—

ņemot vērā 2017. gada 12. decembra rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (1), un ņemot vērā 2016. gada 10. marta rezolūciju par vārda brīvību Kazahstānā (2),

—

ņemot vērā 2017. gada 12. decembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (3),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kazahstānu, tostarp 2013. gada 18. aprīļa rezolūciju (4), 2012. gada 15. marta rezolūciju (5) un 2009. gada 17. septembra rezolūciju par Yevgeny Zhovtis lietu Kazahstānā (6),

—

ņemot vērā 2015. gada 21. decembrī Astanā parakstīto Padziļināto partnerības un sadarbības nolīgumu (EPCA),

—

ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES panākto progresu Vidusāzijas stratēģijas īstenošanā (7) un 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES un Vidusāzijas stratēģijas īstenošanu un pārskatīšanu (8),

—

ņemot vērā Padomes 2015. gada 22. jūnija un 2017. gada 19. jūnija secinājumus par ES stratēģiju Vidusāzijai,

—

ņemot vērā ES un Kazahstānas ikgadējos cilvēktiesību dialogus,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā 2015. gada 21. decembrī Eiropas Savienība un Kazahstāna parakstīja Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu (EPCA), lai iedibinātu plašu satvaru ciešākam politiskajam dialogam un sadarbībai iekšlietās un tieslietās, kā arī daudzās citās jomās; tā kā šajā nolīgumā stingri uzsvērti tādi elementi kā demokrātija un tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības, tirgus ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības principi un sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, tostarp pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana valsts politikas veidošanā;

B.

tā kā Kazahstāna 2012. gada martā pievienojās Eiropas Padomes komisijai “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisijai);

C.

tā kā šķiet, ka Kazahstānas valdība nav spērusi nekādus soļus, lai pārskatītu plaši formulētos noteikumus Kriminālkodeksa 174. pantā, ar ko aizliedz kūdīšanu un sociālām, nacionālām un cita veida nesaskaņām, un 274. pantā, ar ko aizliedz izplatīt viltus ziņas, taču Kazahstānas valdība vēl aizvien turpina piemērot šos noteikumus, lai apsūdzētu un ieslodzītu pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un žurnālistus;

D.

tā kā Kazahstānā palielinājies politieslodzīto skaits; tā kā 2016. gadā dažādos Kazahstānas reģionos notika miermīlīgi mītiņi pret grozījumiem Zemes kodeksā, un tika aizturēti vairāk nekā 1 000 mītiņu dalībnieki (tostarp 55 žurnālisti), no kuriem vairāk nekā 30 tika apcietināti; tā kā ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos atzina, ka notikusi patvaļīga aizturēšana, liegta piekļuve lietas taisnīgai iztiesāšanai un atsevišķos gadījumos rupji pārkāptas cilvēktiesības; tā kā pilsoniskās sabiedrības aktīvists Maks Bokayev izcieš cietumsodu par leģitīmu līdzdalību miermīlīgā masu mītiņā;

E.

tā kā Kazahstānas valdība sadarbojās ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) augsta līmeņa misiju un apņēmās īstenot ceļvedi SDO pausto bažu risināšanai, taču nav veikusi nozīmīgus pasākumus, lai šo ceļvedi īstenotu, piemēram, grozītu arodbiedrību likumu; tā kā Kazahstānas valdība nav arī īstenojusi agrākos SDO Standartu piemērošanas komitejas ieteikumus, lai pārskatītu arodbiedrību likumu un Darba kodeksu un veiktu visus nepieciešamos pasākumus nolūkā panākt, ka Kazahstānas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācija (CITUK) un tās struktūras pilnībā spēj īstenot savas biedrošanās tiesības;

F.

tā kā 2018. gada maijā no apcietinājuma atbrīvoja arodbiedrību aktīvistus Nurbek Kushakbaev un Amin Eleusinov, taču viņiem liedza iesaistīties arodbiedrību aktivitātēs; tā kā aktīviste Larisa Kharkova saskaras ar līdzīgiem ierobežojumiem, kā arī pastāvīgi cieš no tiesu iestāžu aizskarošas izturēšanās, un notiek kriminālizmeklēšana pret vēl vienu arodbiedrību aktīvisti Erlan Baltalay no Šimkentas, kurai izvirzītas apšaubāmas apsūdzības;

G.

tā kā jauni NVO reglamentējoši tiesību akti ir padarījuši stingrākus grāmatvedības noteikumus, kurus piemēro pilsoniskās sabiedrības organizācijām; tā kā cilvēktiesību organizācijas tiek pakļautas nodokļu spiedienam saistībā ar dotācijām, kas saņemtas no starptautiskiem līdzekļu devējiem;

H.

tā kā reliģijas un ticības brīvība ir nopietni apdraudēta; tā kā varas iestādes reliģisko pārliecību izmanto kā ieganstu patvaļīgai aizturēšanai; tā kā Saken Tulbayev tika ieslodzīts pēc apsūdzībām par “reliģiskā naida kurināšanu”;

I.

tā kā 2018. gada 13. martā varas iestādes aizliedza miermīlīgo opozīcijas kustību “Kazahstānas Demokrātiskā izvēle” (DCK) un aizturēja vairāk nekā 500 personu, kuras dažādos veidos apliecināja atbalstu DCK; tā kā pilsoniskie aktīvisti Almat Zhumagulov un dzejnieks Kenzhebek Abishev cietuši no Kazahstānas varas iestāžu cīņas pret DCK un viņiem attiecīgi piespriests 8 un 7 gadu cietumsods; tā kā Ablovas Dzhumayev tika notiesāts uz trim un Aset Abishev un četriem gadiem cietumā par to, ka tiešsaistē kritizēja varas iestādes un pauda atbalstu DCK;

J.

tā kā, neraugoties uz Kazahstānas konstitūcijas garantēto aizsardzību, valstī ļoti tiek ierobežota biedrošanās brīvība, un Likums par sabiedriskajām organizācijām vēl aizvien prasa, lai visas sabiedriskās organizācijas tiktu reģistrētas Tieslietu ministrijā; tā kā 2015. gada decembrī šis likums tika grozīts, un tagad ir jāpilda apgrūtinošas ziņošanas prasības un attiecībā uz finansējumu jāīsteno valsts regulējums, ko nodrošina ar valdības apstiprinātas struktūras starpniecību; tā kā cilvēki, kuri iesaistās nereģistrētu organizāciju aktivitātēs, var ciest no administratīvām sankcijām un kriminālvajāšanas;

K.

tā kā pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aktīvisti savā darbībā joprojām cieš no atriebības un ierobežojumiem, piemēram, cilvēktiesību aktīvistei Elena Semenova uzlikts ceļošanas aizliegums par apzinātu viltus ziņu izplatīšanu un aktīviste no Šimkentas Ardak Ashim apsūdzēta par nesaskaņu celšanu, jo sociālajos plašsaziņas līdzekļos izplatījusi kritiskus rakstus, un viņa ar varu ieslodzīta psihiatriskā slimnīcā; tā kā 2018. gada 10. maijā Eiropas Parlamenta delegācijas Kazahstānā vizītes laikā policija pielietoja pārmērīgu spēku pret miermīlīgiem demonstrantiem, kuri centās satikties ar Eiropas Parlamenta deputātiem; tā kā policija aizturēja vairāk nekā 150 cilvēku un vairāk nekā 30 protestētājiem tikai piemērots administratīvais arests; tā kā 2018. gada 17. un 18. septembrī Kazahstānas policija apcietināja vairākus aktīvistus, kuri gribēja tikties ar Eiropas Parlamenta delegācijas locekļiem;

L.

tā kā 2018. gada aprīlī spēkā stājās jauni ierobežojoši plašsaziņas līdzekļu un informācijas likuma grozījumi, joprojām tiek bloķēta piekļuve informācijai sociālajos plašsaziņas līdzekļos un notiek kriminālizmeklēšana pret Forbes Kazakhstan un Ratel.kz, kas apsūdzēti par apzinātu viltus ziņu izplatīšanu; tā kā varas iestādes kontrolē un ierobežo sociālo tīklu izmantošanu; tā kā blogeriem un sociālo tīklu lietotājiem piespriests cietumsods, tostarp ieslodzīti Ruslan Ginatullin, Igor Chupina un Igor Sychev; tā kā blogeris Muratbek Tungishbayev tika izraidīts no Kirgizstānas un nodots Kazahstanas iestādēm, kas ir smags tiesību pārkāpums, un Kazahstānā viņš cieta no rupjas apiešanās;

M.

tā kā nesodīšana par ieslodzīto un aizdomās turamo spīdzināšanu un sliktu apiešanos ir norma, lai gan valdība ir apņēmusies izskaust spīdzināšanu; tā kā iestādes nav veikušas uzticamu izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par spīdzināšanu ieilgušā naftas nozares streika laikā 2011. gadā Žanaozenā;

N.

tā kā Almati prokuratūra nav atradusi ticamus pierādījumus, kas apstiprinātu aizdomas par uzņēmēja Iskander Yerimbetov spīdzināšanu, kuram 2018. gada oktobrī piesprieda septiņus gadus cietumā, apsūdzot par krāpšanu lielā apmērā; tā kā ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos 2018. gadā secināja, ka viņa apcietināšana un aizturēšana bijusi patvaļīga, prasīja viņu atbrīvot un pauda bažas, ka pirmstiesas apcietinājuma laikā notikusi spīdzināšana;

O.

tā kā Kazahstānā dzimumu līdztiesību ievērojami apdraud plaši izplatītā vardarbība pret sievietēm un tradicionālās patriarhālās normas un stereotipi; tā kā NVO norāda, ka ne vienmēr tiek ziņots par vardarbību pret sievietēm un ka par šādu vardarbību, kā arī seksuālu aizskaršanu, reti tiek ierosināta krimināllieta;

P.

tā kā LGBTI personas Kazahstānā saskaras ar juridiskām problēmām un diskrimināciju; tā kā seksuālās attiecības gan starp sieviešu, gan vīriešu viena dzimuma personām Kazahstānā ir legālas, taču viena dzimuma partnerattiecības un šādu personu vadītas mājsaimniecības nesaņem tādu pašu tiesisko aizsardzību, kāda ir pieejama precētiem pretēju dzimumu pāriem;

Q.

tā kā Kazahstāna ierindojas 143. vietā no 167. valstīm Pasaules demokrātijas indeksā, tādējādi definējot valsti kā autoritāru režīmu,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.