Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019IP0134

    Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. februāra rezolūcija par tiesību normu un kopīgā paziņojuma, ar ko nodrošina decentralizēto aģentūru parlamentāro uzraudzību, īstenošanu (2018/2114(INI))

    OV C 449, 23.12.2020, p. 176–181 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    23.12.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 449/176


    P8_TA(2019)0134

    Tiesību normu un kopīgā paziņojuma, ar ko nodrošina decentralizēto aģentūru parlamentāro uzraudzību, īstenošana

    Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. februāra rezolūcija par tiesību normu un kopīgā paziņojuma, ar ko nodrošina decentralizēto aģentūru parlamentāro uzraudzību, īstenošanu (2018/2114(INI))

    (2020/C 449/25)

    Eiropas Parlaments,

    ņemot vērā Līgumu noteikumus par aģentūrām un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. un 9. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 16., 71., 123., 124., 127., 130., 228., 263., 265., 267., 277., 282., 287., 290., 291., 298. un 325. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 41., 42., 43., 51. un 52. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija Kopīgo paziņojumu un tam pievienoto Vienoto pieeju,

    ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

    ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0055/2019),

    A.

    tā kā aģentūrām ir būtiski svarīga nozīme ES politikas īstenošanā Eiropas un valstu līmenī, veicot dažādus uzdevumus, lai sekmētu ES politikas īstenošanu, piemēram, veidojot tīklus vai atbalstot sadarbību starp ES un valstu iestādēm; tā kā laba sadarbība starp ES aģentūrām un dalībvalstīm palīdz uzlabot aģentūru darba efektivitāti un lietderību; tā kā aģentūras ar Eiropas Savienības Aģentūru tīkla starpniecību ir arī izveidojušas sadarbību savā starpā;

    B.

    tā kā koordinācija un sadarbība starp dažādajām aģentūrām un parlamentārajām komitejām kopumā ir bijusi laba; tā kā Eiropols ir vienīgā aģentūra, ko Parlaments kopīgi ar valstu parlamentiem uzrauga Kopīgajā parlamentārās uzraudzības grupā;

    C.

    tā kā aģentūras laika gaitā ir radītas un ir attīstījušās atšķirīgi; tā kā Lisabonas līgumā oficiāli ir atzīta ES izpildvaras deleģēšana aģentūrām, oficiāli ieviešot ES aģentūras Līgumos;

    D.

    tā kā aģentūrām ir galvenokārt jāatskaitās Parlamentam un Padomei un tādējādi jānodrošina, ka tiesību aktos, kas reglamentē minētās aģentūras, ir ieviesti pienācīgi uzraudzības mehānismi un ka šie mehānismi tiek pēc tam pienācīgi īstenoti; tā kā ES izpildvaras deleģēšanai aģentūrām nebūtu jāvājina Parlamenta kontrole pār ES izpildvaru, kā paredzēts LES 14. pantā;

    E.

    tā kā Līgumos nav nedz decentralizēto aģentūru definīcijas, nedz arī to pilnvaru vispārīga apraksta, ko var piešķirt aģentūrām;

    F.

    tā kā daudzu aģentūru juridiskais pamats ir saskaņā ar LESD 352. pantu, savukārt citas ir izveidotas uz īpaša nozares juridiskā pamata;

    G.

    tā kā 2012. gada Kopīgais paziņojums un Vienotā pieeja ir Iestāžu darba grupas par regulatīvajām aģentūrām veiktā darba rezultāts — šo darba grupu Komisija, Eiropas Parlaments un Padome izveidoja, lai novērtētu aģentūru saskaņotību, efektivitāti, pārskatatbildību un pārredzamību pēc tam, kad Komisijas 2005. gada priekšlikums par Iestāžu nolīgumu par regulatīvajām aģentūrām neguva vajadzīgo atbalstu Padomē un Parlamentā;

    H.

    tā kā Vienotā pieeja ietver noteikumus par aģentūru struktūru un pārvaldību, kā arī par to darbību, darba plānošanu, finansēšanu, budžeta resursu pārvaldību, budžeta procedūrām, pārskatatbildību, kā arī kontroli un pārredzamību, kas palīdz nodrošināt decentralizēto aģentūru parlamentāro uzraudzību;

    I.

    tā kā, neskatoties uz kopumā atzinīgu vērtējumu, aģentūras dažos gadījumos ir saskārušās ar neuzticību to zinātniskajiem un tehniskajiem atzinumiem,

    Svarīgākie novērojumi

    1.

    norāda, ka mehānismi aģentūru pārskatatbildības nodrošināšanai ir paredzēti Līgumos, aģentūru dibināšanas regulās, Tiesas judikatūrā, kā arī Kopīgajā paziņojumā un Vienotajā pieejā; uzsver, ka kompetences piešķiršana Parlamentam sniedz uzraudzības pilnvaras attiecībā pret decentralizētajām aģentūrām, kuras gan nav pietiekami minētas Līgumos; šajā saistībā norāda uz Kopīgā paziņojuma un Vienotās pieejas nesaistošo raksturu; taču pauž nožēlu par to, ka iestādes vēl nav vienojušās par saistošu tiesisko regulējumu;

    2.

    norāda, ka Parlaments uzrauga aģentūras dažādos veidos:

    kā viena no budžeta iestādēm, pieņemot lēmumus par ES budžeta piešķīrumiem aģentūrām;

    kā budžeta izpildes apstiprinātājiestāde;

    izvirzot aģentūru valdes locekļu kandidātus;

    piedaloties izpilddirektora iecelšanas (vai atlaišanas) procedūrā;

    piedaloties apspriedēs par darba programmām;

    iesniedzot gada ziņojumus;

    citos veidos (delegāciju braucieni, kontaktgrupas vai kontaktpersonas, viedokļu apmaiņa, uzklausīšanas, brīfingi, dalīšanās pieredzē);

    3.

    norāda, ka dibināšanas regulu noteikumi dažādā mērā atšķiras no pārskatatbildības un parlamentārās uzraudzības mehānismiem, kas noteikti Vienotajā pieejā, un šādas situācijas iemesls var būt savā ziņā atšķirīgie uzdevumi un funkcijas, ko aģentūras veic;

    4.

    norāda, ka, neskatoties uz dibināšanas regulu noteikumu daudzveidību, Parlamenta komitejas aktīvi ir veikušas savus uzraudzības uzdevumus;

    5.

    atzīst Savienības aģentūru veikto Kopīgā paziņojuma un Vienotās pieejas, kā arī tās ceļveža īstenošanu; jo īpaši uzsver Iestāžu darba grupas decentralizēto aģentūru jautājumos (IIWG) ieteikumus, kurus Priekšsēdētāju konference apstiprināja 2018. gada 18. janvārī; norāda, ka turpmākajā sanāksmē, kas notika 2018. gada 12. jūlijā, tika secināts, ka IIWG darbs ir pabeigts;

    Ieteikumi

    6.

    uzskata, ka var darīt vairāk, lai aģentūru dibināšanas regulās iekļautu konkrētus noteikumus par to pārvaldību un pārskatatbildības mehānismiem, ņemot vērā pašreizējo aģentūru dažādos veidus, kā arī nosakot vispārīgus principus, kas reglamentē attiecības ES iestāžu un aģentūru starpā; norāda, ka šiem jautājumiem būtu jāpievēršas arī ietekmes novērtējumos katru reizi, kad tiek ierosināts izveidot aģentūru; uzsver, ka aģentūrām ir vajadzīga konkrēta organizatoriskā elastība, lai labāk pielāgotos paredzētajiem uzdevumiem un vajadzībām, kas rodas, veicot savus pienākumus; atzinīgi vērtē aģentūru iekšējo organizāciju līdzīgās jomās, pamatojoties uz kopām un to starpā;

    7.

    tāpēc aicina rūpīgi novērtēt vienotās pieejas īstenošanu visos tās aspektos ar sīki izklāstītiem analītiskiem dokumentiem, kas ir līdzīgi 2010. gadā izstrādātajiem, vēršot uzmanību uz pārvaldības aspektiem un jo īpaši pārskatot iekļauto noteikumu atbilstību Parlamenta koplēmuma un uzraudzības pilnvarām, vienlaikus ņemot vērā vajadzību pieļaut elastību saskaņā ar decentralizēto aģentūru daudzveidīgo darbu;

    8.

    pauž nožēlu par to, ka Parlaments kā vadošais demokrātijas principa ievērošanas garantētājs ES netika pilnībā iesaistīts EZA un EBI jaunās mītnes vietas atlases procedūrā; šajā saistībā atgādina savu prasību pēc iespējas ātri pārskatīt 2012. gada Kopīgo paziņojumu un Vienoto pieeju un arī atgādina Padomes apņemšanos iesaistīties to pārskatīšanā, aicinot Komisiju līdz 2019. gada aprīlim sniegt padziļinātu Kopīgā paziņojuma un Vienotās pieejas analīzi attiecībā uz decentralizētu aģentūru atrašanās vietu;

    9.

    uzsver, ka aģentūras mītnes atrašanās vietai nebūtu jāietekmē tās pilnvaru un pienākumu izpilde, pārvaldības struktūra, pamatdarbības organizācija vai darbību vispārējā finansēšana;

    10.

    sagaida, ka turpmāk, pieņemot lēmumus par aģentūru atrašanās vietu vai pārcelšanas vietu, tiks pilnībā ievērotas Parlamenta un Padomes likumdevēju prerogatīvas; uzskata, ka Parlamentam, izmantojot likumdošanas procesu un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Komisijai un Padomei, vajadzētu būt sistemātiski iesaistītam pārredzamā kritēriju svēruma noteikšanā un novērtēšanā attiecībā uz visu Savienības iestāžu un aģentūru atrašanās vietu; norāda, ka Parlaments, Padome un Komisija 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu apņēmās godīgi un pārredzami sadarboties un ka nolīgumā uzsvērts likumdevēju vienlīdzības princips, kā paredzēts Līgumos; uzsver uzlabotas informācijas apmaiņas vērtību no sākotnējiem turpmāko procesu posmiem attiecībā uz aģentūru atrašanās vietu, jo šāda agrīna apmaiņa ļautu visām trijām iestādēm vieglāk izmantot savas tiesības un privilēģijas;

    11.

    uzskata, ka ļoti svarīgs ir lēmums par aģentūras atrašanās vietu, un uzskata, ka Savienības iestādēm ir jāņem vērā tādi objektīvi kritēriji kā pieejamība, administratīvā sinerģija un ieinteresēto personu tuvums, lai panāktu labāko iespējamo lēmumu;

    12.

    saskaņā ar ieteikumiem, ko sniegusi Iestāžu darba grupa decentralizēto aģentūru resursu jautājumos, prasa Komisijai ātri iesniegt novērtējumu par aģentūrām, kuras atrodas vairākās vietās, izmantojot konsekventu pieeju, lai novērtētu to pievienoto vērtību, ņemot vērā izmaksas; aicina veikt vēra ņemamus pasākumus, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem, lai samazinātu vienas aģentūras izvietošanu vairākās vietās, ja un kur tas ir lietderīgi;

    13.

    pamatojoties uz Vienotās pieejas pārskatīšanu, ierosina vēlreiz novērtēt iespēju izstrādāt Iestāžu nolīgumu par aģentūrām un šajā nolīgumā iekļaut noteikumus par vajadzību vienu reizi piecos gados pārskatīt principus, kas reglamentē aģentūru izveidi un darbību, ņemot vērā ievērojamu personu zināšanas;

    14.

    uzskata, ka šādā iestāžu nolīgumā būtu jāievēro Eiropas Parlamenta pilnvaras koplēmuma procedūrās un arī jāaptver attiecības starp aģentūru un tās dalībvalsts iestādēm, kurā aģentūra atrodas, kā arī pārredzamības pasākumi, procedūras interešu konflikta novēršanai un dzimumu līdzsvara nodrošināšanai starp reglamentējošo un konsultatīvo struktūru locekļiem un integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai īstenošana visās aģentūru darbībās;

    15.

    uzskata, ka, izstrādājot šādu iestāžu nolīgumu, būtu arī jāskata vairāki konkrēti ierosinājumi demokrātiskās pārraudzības stiprināšanai, ES aģentūru pārskatatbildības uzlabošanai un sistēmas stiprināšanai attiecībā uz ziņošanu Parlamentam, piemēram:

    termiņa noteikšana, kurā aģentūrām jāatbild uz Eiropas Parlamenta vai Padomes uzdotajiem jautājumiem;

    kārtības noteikšana sensitīvas un konfidenciālas informācijas izplatīšanai un konsultācijām ar parlamentārajām komitejām, ja nepieciešams;

    apsvērumi par to, vai Parlamentam būtu vai nebūtu jāieceļ noteikts locekļu skaits attiecīgajās valdēs;

    apsvērumi par pievienoto vērtību, ko sniedz Parlamenta pārstāvju/novērotāju klātbūtne uzraudzības padomju un aģentūru ieinteresēto personu grupu sanāksmēs;

    Parlamenta iesaistīšanās aģentūru gada un daudzgadu darba programmās racionalizēšana;

    ziņošanas pienākumu nepieciešamības racionalizēšana un saskaņošana, jo īpaši jautājumā par gada darbības pārskatu, budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu un galīgajiem finanšu pārskatiem;

    Parlamenta detalizēta informēšana par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu budžeta izpildes apstiprinātājiestādes un Revīzijas palātas ieteikumus (“ziņojumu pēckontrole”);

    16.

    turklāt uzskata, ka Parlamenta lomu decentralizētu aģentūru pārvaldības aspekta pārraudzībā varētu ievērojami uzlabot, turklāt ierosina stiprināt sadarbību ar Kopīgo parlamentārās uzraudzības grupu un pārskatīt noteikumus braucieniem uz aģentūrām, lai padarītu iespējamu labāku regulāru saziņu starp parlamentārajām komitejām un to kompetences aģentūrām;

    17.

    saistībā ar pārskatīšanu reizi piecos gados, pamatojoties uz Parlamenta komiteju veiktajām uzraudzības darbībām attiecībā uz to kompetences aģentūrām un šādas darbības papildinot, ierosina Konstitucionālo jautājumu komitejai rīkot ikgadējas debates par aģentūru pārvaldības darbību, pēc tām vajadzības gadījumā rīkojot debates plenārsēdē, lai veicinātu spēcīgāku un strukturētāku sistēmu aģentūru darbību uzraudzībai Parlamentā; turklāt, ņemot vērā aģentūru uzdevumu kā starpniekiem starp ES un dalībvalstīm, ierosina konsultāciju periodu ar valstu parlamentiem, ja tie vēlas veikt iejaukšanos attiecīgajā jautājumā;

    18.

    uzskata, ka ES aģentūrām būtu jāpiemēro labas pārvaldības un labāka likumdošanas procesa noteikumi un principi, tostarp jāveic atklāta sabiedriskā apspriešana par to priekšlikumu projektiem sekundārajiem un terciārajiem tiesību aktiem, ja aģentūras darbības joma to pieļauj; ierosina uz aģentūrām attiecināt tādus pašus pārredzamības noteikumus kā uz Komisiju, tostarp noteikumus un pienākumus saistībā ar interešu pārstāvjiem;

    19.

    uzsver, ka Savienības aģentūrām būtu jānodrošina, ka visi uzdevumi, kas izriet no tiesiskā regulējuma, tiek veikti pilnībā un noteiktajā termiņā, taču vienlaikus rūpīgi jāievēro savi pienākumi un jārīkojas saskaņā ar Parlamenta un Padomes piešķirtajām pilnvarām; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienības aģentūras savu pilnvaru īstenošanā nodrošinātu pārredzamību;

    20.

    ierosina paredzēt, ka visām aģentūrām jāvar iesniegt nesaistošus atzinumus par aktuālajiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas ir to kompetences jomā;

    21.

    uzskata arī, ka, ja nākotnē tiks grozīti Līgumi, vērība būtu jāpievērš tam, kā Līgumos labāk stiprināt aģentūru nozīmi, jo īpaši saistībā ar LES 13. un 14. pantu un LESD 290. un 291. pantu, iekļaujot skaidru definīciju dažādajiem aģentūru veidiem, pilnvaras, ko tām var piešķirt, un vispārējus principus, ar ko nodrošina to parlamentāro uzraudzību;

    Budžeta jautājumi

    22.

    norāda, ka aģentūru finansēšana no maksām pašreiz sasniedz aptuveni 1 miljardu EUR gadā, kas var mazināt slogu ES budžetam un būt efektīvs veids, kā finansēt aģentūru darbības gadījumos, kad darījumdarbības modelis to pieļauj; taču pauž bažas par iespējamiem interešu konfliktiem, kas var rasties, ja aģentūrām ir jāpaļaujas uz dalības maksām kā savu galveno ieņēmumu avotu; norāda, ka ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi, lai novērstu jebkāda veida interešu konfliktu;

    23.

    uzsver, ka nākamajā DFS ir jāņem vērā jaunās prioritātes klimata, ilgtspējas un vides aizsardzības jomā un uzdevumi, kas piešķirti konkrētām aģentūrām šīs DFS īstenošanai;

    24.

    norāda — lai gan decentralizētajām aģentūrām budžeta pārvaldības ziņā ir vairākas līdzības, vienāda pieeja tām visām ir izrādījusies neizdevīga efektīvai un lietderīgai dažu aģentūru pārvaldībai; uzskata, ka mērķis par 5 % samazināt darbinieku skaitu un izveidot aģentūrām kopīgu pārdales fondu ir vienreizējs pasākums; atkārtoti pauž nodomu turpmāk iebilst pret šādu pieeju;

    25.

    ar bažām norāda, ka vairākām aģentūrām ir grūtības piesaistīt kvalificētus darbiniekus, ņemot vērā nodarbinātības nosacījumus; uzskata, ka Savienības struktūrām jāspēj piesaistīt kvalificētu personālu, lai efektīvi pildītu šo aģentūru uzdevumus; tādēļ aicina veikt konkrētus pasākumus, lai šos mērķus sasniegtu;

    26.

    norāda, ka pastiprināta aģentūru sadarbība pakalpojumu kopīgošanas jomā ir radījusi ietaupījumus, piemēram, tādus, kas gūti, izveidojot kopīgu iepirkumu portālu; mudina turpināt pētīt iespējas, ko sniedz pakalpojumu kopīgošana starp pašām aģentūrām vai starp Komisiju un aģentūrām, lai radītu jaunas sinerģijas un optimizētu pašreizējās; uzskata, ka attiecīgā gadījumā turpmāku budžeta efektivitāti varētu panākt, izmantojot ciešu sadarbību administratīvā atbalsta un transversālu pakalpojumu pārvaldības dienesta jomā starp Savienības struktūrām un aģentūrām tiešā tuvumā;

    27.

    norāda, ka aģentūru budžeti būtu jāizstrādā, ievērojot uz sniegumu vērsta budžeta izstrādes principu un ņemot vērā aģentūras mērķus un paredzamos uzdevumu izpildes rezultātus; aicina decentralizēto aģentūru budžeta plānošanā izmantot tematisku pieeju, lai labāk noteiktu aģentūru prioritāros uzdevumus, sekmētu sadarbību un novērstu pārklāšanos, jo īpaši aģentūrās, kas strādā vienā politikas jomā;

    28.

    ar bažām norāda, ka dažas administratīvās prasības ir nesamērīgas attiecībā uz aģentūrām, kas nav pārāk lielas; sagaida, ka Komisija un Padome nodrošinās piemērojamo administratīvo prasību samērīgumu ar visu aģentūru finanšu resursiem un cilvēkresursiem;

    29.

    atgādina, ka šīs likumdošanas procedūras gaitā tiek veikti grozījumi sākotnējā Komisijas priekšlikumā; ar bažām norāda, ka atjauninātie finanšu pārskati parasti kļūst pieejami tikai likumdošanas procedūras beigās, vai arī vispār nav pieejami; atgādina par Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējinstitūciju un likumdevēju iestāžu identiskajiem pienākumiem;

    30.

    atzinīgi vērtē Komisijas pārskatītās Finanšu pamatregulas attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām projektu un jo īpaši tajā izklāstītos plānus stiprināt šo aģentūru pārvaldību;

    31.

    tomēr uzskata, ka vēl aizvien ir daudz neatrisinātu jautājumu, un mudina Komisiju nekavējoties iesniegt novērtējumu par aģentūrām, kurām ir vairākas atrašanās vietas, kā ieteikusi IIWG, kā arī priekšlikumus par iespējamu apvienošanu, slēgšanu un/vai uzdevumu nodošanu Komisijai, pamatojoties uz rūpīgu un padziļinātu analīzi un izmantojot skaidrus un pārredzamus kritērijus, kā bija paredzēts IIWG uzdotajā darba uzdevumā, taču tas nekad netika pienācīgi novērtēts, jo nebija priekšlikumu no Komisijas;

    32.

    norāda, ka par decentralizēto aģentūru revīziju “arī turpmāk ir pilnībā atbildīga Revīzijas palāta, kas pārvalda visas vajadzīgās administratīvās un pakalpojumu pasūtīšanas procedūras un finansē tās”; atkārtoti norāda, ka revīzija, ko veikuši privātā sektora revidenti, ir ievērojami palielinājusi aģentūru administratīvo slogu, kā arī iepirkumam paredzēto laiku un revīzijas līgumu administrēšana ir radījusi papildu izdevumus, tādējādi negatīvi ietekmējot aģentūru jau tā sarūkošos resursus; uzsver, ka Finanšu pamatregulas pārskatīšanas kontekstā šis jautājums ir obligāti jāatrisina saskaņā ar Vienoto pieeju; aicina visas puses, kuras iesaistītas šajā pārskatīšanā, steidzami nodrošināt skaidrību šajā jautājumā, lai būtiski samazinātu pārmērīgo administratīvo slogu.

    o

    o o

    33.

    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Revīzijas palātai un ES decentralizētajām aģentūrām.

    Top