Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Digitalizācija un ilgtspēja – status quo un nepieciešamība rīkoties pilsoniskās sabiedrības perspektīvā”

(izpētes atzinums)

(2020/C 429/24)

Ziņotājs:	Peter SCHMIDT (DE-II)
Līdzziņotājs:	István KOMORÓCZKI (HU-I)

Atzinuma pieprasījums	ES prezidentvalsts Vācija, 7.4.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	31.8.2020.
Pieņemts plenārsesijā	17.9.2020.
Plenārsesija Nr.	554
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	216/2/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK aicina veidot politiku, kas vēl vairāk integrētu digitālu ekonomiku, kurā ietvertas mūsu sabiedrības vērtības, tādējādi nodrošinot, ka digitāla labklājības ekonomika ir pēc iespējas iekļaujošāka un sniedz ieguvumus gan darba ņēmējiem, gan patērētājiem, MVU, lielajiem uzņēmumiem un bezpeļņas ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši lauku apvidos. Šāda politika ietver: — fiskālās politikas veidošanu, lai nodrošinātu, ka digitālie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu, — īpašu tiesību aktu izstrādi par datu aizsardzību darbavietā, sociālajos plašsaziņas līdzekļos un e-komercijā, pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), — konkurences un monopola jomā spēkā esošo tiesību aktu pielāgošanu, lai regulētu digitālo platformu tirgus, — atklātā pirmkoda programmatūras un lietotņu veicināšanu, — pieejas “publiski līdzekļi – publiski dati” izmantošanu, lai publiski finansētas pētniecības dati būtu publiski pieejami, — stratēģiskas ES datu pārvaldības politikas, tostarp jauna “publisko datu trastu” regulējuma, veidošanu.

1.2.

EESK aicina valstu valdības un vietējās pašvaldības atbalstīt kooperatīvas koplietošanas platformas. Komiteja arī mudina nodrošināt pārredzamas, taisnīgas un zaļas IKT ražošanas ķēdes, vērienīgus enerģētikas standartus un ES Ekodizaina direktīvas paplašināšanu, kā arī aicina Eiropas Komisiju: — pielāgot ES tiesību aktus, lai padarītu iepirkšanos tiešsaistē ilgtspējīgāku, un izstrādāt atbildīgu politiku attiecībā uz iepakojumu, piegādēm un sūtījumu atgriešanu, — aizsargāt mazos tirgus dalībniekus pret monopolistiskām platformām, — izstrādāt visaptverošu kritēriju un rādītāju kopumu ilgtspējīgiem programmatūras produktiem un digitālu produktu pasi, — uzlabot VDAR attiecībā uz datu pietiekamību un datu savienošanu, — noteikt ierobežojumus reklāmai tiešsaistē un radīt telpas bez reklāmām.

1.3.

Covid-19 pandēmijas dēļ ir pēkšņi un ievērojami samazinājušies pārvadājumi, ražošana un patēriņš, toties ir pieaugusi IKT izmantošana, kas mazina energoietilpīgas darba prakses un dzīvesveidus. EESK aicina veikt piemērotus politiskos pasākumus, lai labāk nostiprinātu šos pozitīvos aspektus pēc pandēmijas. Tas, protams, rada plašākus jautājumus par “mākoņa” un to uzturošo datu centru energoefektivitāti. Piemēram: — izveidot ES uzskaiti attiecībā uz datu centriem (iekļaujot energoefektivitāti, aprites ciklu, izmantotos materiālus u. c.) un izcilības shēmu, lai nodrošinātu, ka energoefektīvākie datu centri kļūst par normu, — prasība jauniem datu centriem 100 % apmērā izmantot tikai atjaunojamo enerģiju, — mākslīgā intelekta izmantošana, lai atbalstītu klimata un enerģētikas pārkārtošanu, — pasākumu ierosināšana ilgtspējīgiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

1.4.

EESK atzīst ilgtspējīgas viedo pilsētu attīstības būtisko nozīmi, tostarp inovatīvas pieejas integrētai mobilitātei, enerģētikai un tūrismam.

2.   Vispārīga informācija un pamati

2.1.

Šo atzinumu pieprasīja Padomes prezidentvalsts Vācija, un tā mērķis ir analizēt abas globālās digitalizācijas un ilgtspējas megatendences Eiropas organizētās pilsoniskās sabiedrības perspektīvā. EESK atzinīgi vērtē šo pieeju saskaņot zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo šāda saskaņošana ir būtiski svarīga Eiropas turpmākajai labklājībai un noturībai.

2.2.

ES ir pilnībā apņēmusies īstenot ANO Programmu 2030. gadam (1) un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un rīkojas saistībā ar starptautiskiem klimata nolīgumiem, piemēram, Parīzes nolīgumu (2). Lai garantētu pienācīgu to īstenošanu, Eiropas Savienībai ir jāizstrādā un jāpabeidz visaptveroša stratēģija ilgtspējīgai attīstībai.

2.3.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas zaļo – un sociālo – kursu (3) un tā Taisnīgas pārkārtošanās fondu, jo tiem būtu jānodrošina plaša mēroga ieguldījumi, kas vajadzīgi taisnīgam pārkārtošanās procesam virzībā uz klimatneitrālu ekonomiku. EESK uzskata, ka Eiropas aprites ekonomikas platforma (4) ir būtiski svarīga, lai sasniegtu jaunā aprites ekonomikas rīcības plāna (5) mērķus, un cer šo sadarbību turpināt. EESK uzsver: ES ir jānodrošina, ka digitalizācija palīdz īstenot Eiropas zaļo kursu.

2.4.

EESK atzinīgi vērtē atveseļošanas un atjaunošanas kopumu “Eiropas Atveseļošanas instruments” (6) , kura mērķis ir atbalstīt tos, kurus Covid-19 vissmagāk skāra ekonomikas ziņā.

2.5.

Covid-19 pandēmija ir iespēja pārdomāt, kā mēs varam pārveidot savu ekonomiku un ieviest tajā inovācijas, lai padarītu to ilgtspējīgāku vides un sociālajā ziņā. Krīzei nevajadzētu novirzīt ES no tās zaļajiem un ilgtspējas mērķiem.

2.6.

EESK iepriekš ir aicinājusi izveidot ilgtspējīgu un iekļaujošu labklājības ekonomiku (7), kas palīdz gan cilvēkiem, gan planētai. Tas ietver piemērotu digitalizācijas izmantošanu, lai šo mērķi sasniegtu.

2.7.

EESK uzskata, ka sistemātiska ES pieeja ilgtspējīgam patēriņam (8) ir viens no pamatelementiem EESK stratēģiskajā redzējumā par ilgtspējīgu labklājības ekonomiku, kas nevienu neatstāj novārtā.

2.8.

EESK ir atbalstījusi Eiropas ceļu uz digitālu nākotni (9), pamatojoties uz Eiropas sociālajām vērtībām un ētikas standartiem, lai nodrošinātu, ka mēs izmantojam digitālās iespējas ekonomikai, vienlaikus aizsargājot savu privātumu un pašnoteikšanos, kā arī ievērojot planētas iespēju robežas.

2.9.

Komisijas nesenajā Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu (10) ierosināta stratēģija, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta izvēršanu Eiropas Savienībā, un EESK atbalsta Komisijas mērķus padarīt ES par starptautisku līderi mākslīgā intelekta pētniecībā un izstrādē, tādējādi uzlabojot Eiropas konkurētspēju pasaulē (11). Vienlaikus EESK atzinīgi vērtētu ciešāku mākslīgā intelekta stratēģijas iekļaušanu pašreizējās ES ilgtspējas stratēģijās.

2.10.

EESK aicina visas ieinteresētās personas apsvērt digitalizācijas ietekmi dažādās nozarēs un saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem attiecībā uz pamata infrastruktūru, iespēju nodrošināšanu un pārveidi.

3.   Ceļā uz sociāli, ekoloģiski un ekonomiski pamatotu digitalizāciju

3.1.

Pievēršoties pārdomām Covid-19 radītā pārtraukuma laikā, ir skaidrs, ka ilgtspējīga digitālā revolūcija ietver saskaņošanu ar cilvēciskajiem faktoriem, kā arī nedigitālu risinājumu saglabāšanu, rūpīgi izvērtējot saistītos riskus un īpaši uzsverot noturību. Īpaša prioritāte būs mazināt digitālo plaisu gan starp pasaules valstīm, gan to iekšienē, sevišķu uzmanību pievēršot dalībvalstīm un ņemot vērā paplašināšanos. Lai mazinātu digitālo plaisu dalībvalstīs, ir vajadzīgi publiskie un privātie ieguldījumi. Pandēmija ir izgaismojusi gan digitālo sakaru iespējas, gan trūkumus, jo īpaši attiecībā uz lauku apvidos dzīvojošajiem.

3.2.

Šajā atzinumā uzmanība tiks vērsta uz 8. IAM (pienācīgas kvalitātes nodarbinātība), 12. IAM (patēriņš un ražošana) un 13. IAM (klimatrīcība) (12), un tāpēc tiks cieši saistīti vides un sociālās ilgtspējas faktori. Šo jautājumu saskaņošana ir būtiski svarīga, lai veidotu digitalizāciju, kas darbojas mūsu visu labā. Citas īpašas prioritārās jomas ietver digitālo izglītību (4. IAM), viedās pilsētas (11. IAM) un e-veselību (3. IAM), un mēs iesakām turpmākajā EESK darbā šajās jomās veikt detalizētākas analīzes pilsoniskās sabiedrības kontekstā.

3.3.

Pandēmija daudzas mūsu ikdienas darbības ir pārveidojusi digitālās ieviešanas plaša mēroga izmēģinājumos – valdības uz laiku slēdza mācību iestādes, lūdzot skolēniem, studentiem un skolotājiem strādāt tiešsaistē, un darba devējiem ātri nācās pārdomāt savu pieeju attālinātam darbam. Ierobežojumiem pakāpeniski mazinoties, ir jāpārdomā, kādā ziņā digitalizācija ir vēlama un piemērota, un kā šajā procesā iespējams saglabāt taisnīgumu paaudžu ietvaros un starp tām atbilstoši IAM. EESK aicina visas ieinteresētās personas apsvērt ietekmi, ko šis negaidītais “digitālais solis uz priekšu” ir radījis, šādu triju digitalizācijas aspektu kontekstā: pamata infrastruktūra, iespēju nodrošināšana un pārveide. Lai to raksturotu, izmantosim izglītības un darba vides piemērus, taču iesakām to piemērot arī citās jomās, lai uztvertu šos aspektus ar to attiecīgajiem ieguvumiem un riskiem.

3.3.1.   Digitālā pamatinfrastruktūra

Lai gan to, ka internets daudziem no mums Eiropā sniedz gandrīz universālu piekļuvi zināšanām, uzskatām par pašsaprotamu, ir jāturpina darbs, lai uzlabotu tiešsaistes pakalpojumu kvalitāti, drošību, uzticamību, iekļautību un pieejamību. Ieejot laikmetā, kurā arvien vairāk dominēs mākslīgais intelekts, īpaši svarīgi ir analizēt šajā negaidītajā situācijā gūto zinātnisko, sabiedrisko un pedagoģisko pieredzi un rezultātus, ņemot vērā UNESCO neseno ziņojumu par mākslīgo intelektu (13). Mēs jau apzināmies ievērojamu sociālo nevienlīdzību šajā kontekstā, tostarp elektronisko ierīču, apmācību un savienojamības trūkumu.

Saskaņā ar piesardzības principu potenciālie nelabvēlīgie faktori varētu ietvert ilgāku pie ekrāniem pavadīto laiku, saskarsmi ar ierīcēm kopumā, pozu, radiāciju, bažas par 5G tīkla ietekmi uz veselību, viltus ziņas, krāpniecību internetā, iebiedēšanu tiešsaistē un uzraudzības jautājumus – viss minētais liek veikt nopietnu turpmāko izpēti.

3.3.2.   Digitalizācija kā iespēju nodrošināšanas rīks

Pozitīvi ir tas, ka esam saņēmuši dramatisku atgādinājumu par digitalizācijas potenciālu kā rīku, kas nodrošina iespējas ikdienas dzīvē. Piemēram, informācija ir viegli pieejama, un tas padara iespējamu patstāvīgu mūžizglītību un elastīgu darbu. Daudzveidīgā un bagātīgā vide ietver audio, video, tekstu, animāciju, virtuālās mācību vides, tērzēšanu tiešsaistē, paplašināto realitāti un virtuālo realitāti plašā tematiskajā klāstā, kas pielāgots mūsu grafikam un vajadzībām neatkarīgi no tā, vai esam skolēni, studenti, darba ņēmēji vai vienkārši vēlamies iegūt jaunas zināšanas vai prasmes.

Internets arī darbojas kā katalizators pilsoniskās sabiedrības kustībām un ir bijis jo īpaši iedarbīgs, mobilizējot cilvēkus politiskai vai vides rīcībai, piemēram, kustībā “Piektdienas – nākotnei”, vai kā spilgti apliecina Honkongā notikušās demonstrācijas pēdējo gadu laikā.

Tajā pašā laikā mēs izprotam, ka augsto tehnoloģiju digitalizācija ne vienmēr nodrošina lielāku ilgtspēju; piemēram, pirmiedzīvotāju kopienas vai vecāka gadagājuma cilvēku grupas, kuras orientējas uz t.s. zemajām tehnoloģijām, parasti rod ilgtspējīgākus, ar digitalizāciju nesaistītus risinājumus.

3.3.3.   Digitalizācija kā rīks pārveidei

Šajā “globālajā laboratorijā” gūtā pieredze sniedz lielisku iespēju izdarīt secinājumus par to, kā tas ietekmēs turpmāko attīstību, piemēram, ideālu tālmācības un izglītības uz vietas apvienojumu. Pasaules atzītākās iestādes jau piedāvā masveida atvērtos tiešsaistes kursus sadarbībā, piemēram, ar Coursera, kas ikvienam sniedz dažas no sapņu universitātes priekšrocībām.

Ietekme vides un sociālajā jomā ir iespaidīga. Ir ievērojami samazinājies darījumu braucienu skaits, samazinot gaisa un vides piesārņojumu kopumā, kā arī troksni un cilvēku stresu, un ir iespējams, ka dažas no šīm jaunajām tendencēm saglabāsies arī pēc atveseļošanas. Daudzi ir pavadījuši vairāk laika mājās vai ar ģimeni un pievērsušies vietējiem piegādātājiem, piemēram, lauku saimniecībām, taču daži nepārprotami ir arī saskārušies ar lielām grūtībām.

Attiecībā uz infrastruktūru šī ir lieliska iespēja palielināt un analizēt kopienas ieguldījumus un risināt izmaksu efektivitātes jautājumus.

3.4.   8. IAM. Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un labklājības ekonomika

Digitalizācijai ir liels potenciāls attiecībā uz labklājības ekonomiku. Taču ieguvumi nav vienlīdzīgi, un pastāv risks, ka arvien lielāka daļa kapitāla un līdzekļu nonāks dažu dalībnieku rokās. Lielākā daļa digitālo platformu un programmatūras uzņēmumu atrodas ASV un Āzijā (14). Eiropas MVU ir atkarīgi no to pakalpojumiem un, piemēram, ar Fulfilment By Amazon daļu no apgrozījuma zaudē licences maksas dēļ. Lai cīnītos pret šādu oligopolizācijas tendenci, ir jāveido iekļaujoša labklājības ekonomika Eiropā. EESK atbalsta fiskālās politikas veidošanu, lai nodrošinātu, ka digitālie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu (15).

3.4.1.   Digitalizācija un tās ietekme uz nodarbinātību

Digitalizācija darba vidē sniedz daudz iespēju racionalizēt darbu vēlamā veidā (16), piemēram, izmantojot tā dēvētos “kobotus” (17), taču tā ietver arī noteiktus riskus, ja vien netiek stingri integrēta Eiropas sociālajās vērtībās un ētikas standartos, izmantojot cilvēka īstenotas procesa kontroles pieeju. Īpaši izaicinājumi šajā saistībā ir:

—

Pāreja darbvietu un ienākumu attiecībā jaunajos darījumdarbības segmentos, kuros digitālie uzņēmumi rada lielāku apgrozījumu, izmantojot mazāk darbvietu. Lielākajā daļā zinātnisko pētījumu tiek pieņemts, ka digitalizācijas neto ietekme uz darba tirgu izraisīs bezdarba pieaugumu (18) (19) (20) (21) (22) (23).

—

Darbvietu nestabilitātes palielināšanās, kuras dēļ mazākam cilvēku skaitam varētu būt apmierinošas un labi apmaksātas darbvietas, savukārt arvien lielāks skaits var nonākt nestabilā nodarbinātības situācijā tā dēvētajā gadījumdarbu ekonomikā, ko raksturo nepilna laika darbs un īstermiņa vai nulles stundu līgumi (24) (25) (26) (27) (28).

—	Ienākumu polarizācija, ar algām saistītajai iekšzemes kopprodukta (IKP) daļai samazinoties, savukārt no ieguldījumiem gūto ienākumu daļai (29) palielinoties (30) (31) (32). Šāda ienākumu polarizācija var būtiski samazināt pirktspēju (33) (34) (35).

—

Tendence izmantot darba un tā kontroles nodošanu ārpakalpojumā. Šķietamajam autonomijas ieguvumam, strādājot no mājām, nevajadzētu mazināt darba ņēmēju interešu aizsardzību (piemēram, droša darba vieta, stabili darba apstākļi, tiesības atslēgties un datu aizsardzība darba vietā). Tāpēc EESK aicina stingri interpretēt ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu un ierosina noteikt īpašus tiesību aktus par datu aizsardzību darba vietā.

—

Mērķtiecīga mākslīgā intelekta izmantošana, lai uzlabotu tirgus darbību, piemēram, prognozējot vajadzīgās prasmes vai ietekmi uz darba laiku un apstākļiem ar mērķi nodrošināt labklājības ekonomiku. (Tas var ietvert apsvērumus saistībā ar pamatienākumu ieviešanu, stundu skaita samazināšanu pilna laika darbā vai nodevas par zemu atalgotu darbu.)

3.4.2.   Ietekme, kas gūta ar datu uzkrāšanu

“Digitālo milžu” rašanās, kas rada monopola un oligopola situāciju, ir izraisījusi konkurences kropļojumus. Turklāt informācijas un zināšanu koncentrācija rada sekas attiecībā uz politisko suverenitāti un personu pašnoteikšanos, jo liela daļa interneta datplūsmas (piemēram, personas un ar tirgu saistīti dati, ziņas un publiskie diskursi) ir dažu globālu (ārpus ES esošu) IT uzņēmumu rokās. EESK aicina Komisiju pielāgot spēkā esošos tiesību aktus konkurences un monopola jomā, lai regulētu digitālo platformu tirgus (36). EESK arī norāda, ka saistībā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu ir svarīgi aizsargāt iedzīvotāju tiesības un ka ir atklāti jāspriež un jādebatē par novērošanas kapitālisma ekspluatējošo aspektu.

Turklāt tādas platformas kā Amazon arvien vairāk darbojas kā tirgus dalībnieki paši savos tirgos, kontrolējot ekonomikas infrastruktūru (t. i., iepirkšanās platformu, izplatīšanas kanālus un reklāmu), kurā tūkstošiem konkurējošu tirgotāju piedāvā savus produktus. Amazon izmanto šādus trešo pušu tirgotāju datus, lai virzītu savus produktus, tādējādi radot nelabvēlīgu situāciju konkurentiem (37). ES konkurences tiesību aktu pārskatīšana, ņemot vērā Indijas regulējumu ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (38), ļautu konstatēt šādas ļaunprātīgas prakses un piemērot par tām sankcijas.

Nodrošināt jauno digitālo platformu tirgu (39) neitralitāti ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu godīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem. EESK ierosina digitālās ekonomikas “dabisko monopolu” regulējumā nodrošināt, ka tos pārvalda pilsoniskā sabiedrība vai publiskās iestādes (40). Tas ietver sadarbspēju starp dažādām konkurējošām platformām, lai nodrošinātu konkurenci digitālajā tirgū, piemēram, ar tiesību aktiem par obligātām iepriekš noteiktām saskarnēm informācijas apmaiņai.

3.4.3.   Datu pārvaldība – ceļā uz stratēģisku ES datu pārvaldības politiku

EESK aicina Komisiju un ES dalībvalstis veicināt atklātā pirmkoda programmatūras un lietotnes kā rīkus, lai sekmētu darījumdarbības modeļus un lietotnes, kas sniedz atvērtās piekļuves iespēju un ieguvumu taisnīgu sadalījumu.

Turklāt EESK atbalsta pieeju “publiski līdzekļi – publiski dati”, kas liktu publiski finansētiem pētniecības un izstrādes projektiem darīt datus pieejamus, piemēram, saskaņā ar Creative Commons vai publiskām autortiesību licencēm.

EESK arī ierosina izstrādāt stratēģisku ES datu pārvaldības politiku, lai radītu līdzsvaru starp datu kļūšanu pēc iespējas atvērtākiem, vienlaikus nodrošinot, ka publiskie ekonomikas dalībnieki un MVU nezaudē savu pamatdarbību lieliem interneta un datu uzņēmumiem. Savulaik vienkārši “atvērtie dati” bija vienpusēji izdevīgi lieliem interneta uzņēmumiem. EESK aicina izveidot “publiskus datu trastus”, kas darbotos kā starpnieki starp dalībniekiem, kuri rada datus, un/vai plāno tos izmantot. Varētu izveidot atsevišķus datu trastus ar mobilitāti saistītajiem datiem, ar pilsētu saistītajiem datiem u. c. Ir vajadzīgi jauni tiesību akti, lai valdības vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām radītu publiskas pilnvaras mitināt šādus datu trastus, iekļaujot lēmumu pieņemšanu par piekļuvi produktiem un pakalpojumiem un to radīto ieguvumu kopīgošanu. Datos, kas saistīti ar sabiedriskajiem pakalpojumiem, būtu jālīdzsvaro darījumdarbības inovācijas, publiskā suverenitāte, vispārējas piekļuves tiesības un iedzīvotāju labklājība. Raugoties nākotnē, ir būtiski vairāk attīstīt blokķēdes tehnoloģijas un nodrošināt algoritmisko pārredzamību.

3.5.   12. IAM. Atbildīgs patēriņš un ražošana

Digitālajām lietotnēm ir liels potenciāls veicināt ilgtspējīgu patēriņu (41), tāpēc EESK aicina valstu valdības un vietējās pašvaldības atbalstīt sadarbības koplietošanas platformas, kā arī e-komercijas platformas, kas piedāvā ilgtspējīgus produktus (42). Jauna vieda un ilgtspējīga sistēma ilgtspējīgas pārtikas marķēšanai, kā nesen ierosināja EESK, sniegtu visaptverošu informāciju par produktiem (43), lai veicinātu ilgtspējīgas patērētāju izvēles un veselīgāku uzturu (44).

Lai palielinātu tiešsaistes iepirkšanās ilgtspēju, EESK ierosina ar ES tiesību aktiem veicināt labas prakses, lai samazinātu atgriezto sūtījumu skaitu (piemēram, ierobežojot bezmaksas atgriešanu) (45), aizliegt atgriezto sūtījumu iznīcināšanu, apvienot piegādes un palielināt piegādes automobiļu izmantošanas līmeni.

60 % no visas datu plūsmas veido video straumēšana. Kā ir apliecinājuši brīvprātīgie ierobežojumi Covid-19 laikā, zemas izšķirtspējas alternatīvas ir plaši pieņemtas un ilgtspējīgākas, tāpēc tās būtu jāatbalsta.

3.5.1.   Ilgtspējīgas IKT

IKT aparatūras ražošanā būtu jāpiemēro aprites ekonomikas standarti. Problēmas ietver retzemju elementu un citu materiālu ieguvi, kā arī ierīču ražošanu, kas bieži ir saistīta ar sliktiem darba un vides apstākļiem (piemēram, Ķīnā un citās globālo dienvidu valstīs).

EESK aicina uzlabot pārredzamību IKT ražošanas ķēdēs. Ir jāpaplašina ES Ekodizaina direktīva (46), lai iekļautu visaptverošus ražošanas standartus, tostarp i) ilgtspējīgus materiālus (reciklētu un atjaunojamo energoresursu enerģija); ii) aparatūras dizainu (maksimāls lietošanas laiks – ierīcēm jābūt modulārām un remontējamām); iii) programmatūras atjauninājumus, kas saglabājas visu produkta fiziskās izmantošanas laiku; iv) pagarinātus garantijas periodus; v) funkcionālu ierīču atkārtotu izmantošanu un materiālu reciklēšanas palielināšanu; vi) vērienīgus enerģētiskos standartus, tostarp dinamisku vislabākā risinājuma regulējumu, kurā visenergoefektīvākais produkts kļūst par minimālo standartu; vii) ilgtspējas standartus programmatūras un lietotņu izstrādei, motivējot izstrādātājus veidot programmatūru tā, lai datu plūsma un aparatūras lietojums lietotnes darbības laikā būtu pēc iespējas zemāki. EESK atzinīgi vērtē Karlskrūnas manifestu ilgtspējas dizainam un aicina Komisiju izveidot visaptverošus kritērijus ilgtspējīgiem programmatūras produktiem (47) (48).

3.5.2.   Pārredzamas produktu ķēdes

Digitalizācijai ir jāveicina pārredzamība un atbildība produktu ķēdēs. EESK atzinīgi vērtē Eiropas zaļā kursa priekšlikumu, ko Vācijas valdība atkārtoti pauda savā nesenajā Digitālās politikas programmā videi, lai izveidotu “digitālo produktu pasi” ar informāciju par materiāliem un ražošanas standartiem, kas ļautu noteikt nepilnības ilgtspējīgā ražošanā saskaņā ar Eiropas uzņēmumu sociālās atbildības stratēģiju (49), tostarp darba standartiem.

3.5.3.   Sadarbības platformu stiprināšana

EESK aicina Komisiju un ES dalībvalstis sekmēt sadarbīgu interneta platformu izstrādi, kas darbotos kā neitrāli starpnieki, lai labāk sadalītu ieguvumus starp ražotājiem / pakalpojumu sniedzējiem un iekļautu iedzīvotājus/patērētājus pārvaldībā, lēmumu pieņemšanā un ieguvumu dalīšanā.

Piemēram, kooperatīvi vadīta federācija CoopCycle nodrošina platformas programmatūru velosipēdu piegādes kooperatīviem deviņās Eiropas pilsētās. Īres platforma Fairbnb kā ieinteresētās personas ietver pilsētas un reģionus. Ziedojot vietējo kopienu projektiem 50 % no saviem ieņēmumiem, tā veicina jaunu izpratni par Eiropas tūrismu, kas sniedz ieguvumus gan ceļotājiem, gan izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

EESK aicina nodrošināt politisko atbalstu, lai palīdzētu šādām platformām izvērst darbību Eiropā. Būtu jāpielāgo iepirkuma regulējums, lai nodrošinātu, ka vietējās iestādes tām var piemērot preferenciālo režīmu.

3.5.4.   Reklāma tiešsaistē un patēriņš

EESK pauž bažas par augošo tendenci saistībā ar e-komercijas platformām, kas veicina neilgtspējīgus patēriņa veidus. Tiešsaistes iepirkšanās lēmumu izsekošana un reklāmu personalizācija veicina neilgtspējīgu masveida patēriņu. EESK uzskata, ka Vispārīgajā datu aizsardzības regulā nav pietiekami atrisināts jautājums par datu izmantošanu trešo pušu nolūkos, un aicina Komisiju uzlabot šo tiesību aktu atbilstoši datu pietiekamības (datu minimizēšana) un datu savienošanas principiem.

EESK arī aicina ierobežot reklāmu tiešsaistē. Daudzās dalībvalstīs reklāma ir aizliegta publiskās telpās, piemēram, skolās. EESK atbalstītu no reklāmām brīvas telpas internetā, jo īpaši meklētājprogrammās un sociālajos plašsaziņas līdzekļos. EESK norāda, ka aptuveni pusi no visiem tiešsaistes reklāmas ieņēmumiem pasaulē (vairāk nekā 300 miljardus USD gadā (50)) gūst divi ASV uzņēmumi – Google un Facebook.

EESK atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā uz mākslīgo intelektu balstītais Green Consumption Assistant, kuru pašlaik izstrādājuši Einstein Centre Digital Future un Ecosia.or un kura mērķis ir uzlabot meklētājprogrammas, lai palīdzētu patērētājiem iegādāties ilgtspējīgākus produktus un pakalpojumus.

3.6.   13. IAM. Klimatrīcība

3.6.1.   Digitalizācija vides aizsardzībai un klimata pārmaiņu mazināšanai

EESK atzinīgi vērtē digitālos risinājumus, kas ļauj aizsargāt vidi un veikt ilgtspējīgu pārkārtošanos transporta, energosistēmu, ēku, lauksaimniecības un citās jomās. Piemēram, kādā Šveices pētījumā konstatēts, ka IKT varētu ietaupīt līdz 6,99 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta (CO2e), radot oglekļa pēdu, kas veido 2,69 miljonus tonnu CO2e gadā (51). Citos pētījumos konstatēts vēl lielāks potenciāls (52). Taču EESK norāda, ka ekonomikas un sabiedrības digitalizācija kopumā līdz šim nav palīdzējusi samazināt enerģijas pieprasījumu un oglekļa emisijas (53). Līdz ar to, ja vēlamies IKT potenciālu izmantot klimata un vides aizsardzībā, ir vajadzīga atbalstoša politika, piemēram, lai mazinātu atsitiena un indukcijas efektu.

3.6.2.   Enerģijas patēriņš serveru fermās

“Mākoni” veido fiziski datu centri, kuru izveidošana patērē daudz resursu un uzturēšana ir energoietilpīga. EESK aicina Komisiju sadarboties ar ES dalībvalstīm, lai izveidotu ES uzskaiti attiecībā uz datu centriem, aptverot energoefektivitāti, aprites ciklu un izveides materiālus. Turklāt EESK atzinīgi vērtētu Komisijas tiesību aktus par datu centru integrēšanu pilsētvides dzīvojamajās ēkās vai komerciālajās zonās, lai pēc iespējas labāk izmantotu atlikumsiltumu.

EESK iesaka izveidot vislabākā risinājuma shēmu, kurā par standartu kļūst visenergoefektīvākie datu centri. EESK atbalstītu dalībvalstu kopēju nolīgumu, lai jaunu datu centru veidošanā liktu izmantot 100 % atjaunojamo energoresursu enerģiju.

EESK iesaka izmantot mākslīgo intelektu, lai atbalstītu publisko klimata aizsardzību un enerģētikas pārkārtošanos.

—	Kā ierosināts Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu, Komisijai būtu jāierosina pasākumi, kā dalībvalstis var veicināt ilgtspējīgus mākslīgā intelekta risinājumus.

—	Autonomi transportlīdzekļi, ko vada mākslīgais intelekts, varētu samazināt pilsētu transporta siltumnīcefekta gāzes emisijas, izmantojot satiksmes optimizācijas/ekobraukšanas algoritmus vai automobiļu koplietojuma pakalpojumus ar pilnībā elektrisku un autonomu transportlīdzekļu parkiem.

—	Mākslīgais intelekts var palielināt pieprasījuma un piedāvājuma prognozējamību attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju sadales tīklā vai uzlabot enerģijas uzglabāšanu, efektivitāti un slodzes pārvaldību.

3.7.   Viedas pilsētas un citi piemēri

EESK atzinīgi vērtē viedo pilsētu mākoņtehnoloģiju lietotnes, kas pārvalda datus reāllaikā, ļaujot pieņemt labākus lēmumus, piemēram, racionalizētai atkritumu savākšanai, mazākiem satiksmes sastrēgumiem, labākai gaisa kvalitātei un uzlabotai enerģijas sadalei (ar 100 % atjaunojamo energoresursu enerģijas sistēmām, tīkla pārvaldību un mainīgu elektroenerģijas apgādi un pieprasījumu).

3.7.1.

Viena no galvenajām jomām ir mobilitāte, tostarp mobilitāte kā pakalpojums, kas veicina publisko telpu, datu un infrastruktūras labāku izmantošanu, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas, integrējot sabiedrisko un privāto transportu. Multimodālie pārvadājumi, tostarp velosipēdu un automobiļu koplietojums, sabiedriskais transports, taksometri un citi veidi, var padarīt sabiedrisko un koplietojuma transportu daudz ērtāku un samazināt automobiļu izmantošanu. Trīs galvenie piemēri no dalībvalstīm ir šādi: — Amsterdama kopīgo satiksmes datus ar ieinteresētajām personām, lai ļautu veidot ar sabiedrisko transportu integrētas kartēšanas lietotnes, — Barselonas plaši pazīstamās 9. metro līnijas garums būs 47,8 km, tajā izmantojot bezvadītāja vilcienus uz lidostu un dzelzceļa stacijām, — Kopenhāgenas inovatīvā viedo velosipēdu sistēma tiek izmantota, lai uzraudzītu un pārvaldītu gaisa kvalitāti un satiksmes sastrēgumus.

3.7.2.

EESK atzinīgi vērtē Barselonas viedos un ilgtspējīgos risinājumus un ES viedo pilsētu projektus, piemēram: — projektā REMOURBAN  (54) tiks izmēģinātas dažādas tehniskas inovācijas un darījumdarbības modeļi pilsētu atjaunošanai, iesaistot Valjadolidu (Spānija) un potenciāli arī Serēnu (Beļģija) un Miškolcu (Ungārija), — tūristu iecienītas pilsētas, piemēram, Valensija (Spānija), Drēzdene (Vācija) un Antālija (Turcija) ir “bākas” ES viedo pilsētu projektā MAtchUP  (55).

3.7.3.

Ilgtspējīgs tūrisms ir svarīgs, lai nodrošinātu atveseļošanos pēc Covid-19. Būtu jābalstās uz nesenajiem EESK atzinumiem šajā jomā (56). Proti, būtu jāveicina nepiesārņojoši transportlīdzekļi, piemēram, velosipēdi un sabiedriskais transports, jāizstrādā degvielas ziņā arvien efektīvāki gaisa kuģu dzinēji un jāveicina izmitināšanas vietu renovācija, veicot ekomarķējuma sertifikāciju.

3.7.4.

EESK atzinīgi vērtē ilgtspējīgas pieejas lauku saimniecību digitalizācijā un norāda uz pašreizējo EESK atzinumu par Komisijas stratēģiju “No lauka līdz galdam” (57). Komiteja vēlas nodrošināt, ka arī mazās un vidējās lauku saimniecības, ja vēlas, var izmantot digitālos risinājumus nepieciešamajai agroekoloģiskajai pārejai, ja vien šādi risinājumi ir finansiāli ilgtspējīgi un tos kontrolē paši lauksaimnieki. Pastāv plašs inovatīvu tehnoloģisku lietotņu klāsts, un daudzas no tām neapšaubāmi dod labumu sabiedrības virzībā uz ilgtspējīgāku pārtikas ražošanu (piemēram, droni kultūraugu un dzīvnieku uzraudzībai, roboti sēšanai, ravēšanai, ražas novākšanai vai slaukšanai, kā arī “vertikālo lauku saimniecību” perspektīva pilsētās, kurā tiek patērēts daudz mazāk ūdens un kura paredz vietēju apgādi). Šajā saistībā aicinām kopīgi uzņemties atbildību par kopīgām datu shēmām (58) un citiem inovatīviem modeļiem. Digitālās revolūcijas pārvaldība lauku saimniecībās ir saistīta ar sarežģītām problēmām, un tādas iniciatīvas kā FAIRshare (59) ir svarīgas, lai veicinātu digitālo rīku izmantošanu lauku saimniecību prakses optimizēšanai. Šajā saistībā ir īpaši svarīgi veidot prasmes un uzticību, vienlaikus mazinot īpašo digitālo plaisu lauku apvidos.

3.7.5.

E-veselība ir būtiski svarīga uz informāciju un faktiem balstītu lēmumu pieņemšanā, aprūpes procesu pārredzamībā, kļūdu samazināšanā, uzlabotā diagnostikas precizitātē un izmaksu efektivitātē, kā arī gaidīšanas laika un atkritumu samazināšanā. Sociālā distancēšanās un karantīna, reaģējot uz pandēmiju, ir strauji veicinājušas daudz plašāku informētību par e-veselības potenciālu.

---

(1)  https://www.un.org/sustainabledevelopment/development-agenda/

(2)  https://unfccc.int/process-and-meetings/the-paris-agreement/the-paris-agreement

(3)  https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2019/LV/COM-2019-640-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF

(4)  Eiropas aprites ekonomikas platforma, https://circulareconomy.europa.eu/platform/en.

(5)  Aprites ekonomikas rīcības plāns, https://ec.europa.eu/environment/circular-economy/.

(6)  https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/factsheet_1_en.pdf

(7)  EESK atzinums: Mums vajadzīgā ilgtspējīgā ekonomika (OV C 106, 31.3.2020., 1. lpp.).

(8)  EESK atzinums “Ceļā uz ES ilgtspējīga patēriņa stratēģiju” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 51. lpp.).

(9)  EESK atzinums “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (OV C 364, 28.10.2020., 101. lpp.).

(10)  Baltā grāmata par mākslīgo intelektu. Eiropiska pieeja – izcilība un uzticēšanās, https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/commission-white-paper-artificial-intelligence-feb2020_lv.pdf.

(11)  Konkurētspēja šajā kontekstā ir jānosaka ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi, lai līdzsvarotu ekonomisko labklājību, vides aspektus un sociālo iekļautību.

(12)  Šie ir visbiežāk minētie IAM saskaņā ar Pasaules Uzņēmēju padomes ilgtspējīgai attīstībai 7. ikgadējo pārskatu par uzņēmumu ziņošanu un informācijas atklāšanu vides, sociālajā un pārvaldības jomā, 2019. gads.

(13)  UNESCO: Steering AI and advanced ICTs for knowledge societies: a Rights, Openness, Access, and Multi-stakeholder Perspective.

(14)  Piemēram, Google/Alphabet, Apple, Facebook, Amazon vai Microsoft ASV un Alibaba vai Tencent Ķīnā.

(15)  Piemēram, digitālo pakalpojumu nodokli, kas ieviests Francijā, kaut arī tas tika uzskatīts par diskriminējošu pret uzņēmumiem, kas nav ES uzņēmumi.

(16)  Racionalizācija, kas saistīta ar robotizāciju, automatizāciju, mākslīgo intelektu, darba efektivitātes uzlabojumiem un sektorālām pārmaiņām.

(17)  “Kobots” ir sadarbības robots, kas var strādāt kopā ar cilvēkiem, pārņemot rutīnas, nevēlamus vai bīstamus uzdevumus, kā arī radot jaunus uzdevumus, kas sniedz lielāku gandarījumu.

(18)  Muro/Maxim/Whiton, Automation and Artificial Intelligence: How machines are affecting people and places, 2019.

(19)  Frey/Osborne, The future of employment: How susceptible are Jobs to Computerisation?, 2013. Autori nepauž nekādus konkrētus apgalvojumus par to, cik ātri šis process varētu attīstīties, bet gan diezgan aptuveni runā par vienu vai divām desmitgadēm.

(20)  Ziehran/Gregory/Arntz, The risk of automation for jobs in OECD countries: a comparative analysis, OECD Social, Employment and Migration, 2016.

(21)  Starptautiskā Robotikas federācija: The Impact of Robots on Productivity, Employment and Jobs, 2017.

(22)  Ziehran/Gregory/Arntz: Racing With or Against the Machine?, 2016.

(23)  Pasaules Ekonomikas forums: Ziņojums par nodarbinātības nākotni, 2018.

(24)  Muntaner, Digital Platforms, Gig Economy, Precarious Employment, and the Invisible Hand of Social Class, 2018.

(25)  Attiecībā uz kolektīvā darba platformu tipoloģiju sk. Howcroft/Bergvall-Kåreborn, A Typology of Crowdwork Platforms, 2019.

(26)  Uws un citi, Crowd work in Europe: Preliminary results from a survey in the UK, Sweden, Germany, Austria and the Netherlands, 2016.

(27)  Berg, Income security in the on-demand economy: Findings and policy lessons from a survey of crowdworkers, 2015.

(28)  Bartmann, The Return of the Servant, 2016.

(29)  Iekļaujot akcionāru vērtības un dividendes no digitālajām platformām, vadošajiem uzņēmumiem mākslīgā intelekta jomā, robotizācijas u.c.

(30)  Stockhammer, Determinants of the Wage Share, 2017.

(31)  Hudson, The Road to Debt Deflation, Debt Peonage, and Neofeudalism, 2017.

(32)  Lange/Santarius, Smart Green World? Making Digitalisation Work for Sustainability, 2020.

(33)  Cf. Staab, The consumption dilemma of digital capitalism., 2017.

(34)  Summers, Larry Summers SVF Ekonomikas forumā, 2013.

(35)  Teulings/Baldwin, Secular Stagnation: Facts, Causes and Cures, 2014.

(36)  Piemēram, meklētājprogrammas vai lietu internets, e-komercijas un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas.

(37)  Feiner, Amazon admits to Congress that it uses ‘aggregated’ data from third-party sellers to come up with its own products, 2019.

(38)  Indijas ĀTI regulas 5.2.15.2.4. punkts: vienība, kurai ir līdzdalība kapitālā, izmantojot e-komercijas tirdzniecības vietas vienību (..), nedrīkst tirgot savus produktus platformā, kuru pārvalda šāda tirdzniecības vietas vienība.

(39)  Jo īpaši sabiedrisko labumu jomā (veselība, mobilitāte, pilsēta) strādājošo.

(40)  Piemēram, publiska meklētājprogramma, GAIA X mākoņserveris vai pilsoniskās sabiedrības pārvaldītas sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas.

(41)  Piemēram, pirkumu (un pieredzes) kopīgošana starp patērētājiem, lietotu preču apmaiņa, digitāli ražojošā patēriņa veidi, vietējas digitālās platformās vietējās darījumdarbības veicināšanai un, ja iespējams, īsas piegādes ķēdes.

(42)  Piemēram, La ruche qui dit oui – Beļģijas platforma organiskai un sezonālai produkcijai.

(43)  Piemēram, informācija par jebkura attiecīgā produkta ražošanu, ietekmi uz vidi, sastāvu, lietošanu, remonta iespējām un lietojamību.

(44)  EESK atzinums “Veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšana Eiropas Savienībā” (OV C 190, 5.6.2019., 9. lpp.).

(45)  Jāņem vērā, ka vidēji viens no astoņiem tiešsaistē veiktiem pirkumiem tiek atgriezts. https://www.salecycle.com/blog/featured/ecommerce-returns-2018-stats-trends/.

(46)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(47)  C. Becker un citi (2015), Sustainability Design and Software: The Karlskrona Manifesto, IEEE/ACM 37. IEEE Starptautiskās programminženierijas konferences rakstu krājums, 467.–476. lpp., doi: 10.1109/ICSE.2015.179.

(48)  Sk. arī Kern un citi (2018), Sustainable software products – Towards assessment criteria for resource and energy efficiency, Future Generation Computer Systems, 86. sēj.. 199.–210. lpp., doi: 10.1016/j.future.2018.02.044.

(49)  Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību, COM(2011) 681.

(50)  Emarketer.com

(51)  Hilty un Bieser (2017): Opportunities and risks of digitalisation for climate protection in Switzerland.

(52)  Piemēram, GESI/Accenture (2015): SMARTer2030. ICT Solutions for 21st Century Challenges.

(53)  Lange & Santarius (2020) Smart Green World. Making Digitalization Work for Sustainability; Lange, Pohl & Santarius (2020): Digitalization and Energy Consumption. Does ICT Reduce Energy Demand?

(54)  http://www.remourban.eu/

(55)  https://www.matchup-project.eu/

(56)  EESK atzinumi: “Starptautiskā tirdzniecība un tūrisms – globāla ilgtspējīgas attīstības programma” (OV C 14, 15.1.2020., 40. lpp.), “Tūrisms un transports 2020.gadā un pēc tam (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 219. lpp.).

(57)  EESK atzinums “No lauka līdz galdam” – ilgtspējīgas pārtikas ražošanas stratēģija, 2020 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 268. lpp.).

(58)  Piemēram, JoinData – neatkarīga datu platforma lauksaimniekiem (join-data.nl).

(59)  https://www.h2020fairshare.eu/