(1)

Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes problemātika, mērķi un virzieni pēc 2020. gada. Minētie mērķi ietver arī to, ka KLP vairāk jāorientējas uz konkrētiem rezultātiem, jāveicina lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizēšanās un ilgtspēja, tostarp ekonomiskā, sociālā, vidiskā un klimatiskā ilgtspēja , un jāpalīdz mazināt ar Savienības tiesību aktiem saistīto administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem.

(1)

Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes problemātika, mērķi un virzieni pēc 2020. gada. Minētie mērķi ietver arī to, ka KLP vairāk jāorientējas uz konkrētiem rezultātiem un uz tirgu , jāveicina lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizēšanās un ilgtspēja, tostarp ekonomiskā, sociālā, vides un klimata ziņā , un jāpalīdz mazināt ar Savienības tiesību aktiem saistīto administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem. Būtu arī jāpanāk, ka jaunā politika ir atbalsta saņēmējiem vienkāršāka un nodrošina viņiem taisnīgus ienākumus. Lai ar KLP minētos mērķus sasniegtu, finansējuma apjomu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt tādā pašā līmenī, kādā tas bija 2014.-2020. gada periodā.

(1a)

KLP joprojām ir svarīga loma Savienības lauku apvidu attīstībā. Tāpēc jācenšas ierobežot lauksaimnieciskās darbības pakāpenisku pamešanu, saglabājot spēcīgu un pienācīgi finansētu KLP, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos un arī turpmāk apmierinātu patērētāju gaidas vidiskā, uzturdrošības un dzīvnieku labturības ziņā. Ņemot vērā problēmas, ar kādām Savienības ražotāji saskaras, reaģējot uz jaunām normatīvām prasībām un vērienīgākiem vidiskiem mērķiem apstākļos, kad vērojama cenu nestabilitāte un Savienības robežas kļūst aizvien atvērtākas importam no trešām valstīm, KLP budžets būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

(1b)

Lai pievērstos KLP globālajai dimensijai un ietekmei, Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība ar citām Savienības ārējām rīcībpolitikām un instrumentiem un jānodrošina to nepārtrauktība, jo īpaši attīstības sadarbības un tirdzniecības jomā. Savienības apņemšanās panākt saskaņotu attīstības politiku prasa, lai, izstrādājot rīcībpolitikas, tiktu ņemti vērā attīstības mērķi un principi.

(2)

KLP ir straujāk un aktīvāk jāreaģē uz Savienības, starptautiska, valstu, reģionāla, vietēja un saimniecību līmeņa izaicinājumiem un iespējām, un tādēļ ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo šīs politikas devums Savienības mērķu sasniegšanā, kā arī ievērojami jāsamazina administratīvais slogs. Uz veikuma konkrētību balstītā KLP īstenošanas modelī Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri (tādi kā KLP mērķi un pamatprasības), bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par veidu, kādā tās nodrošina izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Lielāka subsidiaritāte ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, jo tā individualizē atbalstu un šādi palielina tā pienesumu Savienības mērķu sasniegšanā.

(2)

KLP ir straujāk un aktīvāk jāreaģē uz Savienības, starptautiska, valstu, reģionāla, vietēja un saimniecību līmeņa izaicinājumiem un iespējām, un tādēļ ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo šīs politikas devums Savienības mērķu sasniegšanā, kā arī ievērojami jāsamazina administratīvais slogs — jo īpaši galasaņēmējiem . Uz veikuma konkrētību balstītā KLP īstenošanas modelī Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri (tādi kā KLP mērķi un pamatprasības), bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par veidu, kādā tās nodrošina izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu , vienlaikus nodrošinot politikas noteiktību un finansiālo drošību nozarei . Lielāka subsidiaritāte ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, jo tā individualizē atbalstu un šādi palielina tā pienesumu Savienības mērķu sasniegšanā. Tomēr, lai šāda subsidiaritāte neizraisītu KLP renacionalizāciju, šajā regulā būtu jāiekļauj stingrs Savienības noteikumu kopums, kura mērķis būtu novērst konkurences izkropļojumus un nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret visiem Savienības lauksaimniekiem visā Savienības teritorijā.

(3)

Pilnībā Savienības līmenī noteiktu kopēju definīciju izmantošana dalībvalstīm ir radījusi zināmas grūtības savu nacionālo, reģionālo un vietējo īpatnību atspoguļošanā. Tāpēc būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās būtiskie pamatelementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās.

(3)

Būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās nepieciešamie kopīgie elementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās.

(4)

Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos šī vispārīgā lauksaimnieciskās darbības definīcija būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem.

(4)

Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos šī lauksaimnieciskās darbības definīcija būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem , ievērojot Savienības pamatdefinīcijas kopīgos elementus .

(5)

Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā būtiskos elementus , kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut noganīšanai derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

(5)

Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā kopīgos pamatelementus , kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību un vienlīdzīgu attieksmi starp Savienības lauksaimniekiem , bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem un tradicionālajai praksei . Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut tikai noganīšanai vai citādi derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

(5a)

Nākotnē galvenā uzmanība lauksaimniecībā būtu jāpievērš augstas kvalitātes pārtikas ražošanai, jo šajā jomā Eiropa ir sevišķi konkurētspējīga. Pēc iespējas būtu jāsaglabā un jāstiprina Savienības standarti un būtu jāievieš pasākumi, ar kuriem vēl vairāk palielināt pārtikas ražošanas nozares ilgtermiņa produktivitāti un konkurētspēju, kā arī ieviest jaunas tehnoloģijas un resursu efektīvāku izmantošanu, tādējādi nostiprinot Savienības vadošo lomu pasaulē.

(8)

Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu saskaņotību ar pārējo tiesisko regulējumu, atbalsttiesīgā hektāra definīcijā attiecībā uz kaņepju audzēšanas platībām būtu jāparedz, ka drīkst izmantot tikai tādu kaņepju šķirņu sēklas, kurām tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2  %.

(8)

Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu saskaņotību ar pārējo tiesisko regulējumu, atbalsttiesīgā hektāra definīcijā attiecībā uz kaņepju audzēšanas platībām būtu jāparedz, ka drīkst izmantot tikai tādu kaņepju šķirņu sēklas, kurām tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %.

(9)

Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz īsteniem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka īstena lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus. Uz šā pamata dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un atrašanās reģistros, būtu jānosaka tas, kādi lauksaimnieki nav uzskatāmi par īsteniem. Turklāt šādi no atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja.

(9)

Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz aktīviem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka jēdziena “aktīvs lauksaimnieks” pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus. No atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja. Jebkurā gadījumā minētajai pamatdefinīcijai būtu jāpalīdz saglabāt Savienībā esošo ģimenes lauku saimniecību modeli.

(9a)

Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Savienības pamatprincipiem, un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir svarīgs instruments, ar ko šo principu iestrādāt KLP. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu līdzdalības veicināšanai lauku apvidu sociālekonomiskajā attīstībā. Sieviešu vadītās saimniecības parasti ir mazākas, un darbs, ko sievietes veic kā lauksaimnieku dzīvesbiedres, ne vienmēr ir atzīts un redzams, kas attiecīgi ietekmē viņu ekonomisko neatkarību. Šai regulai būtu jāpalīdz panākt, ka sieviešu darbs kļūst redzamāks, labāk novērtēts un tiek ņemts vērā konkrētajos mērķos, kas dalībvalstīm jāierosina savos stratēģiskajos plānos. Dzimumu līdztiesības, kā arī nediskriminēšanas principiem vajadzētu būt neatņemamai daļai no KLP intervenču sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas. Dalībvalstīm jāstiprina arī savas spējas dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā un pēc dzimuma sadalītu datu vākšanā.

(10)

Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm, būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus.

(10)

Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm, Savienības līmenī būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus.

(10a)

Lai, tuvinot mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos, nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervenču veidiem un lauku attīstības intervenču veidiem, Savienības līmenī būtu jānosaka jēdziena “iesācējs lauksaimnieks” pamatdefinīcija, kura ietvertu kopīgos šā jēdziena elementus.

(11)

Lai saturiski piepildītu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm tie būtu jāpiemēro savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina attīstības ilgtspējīguma dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jāpārtulko konkrētākās prioritātēs , kurās ņemti vērā attiecīgie Savienības tiesību akti , jo īpaši klimata. enerģētikas un vides jomā.

(11)

Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm būtu jācenšas tos īstenot savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina ilgtspējīgas attīstības dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jārealizē konkrētākās prioritātēs ekonomikas , vides un sociālajā jomā.

(13)

Saskaņā ar KLP īstenošanas modeli Savienībai būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības pamatprasības , bet dalībvalstīm šis Savienības satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro saņēmējiem. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem pamatotos uz KLP stratēģisko plānu un būtu saskaņā ar šīs regulas un [HzR] principiem un prasībām.

(13)

Saskaņā ar KLP īstenošanas modeli Savienībai būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās prasības , bet dalībvalstīm šis Savienības satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro saņēmējiem. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem pamatotos uz KLP stratēģisko plānu un būtu saskaņā ar šīs regulas un [HzR] principiem un prasībām.

(13a)

Īstenojot KLP stratēģiskos plānus, būtu jāievēro horizontālie principi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kā noteikts LES 5. pantā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāievēro arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) nevajadzētu atbalstīt darbības, kas rada jebkāda veida segregāciju, diskrimināciju vai atstumtību. Šo fondu mērķi būtu jāsasniedz, virzoties uz ilgtspējīgu attīstību un saskaņā ar mērķi, kas ietverts Orhūsas konvencijā un ko atbalsta Savienība, proti, saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, piemērojot principu “maksā piesārņotājs”.

(13b)

Īstenošanas modelis nedrīkstētu radīt situāciju, kurā pastāv 27 atšķirīgas nacionālās lauksaimniecības rīcībpolitikas, tādējādi apdraudot KLP kopības būtību un radot izkropļojumus. Zināma elastība dalībvalstīm būtu jādod stingrā kopējā regulējuma satvarā.

(15)

Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

(15)

Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, savstarpības klauzulu trūkums tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Nevienlīdzība pārtikas aprites ķēdē, kas galvenokārt kaitē primārajam sektoram kā vājākajam ķēdes posmam, negatīvi ietekmē arī ražotāju ienākumus.  Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savu saimniekošanas stratēģiju izstrādāšanu un par savu lauku saimniecību noturības uzlabošanu ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

(16)

Labākai vidrūpei un lielākiem klimata darbiem Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu.

(16)

Vides aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības un ģenētiskās daudzveidības atbalstīšanai un uzlabošanai lauksaimniecības sistēmā, kā arī rīcībai klimata jomā Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības , dārzkopības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu , vienlaikus atbilstīgi atspoguļojot arī lielāko slogu un prasības ražotājiem . Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu.

(16a)

Gādājot par lauku apvidu sociālekonomisko ilgtspēju, Komisijai būtu jāpārbauda, vai dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nodrošina saskaņotību starp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/41/ES  (1a) piemērošanu un ilgtermiņa pieeju attiecībā uz lauku attīstības fondu izmantošanu.

(16b)

Lauksaimniecība var būt svarīgs izaugsmes un nabadzības samazināšanas dzinējspēks, taču daudzās valstīs šī nozare darbojas nepilnīgi — daļēji tāpēc, ka sievietes, kuras lielā mērā veicina lauku ekonomiku, saskaras ar ierobežojumiem. Dalībvalstīm ir jāveic efektīvi pasākumi, lai atbalstītu sieviešu galveno lomu lauku apvidu attīstībā un saglabāšanā.

(17)

KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēja reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

(17)

KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga, veselīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu , augstu ražošanas kvalitāti un kvalitātes diferencēšanu , pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas ilgtspējīgas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības , piemēram, augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmas , un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

(17a)

Ar savu apņemšanos īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu un ņemot vērā secinājumus, ko ietver Lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un tehnoloģijas starptautiskais novērtējums attīstības jomā, kā arī ieteikumus, kurus sniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referente par tiesībām uz pārtiku, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpāriet uz ilgtspējīgu Eiropas pārtikas un lauksaimniecības sistēmu. Lai minēto pāreju īstenotu, uzmanība būtu jāvelta tam, ka laukos tiek veicināta dažādota, ilgtspējīga un noturīga saimniekošanas prakse, kas palīdz aizsargāt un vairot dabas resursus, nostiprināt ekosistēmas un kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt, tādēļ lopkopību pielāgojot ekoloģiskās veiktspējas raksturlielumiem, līdz minimumam samazinot atkarību no izejvielām, kas nav ilgtspējīgas, tostarp no fosilajiem energoresursiem, un pakāpeniski palielinot bioloģisko daudzveidību un uzlabojot augsnes kvalitāti.

(17b)

Lai arī “Viena veselība” rīcības plānā cīņai ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) norādīts, ka vakcinācija ir rentabla sabiedrības veselības intervence AMR apkarošanai, taču salīdzinājumā ar tradicionālajām antibiotikām relatīvi augstākās diagnosticēšanas, antimikrobiālo alternatīvu un vakcinācijas izmaksas ir šķērslis, kas traucē palielināt dzīvnieku vakcinācijas rādītāju.

(17c)

Lai ne vien sasniegtu vides jomā noteiktos KLP mērķus, bet arī apmierinātu sabiedrības pieprasījumu pēc nekaitīgākas pārtikas, būtu jāpanāk, ka vairāk tiek izmantoti mēslošanas līdzekļi, kuru sastāvā ir ļoti maz smago metālu.

(19a)

Lai nodrošinātu lauksaimnieku un viņu ģimeņu labklājību un paturot prātā, ka stress ir galvenais lauku saimniecībās notiekošo negadījumu cēlonis, dalībvalstis nodrošina lauksaimniecības politikas sociālo ilgtspēju, pēc iespējas samazinot regulatīvo un administratīvo slogu, ļaujot lauksaimniekiem īstenot veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru un garantējot lauksaimniecības dzīvotspēju Savienībā.

(21)

Turpinot darbu, kas iesākts ar iepriekšējo, līdz 2020. gadam īstenojamo savstarpējās atbilstības sistēmu, jaunā nosacījumu sistēma KLP pilnapmēra atbalsta saņemšanu saista ar šā atbalsta saņēmēju atbilstību vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības pamatstandartiem. Šajos pamatstandartos vienkāršotā veidā pārņemta virkne tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (SMR) un laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartu. Ar minētajiem pamatstandartiem būtu labāk jārisina vides un klimata jomas problemātika un labāk jāņem vērā KLP jaunā vidiskā struktūra, tādējādi paplašinot vidisko un klimatisko vērienu, kā Komisija to ir pieteikusi paziņojumos par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un par daudzgadu finanšu shēmu (MFF). Nosacījumu sistēmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka atbalsta saņēmēji labāk izprot nepieciešamību ievērot pamatstandartus. Vēl viens mērķis ir padarīt KLP vairāk atbilstošu tam, ko gaida sabiedrība, un tālab uzlabot šīs politikas saskaņotību ar vidiskajiem, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības konkrētajiem mērķiem. Nosacījumu sistēmai būtu organiski jāiekļaujas KLP vidiskajā struktūrā, kļūstot par pamatscenārija daļu virzībā uz tālejošākām vidiskajām un klimatiskajām saistībām, un šī sistēma būtu vispārēji jāpiemēro visā Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai attiecībā uz šādām prasībām neatbilstošiem lauksaimniekiem saskaņā ar [HzR regulu] tiktu piemērotas samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas.

(21)

Turpinot darbu, kas iesākts ar iepriekšējo, līdz 2020. gadam īstenojamo savstarpējās atbilstības sistēmu, jaunā nosacījumu sistēma KLP pilnapmēra atbalsta saņemšanu saista ar šā atbalsta saņēmēju atbilstību vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības pamatstandartiem, piemērojamiem darba un nodarbinātības nosacījumiem , dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības pamatstandartiem. Šajos pamatstandartos vienkāršotā veidā pārņemta virkne tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (SMR) un laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartu. Ar minētajiem pamatstandartiem būtu labāk jārisina vides un klimata jomas problemātika un labāk jāņem vērā KLP jaunā vidiskā struktūra, tādējādi paplašinot vidisko un klimatisko vērienu, kā Komisija to ir pieteikusi paziņojumos par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un par daudzgadu finanšu shēmu (MFF). Turklāt ir ļoti svarīgi, ka dalībvalstis īsteno attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba devēju piekļuve tiešajiem maksājumiem ir atkarīga no atbilstības piemērojamiem darba un nodarbinātības nosacījumiem un/vai darba devēja saistībām, kas izriet no visiem attiecīgajiem koplīgumiem un sociālajām un darba tiesībām valsts un Savienības līmenī, tostarp saistībā ar informētību par nodarbinātības nosacījumiem, atlīdzību, darba laiku, veselību un drošību, mājokli, dzimumu līdztiesību, darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, vienlīdzīgu attieksmi, darba ņēmēju norīkošanu, trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās nosacījumiem, pagaidu darba aģentūru darbu, sociālo aizsardzību un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu starp dalībvalstīm.

(22)

LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju , jo sevišķi barības vielu pārvaldības jomā . Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, zemes izmantojums, augsekas, lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Lai uzlabotu LLVS vidiskā un klimatiskā pienesuma vērtību , dalībvalstis turklāt var noteikt vēl citus nacionālos standartus , kas ir saistīti ar III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem. Lai lauku saimniecībās balstītu gan agronomisko, gan vidisko veikumu, LLVS satvarā tiks izveidoti barības vielu pārvaldības plāni; tālab izmantos īpaši šim nolūkam paredzētu elektronisku Lauku saimniecības ilgtspējas rīku, kuru dalībvalstis darīs pieejamu individuāliem lauksaimniekiem. Šim rīkam – iesākumā ar minimālajām barības vielu pārvaldības funkcijām – būtu jānodrošina lēmumu pieņemšanas atbalsts lauku saimniecībās. Ar plašas sadarbspējas un modularitātes palīdzību turklāt būtu jānodrošina iespēja pievienot rīkam vēl citas elektroniskas lauksaimnieciskās un e-pārvaldības lietotnes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimnieku starpā un visā Savienībā, Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi un ar datu glabāšanu un apstrādes pakalpojumiem.

(22)

LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, dažādu produktu agronomiskās īpatnības , atšķirības starp viengadīgiem stādījumiem, ilggadīgiem stādījumiem un citu specializētu produkciju , zemes izmantojums, augsekas, vietējā un tradicionālā lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Dalībvalstis turklāt var definēt līdzvērtīgas prakses vai sertifikācijas sistēmas, kuru ietekme uz klimatu un vidi ir labvēlīga un līdzīga vienas vai vairāku LLVS prakšu ietekmei vai pat lielāka.

(22a)

Lai visā Savienībā apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, visās dalībvalstīs ir būtiski svarīgi nodrošināt ar ražošanu nesaistītu teritoriju un iezīmju minimālo līmeni, izmantojot nosacījumu sistēmu un ekoshēmas. Tādēļ dalībvalstīm savos stratēģiskajos plānos būtu jācenšas vismaz 10 % teritorijas atvēlēt ainavas elementiem, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. To skaitā cita starpā vajadzētu iekļaut buferjoslas, zemi, ko izmanto augsekai, vai papuvi, ko neizmanto augsekai, dzīvžogus, neražojošus kokus, terasveida līdzenumus un dīķus, kas kopumā palīdz piesaistīt oglekli, novērst augsnes eroziju un noplicināšanu, veicina gaisa un ūdens filtrāciju un palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām.

(23)

Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību , ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (12) vai Padomes Direktīva 91/676/EEK (13). Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/2013 (14), nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK (16) attiecīgie noteikumi un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts.

(23)

Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību , ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (12) vai Padomes Direktīva 91/676/EEK (13). Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/2013 (14), nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (15) (Ūdens pamatdirektīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK (16) attiecīgie noteikumi un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts.

(24)

Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jāizveido ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju.

(24)

Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jānodrošina ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši augstas kvalitātes lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Visas ar konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas sistēmām saistītās Savienības iniciatīvas pēc iespējas būtu jābalsta uz dalībvalstu līmenī jau esošiem pakalpojumiem un sistēmām.

(26)

Savienības tiesību aktos būtu jāparedz, ka dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atsaistītos maksājumus. Šādām prasībām vajadzētu novērst pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošināt, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu īstenošanā, uz kuriem attiecas atsaistītie tiešie maksājumi. Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem īstenajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu Līgumā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, maksājuma summas būtu jādiferencē atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskajiem un/vai agronomiskajiem apstākļiem. Lai traucējoši neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstis var izvēlēties ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Šajā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences būtu jābūt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai turpinātu pakāpeniski attālināties no vēsturiskajām vērtībām , dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana.

(26)

Savienības tiesību aktos būtu jāparedz, ka dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atsaistītos maksājumus. Šādām prasībām vajadzētu novērst pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošināt, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu īstenošanā, uz kuriem attiecas atsaistītie tiešie maksājumi. Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem aktīvajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu Līgumā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, maksājuma summas būtu jādiferencē atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskajiem , vidiskajiem un/vai agronomiskajiem apstākļiem. Lai traucējoši neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstis var izvēlēties ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Šajā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences būtu jābūt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai pakāpeniski virzītos uz pilnīgas konverģences panākšanu 2026. gadā , dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana.

(26 a)

KLP ietvaros piešķirtais ienākumu atbalsts ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nodrošina daudzu mazo un ģimenes saimniecību stabilitāti un ilgtspēju visā Eiropā, un, lai gan no lauksaimniekiem sagaida vairāk, monetārie pabalsti nav mainījušies. Savienības budžetā kopējais KLP īpatsvars samazinās, savukārt tirgus krīzes nozarē un aktīvo lauksaimnieku skaita samazināšanās joprojām apdraud nozares izdzīvošanu. Ģimenes saimniecības modelis būtu jāaizsargā kā vispārējs KLP mērķis un jānostiprina dalībvalstu stratēģiskajos plānos, pienācīgu vietu atvēlot šā modeļa būtiskajai lomai lauku dzīves sociālās vides saglabāšanā un dzīves veida nodrošināšanā daudziem lauku iedzīvotājiem. Ģimenes saimniecības sekmē ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, dabas resursu saglabāšanu, diversificēšanas vajadzību apmierināšanu, kā arī nodrošina uzturdrošību. Lauksaimnieki, kas pirmie cietīs no milzīgā globalizācijas spiediena, būs tie, kuri turas pie mazas ģimenes saimniecības modeļa. Šāda situācija būtu nepārprotama neveiksme attiecībā uz KLP mērķu sasniegšanu un vājinātu argumentus par vajadzību turpināt KLP atbalstu nākotnē. Tādēļ KLP stratēģiskie plāni būtu jāīsteno atbilstīgi to konkrētajiem mērķiem, turpinot aizsargāt minēto lauksaimniecības modeli.

(28)

Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju visus pārējos tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu.

(28)

Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu. Tomēr, lai vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu, būtu jāļauj dalībvalstīm sākotnēji atsevišķus lauksaimniekus automātiski iekļaut vienkāršotajā shēmā, piedāvājot iespēju noteiktā termiņā no shēmas izstāties. Saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jādod iespēja dalībvalstīm izveidot nosacījumu izpildes pārbaužu ierobežotu sistēmu, ko piemēro tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuri piedalās vienkāršotajā shēmā.

(30a)

Daudzās dalībvalstīs attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pierādījusi, ka spēj nodrošināt sabiedriskos labumus, saglabāt ekosistēmu pakalpojumus un dabas resursus, samazināt ražošanas izmaksas, piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un jo īpaši sievietes, radīt darbvietas, eksperimentēt ar jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, apmierināt sabiedrības prasības un atdzīvināt lauku apvidus. Tomēr pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem joprojām apsteidz ražošanas pieaugumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to KLP stratēģiskie plāni ietver mērķus palielināt bioloģiski apsaimniekotas lauksaimniecības zemes īpatsvaru, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc bioloģiskiem produktiem un attīstītu visu bioloģiskās piegādes ķēdi. Dalībvalstīm būtu jāspēj finansēt pāreju uz bioloģisku saimniekošanu un šādas saimniekošanas saglabāšanu, īstenojot vai nu lauku attīstības pasākumus, vai izmantojot ekoshēmas, vai arī apvienojot abas minētās iespējas, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka piešķirtais budžets atbilst prognozētajam bioloģiskās ražošanas kāpumam.

(31)

KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē vai nu kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedriskā labuma radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgas lauksaimnieciskās prakses starpniecību , vai kā kompensācija par šādas prakses uzsākšanu. Abos gadījumos mērķim vajadzētu būt uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstis var izvēlēties veidot tādu lauksaimniecības prakšu ekoshēmas kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un ainavas iezīmju pārvaldība un bioloģiskā lauksaimniecība. Šādās shēmās var paredzēt arī sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā.

(31)

KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas izveidotu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniekošanas prakšu sarakstu, būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedrisko labumu radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecisko praksi , cenšoties uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstīm noteikta procentuālā daļa no saviem tiešajiem maksājumiem būtu jāparedz ekoshēmām. Dalībvalstis var izvēlēties veidot ekoshēmas , lai popularizētu videi labvēlīgus ražošanas modeļus, jo īpaši ekstensīvo lopkopību, kā arī veicinātu visu veidu lauksaimniecības prakses, kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un pastāvīgas ainavas iezīmju pārvaldība, un veidot vides sertifikācijas sistēmas, kā, piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība , integrētā ražošana vai saglabājoša lauksaimniecība . Šajās shēmās var paredzēt arī pasākumus, kas atšķiras no tiem, kuri attiecas uz lauku attīstības vidiskām un klimatiskām saistībām, vai tāda paša veida pasākumus, kas pielīdzināmi sistēmām ar sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā.

(33)

Būtu jānodrošina saistītā ienākumu atbalsta atbilstība Savienības starptautiskajām saistībām. Konkrēti tas attiecas uz prasībām, kas noteiktas VTT satvarā noslēgtajā Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Saprašanās memorandā  (17) par eļļas augiem, kāds tas ir piemērojams pēc ES atsevišķās eļļas augu bāzes platības izmaiņām sakarā ar ES sastāva izmaiņām. Tālab Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem šajā jomā.

(35)

Nozariskās intervences ir vajadzīgas, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar jauno īstenošanas modeli Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības par šādu nozarisko intervenču saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmajiem intervenču pamatveidiem būtu jāattiecas uz tādām nozarēm kā augļi un dārzeņi, vīns, biškopības produkti, olīveļļa un galda olīvas, apiņi un vēl nenoteikti citi produkti, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka nozarisku programmu izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

(35)

Nozariskās intervences ir vajadzīgas, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar jauno īstenošanas modeli Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības par šādu nozarisko intervenču saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmajiem intervenču pamatveidiem būtu jāattiecas uz tādām nozarēm kā augļi un dārzeņi, vīns, biškopības produkti, olīveļļa un galda olīvas, apiņi un citi 39. pantā noteiktie produkti, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka nozarisku programmu izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

(35a)

Ņemot vērā biškopības nozarei paredzētā finansējuma palielinājumu un atzīstot šīs nozares būtisko lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un pārtikas ražošanā, būtu jāpalielina arī Savienības līdzfinansējuma maksimālais apjoms un jāiekļauj jauni atbalsttiesīgi pasākumi, kuru mērķis ir šīs nozares attīstīšana.

(37)

Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu.

(37)

Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem , lauksaimnieku grupām un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām , augstas dabas vērtības teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu , kolektīvu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu.

(37a)

Lai nodrošinātu Savienības ekosistēmu izturētspēju un veicinātu bioloģisko daudzveidību, dalībvalstīm vajadzētu ļaut piešķirt maksājumus ilgtspējīgai agrovides praksei, klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, kā arī ģenētisko resursu aizsardzībai un uzlabošanai, jo īpaši ar tradicionālām audzēšanas metodēm.

(38)

Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, agroekoloģiju, saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

(38)

Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par pāreju uz bioloģiskās saimniekošanas platību un, iespējams, par tās uzturēšanu ; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, augstas dabas vērtības lauksaimniecību, agroekoloģiju un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; tradicionālo lauksaimniecisko ainavu aizsardzība, dzīvnieku labturība un dzīvnieku veselība ; ģenētisko resursu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas un stiprināt biškopības nozarei raksturīgos agrovides pasākumus, kuri jau ir ieviesti atsevišķos Savienības reģionos, kā arī izstrādāt papildu pasākumus . Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas, finansiālos stimulus un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina finansiāli stimuli saņēmējiem, un uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

(39)

Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no regulas par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam ( “LULUCF regula” ) un kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencē par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

(39)

Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina agromežsaimniecības sistēmu plašāka izmantošana un Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas ( ES ) 2018/841  (1a) un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencēs par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, ar ko nodrošina efektīvu oglekļa piesaisti no gaisa, vienlaikus uzlabojot bioloģisko daudzveidību, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi , novēršot ugunsgrēkus un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

(40)

Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabiski vai citi platībatkarīgi ierobežojumi. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabiski ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada Lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

(40)

Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi , ietverot kalnu apvidus un salu reģionus . Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabas ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 (noteikts ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK)  (1a) un Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem , vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastīgumu stratēģiskajos plānos, lai sekmētu papildināmību starp dažādām intervencēm . Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

(41)

Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju — kā ienesīgu, tā neienesīgu — atbalstīšana lauku saimniecībās un ārpus tām . Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

(41)

Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju — kā ienesīgu, tā neienesīgu — atbalstīšana nolūkā stiprināt lauku saimniecību izturētspēju . Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

(42)

Ir jānovērš ieguldījumu nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem attiecībā uz prioritārām grupām, proti, gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, jo tiem ir augstāks riska profils, un tāpēc būtu jāveicina InvestEU garantiju, kā arī dotāciju un finanšu instrumentu apvienojuma izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais saņēmēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgas mērķvērtības , saņēmēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi.

(42)

Ir jānovērš ieguldījumu nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem attiecībā uz prioritārām grupām, proti, gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, jo tiem ir augstāks riska profils, un tāpēc būtu jāveicina dotāciju un finanšu instrumentu kombinēta izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais saņēmēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgi mērķrādītāji , saņēmēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi.

(43)

Gados jaunie lauksaimnieki un nozares jaunpienācēji joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu saimniecisko darbību (gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju) vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības un riska pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu un jaunās saimniecības. Saskaņā ar šo jautājumu saistīto konkrēto mērķi dalībvalstīm būtu jāparedz stratēģiska pieeja un jānosaka skaidrs un saskaņots intervenču kopums attiecībā uz paaudžu maiņu. Tālab dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt preferenciālus nosacījumus par finanšu instrumentiem, kas domāti gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, un šim nolūkam būtu jānodala summa, kas atbilst vismaz 2 % ikgadējo tiešo maksājumu finansējuma. Maksimālo atbalstu par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāparedz palielināt līdz pat 100 000  EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā šādu atbalstu.

(43)

Gados jaunie lauksaimnieki un iesācēji lauksaimnieki joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu saimniecisko darbību (gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju) vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības , riska novēršanas un pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu un jaunās saimniecības. Saskaņā ar šo jautājumu saistīto konkrēto mērķi dalībvalstīm būtu jāparedz stratēģiska pieeja un jānosaka skaidrs un saskaņots intervenču kopums attiecībā uz paaudžu maiņu. Tālab dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt preferenciālus nosacījumus par finanšu instrumentiem, kas domāti gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, un šim nolūkam būtu jānodala summa, kas pirmajā pīlārā atbilst vismaz 2 % no ikgadējo tiešo maksājumu finansējuma. Maksimālo atbalstu par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāparedz palielināt līdz pat 100 000  EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā ar šādu atbalstu.

(44)

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi, kurus finansētu ELFLA. Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem.

(44)

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi, kurus finansētu ELFLA. Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem. Lai riska pārvaldības instrumentus pielāgotu lauksaimniekiem risināmajām problēmām, ietverot klimata pārmaiņas, KLP instrumentu klāstā būtu jāietver kompensācijas lauksaimniekiem par izmaksām un zaudējumiem, kas radušies saistībā ar dzīvnieku slimību un augu kaitīgo organismu apkarošanas pasākumiem, vai par zaudējumiem, kas bioloģiskajiem lauksaimniekiem radušies no viņiem neatkarīga ārējā piesārņojuma dēļ. Tomēr būtu jānodrošina ELFLA finansēto intervenču saderība ar nacionālajām riska pārvaldības sistēmām.

(45)

Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana; kolektīvi vidiskie un klimata darbi ; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni: tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus.

(45)

Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana , sertifikācijas izmaksas, kvalitātes shēmu veicināšana un uzturēšana ; kolektīva vides un klimata rīcība ; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni, tostarp agromežsaimniecības sistēma; tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība; un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju , tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012  (1a) atzīto ražotāju grupu, dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus. Kā veids, kas veicina paaudžu nomaiņu, būtu jāapsver īpaša atbalsta sniegšana lauksaimniekiem, kuri vēlas pārtraukt lauksaimniecisku darbību pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un plāno savu saimniecību nodot kādam jaunākam lauksaimniekam, ar ko jau notiek sadarbība.

(47)

No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un nozariskās intervences, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences, kas aprakstītas šajā regulā. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2021 . gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(47)

No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un nozariskās intervences, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences, kas aprakstītas šajā regulā. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2022 . gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(48)

Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu.

(48)

No ELGF nebūtu jāatbalsta darbības, kas var kaitēt videi vai kas nav saderīgas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas lauksaimniecības pārvaldības principiem. Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu.

(49)

Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vienota iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām , būtu jānosaka piemērota ELFLA iemaksu likme mazāk attīstītajiem reģioniem , LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām .

(49)

Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vispārēja iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada LESD 349. pantā minēto tālāko reģionu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 229/2013  (1a) 1. panta 2. punktā minēto Egejas jūras nelielo salu attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām, šiem reģioniem būtu jānosaka augstāka ELFLA iemaksu likme .

(49a)

ELFLA atbalsta saņemšanai būtu jānosaka objektīvi kritēriji reģionu un teritoriju iedalīšanai kategorijās Savienības līmenī. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības līmenī vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003  (1a) . Jaunākās klasifikācijas un dati būtu jāizmanto, lai nodrošinātu pietiekamu atbalstu, jo īpaši atsevišķu reģionu atpalicības novēršanai un reģionu atšķirību mazināšanai dalībvalstu iekšienē.

(50)

No ELFLA nebūtu jāatbalsta videi potenciāli kaitīgas investīcijas. Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā , kas nav saistītas ar laba attiecīgo ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu, un investīcijas apmežošanā , kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem .

(50)

No ELFLA prioritāri būtu jāatbalsta investīcijas, kas rada gan ekonomiskus ieguvumus, gan ieguvumus videi, savukārt nebūtu jāatbalsta videi kaitīgas investīcijas vai investīcijas, kas varētu kaitēt videi vai kas neatbilst klimatiskiem, vidiskiem, dzīvnieku labturības un bioloģiskās daudzveidības mērķiem. Būtu jāuzsver investīcijas , kas rada gan ekonomiskus, gan vidiskus ieguvumus . Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki konkretizēti izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apmežošanā , kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem. Turklāt no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba attiecīgā ūdensobjekta vai ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visās apmežošanas vai meža atjaunošanas darbībās aktīva loma ir iestādēm saistībā ar ekoloģiju un meža ugunsgrēku pārvaldību un ka tiek stiprināta nesaistošu preventīvu pasākumu un zemes izmantošanas pārvaldības loma.

(51a)

Lai Savienība kļūtu neatkarīga no proteīnaugu importa, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK  (1a) (Atjaunojamo energoresursu direktīva) KLP mērķis ir veicināt tādu biodegvielu izmantošanu, kas iegūtas no proteīnaugu eļļas blakusproduktiem.

(51b)

ELGF un ELFLA nebūtu jāsniedz atbalsts lauksaimniekiem, kuru darbība ietver buļļu audzēšanu vēršu cīņām. Piešķirot šādu finansējumu, nepārprotami tiek pārkāpta Eiropas Konvencija par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.

(52)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šī programma palīdzēs klimata darbus integrēt Savienības rīcībpolitikās un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka 25  % no ES budžeta izdevumiem jākļūst par tādiem, kas atbalsta klimatisko mērķu sasniegšanu. Sagaidāms, ka ar KLP saistītās rīcības ietekme uz klimatiskajiem mērķiem izpaudīsies 40 % no KLP kopējā finansējuma . Attiecīgā rīcība tiks formulēta programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā un pārvērtēta attiecīgo izvērtējuma un izskatīšanas procesu gaitā .

(52)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs klimatrīcību integrēt Savienības rīcībpolitikās un no tām pakāpeniski izskaust videi kaitīgas subsīdijas, kā arī sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka vismaz 30  % no ES budžeta izdevumiem jākļūst par tādiem, kas atbalsta klimatisko mērķu sasniegšanu. No kopējā KLP finansējuma, kas piešķirts KLP darbībām, vismaz 40 % būtu jānovirza klimata mērķiem . Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un atkārtoti izvērtētas attiecīgo novērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā .

(54)

Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu iepriekšminētos vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie ES mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, veikuma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos.

(54)

Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu iepriekšminētos vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie Savienības mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, veikuma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos.

(55)

Lai šie KLP stratēģiskie plāni būtu patiesi stratēģiski un lai veicinātu to sasaisti ar citām Savienības rīcībpolitikām un konkrēti ar valsts ilgtermiņa mērķrādītājiem, kas jau ir noteikti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem vai uz starptautiskiem nolīgumiem klimata pārmaiņu, meža, bioloģiskās daudzveidības un ūdens resursu jomā, ir lietderīgi, lai katrai dalībvalstij būtu viens vienots KLP stratēģiskais plāns.

(55)

Lai šie KLP stratēģiskie plāni būtu patiesi stratēģiski un lai veicinātu to sasaisti ar citām Savienības rīcībpolitikām un konkrēti ar valsts ilgtermiņa mērķrādītājiem, kas jau ir noteikti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem vai uz starptautiskiem nolīgumiem klimata pārmaiņu, meža, bioloģiskās daudzveidības un ūdens resursu jomā, ir lietderīgi, lai katrai dalībvalstij būtu viens vienots KLP stratēģiskais plāns. Pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu administratīvo struktūru, attiecīgā gadījumā stratēģiskajā plānā būtu jāietver reģionalizētas intervences lauku attīstībai.

(55a)

Ir būtiski, lai KLP stratēģiskajiem plāniem būtu skaidrs, vienkāršs un nepārprotams satvars, kas ļautu izvairīties no politikas pārmērīgas reglamentēšanas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

(55b)

Jaunajam īstenošanas modelim nebūtu jārada šaubas par vienotā tirgus integritāti vai KLP vēsturiski raksturīgo Eiropas mērogu, un KLP arī turpmāk vajadzētu būt īsteni kopīgai politikai, nodrošinot Savienības mēroga pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

(55c)

LESD 208. pants paredz, ka Savienība un dalībvalstis nodrošina, ka visās KLP intervencēs tiek ņemti vērā attīstības sadarbības mērķi, kā arī tiek ievērotas tiesības uz pārtiku un tiesības uz attīstību. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, lai KLP stratēģiskie plāni pēc iespējas vairāk palīdz savlaikus sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus, kā arī īstenot Eiropas zaļā kursa mērķus, Savienības vides un klimata apņemšanos un piemērojamos tiesību aktus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, balstoties uz stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju.

(56)

KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem.

(56)

KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji , kuriem jābūt reālistiskiem, un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas nodrošina noteiktību galasaņēmējiem un vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem. Lai dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences būtu atbilstīgas un dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu KLP mērķu sasniegšanā, vienlaikus nodrošinot politikas vienotību, KLP stratēģisko plānu pamatā jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem. Izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, jānodrošina lauksaimnieku un lauksaimnieku organizāciju iesaiste.

(57)

Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences ir pienācīgas un dod iespējami lielāku ieguldījumu KLP mērķu īstenošanā, KLP stratēģisko plānu pamatā ir jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem .

(57)

Svarīgi ir arī tas, lai KLP stratēģiskajos plānos pienācīgi atspoguļotu dalībvalstu apstākļu, struktūru (gan iekšēju, gan ārēju) un tirgus stāvokļa pārmaiņas un lai plānus laika gaitā attiecīgi varētu pielāgot, ietverot konkrētās pārmaiņas.

(58)

Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu, gan nozariskās, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem būtu jābūt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama ikgadēja uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem.

(58)

Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu, gan nozariskās, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem būtu jābūt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem.

(58a)

Tagadējā zināšanu bāze šīs Regulas 6. pantā minēto konkrēto mērķu uzraudzības vajadzībām atšķiras gan pieejamās informācijas daudzuma, gan kvalitātes ziņā. Saistībā ar dažiem konkrētiem mērķiem, jo īpaši bioloģiskās daudzveidības uzraudzību, zināšanu bāze pašlaik ir vāja vai nepietiekami pielāgota, lai varētu definēt stingrus ietekmes rādītājus, piemēram, par apputeksnētājiem un kultūraugu bioloģisko daudzveidību. Attiecīgi 6. pantā un I pielikumā Savienībai kopumā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un rādītājiem būtu jāpamatojas uz kopīgu vai salīdzināmu zināšanu bāzi un metodiku visās dalībvalstīs. Komisijai būtu jānosaka jomas, kurās ir nepilnīgas zināšanas vai kurās zināšanu bāze nav pietiekami pielāgota KLP ietekmes uzraudzībai. Komisijai būtu jāizmanto Savienības budžets, lai sniegtu vienotu risinājumu, kā novērst zināšanu trūkuma radītos un uzraudzības šķēršļus saistībā ar visiem 6. pantā minētajiem konkrētajiem mērķiem un rādītājiem. Tai būtu jāsagatavo ziņojums par šo jautājumu un jāpublisko tā konstatējumi.

(59)

Stratēģijā būtu arī jāizceļ KLP instrumentu un citu Savienības rīcībpolitiku savstarpējā papildināmība. Konkrēti katrā KLP stratēģiskajā plānā vajadzības gadījumā būtu jāuzņem vides un klimata jomas tiesību akti, bet no tiem izrietošie valstu plāni būtu jāapraksta nodaļā par pašreizējā stāvokļa analīzi (SVID analīzē). Ir lietderīgi uzskaitīt likumdošanas instrumentus, uz kuriem KLP stratēģiskajā plānā ir konkrēti jāatsaucas.

(59)

Stratēģijā būtu arī jāizceļ KLP instrumentu un citu Savienības rīcībpolitiku , tostarp kohēzijas, savstarpējā papildināmība. Konkrēti katrā KLP stratēģiskajā plānā būtu jāņem vērā vides un klimata jomas tiesību akti un saistības, ko Savienības uzņēmusies politikas saskaņotības attīstībai ietvaros , bet no attiecīgajiem tiesību aktiem izrietošie valstu plāni būtu jāapraksta nodaļā par pašreizējā stāvokļa analīzi (SVID analīzē). Ir lietderīgi uzskaitīt likumdošanas instrumentus, uz kuriem KLP stratēģiskajā plānā ir konkrēti jāatsaucas.

(59a)

Tā kā ienākumu atbalsta shēmai ir liela nozīme lauku saimniecību ekonomiskās dzīvotspējas garantēšanā, ir lietderīgi ņemt vērā sociālo ietekmi, kāda KLP ir attiecībā uz darbvietu nodrošināšanu lauku apvidos. Tādēļ dalībvalstīm, izstrādājot stratēģiskos plānus, būtu jāņem vērā arī attiecīgā uzņēmuma ietekme uz nodarbinātību konkrētajā apvidū. Izstrādājot un īstenojot attiecīgos politikas instrumentus, par prioritāriem būtu jānosaka pasākumi un darbības, kas rada lielākas darba iespējas.

(60)

Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģiskā plāna īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai.

(60)

Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģiskā plāna izstrāde un īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz lauku attīstības intervences programmām saskaņā ar valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai.

(68a)

Ūdens ir būtisks ražošanas faktors lauksaimniecībā. Tāpēc ūdens resursu apsaimniekošana ir ļoti svarīgs jautājums, un ir vajadzīgi labāki ūdens resursu apsaimniekošanas veidi. Turklāt klimata pārmaiņām būs liela ietekme uz ūdens resursiem, un sagaidāmi gan biežāki un intensīvāki sausuma periodi, gan arī ilgstoši nokrišņu periodi. Konstruktīvs risinājums ir ūdens uzkrāšana rudenī un ziemā. Turklāt ūdensobjekti palīdz radīt bagātīgai bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu vidi. Tie arī palīdz saglabāt dzīvību augsnēs un uztur pietiekamu plūsmu ūdenstecēs, tādējādi veicinot dzīvību ūdenī.

(69)

Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tās pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajai iestādei būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula].

(69)

Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas vadošās iestādes. To pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajām iestādēm būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula].

(70)

Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu KLP īstenošanā Komisijai palīdz komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Lai vienkāršotu sistēmu un racionalizētu stāvokli dalībvalstīm, šīs regulas īstenošanas nolūkiem izveido tikai vienu – Uzraudzības komiteju, kurā tiek apvienotas uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda laiku izveidotās Lauku attīstības komiteja un Tiešo maksājumu komiteja. Tādējādi pienākumu palīdzēt dalībvalstīm ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu savstarpēji dala attiecīgā vadošā iestāde un minētā Uzraudzības komiteja. Saskaņā ar šo regulu Komisijas palīgu vidū būtu jābūt arī Kopējās lauksaimniecības politikas komitejai.

(70)

Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu KLP īstenošanā Komisijai palīdz komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Lai vienkāršotu sistēmu un racionalizētu stāvokli dalībvalstīm, šīs regulas īstenošanas nolūkiem izveido tikai vienu – Uzraudzības komiteju, kurā tiek apvienotas uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda laiku izveidotās Lauku attīstības komiteja un Tiešo maksājumu komiteja. Tādējādi pienākumu palīdzēt dalībvalstīm ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu savstarpēji dala attiecīgā vadošā iestāde un minētā Uzraudzības komiteja. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas uzraudzības komitejas. Saskaņā ar šo regulu Komisijas palīgu vidū būtu jābūt arī Kopējās lauksaimniecības politikas komitejai.

(71)

Ar ELFLA tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes būtu jāatbalsta rīcība, kas saistīta ar [HzR 7. pantā] minēto uzdevumu izpildi. Tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes var sniegt arī tālab, lai izpildītu uzdevumus, kas vajadzīgi pārvaldības efektivitātes nodrošināšanai un atbalsta īstenošanai saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Tehniskās palīdzības palielināšana pēc dalībvalsts ierosmes ir pieejama vienīgi attiecībā uz Maltu.

(71)

Ar ELFLA tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes būtu jāatbalsta rīcība, kas saistīta ar [HzR 7. pantā] minēto uzdevumu izpildi. Tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes var sniegt arī tālab, lai izpildītu uzdevumus, kas vajadzīgi pārvaldības efektivitātes nodrošināšanai un atbalsta īstenošanai saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Tehniskās palīdzības palielināšana pēc dalībvalsts ierosmes ir pieejama vienīgi attiecībā uz Luksemburgu un Maltu.

(74)

Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt ikgadēju un daudzgadēju novērtējumu , kura pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītie rezultātu un izlaides rādītāji var aptvert intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(74)

Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt novērtējumus , kuru pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem , piemēram, ūdens kvalitāti un daudzumu, saistītajiem rezultātu un izlaides rādītājiem būtu jāaptver intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(75)

Veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un katru gadu jāziņo Komisijai par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā plānošanas periodā.

(75)

Veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un jāziņo par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā plānošanas periodā.

(76)

Būtu jāievieš mehānismi, kas ļautu aizsargāt Savienības finansiālās intereses gadījumā, ja KLP stratēģisko plānu īstenošana ievērojami attālinātos no noteiktajiem mērķrādītājiem. Ievērojama un nepamatota negatīva veikuma gadījumā dalībvalstīm var būt jāiesniedz rīcības plāni. Tas varētu izraisīt maksājumu atlikšanu un pat Savienības līdzekļu piešķīruma samazināšanu, ja plānotos rezultātus sasniegt neizdotos. Lai veicinātu labu vidisko un klimatisko veikumu, kā daļa no stimulēšanas mehānisma turklāt tiek iedibināta vispārīga veikuma prēmija.

(76)

Būtu jāievieš mehānismi, kas ļautu aizsargāt Savienības finansiālās intereses gadījumā, ja KLP stratēģisko plānu īstenošana ievērojami attālinātos no noteiktajiem mērķrādītājiem. Ievērojama un nepamatota negatīva veikuma gadījumā dalībvalstīm var būt jāiesniedz rīcības plāni. Tas varētu izraisīt maksājumu atlikšanu un pat Savienības līdzekļu piešķīruma samazināšanu, ja plānotos rezultātus sasniegt neizdotos.

(78a)

Izvērtējums, kas aprakstīts 106. pantā, būtu jāveic, par pamatu ņemot stratēģijas “No lauka līdz galdam” kvantitatīvos mērķus un biodaudzveidības stratēģiju.

(80a)

Ar trešām valstīm parakstītos tirdzniecības nolīgumos saistībā ar lauksaimniecības nozari būtu jāiekļauj mehānismi un drošības klauzulas, lai Savienības un ārpussavienības valstu lauksaimniekiem garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un aizsargātu patērētājus.

(81)

Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, jāagregē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45 / 2001  (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67920  (20). Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību.

(81)

Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, jāagregē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018 / 1725  (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (20). Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību.

(83)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām un noteikumus par deklarāciju saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām; sīkākus noteikumus par ekoshēmām; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem.

(83)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām , izstrādā kritērijus līdzvērtīgu pasākumu noteikšanai un atbilstīgas prasības, kas piemērojamas valstu vai reģionālām sertifikācijas shēmām ; izveido katalogu ar lauksaimniecības prakšu piemēriem, kas ir labvēlīgi klimatam, videi un dzīvnieku labturībai; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem.

(84)

Lai nozariskās intervences palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijus un noteikumus, ko piemēro situācijās, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija šiem kritērijiem neatbilst, un ražotāju pienākumus; noteikumus, ar kuriem nodrošina nozarisko intervenču pareizu darbību, noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanu, par atsauces laikposmiem un to, kā aprēķināma tirgū laistās produkcijas vērtība, un noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz izņemšanu no tirgus; noteikumus, ar kuriem nosaka izdevumu maksimālo apjomu attiecībā uz vīnadārzu atkārtoto apstādīšanu; noteikumus, ar kuriem saskaņā ražotājiem jāizņem no tirgus vīndarības blakusprodukti, noteikumus par izņēmumiem no minētā pienākuma, kurus nosaka, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertificēšanos. Konkrētāk, lai nodrošinātu Savienības fondu izmantojuma efektivitāti un lietderīgumu biškopības nozariskajās intervencēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka papildu prasības par paziņošanas pienākumu un par minimālajām Savienības iemaksām attiecībā uz izdevumiem, ar kuriem šā veida intervences īsteno.

(84)

Lai nozariskās intervences palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijus un noteikumus, ko piemēro situācijās, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija šiem kritērijiem neatbilst, un ražotāju pienākumus; noteikumus, ar kuriem nodrošina nozarisko intervenču pareizu darbību, noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanu, par atsauces laikposmiem un to, kā aprēķināma tirgū laistās produkcijas vērtība, un noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz izņemšanu no tirgus; noteikumus, ar kuriem nosaka izdevumu maksimālo apjomu attiecībā uz vīnadārzu atkārtoto apstādīšanu; noteikumus, saskaņā ar kuriem ražotājiem jāizņem no tirgus vīndarības blakusprodukti, noteikumus par izņēmumiem no minētā pienākuma, kurus nosaka, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertificēšanos , kā arī noteikumus saistībā ar veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pagaidu atkāpšanos no noteikumu izpildes ļoti nelabvēlīgos apstākļos, tādos kā katastrofāli notikumi vai epidēmijas. Komisija būtu arī jāpilnvaro noteikt prakses, kas būtu līdzvērtīgas lauksaimniecības un vides praksēm un valsts vai reģionālām vides sertifikācijas shēmām . Konkrētāk, lai nodrošinātu Savienības fondu izmantojuma efektivitāti un lietderīgumu biškopības nozariskajās intervencēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka papildu prasības par paziņošanas pienākumu un par minimālajām Savienības iemaksām attiecībā uz izdevumiem, ar kuriem šā veida intervences īsteno. Lai izstrādātu KLP stratēģiskos plānus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus nolūkā izstrādāt rīcības kodeksu attiecībā uz partnerības veidošanu starp dalībvalsti un kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī citiem partneriem.

(85)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz pārvaldības saistībām, investīcijām un sadarbību .

(85)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz to, lai noteiktiem intervenču veidiem papildinātu atbalsta minimālās un maksimālās summas .

(86)

Lai būtu iespējams grozīt dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dalībvalstu piešķīrumiem par tiešo maksājumu intervencēm un noteikumus par KLP stratēģiskā plāna saturu .

(86)

Lai būtu iespējams grozīt dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dalībvalstu piešķīrumiem par tiešo maksājumu intervencēm.

(87)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kādi ir KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamo elementu pasniegšanas noteikumi ; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi ; kādi ir veikuma, uzraudzības un izvērtējuma noteikumi; kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs ; kādi ir noteikumi par informāciju, kas dalībvalstīm jānosūta, lai Komisija varētu izdarīt veikuma novērtējumu, un noteikumi par datu vajadzībām un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem, un kādā kārtībā nodrošināma konsekventa pieeja, kas ļauj lemt par veikuma prēmiju piešķiršanu dalībvalstīm . Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (22).

(87)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kāda ir KLP stratēģisko plānu standartizētā forma ; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi un kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (22).

(92a)

Savienības salu reģioni lauksaimnieciskajās darbībās un lauku apvidu attīstīšanā saskaras ar īpašām grūtībām. Būtu jāveic KLP ietekmes novērtējums šajos reģionos un jāapsver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 229/2013 minēto pasākumu paplašināšana, tos attiecinot uz visiem Savienības salu reģioniem.

(93)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepārtrauktību, īpašos noteikumus, kurus Horvātijai piemēro saskaņā ar tiešo maksājumu un valsts tiešo papildmaksājumu pakāpeniskās ieviešanas mehānismu, būtu jāturpina piemērot līdz 2021 .  gada 1 .  janvārim ,

(93)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepārtrauktību, īpašos noteikumus, kurus Horvātijai piemēro saskaņā ar tiešo maksājumu un valsts tiešo papildmaksājumu pakāpeniskās ieviešanas mehānismu, būtu jāturpina piemērot . Horvātijai saskaņā ar Pievienošanās līgumu būs tiesības saņemt līdzekļus 2022 .  gadā, tostarp papildfinansējumu, lai izveidotu valsts rezervi atmīnētās zemes apstrādei Horvātijā, un šīs tiesības būtu jāiekļauj valsts finansējuma 2022 .  gadam aprēķinā.

b)

intervences veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas minēto mērķu sasniegšanai, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību;

b)

intervences veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas minēto mērķu sasniegšanai, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību;

c)

KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām nosaka mērķrādītājus un intervences un iedala finanšu resursus;

c)

KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, sadarbībā ar to reģioniem un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām , kā arī saskaņā ar iekšējo tirgu nosaka mērķrādītājus un intervences un iedala finanšu resursus;

a)

“lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā definēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 52. pantā saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. un 355. pantu, un kura veic dalībvalstu definētu lauksaimniecisku darbību;

a)

“lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā definēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 52. pantā saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. un 355. pantu, un kura veic dalībvalstu definētu lauksaimniecisku darbību atbilstīgi labai lauksaimniecības praksei ;

ba)

“sabiedriskie labumi” ir preces vai pakalpojumi, par kuriem negūst ieņēmumus no tirgus un kuri nodrošina vidiskus un sabiedriskus rezultātus, kas pārsniedz tos, kuri paredzēti vides, klimata un dzīvnieku labturības tiesību aktos;

bb)

“Eiropas sabiedriskie labumi” ir sabiedriskas preces vai pakalpojumi, kuru efektīva nodrošināšana iespējama tikai Savienības līmenī ar intervences pasākumiem, lai panāktu koordināciju starp dalībvalstīm un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības lauksaimniecības tirgū. Eiropas sabiedriskie labumi jo īpaši ietver ūdens resursu saglabāšanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, augsnes auglības aizsardzību, apputeksnētāju aizsardzību un dzīvnieku labturību;

e)

“kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku apdrošināšanos un kompensāciju izmaksāšanu , ja iesaistītie lauksaimnieki cieš ekonomiskus zaudējumus ;

e)

“kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku nodrošināšanos pret riskiem un kompensāciju saņemšanu gadījumā , ja ciesti ekonomiski zaudējumi vai samazinājušies ienākumi ;

i)

projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīta attiecīgo programmu satvarā;

i)

projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīta attiecīgā stratēģiskā plāna satvarā;

ii)

(finanšu instrumentu kontekstā) programmieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējam;

ii)

(finanšu instrumentu kontekstā) stratēģiskā plāna ieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējam;

i)

publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, vai fiziska persona, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai par darbību sākšanu un īstenošanu;

i)

publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, fiziska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai par darbību sākšanu un īstenošanu;

ii)

(valsts atbalsta shēmu kontekstā) atbalstu saņemošā struktūra ;

ii)

(valsts atbalsta shēmu kontekstā) atbalstu saņemošais subjekts ;

i)

“mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas zināma laikposma beigās jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem;

i)

“mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas KLP stratēģiskā plāna laikposma beigās jāsasniedz saistībā ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem;

j)

“starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri, kas zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rādītājiem.

j)

“starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri, kas zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī dalībvalstij jāsasniedz , lai panāktu savlaicīgu progresu saistībā ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultatīviem rādītājiem.

a)

“lauksaimniecisku darbību” definē tā, lai iekļautu gan LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu un arī kokvilnas un īscirtmeta atvasāja audzēšanu, gan lauksaimniecības platības uzturēšanu stāvoklī, kas ir piemērots noganīšanai vai kultūru audzēšanai bez īpašām sagatavošanas darbībām papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai;

a)

“lauksaimniecisku darbību” definē tā, lai iekļautu gan LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu un arī kokvilnas un īscirtmeta atvasāja audzēšanu , un kultūru audzēšanu mitrājos , gan lauksaimniecības platības uzturēšanu stāvoklī, kas ir piemērots noganīšanai vai kultūru audzēšanai bez īpašām sagatavošanas darbībām papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai , ietverot agromežsaimniecību ;

b)

“lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus un ilggadīgos zālājus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi” un “ilggadīgie zālāji” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

b)

“lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus, ilggadīgos zālājus un agromežsaimniecības sistēmas. Ainavas iezīmes iekļauj kā lauksaimniecības platības komponentus . Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi”, “ilggadīgie zālāji” un “agromežsaimniecības sistēmas” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

i)

“aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 (28) 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (29) 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

i)

“aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un var ietvert kultūru kombinēšanu ar kokiem un/vai krūmiem, lai veidotu meža aramzemes agromežsaimniecības sistēmu, un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 (28) 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (29) 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

ii)

“ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta atvasāji;

ii)

“ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un (ja dalībvalsts tā nolemj) stādi, ko audzē ar plēvi izklātos konteineros, un īscirtmeta atvasāji;

iii)

“ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kura piecus gadus vai ilgāk vairs nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā un kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot). Tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt vai izmantot dzīvnieku barības ieguvei ;

iii)

“ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kura piecus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā, un, ja dalībvalstis tā nolemj, — kura piecus gadus vai ilgāk nav aparta; tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt , un, ja dalībvalstis tā nolemj, tādas citas sugas kā krūmi un/vai koki, kas ražo lopbarību, ar noteikumu, ka pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi. Ja dalībvalstis tā nolemj, augsekas sistēmā var iekļaut arī zaļbarības augu maiņu, ja jaunajā sējumā, salīdzinot ar iepriekšējo sējumu, ir citi augu maisījumi. Dalībvalstis var arī nolemt, ka par ilggadīgiem zālājiem ir uzskatāma:

iiia)

“agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantošanas sistēmas, kurās kokus audzē tajā pašā zemē, kurā piekopj lauksaimniecisku praksi;

iiib)

“pagaidu zālāji” ir zāle vai zālaugu sugas, ko audzē aramzemē (t. i., augsekas sistēmā) mazāk nekā piecus gadus pēc kārtas vai ilgāk par pieciem gadiem, ja notiek aršana un atkārtota sēja ;

c)

tiešo maksājumu intervenču vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” definē tā, lai ietvertu visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības:

c)

tiešo maksājumu intervenču vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” definē tā, lai ietvertu visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības , tostarp mobilas vai stacionāras pagaidu tehniskās iekārtas, jo īpaši iekšējās saimniecību brauktuves un dzirdinātavas, kā arī skābbarības ruļļu glabātuves un apūdeņotas platības, kas tiek izmantotas kultūru audzēšanai mitrājos, proti, platības:

i)

kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, ir izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai — ja platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām — ir izmantotas pārsvarā lauksaimnieciskām darbībām, un kas ir lauksaimnieka rīcībā. Ja ir pienācīgi pamatoti vidiski iemesli, atbalsttiesīgie hektāri var ietvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai reizi divos gados;

i)

kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, ir izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai — ja platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām — ir izmantotas pārsvarā lauksaimnieciskām darbībām, un kas ir lauksaimnieka rīcībā. Ja ir pienācīgi pamatoti vidiski un ar bioloģisko daudzveidību un klimatu saistīti iemesli, atbalsttiesīgie hektāri var ietvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai reizi trijos gados;

ia)

kas, ja dalībvalstis tā nolemj, var ietvert ainavas iezīmes un elementus, tostarp tādus biotopus kā koki, krūmi, lauka atvasāji un mitrāji, ja vien tie neaizņem vairāk par vienu trešdaļu no katra lauksaimniecības zemes gabala platības, kā tā definēta Regulas ES …/… [Horizontālās regulas] 63. panta 4. punktā;

ii)

par kurām bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļu vai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienoto platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļā, un kuras:

ii)

jebkura no saimniecībā esošām lauksaimniecības platībām, par kurām bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļu vai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienoto platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļā, un kuras:

d)

“īstenu lauksaimnieku” definē tā, lai atbalstu nepiešķirt u personām, kuru lauksaimnieciskā darbība ir maznozīmīga daļa no šo personu vispārējās saimnieciskās darbības vai kuru galvenā darījumdarbība nav lauksaimnieciska , bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus. Šī definīcija , pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā , piemēram , ienākumu pārbaudes , darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un/vai atrašanās reģistros, ļauj noteikt , kādus lauksaimniekus neuzskata par īsteniem;

d)

“aktīvu lauksaimnieku” definē tā, lai nodrošinātu, ka atbalstu piešķir tikai tām fiziskām vai juridiskām personām , vai fizisku vai juridisku personu grupām, kas vismaz minimāli ir iesaistītas lauksaimnieciskā darbībā un sniedz sabiedrisko labumu saskaņā ar KLP Stratēģisko plānu, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus, jo īpaši nepilna darba laika lauksaimniekus, daļēji naturālās saimniecības lauksaimniekus, lauksaimniecību ar augstu dabisko vērtību . Šī definīcija jebkurā gadījumā saglabā Savienības ģimenes lauku saimniecības modeli ar individuālām vai grupas iezīmēm neatkarīgi no saimniecības lieluma , un , ja nepieciešams , var ņemt vērā LESD 349. pantā definētās reģionu īpatnības. Šī definīcija nodrošina, ka atbalstu nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām, kuras pārvalda lidostas, hidrotehniskas būves, pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus un sniedz dzelzceļa pakalpojumus un pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā. Dalībvalstis var nolemt šajā sarakstā iekļaut citus līdzīgus nelauksaimnieciskos uzņēmumus vai darbības vai arī neiekļaut šādus papildinājumus, kā arī var izslēgt no šīs definīcijas personas vai uzņēmumus, kas lielā apjomā veic lauksaimniecības produktu pārstrādi, izņemot lauksaimnieku grupas, kas iesaistītas šādā ražošanā. Ja lauku saimniecība, kas saņem KLP maksājumus, ir tādas lielākas struktūras daļa, kuras primārā darbība nav lauksaimniecība, tam ir jābūt pārredzamam. Formulējot definīciju, dalībvalstis:

e)

“gados jaunu lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu, ka:

e)

“gados jaunu lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu 40 gadu vecuma ierobežojumu un to , ka:

i)

lauksaimnieka vecums nepārsniedz 40 gadus;

iii)

lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar vajadzīgajām prasmēm.

iii)

lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar attiecīgām prasmēm.

ea)

“iesācēju lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu, ka:

a)

attīstīt gudru , izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē uzturdrošību;

a)

attīstīt modernu, konkurētspējīgu , izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē ilgtermiņa uzturdrošību , vienlaikus saglabājot ģimenes lauku saimniecības modeli ;

b)

balstīt vidprūpi un klimata darbus un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

b)

atbalstīt un uzlabot vides aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un klimatrīcību un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

c)

stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos.

c)

stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos , lai sekmētu darbvietu radīšanu un saglabāšanu, garantējot lauksaimniekiem dzīvotspējīgus ienākumus, cenšoties panākt pienācīgu dzīves līmeni visiem lauksaimniecībā iesaistītajiem un risinot lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu, īpašu uzmanību pievēršot mazāk apdzīvotiem un mazāk attīstītiem reģioniem un līdzsvarotai teritoriālai attīstībai .

a)

lai stiprinātu uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā;

a)

lai stiprinātu ilgtermiņa uzturdrošību un lauksaimniecības daudzveidību , nodrošināt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā , vienlaikus nodrošinot drošu un kvalitatīvu pārtiku par taisnīgām cenām nolūkā novērst lauksaimnieku skaita samazināšanos un nodrošināt Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju ;

b)

pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību , tehnoloģijām un digitalizāciju ;

b)

pastiprināt orientēšanos uz tirgu vietējos, valsts, Savienības un starptautiskajos tirgos, kā arī uzlabot tirgus stabilizāciju, riska un krīzes pārvaldību un palielināt lauku saimniecību ilgtermiņa konkurētspēju, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības iespējas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes diferenciācijai, pētniecībai, inovācijai , tehnoloģijām , zināšanu pārnesei un apmaiņai un digitalizācijai, kā arī atvieglinot lauksaimnieku piekļuvi aprites ekonomikas dinamikai ;

c)

uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē ;

c)

uzlabot lauksaimnieku sarunu pozīcijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdēs, mudinot veidot apvienības, ražotāju organizācijas un vest kolektīvas sarunas, kā arī veicinot īsas piegādes ķēdes un uzlabojot tirgus pārredzamību ;

d)

dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku;

d)

dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām , mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, cita starpā paplašinot oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas, oglekļa sekvestrēšanu un uzglabāšanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanas nozarē, kā arī iekļaujot ilgtspējīgu enerģētiku , vienlaikus nodrošinot uzturdrošību un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un aizsardzību saskaņā ar Parīzes nolīgumu ;

e)

veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu;

e)

veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu , vienlaikus samazinot atkarību no ķīmisko vielu lietošanas, lai sasniegtu attiecīgajos likumdošanas instrumentos noteiktos mērķus un atalgotu par tādām lauksaimniecības praksēm un sistēmām, kas sniedz daudzus ieguvumus videi, tostarp aptur pārtuksnešošanos ;

f)

palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;

f)

stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un palīdzēt apturēt un novērst bioloģiskās daudzveidības zudumu, tostarp aizsargājot labvēlīgu floru, faunu un apputeksnētāju sugas, atbalstot agrobioloģisko daudzveidību, dabas saglabāšanu un agromežsaimniecību, kā arī palīdzēt panākt lielāku dabas noturību, atjaunot un saglabāt augsni, ūdenstilpes, biotopus un ainavas , atbalstīt lauksaimniecības sistēmas ar augstu dabas vērtību (HNV) ;

g)

piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos;

g)

piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus , jauniesācējus lauksaimniekus, veicināt sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē, jo īpaši mazapdzīvotās teritorijās un teritorijās ar dabas ierobežojumiem; veicināt apmācību un pieredzes uzkrāšanu visā Savienībā, ilgtspējīgu darījumdarbību un darbavietu radīšanu lauku apvidos;

h)

veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos , tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību ;

h)

veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju lauku apvidos, tostarp radot darbvietas, veicinot izaugsmi un ieguldījumus , sociālo iekļautību , cīnoties pret lauku nabadzību un veicinot vietējo attīstību , tostarp augstas kvalitātes vietējos pakalpojumus lauku kopienām, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām ar dabas ierobežojumiem; veicināt pienācīgus dzīves, darba un ekonomiskos apstākļus; dažādot darbības un ienākumus, tostarp lauku tūrismu, ilgtspējīgu bioekonomiku, aprites ekonomiku, mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un aizsardzību, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesību; atbalstīt iespēju vienlīdzību lauku apvidos , īstenojot konkrētus atbalsta pasākumus, un atzīstot sieviešu darba nozīmi lauksaimniecībā, amatniecībā, tūrismā un vietējo pakalpojumu nozarē;

i)

uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību .

i)

uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu , kvalitatīvu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par zema ražošanas resursu līmeņa lauksaimniecību, organisko lauksaimniecību, pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanu, kā arī uzlabot sabiedrības izpratni par lauksaimnieku un lauku nozīmi, vienlaikus sekmējot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu .

b)

rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras īsteno ar attiecīgiem valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem , kas izveidoti saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem;

b)

rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras sekmē to saistību izpildi , kas uzņemtas saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem;

c)

ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu un pašas KLP kontekstā.

c)

ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu kontekstā, ņemot vērā ārējos faktorus ārpus KLP.

i)

palīdz gan Savienībā, gan arī partnervalstīs attīstīt dažādotu un ilgtspējīgu lauksaimniecību un izturētspējīgas agroekoloģiskās prakses;