Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā””

(COM(2020) 381 final)

(2020/C 429/34)

Ziņotājs:	Peter SCHMIDT (DE-II)
Līdzziņotāja:	Jarmila DUBRAVSKÁ (SK-I)

Apspriešanās	Komisija, 17.6.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.7.2020.
Pieņemts plenārsesijā	16.9.2020.
Plenārsesija Nr.	554
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	208/4/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Paziņojuma “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” mērķis ir uzlabot pārtikas sistēmu ekonomisko, vides un sociālo ilgtspēju. Covid-19 izraisītās krīzes laikā mums izdevās pārliecināties par Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmu stiprumu un noturību un tādā veidā arī par pārtikas apgādes drošību Eiropas Savienībā, taču krīze arī parādīja, ka pārtikas piegādi “no lauka līdz galdam” nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Tā jāizmanto kā iespēja pārveidot piegādes ķēdes dinamiku un ieviest pastāvīgus uzlabojumus ražotājiem, pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem.

1.2.

EESK uzskata, ka visaptverošai ES pārtikas politikai būtu jānodrošina: i) ekonomikas, vides un sociāli kulturālā ilgtspēja; ii) nozaru, politikas jomu un pārvaldības līmeņu integrācija; iii) iekļaujoši lēmumu pieņemšanas procesi un iv) obligātu pasākumu (regulējums un nodokļi) un stimulu (cena ar uzcenojumu, piekļuve kredītiem, resursiem un apdrošināšanai) kopums, lai paātrinātu pārkārtošanos uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām. Ierosinātajā stratēģijā šie mērķi netiek pietiekami atspoguļoti.

1.3.

KLP budžets ir nevis jāsamazina vai jāatstāj pašreizējā līmenī, bet atbilstīgi minētajiem mērķiem tas būtu jāpalielina. Lauku attīstības finansējuma samazināšana varētu būt postoša, jo šādā finansējumā ietilpst daži pārkārtošanās atbalstam vissvarīgākie instrumenti. Lai gan papildu 15 miljardi EUR, kas ierosināti Covid-19 atveseļošanas pasākumu kopumā, tiek augstu vērtēti un ir vajadzīgi, tie nevar aizstāt ilgtermiņa saistības.

1.4.

KLP stratēģisko plānu apstiprināšanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai dalībvalstis ir pieņēmušas visaptverošus uzturvides pārveidošanas plānus, kuros veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas ražošanas stimuli būtu saistīti ar jaunu tirgu izveidi šādiem produktiem.

1.5.

Taisnīgas pārtikas cenas (kurās atspoguļotas patiesās ražošanas izmaksas videi un sabiedrībai) ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā panākt ilgtspējīgas pārtikas sistēmas. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jārīkojas, lai nodrošinātu, ka lauku saimniecībās ražoto produktu cenas arī turpmāk ir augstākas par ražošanas izmaksām un ka veselīgs uzturs kļūst vieglāk pieejams. Lai to panāktu, nāksies izmantot visus publiskās pārvaldības rīkus, sākot ar stingriem fiskāliem pasākumiem un beidzot ar pieejām, kas balstītas uz informāciju, lai padarītu redzamas patiesās izmaksas.

1.6.

Lēts imports bieži vien balstās uz augstām sociālām un vides aizsardzības izmaksām trešās valstīs. Nemainot ES tirdzniecības politiku, stratēģijas mērķus neizdosies sasniegt. Komiteja mudina Eiropas Savienību preferenciālas tirdzniecības nolīgumos nodrošināt standartu efektīvu savstarpīgumu.

1.7.

Stratēģijā nav skarti zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas un zemes pieejamības jautājumi. Tas ir būtisks trūkums, ņemot vērā to, ka šis ir viens no galvenajiem šķēršļiem uz lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju paaudžu maiņu, bez kuras Eiropas Savienībā tiks zaudēts ilgtspējīgas un produktīvas lauksaimniecības pamats.

1.8.

Būtu jāveic ietekmes novērtējums, lai apzinātu dažādos veidus, kā sasniegt katru stratēģijā izvirzīto mērķi, ņemot vērā pašreizējo stāvokli katrā dalībvalstī.

1.9.

Būtu jāizpēta iespēja izveidot Eiropas Pārtikas politikas padomi (kā arī tās finansiālā dzīvotspēja), kā ierosināts iepriekšējos EESK atzinumos. Pārtikas politikas padomes ir jau izveidotas vietējā līmenī un apvieno dažādus pārtikas sistēmas dalībniekus konkrētā teritorijā, lai risinātu problēmas, no jauna izveidotu saikni starp pilsētām un pārtikas ražotājiem apkārtējos reģionos un nodrošinātu vietējās un reģionālās pārtikas politikas efektīvu pārvaldību.

2.   Ievads

2.1.

Eiropas Komisijas paziņojums “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” ir svarīga Eiropas zaļā kursa sastāvdaļa. Tās mērķis ir sniegt ieguldījumu Eiropas klimata pārmaiņu programmas īstenošanā, aizsargāt vidi un saglabāt bioloģisko daudzveidību, nodrošināt lauksaimnieku un zvejnieku pozīciju vērtības ķēdē, sekmēt ilgtspējīgu pārtikas patēriņu un nodrošināt veselīgu pārtiku par pieņemamu cenu ikvienam, neapdraudot pārtikas nekaitīgumu, kvalitāti un pieejamību. Komisija apgalvo, ka tā ir pirmā ES stratēģija, kura aptver visu pārtikas aprites ķēdi.

2.2.

Covid-19 krīzes dēļ steidzamāk nekā jebkad agrāk ir jāuzlabo ES un globālo pārtikas sistēmu izturētspēja, jo tās arī nākotnē skars dažādi satricinājumi, sākot ar klimata pārmaiņām un beidzot ar jaunu slimību uzliesmojumiem un darbaspēka trūkumu (1). Krīze ir likusi skaidrāk saprast, ka pārtikas nogādāšanu “no lauka līdz galdam” nedrīkst uztvert kā pašu par sevi saprotamu, un ir pierādījusi tirgus dalībnieku un darbību savstarpējo saistību gan lauksaimniecības jomā, gan visā pārtikas sistēmā. Krīzes dēļ ir nepieciešami krīzes atbalsta pasākumi, kā arī pasākumi ekonomikas atveseļošanai un atjaunošanai ilgākā termiņā. Paziņojumā “No lauka līdz galdam” un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā pamatoti ir atzīta nepieciešamība veidot izturētspēju pēc Covid-19 krīzes, uzlabojot pārtikas sistēmu ekonomisko, ekoloģisko un sociālo ilgtspēju. Tagad ir ļoti svarīgi pārvērst šīs stratēģijas jēgpilnās un savlaicīgi veiktās darbībās.

2.3.

ES lauksaimnieki jau ir veikuši pasākumus, lai uzlabotu ilgtspēju un ievērotu augstākus standartus. Lauksaimnieki un pārtikas sistēmā nodarbinātie (lauksaimniecības, pārstrādes un izplatīšanas jomā) atrodas Covid-19 krīzes pirmajās rindās un nodrošina nepārtrauktu pārtikas piegādi visiem Eiropas iedzīvotājiem; viņi sistemātiski uzņemas riskus, taču saņem tikai nelielu daļu no pievienotās vērtības pārtikas sistēmā. Taču arī turpmāk noteikti jāizvirza lauksaimniekiem prasība daudz vairāk pūļu nekā līdz šim veltīt ilgtspējas un noturības nodrošināšanai. Tā kā lielais vairums lauksaimnieku pašlaik atrodas grūtā ekonomiskā situācijā, šādas vajadzīgas un būtiskas pārmaiņas iespējamas tikai tad, ja tiks paredzēti atbilstoši politiski un ekonomiski stimuli. EESK uzskata, ka ierosinātās reformas, kas skars KLP, neparedz efektīvus soļus šajā virzienā. Tādēļ obligāti ir jānodrošina daudz labāki apstākļi, lai ES vietējā līmenī un ilgtspējīgā veidā ražotā pārtika spētu konkurēt (2) ar importu un lai ar pārkārtošanos saistītās izmaksas un tās sniegtie ieguvumi tiktu sadalīti vienlīdzīgi (starp dažādām sociālajām grupām, nozarēm un reģioniem, kā arī starp pašreizējo un nākamajām paaudzēm) un līdzekļi tiktu novirzīti ilgtspējīgas lauksaimniecības atbalstīšanai. Stratēģija “No lauka līdz galdam” ir jāizmanto kā iespēja pašos pamatos pārveidot piegādes ķēdes darbības dinamiku un panākt lauksaimnieku ienākumu un iztikas līdzekļu ilgtspējīgu palielināšanos. Komiteja atkārtoti uzsver, ka Eiropas zaļajam kursam ir jābūt zaļam un sociālam visās tā dimensijās.

2.4.

Saistībā ar nepārstrādātu lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu importu EESK cerēja, ka stratēģijā “No lauka līdz galdam” būs pausta tikpat skaidra nostāja kā tā, ko Komisija pauda, paziņojot par rūpniecisko produktu radītā oglekļa ievedkorekciju, un šādas cerības ir pamatotas, jo mūsu lauksaimnieki (un patērētāji) ir jāpasargā no Eiropas ilgtspējas kritērijiem neatbilstoša importa – vēl vairāk tāpēc, ka ir skaidrs, ka mūsu pašreizējie standarti ir jāpaaugstina. Taču stratēģijā “No lauka līdz galdam” par to vispār nav runas.

2.5.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir izstrādāta stratēģija “No lauka līdz galdam”, kas paver būtisku iespēju sasniegt iepriekš aprakstītos mērķus. Šajā atzinumā Komiteja norāda uz dažām nepilnībām paziņojumā “No lauka līdz galdam” un rīcības plānā (saistībā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem un Komitejas priekšlikumiem par visaptverošas pārtikas politikas veidošanu (3)) un sniedz norādījumus, kā efektīvi īstenot stratēģiju “No lauka līdz galdam” un pārvērst to efektīvā pārkārtošanās ceļvedī.

3.   Efektīvas stratēģijas “No lauka līdz galdam” pamati: pārvaldība, pārskatatbildība, mērķi un resursi

3.1.

EESK kopš 2016. gada ir aicinājusi izstrādāt visaptverošu pārtikas politiku Eiropas Savienībā ar mērķi nodrošināt veselīgu uzturu no ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, sasaistot lauksaimniecību ar uzturu un ekosistēmas pakalpojumiem un nodrošinot piegādes ķēdes, kas aizsargā visas Eiropas sabiedrības veselību (4). Ir izveidota arī plaša pilsoniskās sabiedrības koalīcija, lai trīs gadus ilgā līdzdalības procesā IPES-Food vadībā kopīgi izstrādātu detalizētu redzējumu attiecībā uz kopēju pārtikas politiku Eiropas Savienībā (5).

3.2.

Atbilstīgi iepriekšminētajos dokumentos sniegtajiem ieteikumiem visaptverošai ES pārtikas politikai būtu jānodrošina: i) ekonomikas, vides un sociāli kulturālā ilgtspēja; ii) nozaru, politikas jomu un pārvaldības līmeņu integrācija; iii) iekļaujoši lēmumu pieņemšanas procesi un iv) obligāto pasākumu (noteikumi un nodokļi) un stimulu (cena ar uzcenojumu, piekļuve kredītiem, resursiem un apdrošināšanai) kopums, lai paātrinātu pārkārtošanos uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām. Tai būtu jāpaātrina aprites ekonomikas attīstība un jāsamazina pārtikas pārstrādes un mazumtirdzniecības nozaru ietekme uz vidi, ieviešot pasākumus attiecībā uz transportēšanu, uzglabāšanu, iepakojumu un pārtikas atkritumiem. Tai jābūt arī gatavai pievērsties jaunajai situācijai pēc Covid-19 krīzes, it īpaši nepieciešamībai uzlabot krīzes vadību un nostiprināt drošus un taisnīgus darba apstākļus visā ķēdē.

3.3.

Paziņojumā “No lauka līdz galdam” un rīcības plānā gan ir minēti daudzi attiecīgi instrumenti, tomēr trūkst efektīvu pārvaldības mehānismu. Pirmkārt, pasākumi ir jāsagrupē atbilstoši visaptverošiem, uz rezultātu vērstiem mērķiem, kas izvirzīti attiecībā uz pārtikas sistēmām, kuras ES cer ieviest vidējā termiņā un ilgtermiņā (6). Šiem mērķiem ir nevis jāpievēršas konkrētām ķēdes daļām, bet gan jābūt transversāliem (7). Tas ir būtiski, lai: i) uzsvērtu nepieciešamību pēc visu ķēdi aptverošas pieejas un taisnīgas izmaksu sadales nolūkā risināt problēmas lauksaimniecības jomā; ii) ļautu noteikt par prioritāti atšķirīgus risinājumus un izvairīties no à la carte pieejas, kas ietver savstarpēji nesaderīgus risinājumus; iii) nodrošinātu, ka sākotnēji plānoto pasākumu kavēšanās vai atcelšanas gadījumā tiek īstenoti alternatīvi pasākumi (ar līdzvērtīgu ietekmi); iv) nodrošinātu, ka kvantitatīvo un kvalitatīvo mērķu sasniegšanai ir pieejams pilns nepieciešamo pasākumu kopums (padarot šos mērķus sasniedzamus), un vajadzības gadījumā pievienotu papildu mērķus, lai sasniegtu nosprausto virsmērķi un v) nodrošinātu stabilu pamatu dažādu nozaru politikas (piemēram, KLP, tirdzniecības, vides, veselības un pārtikas nekaitīguma jomā) saskaņošanai ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”.

3.4.

Lai stratēģija “No lauka līdz galdam” būtu efektīva, tā ir jāpapildina ar skaidru satvaru, kurā noteikti mērķi, rādītāji un stabils uzraudzības mehānisms, taču vienlaikus nepalielinot birokrātiju. EESK jau ir ieteikusi izstrādāt ES rezultātu pārskatu ilgtspējīgas pārtikas jomā, kurš ļautu risināt pārtikas sistēmas problēmas, izmantojot daudzgadu pieeju un tādējādi veicinot politikas saskaņošanu dažādos pārvaldības līmeņos. Šāds rezultātu pārskats nodrošinātu rādītājus un tādējādi veicinātu un pārraudzītu progresu virzībā uz noteikto mērķu sasniegšanu (8).

3.5.

Efektīvai stratēģijai “No lauka līdz galdam” būtu jāsamazina lauksaimniecības radītās dārgi izmaksājošās papildu sekas un jānodrošina, ka lauksaimnieki tirgū saņem taisnīgu atlīdzību, tādēļ ilgtermiņā tā būs ļoti rentabla. Taču, lai pārkārtotos uz ilgtspējīgām un konkurētspējīgām pārtikas sistēmām, steidzami ir vajadzīgi ieguldījumi. Īpaši lielas pūles un kapitāla ieguldījumi ir nepieciešami, lai sasniegtu Eiropas zaļajā kursā noteikto vides un klimata darbību līmeni un lai palīdzētu lauksaimniekiem īstenot ilgtspējīgas pieejas. Šos mērķus nav iespējams sasniegt, ja ir pārtrūkušas svarīgas finansējuma plūsmas. Īpaši postoša varētu būt lauku attīstībai paredzētā finansējuma samazināšana, jo, kā minēts paziņojumā “No lauka līdz galdam”, šādā finansējumā ietilpst daži pārkārtošanās atbalstam vissvarīgākie instrumenti. Komiteja arī atgādina, cik svarīgi ir piešķirt 10 miljardus EUR pētniecībai lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas jomā, kā Eiropas Komisija ir paredzējusi savos priekšlikumos par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam. Lai gan papildu 15 miljardi EUR, kas paredzēti lauku attīstībai un agropārtikas pētniecībai un ierosināti Covid-19 atveseļošanas pasākumu kopumā, tiek augstu vērtēti un ir vajadzīgi, tie nevar aizstāt ilgtermiņa saistības.

3.6.

Stratēģijas “No lauka līdz galdam” attīstības un īstenošanas uzraudzībā ir jāiesaistās plašam ieinteresēto personu lokam no visām pārtikas sistēmām. Lai gan par prioritāti būtu jānosaka pilnveidota sadarbība starp pašreizējām struktūrām, tomēr būs vajadzīga īpaša daudzpusēja ieinteresēto personu pārvaldības struktūra. Izskatot iespējamos risinājumus, būtu jānodrošina, ka: i) jaunā pārvaldības struktūra izmanto demokrātiskas un iekļaujošas pieejas atbilstoši paraugpraksei pašreizējās struktūrās, proti, daudzpusējā ieinteresēto personu platformā IAM jomā; ii) tai ir skaidrs uzdevums apsvērt, cik labi nozaru politika, piemēram, KLP, ir saskaņota ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”; un iii) tajā spēcīgi un daudzveidīgi ir pārstāvēti lauksaimnieku organizāciju, pilsoniskās sabiedrības (tostarp ES, valstu un vietējā līmeņa organizācijas) un piegādes ķēdes dalībnieki. Ir jānovērš situācija, kurā lauksaimnieku intereses ir saistītas vienīgi ar KLP, savukārt pilsoniskās sabiedrības intereses – vienīgi ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”: spriedze ir jānovērš un ir jāpanāk visu pušu vienošanās par pārkārtošanos.

3.7.

Būtu jāizpēta iespēja izveidot “Eiropas Pārtikas politikas padomi” (9) (un tās finansiālā dzīvotspēja), kā ierosināts iepriekšējos EESK atzinumos. Ar Eiropas Pārtikas politikas padomi būtu jākonsultējas par stratēģijas “No lauka līdz galdam” īstenošanu. Šāda padome būtu jāizveido pēc iespējas ātrāk. Pārtikas politikas padomes ir jau izveidotas vietējā līmenī un apvieno dažādus pārtikas sistēmas dalībniekus konkrētā teritorijā, lai risinātu problēmas, no jauna izveidotu saikni starp pilsētām un pārtikas ražotājiem apkārtējos reģionos un nodrošinātu vietējās un reģionālās pārtikas politikas efektīvu pārvaldību (10). Covid-19 krīze parādīja, ka noturīgas piegādes ķēdes ir atkarīgas no efektīvas rīcības vietējā līmenī, kur pilsoniskā sabiedrība var sadarboties ar valsts un tirdzniecības nozares partneriem, lai novērstu pārtikas piegādes pārtraukumus (11). Eiropas Pārtikas politikas padome paātrinātu rīcībpolitiku saskaņošanu ES, valstu un vietējā līmenī (proti, nodrošinātu daudzlīmeņu pārvaldību). Tā apvienotu vietējo pārtikas politikas padomju pārstāvjus un ieinteresētās personas no pilsoniskās sabiedrības un visas piegādes ķēdes (tostarp lauksaimniekus, laukstrādniekus un patērētājus), nodrošinot platformu, kurā ieinteresētās personas varētu mācīties viena no otras, apmainoties ar labas prakses piemēriem, garantējot, ka visi dažādo nozaru viedokļi tiek ņemti vērā, un konstatējot šķēršļus ilgtspējīgas pārtikas popularizēšanai vietējā līmenī.

4.   Galvenās jomās, kurās nepieciešama turpmāka rīcība

4.1.   Veselīgs un ilgtspējīgs uzturs

4.1.1.

Veselīgs un ilgtspējīgs uzturs ir viens no galvenajiem visaptverošas pārtikas politikas pīlāriem, jo mums steidzami jāpārorientē savs uzturs, lai uzlabotu gan ekosistēmu, gan sabiedrības veselību un lauku apvidu dzīvotspēju (12). Paziņojumā “No lauka līdz galdam” ir atzīts, ka ir jānodrošina, lai veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas izvēle būtu patērētājiem visērtākā (proti, šāda pārtika būtu plaši pieejama par pieņemamu cenu), un ka cilvēku izdarīto izvēli nosaka “uzturvide”.

4.1.2.

Stratēģija “No lauka līdz galdam” varētu pavērt vienreizēju iespēju pārveidot uzturvidi, un šajā nolūkā ir jāsaskaņo virkne dažādu politikas virzienu piedāvājuma un pieprasījuma jomā un ES, valstu un vietējā līmenī, veicot arī pasākumus, lai: i) ar reglamentējošu pasākumu palīdzību novērstu neveselīgas pārtikas tirgvedību un reklāmu; ii) nodrošinātu viegli izmantojamu, uzticamu un neatkarīgu informāciju patērētājiem par uzturvērtību; iii) ieviestu veselīgas pārtikas cenu noteikšanas politiku; iv) atbalstītu ilgtspējīgu pārtikas publisko iepirkumu; v) veicinātu pārtikas produktu sastāva maiņu; vi) veidotu veselīgu mazumtirdzniecības, restorānu, skolu vidi un pilsētvidi; un vii) ieguldītu patērētāju izglītošanā. Šie pasākumi ir jāpapildina ar sociālo politiku, lai nodrošinātu, ka veselīgs un ilgtspējīgs uzturs ir plašāk pieejams neaizsargātām grupām un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.

4.1.3.

Taču paziņojumā “No lauka līdz galdam” un rīcības plānā nav paredzēti visas šīs politikas jomas aptveroši pasākumi, paļaujoties vienīgi uz rīcības kodeksiem, apņemšanos un citiem pašregulējuma instrumentiem (13), kas līdz šim ir izrādījušies neefektīvi. Eiropas Komisijas plāns sniegt dalībvalstīm ieteikumus (KLP stratēģisko plānu ietvaros) par to, kā sasniegt KLP un stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķus, tostarp mērķus veselības jomā, ir vērtējams atzinīgi. Taču rīcība uztura jomā nedrīkst būt vienīgi fakultatīva. KLP stratēģisko plānu apstiprināšanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai dalībvalstis ir pieņēmušas visaptverošus uzturvides pārveidošanas plānus, kuros veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas ražošanas veicināšana būtu saistīta ar jaunu tirgu izveidi šādiem produktiem. Turklāt tas būtu arī saskaņā ar Komisijas apņemšanos sekmēt bioloģiskās pārtikas ražošanu un patēriņu.

4.1.4.

Attiecībā uz uzticamas informācijas par uzturvērtību un norādījumu sniegšanu EESK ir aicinājusi izstrādāt jaunas ilgtspējīga uztura pamatnostādnes, kurās būtu ņemtas vērā kultūras un ģeogrāfiskās atšķirības starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs. Ilgtspējīga uztura pamatnostādnes palīdzētu norādīt skaidrāku virzienu lauku saimniecībām, pārstrādes uzņēmumiem, mazumtirgotājiem un ēdināšanas nozarei, un lauksaimniecības pārtikas sistēmai nāktu par labu jauns satvars, kas noteiktu, kā ražot, pārstrādāt, izplatīt un pārdot veselīgāku un ilgtspējīgāku pārtiku par taisnīgākām cenām (14).

4.2.   Taisnīga pārtikas piegādes ķēde ar taisnīgām cenām

4.2.1.

EESK jau ir mudinājusi aizliegt visus netaisnīgas tirdzniecības prakses (NTP) veidus (15). Pārtikas piegādes ķēde ir īpaši neaizsargāta pret NTP, jo pastāv liela nelīdzsvarotība starp maziem un lieliem tirgus dalībniekiem, kā arī starp ražotājiem ar ilgtermiņa saistībām un elastīgākiem tirgotājiem. Regulatīva pieeja un tiesiskais regulējums ar efektīviem un stabiliem izpildes mehānismiem ir veids, kā ES līmenī var efektīvi novērst NTP.

4.2.2.

Paziņojumā “No lauka līdz galdam” ir pamatoti atzīts svarīgais darbs, ko veic lauksaimnieki un darba ņēmēji visā pārtikas ķēdē (tostarp tie, kas strādā nestabilos apstākļos), un nepieciešamība nodrošināt viņu darba aizsardzību atbilstoši Eiropas sociālo tiesību pīlārā minētajām saistībām. Taču Komiteja pauž nožēlu, ka rīcības plānā šajā saistībā nav minēti konkrēti pasākumi. Turklāt EESK pauž nožēlu par nespēju sasaistīt taisnīgus darba apstākļus ar taisnīgām pārtikas cenām, un uzskata, ka taisnīgas pārtikas cenas (kas atspoguļo patiesās izmaksas, ko ražošana rada videi un sabiedrībai) ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā izveidot ilgtspējīgas un vienlīdzīgas pārtikas sistēmas. Šobrīd vislielāko peļņu gūst lielie mazumtirdzniecības un starptautiskie pārstrādātāji, savukārt lauksaimnieciskā ražotāja cenas ir pārāk zemas, lai nodrošinātu lauksaimnieku iztiku un pienācīgus darba apstākļus, un bieži vien tās nesedz pat ražošanas izmaksas. ES pārtikas apgādes ķēdes vērtības daļa, ko saņem lauksaimnieki, no 31 % 1995. gadā samazinājās līdz 24 % 2005. gadā (16), un nesen tika lēsts, ka tā ir aptuveni 21 % (17). Lauksaimnieciskā ražotāja cenu pazemināšanās varēja notikt tādēļ, ka ES konkurences tiesību akti tika interpretēti pārāk šauri, nosakot, ka patērētāju labklājība ir atkarīga no pēc iespējas zemākām cenām. Šāda situācija ir jāmaina, tostarp ES Līgumos.

4.2.3.

Īstenojot stratēģiju “No lauka līdz galdam”, ES un dalībvalstīm būtu jāveic visaptveroši pasākumi, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecisko ražotāju cenas arī turpmāk būtu augstākas par ražošanas izmaksām un ka veselīgs un ilgtspējīgs uzturs kļūst salīdzinoši pieejamāks par pieņemamāku cenu. Lai to panāktu, nāksies izmantot visus publiskās pārvaldības rīkus, sākot ar stingriem fiskāliem pasākumiem un beidzot ar pieejām, kas balstītas uz informāciju, lai padarītu redzamas īstās izmaksas, izmantojot labāko un jaunāko metodiku īsto izmaksu uzskaites veikšanai (18). EESK atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi no agras bērnības ieguldīt izglītošanā par ilgtspējīgu uzturu, lai palīdzētu jauniešiem izprast pārtikas un taisnīgu cenu vērtību. Īpaša uzmanība jāpievērš neaizsargātām grupām, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Būtu arī jāapsver iespēja ieviest jauna veida marķējumu, kurā būtu norādīta produkta vērtības daļa, ko saņem lauksaimnieki. Visi pasākumi, kas saistīti ar cenām, būtu jāveic rūpīgi un secīgi, lai novērstu straujas cenu svārstības, vienlaikus uzraugot to ietekmi uz ģimenēm ar zemiem ienākumiem (19), lai nodrošinātu, ka politikas pasākumu rezultātā to piekļuve veselīgam uzturam palielinās, nevis samazinās.

4.2.4.

Zemnieku tirgi, kopienas atbalstīta lauksaimniecība, patērētāju kooperatīvi un citas īsu piegādes ķēžu iniciatīvas ir nozīmīgi veid, kā lauksaimnieki var palielināt pievienoto vērtību un saņemt taisnīgāku atlīdzību par saviem produktiem, it īpaši tie lauksaimnieki, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību vai izmanto citas videi nekaitīgas metodes, kas nav iekļautas marķējuma sistēmā. Bieži iesaistās vietējās un reģionālās pašvaldības, ieviešot sistēmas vietējai pārtikas pārvaldībai, kurā apvienojas dažādi attiecīgie dalībnieki, un īpaši atbalstot vietējo produktu izmantošanu sabiedriskajā ēdināšanā. EESK pauž nožēlu par to, ka Komisija šajā saistībā nav ņēmusi vērā tās iepriekšējos atzinumus.

4.2.5.

Šāda relokalizācija veicina darbvietu izveidi un dinamiku vietējā līmenī. Tā paaugstina arī izturētspēju, par ko liecina atbildes reakcija uz Covid-19 visos piegādes ķēdes līmeņos (ražotāju, pārstrādātāju un mazumtirgotāju). Lauku apvidi ir viens piemērs tādā jomā, kurā patērētāju kooperatīvi parasti ir pēdējais vēl atlikušais piegādes ķēdes dalībnieks. Patērētājiem īsas piegādes ķēdes sniedz svaigus un kvalitatīvus produktus ar bagātīgu vēsturi un cilvēciskajām attiecībām, kā arī iespēju interesēties un uzzināt vairāk par pārtikas vērtību un atjaunot uzticēšanos pārtikas sistēmām (20). Uz solidaritāti balstītām kooperatīvu iniciatīvām ir būtiska nozīme arī izglītojošu materiālu sagatavošanā skolām un aktīvā informētības uzlabošanā, lai novērstu pārtikas atkritumu rašanos un aptaukošanos, jo īpaši bērnu vidū. Lai gan paziņojumā “No lauka līdz galdam” ir atzīti īsu piegādes ķēžu sniegtie ieguvumi, tomēr, lai šīs ķēdes turpinātu attīstīt un novērstu visus šķēršļus to sekmīgai attīstībai visā ES, ir vajadzīgi konkrēti pasākumi un finansējuma piešķiršana (cita starpā arī KLP stratēģiskajos plānos).

4.3.   Stratēģijas “No lauka līdz galdam” ārējās dimensijas stiprināšana

4.3.1.

Nemainot ES tirdzniecības politiku, stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķus neizdosies sasniegt. Paziņojumā “No lauka līdz galdam” un rīcības plānā ir paredzēti svarīgi pasākumi ES divpusējo brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ilgtspējas noteikumu stiprināšanai un šo noteikumu izpildei. Taču, kā norādījušas Francijas un Nīderlandes iestādes (21), ir iespējams darīt vēl vairāk, lai nodrošinātu starptautisko nolīgumu ievērošanu un racionalizētu procedūras ziņošanai par saistību pārkāpumiem ilgtspējas jomā un rīcību attiecībā uz šādiem pārkāpumiem. Turklāt Komiteja aicina ES nodrošināt standartu patiesu savstarpīgumu preferenciālas tirdzniecības nolīgumos, jo īpaši attiecībā uz labklājību, ilgtspēju un produktu izsekojamību no lauka līdz galdam, izmantojot un integrējot rezultātus, kas panākti dažu nesen noslēgtu divpusējo nolīgumu noteikumos (22). Oglekļa emisiju nodokļa piemērošana pie ES robežām, kura paredzēta priekšsēdētājas izpildvietnieka, kas atbildīgs par Eiropas zaļo kursu, pilnvarojuma vēstulē (23), joprojām ir būtiski svarīga, lai nepieļautu, ka ES lauksaimniekus un pārtikas ražošanas uzņēmumus no tirgus izstumj importa produkti no valstīm, kuras klimata pārmaiņu mazināšanu neuztver nopietni. Tādēļ ir žēl, ka attiecībā uz oglekļa emisiju nodokļa piemērošanu pie ES robežām, importa radīto oglekļa emisiju cenas noteikšanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju uzraudzību valda klusums, kas nopietni apdraud stratēģijas “No lauka līdz galdam” un zaļā kursa vērienīgās ieceres.

4.3.2.

Paziņojumā “No lauka līdz galdam” nav atzīta ne ES eksporta ietekme uz mazajiem ražotājiem attīstības valstīs, ne arī ES reģistrēto starptautisko uzņēmumu loma ilgtnespējīgas prakses veicināšanā visā pasaulē. Jaunie izpildes panākšanas pasākumi vispirms un galvenokārt ir jāvērš uz ES reģistrētiem uzņēmumiem, kuriem ir jābūt atbildīgiem par to, lai nodrošinātu, ka to piegādes ķēdēs nenotiek mežu izciršana, zemes sagrābšana un tiesību pārkāpumi. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē tiesiskuma komisāra Didier Reynders apņemšanos ieviest ES uzņēmumiem saistošas pienācīgas pārbaudes prasības attiecībā uz cilvēktiesībām un vides aizsardzību un aicina stratēģijas “No lauka līdz galdam” ietvaros apsvērt iespēju ieviest konkrētām nozarēm paredzētus papildu pasākumus. Kā norādījis Eiropas Parlaments (24), pienācīgas pārbaudes pienākumi īpaši steidzami ir jāattiecina uz uzņēmumiem, kas darbojas tādu produktu piegādes ķēdēs, kuru ieguve saistīta ar apdraudējumu mežam (piemēram, liellopu gaļa, soja, palmu eļļa).

4.3.3.

Īpaši svarīgi, ka stratēģijā “No lauka līdz galdam” nav ņemta vērā pasaules lauksaimniecības tirgu apritība un abpusējā ietekme, ko tirdzniecības apjomi rada gan importētājvalstij, gan eksportētājvalstij. Šī stratēģija ir nozīmīga iespēja definēt jaunus ES ārējos mērķus atbilstoši vērienīgajām Eiropas Komisijas paziņojuma “Tirdzniecība visiem” (25) iecerēm. Paziņojumā “No lauka līdz galdam” trūkst šāda ilgtermiņa skatījuma. BTN turpina veicināt ilgtnespējīga patēriņa pieaugumu, radot milzīgu ietekmi uz vidi trešās valstīs, it īpaši mežu izciršanas dēļ (26). Ir jāapstrīd ES politikas galīgais mērķis nemitīgi palielināt tirdzniecības apjomu (it īpaši nozarēs ar lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un stratēģiskajās nozarēs, kurās pēc Covid-19 krīzes ir nepieciešamas daudzas un dažādas stabilas piegādes ķēdes). Svarīgi ir arī rast jaunus veidus, kā paaugstināt standartus, sekmēt ilgtspējīgu praksi un nodrošināt, lai mazie lauksaimnieki ES un attīstības valstīs spētu izmantot jaunas ilgtspējīgas ražošanas iespējas. Šīs pārdomas būtu jāturpina tādos daudzpusējos forumos kā ANO Pasaules pārtikas nodrošinājuma komiteja (CFS) un Codex Alimentarious, neaprobežojoties tikai ar divpusējām sarunām, kurās lauksaimnieku un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalība ir visai ierobežota, ir vērojams nozīmīgs spēku līdzsvara trūkums un galvenais mērķis joprojām ir tirdzniecības liberalizācija. Par izejas punktu var kalpot plānotais tiesiskais regulējums par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām. Tajā vispirms un galvenokārt ir jānosaka skaidra ilgtspējīgu pārtikas sistēmu definīcija atbilstoši spēkā esošajām ES vides ilgtspējas definīcijām (27).

4.4.   Atbalsts lauksaimniekiem pārejā uz noturīgām, daudzveidīgām, agroekoloģiskām sistēmām

4.4.1.

Paziņojums “No lauka līdz galdam” un Bioloģiskās daudzveidības stratēģija ietver būtiskus pasākumus augsnes un lauksaimniecības ekosistēmu atjaunošanai un aizsardzībai, proti, mērķrādītājus attiecībā uz ainaviski daudzveidīgu lauksaimniecības zemi (10 %) un uz bioloģiskās lauksaimniecības zemi (25 %). Tomēr būtu jāņem vērā dažādu dalībvalstu sākumpozīcija. Paziņojumā “No lauka līdz galdam” nav skarti zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas un zemes pieejamības jautājumi. Tas ir būtisks trūkums, ņemot vērā, ka šis ir viens no galvenajiem šķēršļiem lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju paaudžu maiņai, bez kuras Eiropas Savienībā tiks zaudēts ilgtspējīgas un produktīvas lauksaimniecības pamats. EESK ir ierosinājusi izveidot ES sistēmu, kuras mērķis ir aizsargāt pārtikas ražošanai vajadzīgo lauksaimniecības zemi dalībvalstīs (28). Tomēr šiem atzinīgi vērtējamiem mērķiem būtu vajadzīgs atbilstošs finansiālais atbalsts, kas pašreizējos budžeta priekšlikumos nav paredzēts. Paziņojumā nav sniegtas arī norādes, kā vēl vairāk palielināt pieprasījumu pēc bioloģiskajiem produktiem. Ar ainavas iezīmēm saistītais mērķis dažiem lauksaimniekiem radīs ļoti lielas izmaksas. EESK aicina veikt šā mērķa īstenošanas ietekmes novērtējumu.

4.4.2.

EESK uzskata, ka agroekoloģija ir perspektīva, uz kuru jātiecas Eiropas lauksaimniecībai (29) un kurai ir nepieciešama paradigmas maiņa, kas nodrošina daudzveidības palielināšanos visos līmeņos (sugu, lauku saimniecību, ainavu un iztikas līdzekļu līmenī). Agroekoloģija, kas vienlaikus ir zinātne, tehnoloģija un sociāla kustība, pārtikas sistēmu aplūko kā vienu veselumu un tiecas tuvināt ražotājus savai videi, saglabājot un pat atjaunojot lauksaimnieciskās, ekoloģiskās un sociālās sistēmas sarežģītību un bagātību. Taču paziņojumā “No lauka līdz galdam” agroekoloģija joprojām tiek apsvērta kā nišas risinājums, kas kopā ar citiem risinājumiem jāatbalsta ar pētniecības politikas un KLP ekoshēmu palīdzību. Tādēļ tajā nav konstatēta nepieciešamība vēlreiz pārplānot un dažādot lauksaimniecību visā Eiropas Savienībā, neraugoties uz to, ka šādām pārmaiņām ir jānotiek, lai sasniegtu stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteiktos mērķus (tostarp mērķus attiecībā uz pesticīdu, mēslojuma un antibiotiku izmantojuma samazināšanu).

4.4.3.

EESK arī uzskata, ka līdztekus aprakstītajai bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai rūpīgāk ir jāanalizē un vairāk jāatbalsta arī citas audzēšanas metodes, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības palielināšanu un ražošanas līdzekļu izmantošanas samazināšanu. Viena no šādām metodēm var būt arī precīzā lauksaimniecība, taču šajā saistībā būtu jāapsver, cik lietderīgas ir augstās ieguldījumu izmaksas; tās vien daudzi mazie un vidējie lauksaimniecības uzņēmumi nespēs segt. Resursiem, augsnei un videi draudzīgo audzēšanas metožu pavērtās iespējas var izmantot, integrējot datus par augsni, mēslojumu, pesticīdiem un ražību, un šajā nolūkā jāuzlabo piekļuve valstu datubāzēs iekļautajiem datiem, jānodrošina lielāka mobilitāte un lietošanas ērtums u. c. Jāveicina informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošana.

4.4.4.

Ņemot vērā Covid-19 krīzi, steidzamāk nekā jebkad agrāk ir jāpārstrukturē lopkopības nozare tā, lai mazinātu tās neaizsargātību un ietekmi uz darba ņēmējiem, vidi un dzīvnieku labturību. Stratēģija “No lauka līdz galdam” nemaz nebūs piemērota šīs problēmas risināšanai. Tajā būtu jāizklāsta un jāparedz pasākumi, kuru mērķis ir samazināt importētas, olbaltumvielas saturošas barības izmantošanu un atkal integrēt lopkopību jauktās agroekoloģiskās sistēmās. Jau gadiem ilgi Eiropā norisinās politiskās debates par Eiropas stratēģiju olbaltumvielu jomā, bet nekas nav izdarīts. Arī stratēģijā “No lauka līdz galdam” par šo aspektu tiek runāts pārāk maz un minētās norādes ir nesaistošas. Tajā vispār nav iztirzāts, ko Eiropas lauksaimniecībai nozīmētu bieži slavētais aprites ekonomikas princips. EESK vēlētos zināt, kā, piemēram, milzīgais daudzums importētās barības, kas tiek ievesta, piemēram, no Dienvidamerikas valstīm, kuras ir arī daļēji atbildīgas par tropu mežu neatgriezenisku izciršanu, ir saderīgs ar aprites principu.

4.4.5.

Paziņojumā “No lauka līdz galdam” nav pietiekami sīki izklāstīts, kādu atbalstu lauksaimnieki saņems jaunu metožu ieviešanai. Ekoshēmās paredzētajiem pārkārtošanās maksājumiem būtu vajadzīgs liels finansējums, lai sasniegtu jaunos mērķus, savukārt KLP maksājumi pilda ienākumu atbalsta funkciju gan tagad, gan vairākus turpmākos gadus, pat ja tiek veikti pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka pārtikas cenas atspoguļo patiesās izmaksas (sk. 4.2. punktu). Konsultatīvo pakalpojumu sniedzēji būs jānodrošina ar pietiekamiem resursiem, lai tie spētu palīdzēt lauksaimniekiem īstenot vērienīgu ražošanas pārorientēšanu. Ja vēlamies sasniegt Eiropas zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķus, KLP budžets ir nevis jāsamazina vai jāatstāj pašreizējā līmenī, bet atbilstīgi minētajiem mērķiem tas būtu jāpalielina. Ar Eiropas zaļā kursa mērķiem saistītās izmaksas krietni pārsniedz pašreizējā plānošanas perioda finansējumu. Ir skaidri jānorāda, kādas finansiālās prasības tiks piemērotas nākamajiem valstu budžetiem nolūkā īstenot Eiropas zaļā kursa pasākumus un sasniegt tajā noteiktos mērķus/mērķrādītājus.

4.4.6.

Paziņojumā “No lauka līdz galdam” ir pamatoti norādīts, ka ir jāņem vērā dalībvalstu atšķirīgās izejas pozīcijas. Izmantotā prakse būtiski atšķiras pēc lauksaimnieciskās darbības intensitātes uz vienu hektāru, pēc ganāmpulka blīvuma uz vienu hektāru, pēc pesticīdu, mēslojuma un antibiotiku lietojuma uz vienu hektāru un uz vienu dzīvnieku un pēc dzīvnieku labturības. Būtu jāveic katra Eiropas zaļajā kursā un stratēģijā “No lauka līdz galdam” noteiktā mērķa ietekmes novērtējums, ņemot vērā dalībvalstu dažādo stāvokli. Tomēr EESK uzsver arī nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm un prasa ieviest lielāku skaidrību par to, kādā veidā un kādos termiņos, īstenojot stratēģiju “No lauka līdz galdam” un KLP stratēģiskos plānus, tiks novērsts atšķirīgu standartu radītais risks. Komiteja uzskata, ka pielāgotas pieejas būtu jāattiecina uz pārkārtošanās procesa ātrumu, bet ne uz galīgajiem sasniedzamajiem mērķiem un apakšmērķiem.

---

(1)  COVID-19 and the crisis in food systems: Symptoms, causes, and potential solutions (Covid-19 un krīze pārtikas sistēmās: simptomi, cēloņi un iespējamie risinājumi). Communique, IPES-Food, 2020. gada aprīlis.

(2)  “Ir būtiski, ka Eiropas Savienībā ilgtspējīgā veidā ražotā pārtika ir konkurētspējīga, lai patiešām izpaustos visaptverošas Eiropas pārtikas politikas ietekme uz Eiropas patērētājiem. Tas nozīmē, ka Eiropas lauksaimniecības un pārtikas nozarei ir jāspēj patērētājiem piedāvāt pārtiku par cenām, kurās iekļautas papildu izmaksas, ko rada tādi kritēriji kā ilgtspēja, dzīvnieku labturība, pārtikas nekaitīgums un uzturvērtība, un kuras nodrošina taisnīgu peļņu lauksaimniekiem, un vienlaikus saglabāt savu pozīciju, proti, būt tai nozarei, kam priekšroku dod lielais vairums patērētāju.” Atzinums “Pilsoniskās sabiedrības ieguldījums visaptverošas pārtikas politikas veidošanā Eiropas Savienībā”, 5.8. punkts (OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp.).

(3)  OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp.

(4)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

(5)  IPES-Food, Towards a Common Food Policy for the European Union (Ceļā uz kopēju pārtikas politiku Eiropas Savienībai), Brisele, IPES Food, 2019.

(6)  Konkrēti mērķi, kas būtiski svarīgi visaptverošai stratēģijai, un to sasniegšanai nepieciešamo pasākumu veidi ir aprakstīti tālāk, pamatojoties uz EESK sagatavotajiem atzinumiem.

(7)  Viens izņēmums stratēģijā “No lauka līdz galdam” ir atsauce uz “veselīga un ilgtspējīga uztura” panākšanu; lai arī šis mērķis ir orientēts uz rezultātu, tas tiek pozicionēts kā patērētājiem izvirzīta prasība, neuzsverot nepieciešamību risināt šo jautājumu visā ķēdē.

(8)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

(9)  Šī jaunā struktūra darbotos kā platforma, ko uztur pašreizējās iestādes.

(10)  Darbs pie jaunas saiknes veidošanas starp pilsētām un apkārtējiem pārtikas ražošanas apgabaliem jau notiek daudzās vietās (piemēram, Itālijā – Milānā, Francijā – Monpeljē, Beļģijā – Ģentē, Briselē un Ljēžā un Kanādā – Toronto), un ir paredzams, ka pēc Covid-19 krīzes tas paātrināsies.

(11)  COVID-19 and the crisis in food systems: Symptoms, causes, and potential solutions (Covid-19 un krīze pārtikas sistēmās: simptomi, cēloņi un iespējamie risinājumi). Communique, IPES-Food, 2020. gada aprīlis.

(12)  OV C 190, 5.6.2019., 9. lpp.

(13)  Paziņojumā “No lauka līdz galdam” ir norādīts, ka Eiropas Komisija “centīsies panākt, lai pārtikas uzņēmumi un organizācijas apņemtos veikt konkrētus pasākumus attiecībā uz veselību un ilgtspēju”.

(14)  Skatīt 12. zemsvītras piezīmi.

(15)  OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp.

(16)  Eiropas Parlaments, Ziņojums par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā, 2009/2237(INI), 2009. g., http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A7-2010-0225&language=LV.

(17)  Eiropas Parlaments, “Parlamenta jautājumi – Atbilde, ko Komisijas vārdā sniedza Hogan kgs”, 2015. gada 27. februāris, http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/E-8-2015-000521-ASW_EN.html?redirect.

(18)  http://www.fao.org/nr/sustainability/full-cost-accounting/

(19)  Skatīt 12. zemsvītras piezīmi.

(20)  OV C 353, 18.10.2019., 65. lpp.

(21)  Non-paper from the Netherlands and France on trade, social economic effects and sustainable development (Nīderlandes un Francijas neoficiāls dokuments par tirdzniecību, sociālekonomiskajām sekām un ilgtspējīgu attīstību).

(22)  Piemēram, ES un Mercosur BTN pirmo reizi tika noteikts, ka no muitas nodokļa atbrīvotu olu imports ir atļauts ar nosacījumu, ka vietējie standarti tiks saskaņoti ar ES vistu labturības standartiem: https://www.theguardian.com/environment/2019/oct/02/eu-imposes-hen-welfare-standards-on-egg-imports-for-first-time.

(23)  https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/mission-letter-frans-timmermans-2019_en.pdf?fbclid=IwAR3MP8zmxW1jBVJhtBUtP2PKkEct5ibFjKVJTCoaxgRX6thxcdsylXhTPIk

(24)  Eiropas Parlaments, Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūcija par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži, 2018/2003(INI).

(25)  https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/october/tradoc_153846.pdf

(26)  https://ec.europa.eu/environment/forests/impact_deforestation.htm

(27)  Šo definīciju var balstīt uz un saskaņot ar vides ilgtspējas definīciju, kas iekļauta Eiropas Komisijas rīcības plānā ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai.

(28)  Zemes izmantošana ilgtspējīgai pārtikas ražošanai un ekosistēmu pakalpojumiem (OV C 81, 2.3.2018., 72. lpp.).

(29)  Skatīt 20. zemsvītras piezīmi.