērsti uz ekonomiskiem apsvērumiem.

7.2.

Eiropas pusgadā Eiropas Komisija izskatīja jautājumu par tiesiskuma nozīmi uzņēmējdarbības vidē, cenšoties sekmēt izaugsmi veicinošas strukturālās reformas tādās jomās kā efektīvas tieslietu sistēmas un cīņa pret korupciju. Pašlaik ieguldījums Eiropas Savienības rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā galvenokārt nāk no tādiem piegādājošiem dienestiem kā tieslietu ministrijas, tiesnešu apvienības, juridiskās padomes utt. Nesaprotamu iemeslu dēļ nekādas reakcijas nav no tādiem pieprasītājiem juridiskajiem dienestiem, kuri varētu sniegt vērtīgus ieteikumus par dažādu tieslietu sistēmu uzlabošanu. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī sociālie partneri varētu uzņemties būtisku starpniecības lomu informācijas jomā. EESK aicina Komisiju pastiprināti uzsvērt, cik svarīgs ir tiesiskums kā viens no galvenajiem elementiem konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomikas nodrošināšanai. Tiesiskuma rādītāji būtu jāiekļauj redzamākā veidā, un tajos jāietver tādi jautājumi kā juridiskā noteiktība un uzņēmumiem un darbiniekiem pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Būtu jārūpējas par pārraudzības procedūras uzlabošanas ar mērķi pilnveidot ieteikumu īstenošanu. EESK iesaka izveidot nacionālos pārraudzības procesus, kas ietvertu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un sociālos partnerus, kā arī palielināt vispārējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru iesaisti Eiropas pusgada procesā.

7.3.

ES ikgadējam tiesiskuma pārskatīšanas procesam jābūt pēc iespējas atklātam, lai Eiropas Komisijas atzinumi un ieteikumi tiktu publiski apspriesti gan valsts, gan Eiropas līmenī, un pēc tam būtu jāīsteno īpaši pasākumi, lai risinātu incidentus un novērstu negatīvās tendences. Eiropas Komisijai būtu jāpastiprina pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste, jo tiesiskuma apdraudējuma gadījumā tās bieži vien cieš pirmās un tādējādi var par to savlaicīgi signalizēt (19). Eiropas Komisijai būtu arī jāīsteno pasākumi, lai novērstu represijas pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām saistībā ar dalību minētajā procesā. EESK ir ierosinājusi ikgadēju pilsoniskās sabiedrības organizāciju forumu, kas stimulētu pārraudzības ciklu. Komiteja ir gatava iesaistīties šajā procesā un nodrošināt plašu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp tādu, kas pārstāv sociāli ekonomiskās intereses, piemēram, sociālo partneru, pārstāvību.

7.4.

EESK jau ir atzinīgi novērtējusi Komisijas priekšlikumu par Savienības budžeta aizsardzību gadījumā, ja tiktu konstatēti vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs. Šajā saistībā EESK atbalstīja priekšlikumu, ka dalībvalstīm ES līdzekļi būtu jāsaņem tikai tiesiskuma principu ievērošanas gadījumā, un uzskatīja, ka šo nosacījumu varētu attiecināt arī uz pārējiem principiem, kas saistīti ar ES Līgumos ietverto tiesiskuma principu (20).

Iespējamie turpmākie politiskie risinājumi

7.5.

Tā kā augsts tiesiskuma līmenis ir viena no ES pamatvērtībām un turklāt tas pozitīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi, ir svarīgi, lai ES rūpētos par tā aizsardzību.

7.6.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) pēdējā laikā ir pieņēmusi vairākus svarīgus lēmumus, lai aizstāvētu tieslietu neatkarību. Papildus tiesas norādītajiem juridiskajiem cēloņiem ES iestāžu rīcības nepieciešamībai ir arī ekonomisks pamatojums. Lai labi funkcionētu, vienotajam tirgum nepieciešams pārskatāms un stabils tiesiskais regulējums, kas aptver arī kopēju noteikumu izpildi, jo valstu tiesām ir jābūt pārliecinātām, ka citu dalībvalstu tiesas ir vienlīdz apņēmušās ievērot ES dibināšanas pamatā esošās vērtības.

7.7.

Vienotas Eiropas tiesiskās telpas koncepcija ir svarīga uzņēmumiem, jo tā ļauj vienā dalībvalstī pieņemtus tiesas lēmumus piemērot citā dalībvalstī. Lai šis projekts izdotos, ir svarīgi, lai visas tiesu iestādes Eiropas Savienībā būtu neatkarīgas. Ja to vairs nevar garantēt, vienotā Eiropas tiesiskā telpa ne tikai saglabāsies nepilnīga, bet arī samazināsies. Komisijai ir jānodrošina, lai visās dalībvalstīs tiktu ievērots tiesu iestāžu neatkarības princips un ideja par vienotu Eiropas tiesisko telpu un tiesas lēmumu brīvu apriti varētu kļūt par realitāti.

7.8.

Katra nacionālā valsts vēlas būt uzticama un ieguldītājiem draudzīga, dodot ticamus solījumus potenciālajiem investoriem. Dalība ES nodrošina nepārprotamus ieguvumus visām dalībvalstīm, jo tā ļauj visām dalībvalstīm neatkarīgi no to ekonomiskās vai politiskās vēstures uzņemties ticamākas saistības. Šajā ziņā dalība ir ļoti vērtīga visām dalībvalstīm, ja vien par pamatnoteikumu neievērošanu tiek piemērotas sankcijas. Nepiemērojot sankcijas, samazinās dalības vērtība visām tām dalībvalstīm, kuras ievēro pamatnoteikumus.

7.9.

Citiem vārdiem sakot, dalībvalstis, kuras neievēro pamatnoteikumus, rada negatīvu ārējo ietekmi uz tām dalībvalstīm, kuras tos ievēro. Tas notiek tāpēc, ka katru reizi, kad kādas dalībvalsts valdība nepilda solījumus, ko tā devusi, pievienojoties ES, un par šādu neizpildi netiek piemērotas sankcijas, visās dalībvalstīs mazinās uzticēšanās ES tiesību aktiem. Līdz ar to var samazināties Eiropas Savienības dalībvalsts statusa vērtība, jo laika gaitā tā vairs netiktu uzskatīta par uzticamības zīmi. Tāpēc ir pilnībā pamatoti uzstāt uz atbilstību ES pamatvērtībām.

7.10.

Daudzi lēmumi tiešā veidā skar visus ES dalībvalstu iedzīvotājus. Ja to dalībvalstu balsstiesības, kuras vada potenciālie autokrāti, sistemātiski pārkāpdami tiesiskuma principu, netiks apturētas, viņiem būs iespēja piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kas tieši skar visus ES iedzīvotājus. To pamatoti dēvē par Eiropas “vēl vienu demokrātijas deficītu” (21).

7.11.

Citiem vārdiem sakot, vēl viens ES intervences pamatojums ir iespējamo autokrātisko valdību radītās negatīvās ārējās sekas, kas sniedzas ne vien pāri nacionālās valsts robežām, bet ietekmē ikvienu ES dalībvalstu iedzīvotāju. Apkopojot iepriekšminēto, intervence ar mērķi saglabāt vai atjaunot tiesiskuma ievērošanu ir pilnībā pamatota.

7.12.

Viens no tiesiskuma atbalstīšanas un veicināšanas līdzekļiem ir atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem. Iedzīvotāju spēja veidot apvienības, satikties un brīvi izteikties, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvība ir galvenie tiesiskuma elementi, kas veido līdzsvara un atsvara sistēmu, lai sauktu valdības pie atbildības. Pilsoniskās telpas samazināšanās ietekmē arī uzņēmumu un darbinieku spēju izveidot nodibinājumus, brīvi apvienoties un ieviest jauninājumus. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas sniedz arī būtisku ieguldījumu ekonomikā, ņemot vērā to nodarbinātības rādītājus, kas atbilst gandrīz vienai trešdaļai no ES nodarbinātības (22), kā arī to sniegtos pakalpojumus, kas ir ekonomikas izaugsmes pamatā, piemēram, izglītības, veselības un sociālās aizsardzības jomā. EESK atkārtoti aicina ES aktīvi atbalstīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropas Savienībā, it sevišķi, izveidojot ES fondu, lai sniegtu finansiālu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiesvedības lietās, kas saistītas ar demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumiem (23).

7.13.

Ir daudz iemeslu, kāpēc tiesiskums būtu jāaizstāv gan dalībvalstīs, gan ES iestādēs. Šķiet, ka daudzās dalībvalstīs sabiedrība ir vairāk jāinformē par tiesiskuma kā pamatvērtības un ekonomikas izaugsmes garanta būtisko nozīmi. Tāpēc viens no netiešiem veidiem, kā aizstāvēt tiesiskumu, varētu būt izpratnes veicināšana par to, cik tas ir svarīgs dažādu dalībvalstu iedzīvotājiem. EESK jau ir aicinājusi īstenot izpratnes veicināšanas kampaņu apzinātas komunikācijas stratēģijas veidā (24). ES ir jānodrošina ieguldījums informatīvajās kampaņās, lai veicinātu tiesiskumu, un steidzami jāīsteno pasākumi brīvu plašsaziņas līdzekļu atbalstam.

---

(1)  Šī ir arī Komisijas nostāja, un tā ir skaidri pausta regulējumā tiesiskuma nodrošināšanai (IP/14/237).

(2)  OV C 62, 15.2.2019., 173. lpp.

(3)  COM(2019) 343 final.

(4)  Akadēmiskajā literatūrā bieži tiek nošķirts tiesiskuma “thick” un “thin” redzējums. Møller, J., (2018) “The advantages of a thin view, Handbook on the Rule of Law”, Edward Elgar Publishing, 2018. g., 21.–33. lpp., un Bedner, A., “The promise of a thick view, Handbook on the Rule of Law”, Edward Elgar Publishing, 2018. g., 34.–47. lpp.

(5)  Voigt, S. (2012) “How to measure the rule of law”, Kyklos, 65(2), 262.–284. lpp.

(6)  Gutmann, J., & Voigt, S. (2018) “The rule of law: Measurement and deep roots”, European Journal of Political Economy, 54, 68.–82. lpp.

(7)  Šī cēloņsakarība ir viens no svarīgākajiem jautājumiem apakšnozarē, kas tiek saukta par institucionālo ekonomiku. Argumentu plašāk izvērsis Acemoglu, D. (2008) “Introduction to Modern Economic Growth”, Princeton University Press; rokasgrāmata nespeciālistiem – Voigt, S. (2019) “Institutional Economics – An Introduction”, Cambridge University Press

(8)  Voigt, S., Gutmann, J., & Feld, L. P. (2015) “Economic growth and judicial independence, a dozen years on: Cross-country evidence using an updated set of indicators”, European Journal of Political Economy, 38, 197.–211. lpp.

(9)  .

(10)  Voigt, S. (2008) “The economic effects of judicial accountability: cross-country evidence”, European Journal of Law and Economics, 25(2), 95.–123. lpp.

(11)  Hayo, B., & Voigt, S. (2014) “The relevance of judicial procedure for economic growth”, CESifo Economic Studies, 60(3), 490.–524. lpp.

(12)  Mauro, P. (1995) “Corruption and growth”, The quarterly journal of economics, 110(3), 681.–712. lpp.

(13)  Gupta, S., De Mello, L., & Sharan, R. (2001) “Corruption and military spending”, European journal of political economy, 17(4), 749.–777. lpp.

(14)  Mauro, P. (1998) “Corruption and the composition of government expenditure”, Journal of Public economics, 69(2), 263.–279. lpp.

(15)  ESAO (2015) “Consequences of Corruption at the Sector Level and Implications for Economic Growth and Development”, Parīze: OECD Publishing.

(16)  Van Aaken, A., Feld, L. P., & Voigt, S. (2010) “Do independent prosecutors deter political corruption? An empirical evaluation across seventy-eight countries”, American Law and Economics Review, 12(1), 204.–244. lpp.

(17)  Chemin, Matthieu (2009) “Do judiciaries matter for development? Evidence from India”, Journal of Comparative Economics 37: 230.–250. lpp.

(18)  OV C 282, 20.8.2019., 39. lpp.

(19)  Salīdzinājums starp policijas patrulēšanu un ugunsgrēka signalizāciju uzraudzības darbības jomā minēts rakstā: McCubbins, M. D., & Schwartz, T. (1984) “Congressional oversight overlooked: Police patrols versus fire alarms”, American journal of political science, 165.–179. lpp.

(20)  OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.

(21)  Kelemen, R. D. (2017) “Europe's other democratic deficit: National authoritarianism in Europe's Democratic Union. Government and opposition”, 52(2), 211.–238. lpp.

(22)  Darba dokuments Nr. 13/2016 “The Size and Scope of the European Third Sector”, 8. lpp.

(23)  OV C 62, 15.2.2019., 178. lpp.

(24)  OV C 282, 20.8.2019, 39. lpp., ieteikumi 1.11. punktā.