EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019IP0218

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi (COM(2017)0827 – 2017/0333R(APP))

OV C 23, 21.1.2021, p. 590–593 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

21.1.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 23/590


P8_TA(2019)0218

Eiropas Monetārā fonda izveide

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi (COM(2017)0827 – 2017/0333R(APP))

(2021/C 23/86)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi (COM(2017)0827),

ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām (1),

ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu (2),

ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2018. gada 5. jūlija atzinumu par priekšlikumiem ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) reformai,

ņemot vērā Eurogrupas priekšsēdētāja 2018. gada 25. jūnija vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam par turpmāku EMS padziļināšanu un ņemot vērā 2018. gada 29. jūnija Eurosamita paziņojumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma reformu,

ņemot vērā Eurogrupas 2018. gada 4. decembra ziņojumu līderiem par EMS padziļināšanu,

ņemot vērā 2018. gada 14. decembra Eurosamita paziņojumu,

ņemot vērā 2018. gada 14. novembra kopīgo nostāju par Komisijas un ESM nākotnes sadarbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2018. gada 11. aprīļa atzinumu par priekšlikumu regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi (3),

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 18. septembra atzinumu Nr. 2/2018 “Apsvērumi par revīziju un pārskatatbildību saistībā ar 2017. gada 6. decembra priekšlikumu izveidot Eiropas Monetāro fondu, kas nostiprināts Savienības tiesiskajā regulējumā”,

ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu, Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu par Eiropas nākotni un Komisijas 2017. gada 31. maija pārdomu dokumentu par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu,

ņemot vērā 2013. gada 12. jūnija rezolūciju par Eiropas demokrātijas nostiprināšanu turpmākajā Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) (4),

ņemot vērā 2014. gada 13. marta rezolūciju par izpētes ziņojumu par trijotnes (ECB, Komisijas un SVF) lomu un darbībām attiecībā uz euro zonas programmas valstīm (5),

ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par eurozonas budžeta kapacitāti (6),

ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem (7),

ņemot vērā Reglamenta 99. panta 5. punktu,

ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas starpposma ziņojumu, kā arī Budžeta kontroles komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0087/2019),

A.

tā kā euro ieviešana ir viens no svarīgākajiem Eiropas projekta politiskajiem sasniegumiem un EMS stūrakmens;

B.

tā kā finanšu un ekonomikas krīze ir atklājusi nepilnības euro satvarā, kuras skaidri parāda steidzamo nepieciešamību ātri padziļināt EMS un pastiprināt tās demokrātisko pārskatatbildību un pārredzamību;

C.

tā kā euro nodrošina ES pilsoņiem aizsardzību un iespējas; tā kā stipra un stabila eurozona ir ļoti svarīga tās dalībniekiem un ES kopumā;

D.

tā kā, lai kļūtu par vienotās valūtas zonas dalībnieku, ir stingri jāievēro kopīgi noteikumi un pienākumi, piemēram, tie, kas izklāstīti Stabilitātes un izaugsmes paktā, kā arī ir nepieciešami kopīgi instrumenti nolūkā reaģēt uz nopietniem ekonomiskiem un finanšu satricinājumiem un veicināt atbildību, solidaritāti un augšupēju sociālekonomisku konverģenci; tā kā Līgums par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi (ESM līgums) paredz skaidru saikni starp Eiropas makroekonomiskās uzraudzības mehānismiem, it īpaši atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, tostarp tā elastīguma klauzulām, un ilgtspējīgu un iekļaujošu strukturālu reformu īstenošanu; tā kā EMS padziļināšanā riska mazināšanai būtu jāiet roku rokā ar riska dalīšanu;

E.

tā kā Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) izveide un pēc tam pārveide par Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM) ir bijis svarīgs solis ceļā uz Eiropas krīzes pārvarēšanas mehānisma izveidi, tādējādi palīdzot stiprināt EMS un sniegt finansiālu palīdzību vairākām krīzes skartām Eiropas valstīm;

F.

tā kā ESM starpvaldību raksturs ietekmē tā lēmumu pieņemšanu procesu un it īpaši tā spēju ātri reaģēt uz ekonomikas un finanšu satricinājumiem;

G.

tā kā gaidāmā ESM iekļaušana ES tiesiskajā regulējumā arī turpmāk būtu jāuzskata par daļu no EMS izveides pabeigšanas projekta;

H.

tā kā pašlaik notiekošās debates par Eiropas un EMS nākotni ir skaidri parādījušas dalībvalstu atšķirīgos politiskos viedokļus par ESM ilgtermiņa nākotni, taču arī sniegušas labu pamatu svarīgam pirmajam solim ceļā uz tā lomas pastiprināšanu, tā finanšu instrumentu attīstīšanu un tā demokrātiskās pārskatatbildības un efektivitātes uzlabošanu ESM reformas ietvaros; tā kā diskusijā par EMS padziļināšanu būtu jārod politisks risinājums ESM reformēšanai;

I.

tā kā īstermiņā ESM reformai būtu jāsniedz ieguldījums banku savienības izveidē, nodrošinot pienācīgu kopīgu fiskālā atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam (VNF),

1.

atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada 6. decembra priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi un uzskata to par noderīgu ieguldījumu pašlaik notiekošajās debatēs par Eiropas nākotni, EMS padziļināšanu un ESM reformu; it īpaši atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu iekļaut ESM ES tiesiskajā kārtībā;

2.

atzīmē, ka reformētajam ESM veicamās funkcijas būs saistītas ar ekonomikas politiku un ka nosaukums “Eiropas Monetārais fonds” var būt maldinošs; norāda, ka ECB savā 2018. gada 11. aprīļa atzinumā ir ierosinājusi, lai ESM pēctecis saglabātu nosaukumu “ESM”; ņemot vērā iepriekš minēto, prasa pienācīgi un rūpīgi izvērtēt reformētā ESM nosaukuma izvēles sekas, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz reformētā ESM netraucētu darbību; ierosina saglabāt pašreizējo kapitāla tirgū atzīto ESM nosaukumu, skaidri norādot, ka eurozonas monetārā politika arī turpmāk būs ECB kompetence;

3.

vērš īpašu uzmanību uz to, ka EMS pienācīgu darbību veicina tādas institūcijas pastāvēšana, kura kalpo kā pēdējās instances aizdevējs; šajā sakarā atzīmē ieguldījumu, ko ESM devis EMS institucionālā satvara nepilnību novēršanā, sniedzot finansiālu palīdzību vairākām pasaules finanšu krīzes un valsts parāda krīzes skartām dalībvalstīm;

4.

atgādina savas iepriekšējās nostājas, ar kurām tas ir atbalstījis ESM iekļaušanu ES tiesiskajā regulējumā, kas to padarītu par pilntiesīgu ES struktūru; uzstāj, ka, veicot šo iekļaušanu, būtu jāņem vērā arī valstu parlamentu loma un ka tā arī turpmāk būtu uzskatāma par daļu no EMS izveides pabeigšanas projekta; uzskata, ka šāda iekļaušana ļautu īstenot pārvaldību saskaņā ar Kopienas metodi, nodrošinātu fiskālo noteikumu un pienākumu pilnīgu konsekvenci, atvieglotu ekonomikas un fiskālās politikas koordināciju un ar Eiropas Parlamenta palīdzību palielinātu demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību;

5.

uzsver — ja nākotnē tiks izmantoti ES budžeta līdzekļi, Parlamentam vajadzētu būt politiskajām pilnvarām budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros attiecībā uz ESM īstenot visas piemērojamās budžeta kontroles tiesības; atzīmē, ka šādā gadījumā Eiropas Revīzijas palāta būtu uzskatāma par neatkarīgu ārējo revidentu un ka tai būtu jāpiešķir skaidra un oficiāla loma budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

6.

atgādina dalībvalstu parlamentu fiskālās un demokrātiskās uzraudzības prerogatīvas; uzskata, ka būtu jāturpina uzlabot reformētā ESM kontrole, ko īsteno dalībvalstu parlamenti un Eiropas Parlaments; uzskata, ka dalībvalstu parlamentiem vajadzētu būt tiesībām iegūt informāciju par reformētā ESM darbībām un iesaistīties dialogā ar reformētā ESM rīkotājdirektoru;

7.

atzīmē, ka Komisijas priekšlikums ir izraisījis dzīvas diskusijas par tā politisko, finansiālo un juridisko ietekmi; tomēr uzsver, ka šīm debatēm par ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ESM institucionālo satvaru nevajadzētu aizkavēt tādu pasākumu īstenošanu, kuri ir steidzami nepieciešami, lai pastiprinātu EMS pārskatatbildību un tā spēju veicināt finanšu stabilitāti un konverģenci un reaģēt uz ekonomiskiem satricinājumiem; tādēļ prasa īstermiņā veikt jēgpilnu ESM reformu, šajā nolūkā pārskatot ESM līgumu, tomēr neskarot vērienīgākas norises nākotnē;

8.

uzsver, ka reformētā ESM galvenajam uzdevumam arī turpmāk vajadzētu būt pārejas perioda finansiālas palīdzības sniegšanai grūtībās nonākušām dalībvalstīm, pamatojoties uz korekciju programmās iekļautu īpašu nosacījumu piemērošanu un ņemot vērā iepriekšējo Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un ECB pārvaldīto finansiālās palīdzības programmu īstenošanā gūto pieredzi; uzsver, ka reformētajam ESM vajadzētu būt atbilstošai spējai, kas nepieciešama minētā uzdevuma īstenošanai; tādēļ iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem reformēto ESM pārvērst par tikai bankām domātu instrumentu un mazināt tā finansiālo spēju atbalstīt dalībvalstis;

9.

atgādina, ka pašlaik ESM pieejamo finanšu instrumentu klāsts būtu jādara pieejams arī reformētajam ESM, turklāt uzlabotā veidā, šajā klāstā iekļaujot arī iespēju sniegt pietiekamu finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā, tādējādi dalībvalstīm nodrošinot palīdzības pieejamību, pirms tās ir saskārušās ar nopietnām grūtībām līdzekļu piesaistīšanā kapitāla tirgos; aizstāv viedokli, ka piesardzības kredītlīnijai ar nosacījumiem vajadzētu būt pieejamai, pamatojoties uz nodomu vēstuli un piemērojamo kritēriju ievērošanu; atzīmē, ka šie finanšu instrumenti ir jāizmanto, lai palīdzētu dalībvalstīm smagu ekonomikas un finanšu satricinājumu gadījumā; atgādina, ka dalībvalstīm sniegto finanšu palīdzību var papildināt ar nākotnē izveidojamu budžeta instrumentu eurozonas konverģencei un konkurētspējai, lai eurozonā veicinātu ekonomikas un finanšu stabilizāciju, investīcijas un augšupēju sociālekonomisko konverģenci;

10.

uzsver, ka EMS ietver visas ES dalībvalstis, kurām visām, izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti, ir jāievieš euro un jāpievienojas eurozonai, un ka tāpēc ESM jebkurā gadījumā vajadzētu būt atvērtam visu ES dalībvalstu dalībai;

11.

uzskata, ka reformētajam ESM vajadzētu būt nozīmīgākai lomai finansiālās palīdzības programmu pārvaldībā līdzās Komisijai un ciešā sadarbībā ar ECB, tādējādi nodrošinot lielāku ES institucionālā satvara autonomiju ikreiz, kad tas ir nepieciešams, taču neskarot atbilstošas partnerattiecības ar citām institūcijām, it īpaši ar SVF;

12.

uzsver, ka reformētajam ESM vajadzētu būt pašam savai zinātībai, lai sagatavotu un izvērtētu tā statūtos prasītos elementus; tomēr uzsver, ka ESM veiktajai iesniegto finansiālās palīdzības pieprasījumu izvērtēšanai, kā arī lēmumu pieņemšanai par korekciju programmu projektiem sadarbībā ar citām institūcijām nekādā gadījumā nevajadzētu aizstāt vai dublēt ES fiskālajos noteikumos paredzēto parasto makroekonomisko un budžeta uzraudzību vai pārklāties ar to un ka šai uzraudzībai arī turpmāk ir jābūt Komisijas ekskluzīvai kompetencei;

13.

uzskata, ka iespējamās nākotnē izstrādājamās pielāgošanas programmās būtu jāņem vērā ierosināto pasākumu sociālā ietekme, arī salīdzinājumā ar nemainīgas politikas ilgtermiņa ietekmi, ņemot vērā iepriekšēju un jēgpilnu sociālās ietekmes izvērtējumu;

14.

īpašu uzmanību vērš uz nepieciešamību reformētajā ESM nodrošināt efektīvu lēmumu pieņemšanas procedūru, it īpaši steidzami risināmu situāciju gadījumā; šajā sakarā aicina izvērtēt pašreizējo pārvaldības satvaru;

15.

prasa veikt ātru ESM reformu, kas cita starpā no jauna noteiktu tā lomu, funkcijas un finanšu instrumentus, lai reformētais ESM noregulējuma gadījumā varētu piedāvāt atbalstu likviditātes nodrošināšanai un kalpot kā finansiālā atbalsta mehānisms VNF vajadzībām; prasa, lai kopīgais atbalsta mehānisms sāktu darboties pēc iespējas ātrāk: līdz 2020. gadam — atkarībā no pieņemtajiem nosacījumiem — un jebkurā gadījumā līdz 2024. gadam;

16.

uzsver risku, ko rada kavēšanās banku savienības padziļināšanā; atzinīgi vērtē secinājumus, kas iekļauti Eurogrupas 2018. gada 4. decembra ziņojumā līderiem par EMS padziļināšanu, kuru pilnībā apstiprināja 2018. gada 14. decembra Eurosamits; it īpaši atzinīgi vērtē ierosinājumu ieviest VNF kopīgo atbalsta mehānismu ar nosacījumu, ka tiks panākts pietiekams progress riska mazināšanas jomā, kas ir jāizvērtē 2020. gadā, un to, ka tika apstiprināts noteikumu un nosacījumu saraksts attiecībā uz ESM reformu; atgādina savu iepriekšējo nostāju attiecībā uz nepieciešamību pabeigt Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) izveidi, atzīstot, ka riska mazināšanai un riska dalīšanai būtu jāiet roku rokā; atzīmē, ka nav panākti tūlītēji rezultāti attiecībā uz eurozonas nākotnes budžetu un stabilizēšanas funkciju, taču pienācīgi ņem vērā pilnvarojumu strādāt pie budžeta instrumenta konverģences un konkurētspējas nodrošināšanai; uzsver, ka būtisks progress ir panākts riska mazināšanas jomā; atgādina, ka šī progresa panākšanā nozīmīgu ieguldījumu ir sniedzis Parlaments, it īpaši banku nozares tiesību aktu kopuma un prudenciālā atbalsta mehānisma ienākumus nenesošiem aizdevumiem jomā;

17.

lai uzlabotu institūciju dialogu un palielinātu ESM pārredzamību un pārskatatbildību, ierosina izstrādāt protokolu pagaidu sadarbības memorandam starp ESM un Parlamentu, kas nekavējoties stātos spēkā, precizējot Parlamenta un tā deputātu tiesības attiecībā uz reformētajam ESM uzdotajiem jautājumiem, regulārām uzklausīšanām, iecelšanas tiesībām un atbilstošām budžeta kontroles tiesībām; atgādina savu prasību pēc iestāžu vienošanās par ekonomikas pārvaldību; uzsver, ka pēc tam, kad Padome ir iesniegusi priekšlikumu, reformētā EMF rīkotājdirektors būtu jāievēlē Eiropas Parlamentam un ka viņam būtu jāatskaitās Eiropas Parlamentam; mudina nodrošināt dzimumu līdzsvaru reformētā ESM pārvaldības struktūru sastāvā;

18.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijai, Padomei, Eurogrupai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Stabilizācijas mehānisma rīkotājdirektoram un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)  OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.

(2)  OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.

(3)  OV C 220, 25.6.2018., 2. lpp.

(4)  OV C 65, 19.2.2016., 96. lpp.

(5)  OV C 378, 9.11.2017., 182. lpp.

(6)  OV C 252, 18.7.2018., 235. lpp.

(7)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0226.


Top