52020AE1450

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52020AE1450 - EN

Document 52020AE1450

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai”” (COM(2020) 103 final)

EESC 2020/01450

OV C 429, 11.12.2020, p. 210–218 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

11.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 429/210

(COM(2020) 103 final)

(2020/C 429/26)

Ziņotāja:	Milena ANGELOVA
Līdzziņotājs:	Panagiotis GKOFAS

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 22.4.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	22.7.2020.
Pieņemts plenārsesijā	18.9.2020.
Plenārsesija Nr.	554
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	219/0/0

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ar nepacietību gaidīto un vajadzīgo MVU stratēģiju. EESK īpaši novērtē stratēģijas visaptverošo un sistemātisko pieeju un atzinīgi vērtē to, ka tajā ir ņemti vērā esošie rīki, instrumenti un pasākumi, kas līdz šim ir bijuši lietderīgi, uzlabojot un iekļaujot tos vienotā un labi saskaņotā sistēmā. EESK aicina Eiropas Komisiju īstenot šo stratēģiju, izmantojot saskaņotu, integrētu un transversālu pieeju, kurā MVU tiktu veltīta galvenā uzmanība, pieņemot visus svarīgākos politiskos lēmumus, piemēram, attiecībā uz Eiropas zaļo kursu un Industriālo stratēģiju, un veidojot ES budžetu un sekmējot Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanu.

1.2.

EESK ir apņēmusies iesaistīties stratēģijas tūlītējā īstenošanā MVU labā un atbalsta daudzlīmeņu pārvaldības piemērošanu; ES līmenī starpģenerāldirektorātu darba grupai MVU jautājumos ir pienākums nodrošināt, ka:

—	princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” tiek ievērots visās politikas jomās, kas attiecas uz MVU, un jo īpaši Eiropas atveseļošanas plānā, programmā InvestEU, Maksātspējas atbalsta instrumentā un Eiropas zaļā kursa investīciju plānā,

—	tiek nodrošināta “Nākamās paaudzes MVU stratēģijas” un Mazās uzņēmējdarbības akta pienācīga īstenošana un tā tiek novērtēta Eiropas pusgada procesā un izveidotajā MVU rezultātu pārskatā,

—	dalībvalstis cieši apņemas īstenot MVU stratēģiju, jo daudzas ES politikas nav izdevies īstenot valstu negatīvās reakcijas, bezdarbības vai izvairīšanās, tostarp pārmērīgas reglamentēšanas, dēļ; šajā saistībā īpaša uzmanība jāpievērš sieviešu stāvoklim šajā uzņēmējdarbības vidē,

—	MVU pārstāvošajām organizācijām un sociālajiem partneriem tiek piešķirta lielāka un nozīmīga loma, un tie var sniegt konstruktīvu ieguldījumu, jo tieši tā trūkst EK pašreizējā priekšlikumā,

—	ekosistēmu kā prioritāro finansējuma piešķiršanas jomu jēdziens tiek ieviests tikai pēc rūpīgas apspriešanās ar MVU pārstāvošajām organizācijām ES, valstu un reģionālā līmenī, lai garantētu, ka tas pienācīgi atspoguļo patieso situāciju, kādā atrodas MVU, jo tas šķiet pārāk noteikts solis.

1.3.

Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums tika iesniegts pirms Covid-19 uzliesmojuma, EESK aicina Eiropas Komisiju sagatavot “Nākamās paaudzes MVU stratēģiju”, kurā jāņem vērā Eiropas atveseļošanas plānā minētie MVU atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir palīdzēt MVU mazināt pārvietošanās ierobežojumu, sociālās distancēšanās un sabiedrības veselības drošības pasākumu radīto negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību un ātri atgūties no krīzes. EESK atzinīgi vērtē ES budžetam piesaistītā Atveseļošanas un noturības instrumenta izveidi, taču vēlētos, lai tiktu sniegtas reālas garantijas, ka tas sasniegs visus MVU, kuriem tas ir nepieciešams, nodrošinot pielāgotus atbalsta pasākumus. Tam ir nepieciešama visaptverošāka politikas pārskatīšana un precīzāki un konkrētāki priekšlikumi attiecībā uz to, kā sekmēt digitalizāciju, inovāciju un ilgtspēju mazajos un vidējos uzņēmumos.

1.4.

“Nākamās paaudzes MVU stratēģijai” būs vajadzīgs spēcīgs īstenošanas regulējums un politikas saskaņotība. EESK iesaka Eiropas Komisijai, Padomei, EP, padomdevējām struktūrām un ES aģentūrām vienoties par Daudzgadu īstenošanas ceļvedi, kurā būtu noteikti konkrēti sasniedzamie rādītāji un laika grafiks darbības mērķu sasniegšanai īsā un vidējā termiņā, kā arī ilgtermiņā.

1.5.

EESK aicina piešķirt MVU organizācijām lielāku atbildību MVU stratēģijas īstenošanas procesā, cita starpā izstrādājot īpašu ES programmu, kas MVU organizācijām un sociālajiem partneriem palīdzētu veidot spējas un sniegtu tiem atbalstu, lai tie kopīgi varētu darboties kā vienoti kontaktpunkti, kur saņemt informāciju un tehnisko palīdzību; cieši iesaistot tos MVU sūtņu norīkošanā un viņu darbības pārraudzībā; un ieviešot uzraudzības sistēmu, lai uzraudzītu šo sūtņu darbības efektivitāti. Lai Eiropas Biznesa atbalsta tīklam (EEN) būtu lielāka nozīme konsultāciju sniegšanā MVU, kā to paredz Eiropas Komisija – jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu pārkārtošanos –, šis tīkls ir būtiski jāreformē, jo lielākajā daļā dalībvalstu tīkls nesasniedz MVU un pavisam noteikti nesasniedz amatniecības uzņēmumus. EESK uzskata, ka īpaši nozīmētam neatkarīgam ES novērošanas centram regulāri ir jāuzrauga, jāizvērtē un jāpārbauda stratēģijas īstenošanas gaita un efektivitāte, lai vajadzības gadījumā nekavējoties varētu izstrādāt un ierosināt korektīvus pasākumus.

2. Vispārīgas piezīmes un uz nākotni vērsta pieeja

2.1.

EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis rūpīgi izvērtēt iespējas paplašināt to pasākumu darbības jomu, kas paredzēti MVU konkurētspējas un inovācijas spēju veicināšanai, kā arī tam, lai palīdzētu tiem uzlabot savus dažādu faktoru ietekmētos produktivitātes rādītājus un lai atbalstītu to ikdienas uzņēmējdarbību, un nodrošināt šo pasākumu efektīvu īstenošanu. Atzīstot inovācijas un digitalizācijas nozīmīgumu, EESK norāda, ka lielākajai daļai Eiropas Savienībā esošo MVU ļoti nepieciešams atbalsts tehnoloģiju modernizēšanai, cilvēkresursu jautājumu risināšanai un uzņēmējdarbības rādītāju uzlabošanai.

2.2.

EESK augstu vērtē Eiropas Komisijas nodomu īstenot pasākumus, kas vērsti uz visu MVU apakšgrupu – piemēram, vērtību radošu uzņēmumu, mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu, valsts uzņēmumu, ģimenes un tradicionālo uzņēmumu, tālākajos reģionos nodarbināto, pašnodarbināto un amatnieku, kā arī sociālās ekonomikas MVU – konkrētajām vajadzībām, jo šo vajadzību apmierināšana ir ļoti nozīmīgs veiksmes faktors.

2.3.

Visi maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētie Eiropas Atveseļošanas fonda komponenti, piemēram, Maksātspējas atbalsta instruments, ir sistemātiski jāuzrauga, lai garantētu to spēju sniegt MVU vajadzīgo atbalstu.

2.4.

EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt reālistisku Daudzgadu īstenošanas ceļvedi, kurā skaidri būtu aprakstīti attiecīgie resursi un pasākumi, apspriešanās un vienotas rīcības ar sociālajiem partneriem organizēšana, neatkarīga progresa ziņojuma sagatavošana un uzraudzības un ietekmes novērtēšanas mehānismi. Lai digitālā pārkārtošanās izdotos, ir ļoti svarīgi, lai vērienīgie priekšlikumi attiecībā uz programmām “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa” nākamajā daudzgadu finanšu shēmā tiktu labāk orientēti uz MVU un nodrošinātu taisnīgāku ģeogrāfisko tvērumu. EESK uzsver, cik svarīgi ir efektīvi novirzīt MVU paredzēto finansējumu un atbalsta pasākumus mikrouzņēmumiem, tostarp tradicionālajiem uzņēmumiem.

3. 1. pīlārs

3.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir atzīta nepieciešamība pielāgot atbalsta pasākumus MVU vajadzībām, lai palīdzētu tiem attīstīties klimatneitrālā, resursu ziņā efektīvā, digitāli lietpratīgā un elastīgā veidā. Ilgtspējas padomdevēji un digitālie brīvprātīgie var palīdzēt MVU iegūt izcilas digitālās prasmes, atjaunināt to izmantotās tehnoloģijas, sagatavoties sekmīgai pārejai uz ilgtspēju un apzināt resursu ziņā efektīvus un klimatneitrālus risinājumus. ES, valstu un reģionālā līmeņa MVU organizācijām ir jāveicina un jāpalielina to loma un atbildība.

3.2.

EESK novērtē īpašo lomu, kas paredzēta sociālajiem partneriem, un pauž cerību, ka partnerības princips tiks vēl vairāk nostiprināts un dalībvalstis to ievēros efektīvāk. ES, valstu un vietējā līmeņa MVU organizācijām ir jāuzņemas galvenā loma, lai palīdzētu MVU iegūt informāciju par MVU politikas atbalsta pasākumiem un tos izprast, it īpaši tiem MVU, kuri ir tradicionāli uzņēmumi un/vai mikrouzņēmumi un/vai tālākajos reģionos un lauku reģionos strādājoši uzņēmumi, kuri veido lielāko MVU daļu un kuriem ir jāspēj tikt līdzi straujajai digitālās revolūcijas gaitai. EESK ir gatava sniegt atbalstu, lai iesaistītu šīs organizācijas un sociālos partnerus tīklā, kurā tiktu veikta paraugprakses piemēru un ideju par atbalsta pasākumiem un īpašiem sociālās samierināšanas pasākumiem apkopošana un apmaiņa.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka pastāv vesela virkne mehānismu, ar kuriem tiek veicināta MVU pāreja uz ilgtspēju/apritīgumu un attiecīgo tiesību aktu ievērošana. Komiteja uzsver, ka ir svarīgi ātri īstenot rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku (CEAP) un ieviest vērienīgu minimālo oglekļa cenu, kā arī oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. EESK uzsver Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma spēju atbalstīt jaunās ekonomikas attīstību un iesaka vajadzības gadījumā veikt sociālus un atbalsta pasākumus, lai novērstu krīzi un nepieļautu, ka pāreja uz mazoglekļa aprites ekonomiku kaitētu vājākajiem tirgus dalībniekiem, cita starpā sniedzot atbalstu privātajam sektoram un jo īpaši MVU, ja tie saskaras ar negatīvu ietekmi. Lai mudinātu MVU kļūt videi nekaitīgākiem, ir jāatraisa to potenciāls ieviest radikālus un revolucionārus jauninājumus, lai tādējādi sekmētu zaļo pārkārtošanos. Saņemot pareizo materiālo un likumdošanas atbalstu, MVU daudz ātrāk nekā lielie uzņēmumi spēs pilnvērtīgi izmantot novatoriskas un ilgtspējīgas prakses sniegtās iespējas.

3.4.

Efektīva intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) politika ir būtiski svarīga sekmīgai inovatīvu uzņēmumu, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumu, darbībai. Intelektuālā īpašuma tiesībām, tostarp patentiem, preču zīmēm, autortiesībām un citiem uz zināšanām balstītiem aktīviem, ir jākļūst par daudzu MVU uzņēmējdarbības stratēģiju neatņemamu sastāvdaļu. Uzņēmumiem ir vajadzīga stabila un uzticama IĪT sistēma, kas ir piemērota digitālajam laikmetam. Vienotajai ES patentu sistēmai steidzami būtu jāsāk darboties, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un ļautu MVU izstrādāt un aizsargāt savus izgudrojumus par saprātīgām izmaksām un ar samazinātu administratīvo slogu. Lai vēl vairāk uzlabotu MVU zinātības attīstību un aizsardzību, būtiski svarīga būtu uz sadarbību vērsta pieeja starp Eiropas Komisiju, dalībvalstīm un Eiropas Patentu iestādi (EPO) nolūkā paplašināt ar patentu pieteikumiem saistītos pakalpojumus, tostarp finansiālo atbalstu, lai tādējādi uzlabotu MVU iespējas vērsties tiesā patentu pārkāpumu gadījumos, jo īpaši ieviešot patentu apdrošināšanas shēmu, un nolūkā pārskatīt EPO apelāciju iesniegšanas procesu.

3.5.

Uzņēmējdarbības gars ir MVU attīstības virzītājspēks. EESK aicina Eiropas Komisiju vairāk koncentrēties uz to, lai sekmētu, uzlabotu un veicinātu uzņēmējdarbības iniciatīvu, uzņēmējdarbības garu un uz informāciju balstītu pieeju riska uzņemšanās gadījumos, kā arī lai panāktu finansiālās grūtības nonākušo uzņēmēju pozitīvāku tēlu sabiedrībā. Lai cik svarīga arī nebūtu dažādu līmeņu izglītība un apmācība uzņēmējdarbības jomā, ar to vien nepietiek un ir nepieciešams uzlabot sabiedrības izpratni par uzņēmēju lomu, cita starpā popularizējot pozitīvos piemērus un paraugus. Būtu jāveicina uzņēmēju prasmju uzlabošana un apmācība. Stratēģijā varētu izklāstīt pasākumus turpmākai ES un trešo valstu darbaspēka mobilitātes veicināšanai un apzināt papildus vienkāršotai ES vīzu shēmai pieejamos instrumentus. Eiropas Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm ir jānodrošina MVU inovācijām nepieciešamā infrastruktūra, t. i., laboratorijas, IKT iekārtas, biroju ēkas un atbalsts juridisko jautājumu un intelektuālā īpašuma (IĪ) jomā; nodrošinot šos resursus pienācīgā līmenī, varētu būtiski samazināt jaunuzņēmumu darbības uzsākšanai nepieciešamo resursu slieksni un sniegt jaunas iespējas uzņēmējiem, kas strādā nepilnu darba laiku. Eiropas Komisija varētu arī stimulēt valdību aģentūras nodrošināt MVU vidi, kurā tie varētu izmēģināt savus prototipus, tādējādi veicinot inovatīvu MVU finansēšanu un samazinot tehnisko risku investoriem. Svarīga ir arī efektīva prasmju apzināšanas attīstīšana, ietekmējot mācību iestāžu izglītības programmu saturu.

3.6.

Cilvēkresursi ir svarīgs konkurētspējas faktors, īpaši MVU gadījumā, jo MVU rīcībā parasti ir mazāk organizatorisko, vadības un finanšu instrumentu kvalificētu darbinieku piesaistīšanai, motivēšanai un noturēšanai. Tādēļ EESK uzsver, cik svarīgi ir palīdzēt MVU pieņemt darbā pieredzējušus un kvalificētus darbiniekus, cita starpā izmantojot arī finanšu līdzekļus, un sagaida, ka šis aspekts būs svarīga daļa no gaidāmā “Prasmju pakta” īpaši MVU paredzētā komponenta. EESK atbalsta to, ka valdībām, darba devējiem, reģioniem un atsevišķiem indivīdiem ir jāuzņemas dalīta atbildība par darbaspēka profesionālo pilnveidi /pārkvalifikāciju. Profesionālajai izglītībai un apmācībai (PIA) ir jākļūst par pirmo izvēli, vienlaikus sekmējot arī terciāro izglītību, lai tādējādi atbalstītu pāreju darba tirgū. Ir svarīgi, lai izglītības programmas būtu orientētas uz mācību rezultātiem, jo tas palīdzēs sekmēt savlaicīgu un efektīvu pāreju darba tirgū.

3.7.

MVU digitālo spēju uzlabošana ir būtiski svarīga. Tai jāsākas ar darbu ar vismazāk sagatavotajām MVU grupām, piemēram, ar mikrouzņēmumiem un ļoti tradicionāliem uzņēmumiem, kuriem ir ierobežota pieredze vai nav pieredzes digitalizācijā. Šie MVU ir intensīvo digitālās apmācības kursu, kas paredzēti gan MVU vadītājiem, gan darbiniekiem, mērķa grupa, un to vajadzības ir jāņem vērā, veidojot digitālās inovācijas centrus, lai šo MVU pārstāvji varētu paplašināt un uzlabot savas profesionālās prasmes un kļūt par prasmīgiem tehnoloģiju lietotājiem. Digitālās inovācijas centriem ir jābūt pienācīgi aprīkotiem, lai tie spētu palīdzēt MVU veikt riska novērtējumus un efektīvi aizsargāt datus. EESK atbalsta izsludināto Eiropas Datu stratēģiju, kuras mērķis ir padarīt datus plašāk pieejamus un nodrošināt datu plūsmu starp uzņēmumiem un valstu valdībām. Ir jānodrošina datu brīva aprite. Būtu jāveicina datu kopīgošana uzņēmumu starpā, lai uzlabotu sadarbību vērtību ķēdēs un sniegtu iespēju palielināt mūsu ekonomikas ekonomisko ietekmi, uzlabojot informācijas par datu kopīgošanu un pārnesamību (no valdības vai vērtību ķēdes) pieejamību un piekļuvi tai.

3.8.

Platjoslas tīkls, kas ir būtisks priekšnosacījums digitalizācijai, Eiropas Savienībā ir vispusīgi jāpaplašina, lai uzņēmumi varētu kļūt digitalizētāki, nevienu neatstājot novārtā. Tā kā ES progress šajā jomā joprojām ir pārāk ierobežots, jo īpaši lauku reģionos, kur atrodas daudzi MVU, visās citās ES mēroga iniciatīvās šis apstāklis būtu augšupējā veidā jāņem vērā un attiecīgi jārīkojas.

3.9.

EESK aicina īstenot mērķtiecīgus atbalsta pasākumus, kas orientēti uz digitalizācijas un labākas savienojamības nodrošināšanu tādās nozarēs kā veselības aprūpe, izglītība, valsts pārvalde, pārtikas ražošana un lauksaimniecība, ražošana un transports. Digitālās pārveides pamatā jābūt atvērtībai (nevis atkarībai), vienkāršībai, informācijai, automatizācijai, uzticībai un drošībai, jo mēs vēlamies izveidot jaunus uzņēmējdarbības modeļus, procesus, programmatūru un sistēmas. Tas ir galvenais aspekts, kas tiek ņemts vērā, ES uzņemoties vadošo lomu klimata jomā un ekonomikas atveseļošanā. ES būtu jāpaātrina ieguldījumi energoefektivitātē, transportā, mazoglekļa ēkās un rūpniecības procesos, kur būtiska nozīme ir digitalizācijai.

3.10.

EESK iesaka paātrināt visuresošu un drošu augstas veiktspējas tīklu izvēršanu, veicinot privātā sektora ieguldījumus un piesaistot finansējumu lauku reģioniem un mazapdzīvotiem apgabaliem. Tiklīdz atsāksies normāla ekonomikas darbība, būtu jāpaātrina arī plānotā frekvenču spektra piešķiršana, kas Covid-19 krīzes dēļ aizkavējās. Tajā brīdī valdībām būtu arī jānosaka par prioritāti jaunu frekvenču spektra piešķiršana – gan izsniedzot licenci, gan bez tās –, lai padarītu bezvadu savienojamību stabilāku.

4. 2. pīlārs

4.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība tiek veltīta maziem un vidējiem uzņēmumiem un “vienreizējas iesniegšanas” un “digitāls pēc noklusējuma” principu stingrai piemērošanai. EESK aicina EK īstenot jauno stratēģiju, ievērojot arī principu “rīkoties MVU labā”, un brīdina, ka MVU paredzēto atbalsta pasākumu īstenošanas aizkavēšanās būtu neproduktīva. Galu galā, MVU šobrīd saskaras ar lielāku skaitu problēmu kā jebkad agrāk: Covid-19 uzliesmojuma negatīvā ietekme, sīva konkurence, kvalificēta darbaspēka trūkums, jaunas nodarbinātības un patēriņa formas, aizvien sarežģītāka un apjomīgāka informācijas plūsma, ierobežoti resursi inovācijām, uzņēmēju lomas pastāvīga mazināšanās, nestabili finanšu tirgi, grūtības piekļūt finansējumam, liela atkarība no ārējās vides un ierobežotas iespējas aizstāvēt savas intereses. Saistībā ar “pārmērīgas reglamentēšanas pasākumu” ietekmes uz MVU novērtēšanu EESK atkārtoti norāda, ka regulatīvā sloga mazināšanas mērķi būtu jāizvirza, pamatojoties uz rūpīgi veiktu MVU testu, ietekmes novērtējumiem un visaptverošu izvērtējumu, tostarp pilsoniskās sabiedrības un ieinteresēto personu dialogu. ES tiesību aktu īstenošana dalībvalstīs nedrīkst negatīvi ietekmēt iedzīvotāju, patērētāju, darba ņēmēju, ieguldītāju un vides aizsardzības līmeni.

4.2.

Joprojām rūpīgi jāizvērtē maksājumu kavējumu jautājums, un plānotā Maksājumu kavējumu direktīvas pārskatīšana ir svarīgs pasākums, kurā būtu jāiekļauj arī apspriešanās ar ieinteresētajām personām no MVU vidus. Varētu būt lietderīgi iejaukties kultūras līmenī, lai veicinātu pozitīvu rīcību šajā jomā. Šajā ziņā īpašs pasākums šī procesa atbalstīšanai varētu būt tāda rīka, piemēram, tīmekļa vietnes, izveide, kurā uzņēmumi tiktu aicināti apņemties ievērot noteiktus principus attiecībā uz savlaicīgu maksājumu veikšanu. Lai pasargātu MVU no tā, ka lielāki uzņēmumi spēj labāk aizsargāt savas intereses, EESK ierosina, ka Eiropas Komisijai vajadzētu paplašināt un stiprināt direktīvas nosacījumus par negodīgu tirdzniecības praksi uzņēmumu darījumos ar uzņēmumiem un darījumos starp uzņēmumiem un platformām, attiecinot tos uz visām nozarēm un, iespējams, iekļaujot ES konkurences tiesību aktos, kā arī paredzot MVU iespēju iesniegt konfidenciālas sūdzības centrālai iestādei, kura ES gadījumā varētu būt COMP ĢD.

4.3.

Kā norādīts iepriekšējos atzinumos, EESK apšauba MVU sūtņu tīkla, kurš visās dalībvalstīs vēl pilnībā nedarbojas, faktisko lietderību un spēju sniegt reālu pievienoto vērtību. Tā iesaka pastiprināt MVU organizāciju lomu, nevis veidot jaunu ES MVU sūtņu tīklu, kas nesniegs nekādas garantijas, ka tiks pieņemts MVU labvēlīgs regulējums. EESK iesaka iecelt valstu MVU sūtņus, vienojoties ar valstu MVU organizācijām, kurām pastāvīgi jāsazinās ar attiecīgo sūtni un regulāri jāliek tam atskaitīties par paveikto. “Nākamās paaudzes MVU stratēģijas” un Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana ir jāiekļauj Eiropas pusgada procesā un izveidotajā MVU rezultātu pārskatā.

4.4.

Režīmi inovatīvu regulējuma risinājumu izmēģināšanai (“regulatīvās smilškastes”) ir izrādījušies lietderīgi, un EESK aicina tos izmantot plašāk, ieviešot regulējumu, kas attiecas uz MVU, un veicināt to izmantošanu valstu likumdevēju vidū. Eiropas Komisijai būtu jāprecizē, kā, kur un kāpēc šie režīmi tiks izmantoti. Joprojām ir nepieciešams uzlabot MVU testus ietekmes novērtējumā, lai pārliecinātos, ka visi ierosinātie tiesību akti ir MVU labvēlīgi. Eiropas Komisijas jaunajā platformā “Gatavi nākotnei” galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai konstatētu potenciālo slogu, kas varētu radīt šķēršļus sociālās un ekonomiskās atjaunošanās procesam. Eiropas Savienībai šādi režīmi novatorisku regulējuma risinājumu izmēģināšanai būtu jāizveido arī ES līmenī, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību, nodrošinātu, ka tas veicina saskaņošanu, un ātri nodrošinātu juridisko noteiktību novatoriem, kas Eiropā ievieš novatoriskus risinājumus. ES ir vairāk jaunuzņēmumu un novatorisku MVU nekā ASV un Ķīnā, taču vairāki pētījumi liecina, ka šie uzņēmumi savus novatoriskos risinājumus labprātāk izvērš ārpus Eiropas. Tam ir daudz iemeslu, tostarp finansiālu stimulu trūkums Eiropā un sadrumstalotais vienotais tirgus. Tādēļ ir svarīgi ieviest režīmus inovatīvu regulējuma risinājumu izmēģināšanai – tie mudinās uzņēmumus palikt Eiropā un, cerams, ilgtermiņā palīdzēs radīt jaunus vadošos Eiropas uzņēmumus.

4.5.

Padarot iepirkumu procedūru pieejamāku un labvēlīgāku MVU, tiek novērsta pārrobežu noziedzība un tirgus ļaunprātīga izmantošana. MVU mudināšana aktīvāk iesaistīties solidaritātes darbībās un stratēģiskās un būtiski svarīgās nozarēs, piemēram, veselības aprūpē, preču/pakalpojumu drošuma jomā, aviācijas un kosmosa nozarē un aizsardzības nozarē, ir efektīvs veids, kā labāk integrēt šos uzņēmumus vērtību ķēdēs, kas noteikti būtu vēlams atvērtā tirdzniecības sistēmā, kura cīnās pret aizvien pieaugošo protekcionismu. Turklāt Covid-19 uzliesmojums ir parādījis, cik svarīgi ir, lai piegādes ķēdes būtu daudzveidīgas un lai tās atrastos gan uz sauszemes, gan piekrastes tuvumā, un ir svarīgi arī palīdzēt MVU atrast savu vietu šajā procesā. Krīze ir arī sniegusi daudzus piemērus, kas parāda, cik nestabils joprojām ir vienotais tirgus; ir vajadzīgs rīcības plāns, lai nodrošinātu, ka ikviena nozare sekmīgi darbojas, kas ir būtiski svarīgi MVU, un lai mudinātu MVU aktīvi izvērst savu darbību ārējos tirgos.

4.6.

Eiropas Komisijai ir jābūt ambiciozākai tās centienos atvērt publiskā iepirkuma tirgu MVU, sadarbībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem cenšoties padarīt publisko iepirkumu pārredzamāku un nodrošinot publiskā iepirkuma līgumu atbilstību ES vienotā tirgus noteikumiem. EESK iesaka to panākt it īpaši:

—	palielinot un pastāvīgi uzraugot MVU līdzdalības līmeni,

—	vienkāršojot administratīvās procedūras un sniedzot labākus sabiedriskos un digitālos pakalpojumus,

—	visās dalībvalstīs izveidojot vienotos kontaktpunktus, kur var iesniegt sūdzības par publisko iepirkumu un uzraudzīt ar to saistīto problēmu risināšanu,

—	uzlabojot iespējas iesniegt apelācijas sūdzības par iepirkuma procedūru rezultātiem.

4.7.

Līdzīgā veidā ES ir jāturpina centieni panākt lielāku pārredzamību un ciešāku sadarbību ar ES rūpniecības nozari ar tirdzniecības aizsardzības instrumentiem saistītās izmeklēšanas laikā un ir jāturpina sekmēt MVU piekļuve šiem instrumentiem.

4.8.

EESK pauž bažas par grūtībām, ar kurām nākas saskarties mazumtirdzniecības nozarei, it īpaši ar Covid-19 saistīto pārvietošanās ierobežojumu laikā, un aicina izstrādāt īpašus atbalsta un veicināšanas pasākumus.

4.9.

Vienotā digitālā vārteja, kas sasaistīta ar vienotajiem kontaktpunktiem dalībvalstīs, MVU nodrošinās informāciju un atbalstu, valstu un reģionālajām MVU organizācijām palīdzot MVU atrast tiem vispiemērotākos risinājumus.

4.10.

Uzņēmumu nodošanas atvieglošana ir ārkārtīgi svarīga, jo tā palīdzēs motivēt veselu paaudzi turpināt ģimenes uzņēmumu darbību un vienkāršos īpašumtiesību nodošanu gadījumos, kad īpašniekam(-iem) trūkst uzņēmuma turpmākai darbībai nepieciešamo prasmju, resursu un ideju. Šādos gadījumos var izpētīt arī iespējas darba ņēmējiem pārpirkt uzņēmumus, izveidojot kooperatīvus un citus darbinieku īpašumtiesību veidus. Tāpat ir ļoti svarīgi nošķirt divus dažādos uzņēmumu nodošanas veidus, lai saprastu, kā konkrēti tiesību akti ietekmē katru no abiem veidiem. Ir jānošķir “uzņēmuma nodošana ģimenes locekļu starpā” un “uzņēmuma ārējā nodošana”, katrai piešķirot atsevišķu definīciju. Tiesiskajam regulējumam ir jābūt elastīgākam, lai būtu vienkāršāk iegādāties jau pastāvošu uzņēmumu situācijā, kurā nāksies uzņemties lielu risku un ievērojamas izmaksas un veikt sarežģītas procedūras. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU pārrobežu nodošanai, lai novērstu augstās izmaksas, kas saistītas ar šādiem darījumiem, un būtiskās atšķirības dalībvalstu regulējumā. Līdztekus nodošanas jautājuma risināšanai EESK iesaka MVU vajadzībām izveidot “Eiropas uzņēmumu 2.0” pārveidota Eiropas privātā uzņēmuma (Societas Privata Europaea (SPE)) formā, lai sekmētu MVU paplašināšanos un darbības izvēršanu pāri robežām.

4.11.

Lai MVU varētu pilnībā izmantot tirdzniecības nolīgumu sniegtos ieguvumus, EESK aicina nodrošināt, ka turpmākajās ES divpusējās tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm vienmēr tiek iekļauta arī MVU veltīta sadaļa un ka tiek izveidotas MVU komitejas, kuras nodrošina informācijas par BTN un tehnisko standartu izplatīšanu MVU vidū un uzrauga BTN izmantošanu MVU vidū gan ES dalībvalstīs, gan citās valstīs, kuras ir nolīguma puses. Būtu jāuzlabo Eiropas Biznesa atbalsta tīkla kā MVU internacionalizācijas atbalsta instrumenta darbība, kā arī sadarbība un sinerģija ar valstu pakalpojumu sniedzējiem un nozaru un nacionālajām MVU federācijām.

4.12.

Eiropas Komisijai būtu jāturpina apzināt iespējas izstrādāt MVU paredzētu Eiropas uzņēmējsabiedrību tiesību formu, iedvesmojoties no darba, kas paveikts attiecībā uz priekšlikumu par Eiropas privāto uzņēmumu. Eiropas Komisija savā MVU stratēģijā ir norādījusi, ka plāno izvērtēt, vai ir vajadzīgi vēl citi uzņēmējdarbības tiesību pasākumi, lai sekmētu MVU paplašināšanos un darbības izvēršanu pāri robežām. Konkrēts priekšlikums šo mērķu sasniegšanai ir MVU paredzētas Eiropas uzņēmējsabiedrību tiesību formas izstrāde, kā norādīts iepriekš tekstā. Tā kā dalībvalstīs pastāvošo valodas, administratīvo un juridisko atšķirību dēļ, kas apgrūtina filiāļu veidošanu ārvalstīs, tikai 2 % no ES MVU investē ārvalstīs, izveidojot tur savas filiāles, būtu jāaplūko nepieciešamība izveidot juridisku mehānismu, kas ļautu uzņēmumiem labāk pārvaldīt darbības izvēršanu ES teritorijā.

4.13.

Tā kā tirdzniecības veicināšana vispirms ir valstu valdību kompetences joma, BTN sekmīga īstenošana galvenokārt ir atkarīga no atsevišķu dalībvalstu spējas un vēlēšanās informēt savu uzņēmēju kopienu par konkrētu ES tirdzniecības nolīgumu. EESK aicina visas 27 dalībvalstis un Eiropas Komisiju brīvprātīgi un atbilstoši savai attiecīgajai kompetencei apņemties īstenot īpašus pasākumus un darbības, ieviešot Eiropas īstenošanas rīcības plānus, lai tādējādi ES iekšienē papildinātu “ārējos” īstenošanas ceļvežus, kas izstrādāti līdztekus ES BTN. Šādiem rīcības plāniem būtu jāpalīdz efektīvi uzraudzīt apspriesto BTN saistību faktisko transponēšanu attiecīgajā trešā valstī, vienlaikus ļaujot uzraudzīt un salīdzinoši novērtēt īpašos pasākumus, ko valdība un uzņēmēju kopiena īstenojusi valsts un reģionālā līmenī.

5. 3. pīlārs

5.1.

EESK atkārtoti pauž priekšlikumu, ka dalībvalstis būtu jāstimulē izveidot un attīstīt “finanšu ombudu” tīklu, kura darbība tiktu koordinēta ES līmenī. Ar ierosinātās MVU likviditātes nodrošināšanas darba grupas atbalstu šim tīklam būtu jāizmanto atbilstīga metodika, lai uzraudzītu, kā tiek īstenoti jaunie ES un dalībvalstu līmenī ierosinātie Eiropas Komisijas pasākumi mikrouzņēmumu īstermiņa likviditātes nodrošināšanai. Ikdienā palīdzot MVU piekļūt finansējumam, šis tīkls varētu arī palīdzēt Eiropas Komisijai vākt un analizēt kvalitatīvus datus, lai iegūtu informāciju par to, kā starpniekbankas izmanto finanšu instrumentus to MVU sasniegšanai, kuriem finanšu resursi ir nepieciešami visvairāk, un par to, kāpēc tiem netiek piešķirti kredīti, ievērojot principus, kas attiecas uz banku sniegto informāciju. Tīklam būtu jārisina arī būtiski strīdi starp MVU un bankām, citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem un likviditātes nodrošinātājiem.

5.2.

EESK izsaka gandarījumu par dedzīgajiem centieniem dažādot MVU pieejamos finansējuma avotus, sekmējot kapitāla finansējuma piešķiršanu un MVU izaugsmes tirgu izmantošanu, kā arī rodot alternatīvas iespējas MVU iekļaušanai sarakstā. EESK aicina Eiropas Komisiju ar MVU organizāciju aktīvu palīdzību apsvērt iespēju ieviest īpašus pasākumus, lai izglītotu uzņēmumu vadītājus par dažādu finansēšanas risinājumu sniegtajiem ieguvumiem un iespējām un lai palīdzētu tiem izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotāko risinājumu, kā arī lai sekmētu turpmāku pielāgotu, ekspertu nodrošinātu risinājumu izmantošanu.

5.3.

“Saskaņā ar iepriekš pieņemtajām nostājām, kuru mērķis ir veicināt un stimulēt sieviešu uzņēmējdarbību, EESK īpaši atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu uzsākt uz dzimumu līdztiesību orientētu finansēšanas iniciatīvu, lai stimulētu finansējumu sieviešu vadītiem uzņēmumiem un fondiem un veicinātu sieviešu uzņēmējdarbību. Sieviešu plašāka un spēcīgāka klātbūtne, arī uzņēmējdarbības vidē, ir absolūti nepieciešama, lai realizētu nākotnes Eiropu.”

5.4.

EESK atzinīgi vērtē uz sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO) orientētā privātā un publiskā sektora fonda izveidi un pilnībā atbalsta papildu pamatkapitāla, kvazikapitāla, riska kapitāla un riska dalīšanas finansēšanas instrumentu izveidi MVU vajadzībām. EESK uzskata, ka to popularizēšana un pieejamības nodrošināšana ir īpaši svarīga inovatīviem maza un vidēja kapitāla uzņēmumiem.

5.5.

Lai gan EESK atzīst, ka MVU iekļaušana sarakstā sniedz jaunas iespējas uzņēmumiem, tā arī norāda, ka tā nav piemērota visiem uzņēmumiem attiecīgā administratīvā sloga un izmaksu dēļ. To akciju izmantošana, kurām nav balsstiesību, varētu būt labs veids, kā mudināt MVU, jo īpaši ģimenes uzņēmumus, piekļūt kapitālam, nezaudējot kontroli pār savu uzņēmumu. Vēl viens izaicinājums ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pamatkapitāla finansējumu un aizņēmuma finansējumu.

5.6.

Lai arī ir loģiski, ka nākamais ES budžets būs vērsts uz naudas piesaistīšanu ieguldījumu veikšanai, ES mēroga MVU spēju veidošanas pasākumu finansēšanas nozīmību nedrīkstētu novērtēt par zemu, un pašreizējā situācijā tā ir īpaši svarīga. ES budžeta līdzekļi ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu prasmju attīstīšanas pasākumu īstenošanu, internacionalizāciju, aprites ekonomikas sekmēšanu, uzņēmējdarbību, atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šādas iniciatīvas var sniegt milzīgu atdevi no ieguldījumiem gan ES nodokļu maksātājiem, gan atsevišķiem MVU, kuri gūst tiešu labumu, tāpēc tās noteikti ir jāiekļauj pārskatītajā DFS.

5.7.

Saistībā ar kriptoaktīvu un digitālo žetonu izmantošanu MVU darījumos EESK aicina Eiropas Komisiju sadarbībā ar MVU pārstāvības organizācijām rūpīgi uzraudzīt to izmantošanu, jo kriptoaktīviem piemīt unikālas īpašības, kas padara tos atšķirīgus no tradicionālajiem finanšu aktīviem, tāpēc tie rada jaunus, it īpaši ar drošību un iekšējo kontroli saistītus izaicinājumus uzņēmumiem (tostarp MVU). MVU tāpēc būtu vispirms jāsaprot kriptoaktīvu radītais risks un ieguvumi un jāizstrādā efektīva kontroles vide, kas varētu garantēt drošību. Papildus tam, ņemot vērā kriptoaktīvu vājo regulējumu, MVU var saskarties ar krāpšanas izmeklēšanu, ja to ieguldītāji pret tiem iesniegtu prasības.

6. Īstenošana dalībvalstīs un dalībvalstu saistības

6.1.

Dalībvalstu pilnīgs atbalsts un apņēmība rīkoties ir galvenais faktors, kas nosaka, vai izdosies ātri īstenot stratēģijā paredzētos pasākumus. EESK uzskata, ka partnerības principa pilnvērtīga piemērošana, cieši sadarbojoties ar stratēģiskās uzņēmējdarbības vēstniekiem, kuru darbam būtu jāsniedz pievienotā vērtība, šo pasākumu īstenošanā sniegs taustāmus rezultātus. EESK atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir šajā procesā iesaistīt arī organizācijas, kas MVU pārstāv ES, valstu un reģionālā līmenī, jo tās nodrošina tiešu saikni ar uzņēmēju kopienu.

6.2.

EESK saprot iemeslus, kāpēc Eiropas Komisija nevēlas grozīt MVU definīciju, lai gan viedokļi par tās piemērotību mērķim ir atšķirīgi, un atzinīgi vērtē apņemšanos izvērtēt konkrētas problēmas, kas tiks ierosinātas apspriešanās procesā, un ziņot par tām. Kā norādīts iepriekšējos atzinumos, EESK aicina Eiropas Komisiju palīdzēt dalībvalstīm būt elastīgām, izvēloties īstenošanas metodi.

7. Covid-19 laikā daļa MVU cīnās par izdzīvošanu un daļa – zeļ un plaukst

7.1.

Covid-19 traģiskā un aizvien pieaugošā ietekme uz ekonomikas sistēmām vissmagāk ir skārusi tieši MVU, it īpaši mikrouzņēmumus. Šī milzīgā negatīvā ietekme pamatīgi apdraud MVU sistemātisko lomu ekonomikā un ir pierādījusi, cik svarīgi ir visos lēmumu pieņemšanas posmos un pašreizējā ES civilās aizsardzības mehānismā paredzētā rescEU zināšanu un apmācības tīkla izveidē pilnvērtīgi un sistemātiski iekļaut sociālos partnerus un attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā to jau iepriekš ierosinājusi EESK.

7.2.

EESK ir atvērta turpmākām diskusijām par jauno Komisijas ierosināto pieeju dot priekšroku ekosistēmu atbalstīšanai, nevis uzņēmumu atbalstīšanai atkarībā no to lieluma. Komiteja norāda, ka patlaban Eiropas Komisija ir atzinusi 14 ekosistēmas, un vēlas uzsvērt nepieciešamību nodrošināt efektīvu saziņu un pārvaldību, lai tiktu sadzirdēts visu šajā ekosistēmās strādājošo ieinteresēto personu viedoklis un lai tiktu nodrošināta MVU pārstāvošo organizāciju aktīva iesaistīšanās ES, valstu un reģionālā līmenī.

7.3.

MVU, jo īpaši mikrouzņēmumiem, būtiski svarīgo prioritāro īstermiņa ārkārtas pasākumu mērķim būtu jābūt likviditātes nodrošināšanai pārredzamā un savlaicīgā veidā, garantējot taisnīgu procentu likmi, izmantojot finanšu starpniekus un izvairoties no jebkādiem nepamatotiem šķēršļiem un nevajadzīga administratīvā sloga, ko rada banku procedūras. Tajā pašā laikā tie MVU, kuri ir konstatējuši, ka to uzņēmējdarbības modelis ir novecojis, ir pelnījuši atbalstu uzņēmuma pienācīgā likvidēšanā un jauna uzņēmuma izveidē.

7.4.

ES līmeņa atbalsta pasākumiem pēc iespējas ātrāk un efektīvāk ir jāsasniedz MVU, un to īstenošana ir jāizvērtē un cieši jāuzrauga ES un dalībvalstu līmenī, izmantojot atbilstīgu vienotu atgriezeniskās saites mehānismu, kurā MVU organizācijas, finanšu starpnieki un banku un kredītu garantiju nozares pārstāvji varētu dalīties ar to rīcībā esošajiem datiem. Mērķis ir novērst nepamatotu kavēšanos un patvaļīgu lēmumu pieņemšanu, reaģējot uz to, ka amatniecības nozarei un MVU steidzami ir vajadzīgs likviditātes atbalsts; šāda kavēšanās un lēmumu pieņemšana varētu būt saistīta ar to, ka valstu kredītu sistēmas un finanšu starpnieki šādus pasākumus īsteno atšķirīgi.

7.5.

Ir būtiski svarīgi izveidot saskaņotu un ātri reaģējošu ES likviditātes nodrošināšanas sistēmu un uzsākt tās darbību, galveno uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem. EESK aicina Eiropas Komisiju izveidot pastāvīgu ES “Augsta līmeņa ekspertu darba grupu mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu likviditātes jautājumos”, kuras mērķis būtu veicināt MVU likviditātes līdzekļu plūsmu, pamatojoties uz neatkarīgu datu periodisku analīzi, un labāk izprast, kā pārvarēt esošās MVU likviditātes problēmas. Ekonomikas un finanšu datus un praksi periodiski varētu izvērtēt arī neatkarīgs MVU novērošanas centrs.

7.6.

EESK aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju grozīt PVN direktīvas III pielikumu, lai dotu dalībvalstīm brīvību uz laiku samazināt PVN likmes dažām vissmagāk skartajām nozarēm, piemēram, tūrismam un ar to saistītajai viesmīlības nozarei (HORECA), pašnodarbinātām personām, amatniecības nozarei utt. EESK atbalsta šādus pasākumus ar nosacījumu, ka tie neradīs negodīgu konkurenci, un uzskata, ka šāda negodīga konkurence neradīsies pasākuma pagaidu rakstura dēļ.

7.7.

Īpaši atbalsta pasākumi ir nepieciešami, lai palīdzētu darbiniekiem, jo īpaši MVU strādājošajiem, atgriezties darbā. Šie pasākumi ietver “dzelteno caurlaidi”, atbalstu nelielu valsts pasūtītu darbu tūlītējai uzsākšanai vietējā līmenī, informāciju un konsultācijas par to, kā uzvesties un kā ievērot higiēnas un darba aizsardzības pasākumus, lai samazinātu iespējamību inficēties ar Covid-19, un Covid-19 riska novērtējumu, ko veic nacionālās un ārējās darba aizsardzības struktūras, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi tiek pienācīgi īstenoti, un lai samazinātu ar tiem saistīto slogu un izmaksas. Ir būtiski svarīgi nodrošināt vajadzīgos individuālos aizsardzības līdzekļus, lai darbinieki varētu atgriezties darbā, un palielināt šos izstrādājumus ražojošo MVU ražošanas jaudu, veicot tiešus ieguldījumus un sniedzot tehnisku atbalstu, kā arī pieņemot attiecīgus saskaņotus standartus. MVU organizācijām šeit ir svarīga atbalsta sniedzēju loma – tās nodrošina protokolu un prakses apmaiņu savu dalībnieku starpā, lai sekmētu atveseļošanos un samazinātu laiku, kas nepieciešams, lai atgrieztos darbā.

7.8.

Ar valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēmā nesen veiktajiem grozījumiem attiecībā uz MVU tika izpildīta vēl viena ES sociālo partneru prasība. Lai gan tajos ir ņemts vērā īpašais atbalsts, piemēram, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi un aizdevumi, kas uzņēmumiem tika piešķirti Covid-19 krīzes laikā, vispārējais de minimis noteikums ir palicis nemainīgs. Attāliem un lauku reģioniem un salām tradicionāli tiek piešķirtas transporta izmaksu subsīdijas, kas viegli var veidot lielāko daļu noteiktās de minimis summas. Pēc Covid-19 krīzes šos reģionus apmeklēs pavisam nedaudz tūristu un, lai to ekonomika atveseļotos, tiem vajadzēs izmantot atjaunotās preču tirdzniecības iespējas.

7.9.

Efektīvai ekonomikas atveseļošanai būs vajadzīgs milzīgs publisko un privāto ieguldījumu apjoms, lai varētu finansēt divējādo pārkārtošanos, lai ļautu uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju un lai jauni uzņēmumi varētu uzsākt savu darbību. Taču MVU pārkārtošanās procesā ir grūti pielāgoties pārmaiņām un sarežģītiem noteikumiem. Lai šādi ārkārtas ieguldījumi būtu iespējami, ES būs jāpaplašina esošie finansēšanas instrumenti (DFS, InvestEU, Kohēzijas fonds un strukturālie fondi, programmas “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” utt., kā arī EIB grupas finansiālais atbalsts un ESM izvēršanai nepieciešamo līdzekļu apjoms), jānodrošina to ilgtermiņa elastīgums un jāizveido pastāvīgs atveseļošanas fonds, lai palīdzētu dalībvalstīm pārvarēt gaidāmās problēmas. Lai visā Eiropā atbalstītu finansiālās grūtībās nonākušos MVU, ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis pilnībā īstenotu Maksātnespējas direktīvu attiecībā uz preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu un sniegtu profesionālu atbalstu MVU, lai tie spētu konkurēt ekonomikas atveseļošanas procesā vai lai tiem tiktu dota otrā iespēja.

7.10.

EESK aicina izstrādāt ES programmu, kas MVU organizācijām ļautu veidot spējas un darboties kā vienotiem kontaktpunktiem, kur saņemt informāciju un tehnisko palīdzību, kura būs ļoti nepieciešama, izejot no krīzes. Tikpat svarīgi ir nodrošināt, ka ES finansē brīvi pieejamas daudzvalodu datubāzes, kurās atrodama dažādu produktu grupu dzīves cikla analīze, lai MVU, kuri nevar šādus datus ģenerēt tiešā veidā, nodrošinātu videi nekaitīgāku ražošanas procesu.

7.11.

Arī pirms krīzes MVU organizācijas iesaistījās dažādu pakalpojumu izstrādē un sniegšanā, lai palīdzētu finansiālās grūtībās nonākušiem MVU, un viens no šādiem pakalpojumiem bija iniciatīva Early Warning Europe. Tuvākajos mēnešos un gados šāds atbalsts būs vēl vairāk pieprasīts. Maksātnespējas direktīvā minēto agrīnās brīdināšanas rīku ieviešana ir jāpaplašina, lai grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi efektīvam atbalstam.

Briselē, 2020. gada 18. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

Top