—

ņemot vērā Līgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu likvidāciju (“INF līgums), ko Vašingtonā 1987. gada 8. decembrī parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) prezidents Mihails Gorbačovs (1),

—

ņemot vērā ASV Valsts departamenta sagatavoto 2018. gada ziņojumu par pievienošanos bruņojuma kontroles, neizplatīšanas un atbruņošanās nolīgumiem un saistībām un to ievērošanu,

—

ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa 2018. gada 21. oktobra paziņojumu, kurā tika pausts brīdinājums, ka ASV varētu izstātiem no INF līguma,

—

ņemot vērā ASV valsts sekretāra 2019. gada 2. februāra paziņojumu par ASV nodomu izstāties no INF līguma (2),

—

ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2019. gada 2. februāra paziņojumu, ar kuru tika paziņots, ka arī Krievija apturēs dalību šajā līgumā,

—

ņemot vērā NATO ārlietu ministru 2018. gada 4. decembrī izdoto paziņojumu par INF līgumu (3),

—

ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa”.

—

ņemot vērā ASV un NATO 2019. gadā paustās bažas par to, ka Krievija neievēro INF līguma noteikumus, jo īpaši attiecībā uz tās jauno raķešu sistēmu 9M729, arī bažas, kas pavisam nesen tika izteiktas Ziemeļatlantijas Padomes 2019. gada 1. februāra paziņojumā (4),

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni piezīmes septītajā ES ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās konferencē, kas 2018. gada 18. un 19. decembrī notika Briselē,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu (5),

—

ņemot vērā Briselē 2018. gada 10. jūlijā parakstīto kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību,

—

ņemot vērā ANO atbruņošanās programmu (6),

—

ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības 16. mērķi, kas paredz veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai (7),

—

ņemot vērā 2018. gada 18. maijā publicēto 2017. gada progresa ziņojumu par to, kā tiek īstenota Eiropas Savienības Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai,

—

ņemot vērā 1968. gada Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL) ar tā saistībām visām valstīm godprātīgi īstenot kodolatbruņošanos un izbeigt kodolieroču sacensību,

—

ņemot vērā Līgumu par kodolieroču aizliegšanu (TPNW), ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2017. gada 7. jūlijā,

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 10. marta rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (8),

—

ņemot vērā 2003. gada 12. decembrī Eiropadomes pieņemto ES stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu,

—

ņemot vērā Padomes secinājumus par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu devīto pārskatīšanas konferenci (8079/15),

—

ņemot vērā to, ka 2017. gada Nobela Miera prēmija tika piešķirta Starptautiskajai kodolieroču likvidēšanas kampaņai (ICAN) un ICAN2019. gada 1. februāra paziņojumu “US withdrawal from INF Treaty puts Europe (and the world) at risk” (“ASV izstāšanās no INF līguma apdraud Eiropu (un pasauli)”,

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā INF līgums, ko 1987. gadā parakstīja ASV un Padomju Savienība, bija īpašs Aukstā kara laikmeta nolīgums, jo tajā bija paredzēts, ka abām valstīm savi krājumi ir jāiznīcina, nevis jānosaka ierobežojumi attiecībā uz no zemes izšautajām, ar kodolgalviņām un parastajām galviņām aprīkotajām ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5 500 km, un tajā nolīguma pusēm ir aizliegta turēt īpašumā, ražot un izmēģināt šīs raķetes;

B.

tā kā līdz 1991. gada maijam saskaņā ar šā līguma noteikumiem bija likvidētas 2 692 raķetes; tā kā pēc tam 10 gadu laikā tika veiktas pārbaudes uz vietas; tā kā, pateicoties INF līgumam, kopumā tika demontētas vairāk nekā 3 000 ar kodolgalviņām apbruņotas raķetes;

C.

tā kā INF līgums sekmēja ASV un Padomju Savienības, vēlāk attiecīgi Krievijas Federācijas, stratēģiskās sacensības ierobežošanu, Aukstā kara laikmetā palīdzot veidot un stiprinot stabilitāti; tā kā Eiropa no INF līguma noslēgšanas ieguva visvairāk, jo šis līgums vairāk nekā trīs desmitgades bija galvenais instruments tās drošības uzturēšanai; tā kā tas joprojām ir uzskatāms par starptautiskā miera un stabilitātes pīlāru, jo īpaši Eiropas drošības arhitektūrā;

D.

tā kā 2014. gadā B. Obamas administrācija norādīja, ka Krievija nepilda INF līgumā noteiktās saistības neglabāt, neražot un neizmēģināt no zemes palaižamas spārnotās raķetes (GLCM) ar darbības rādiusu no 500 līdz 5 500 km, kā arī neglabāt vai neražot šādu raķešu palaišanas iekārtas; tā kā ASV Valsts departamenta turpmākajos ziņojumos, kas tika publicēti 2015., 2016., 2017. un 2018. gadā, atkārtoti tika pausti ASV apgalvojumi par to, ka Krievija turpina pārkāpt šo līgumu;

E.

tā kā ASV un NATO ir vairākkārt vērsušās pie Krievijas ar jautājumiem par tās raķešu izstrādes darbībām, jo īpaši attiecībā uz raķešu sistēmu 9M729, kuru tās uzskata par INF līguma pārkāpumu;

F.

tā kā 2017. gada decembrī, atzīmējot līguma 30. gadadienu, prezidenta Donalda Trampa administrācija paziņoja par diplomātisko, militāro un ekonomisko pasākumu integrētu stratēģiju, kuras mērķis ir panākt, lai Krievija no jauna ievērotu noteikumus; tā kā šie pasākumi ietvēra diplomātiskos centienus, kurus īstenoja Īpašās pārbaudes komisija, militārās pētniecības un izstrādes programmas sākšanu un ekonomiskus pasākumus pret Krievijas struktūrām, kas ir iesaistītas līgumu pārkāpjošo raķešu izstrādē un ražošanā;

G.

tā kā ASV un Krievija nav spējušas ar diplomātisko dialogu novērst šīs savstarpējās bažas; tā kā nav sasaukta Īpašā pārbaudes komisija, kas saskaņā ar līgumu izveidota, lai cita starpā risinātu tā ievērošanas jautājumus;

H.

tā kā 2018. gada 20. oktobrī prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV izstāsies no līguma, par pamatojumu minot to, ka Krievija šo līgumu neievēro un Ķīna tajā nepiedalās; tā kā 2018. gada 4. decembrī pēc NATO valstu ārlietu ministru sanāksmes ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka ASV ir secinājusi, ka Krievija būtiski pārkāpj līgumu, un ASV pēc 60 dienām kā pretlīdzekli piemēros savu saistību izpildes apturēšanu, ja Krievija neatjaunos pilnīgu un pārbaudāmu atbilstību līgumam;

I.

tā kā 2019. gada 1. februārī ASV pēc tam, kad beidzies 60 dienu termiņš, kas tika noteikts Krievijai, lai tā atgrieztos pie pilnīgas līguma ievērošanas, paziņoja, ka tā apturēs savu INF līgumā paredzēto saistību izpildi un sāks izstāšanās no līguma procesu, ja vien Krievija, kura pēc ASV uzskatiem nopietni pārkāpj šo līgumu, sešu mēnešu laikā neatsāks ievērot šā līguma noteikumus; tā kā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir aicinājis Krieviju izmantot ASV piedāvāto sešu mēnešu periodu, lai atgrieztos pie pilnīgas šā līguma noteikumu ievērošanas,

J.

tā kā 2018. gada 4. decembrī NATO ārlietu ministri izdeva paziņojumu, kurā atzina, ka Krievija ir pārkāpusi INF līgumu, un aicināja Krieviju steidzami atjaunot pilnīgu un pārbaudāmu atbilstību šim līgumam;

K.

tā kā Krievija 2019. gada 2. februārī paziņoja, ka tā pārtrauks INF līgumu un izstrādās jaunus raķešu veidus; tā kā Krievijas iestādes vairākkārt ir paudušas bažas par NATO pretraķešu aizsardzības iekārtām;

L.

tā kā Ķīna un citas valstis, kas INF līgumu nav parakstījušas, ir veikušas plašu sava raķešu arsenāla izplatīšanu un tas liecina par to, ka ir nepieciešams jauns līgums, kas būtu saistošs ASV, Krievijai un Ķīnai;

M.

tā kā līguma iespējamā izbeigšana varētu izraisīt saspīlējuma saasināšanos starp kodolvalstīm, nesapratni un jaunu bruņošanās sacensību;

N.

tā kā INF līgums ir pamats globālās stratēģiskās stabilitātes, pasaules miera un reģionālās drošības saglabāšanai; tā kā līguma saglabāšana varētu veicināt centienus saglabāt citus spēkā esošos ieroču kontroles un atbruņošanās līgumus, kā arī radīt labvēlīgākus nosacījumus sarunām par ieroču ierobežošanu, atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu; tā kā paziņojumi par izstāšanos liek domāt par to, ka, iespējams, netiks pagarināti citi svarīgi bruņojuma kontroles nolīgumi, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas Federācijas līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču turpmāku samazināšanu un ierobežošanu (jaunais START līgums), un tas nopietni apdraudētu starptautisko ieroču kontroles režīmu, kas gadu desmitiem ir nodrošinājis stabilitāti kodolieroču jomā, turklāt pasaulē vairs nebūtu nekādu uz kodolieroču arsenāliem attiecināmu juridiski saistošu un pārbaudāmu ierobežojumu;

O.

tā kā ANO ģenerālsekretārs 2017. gada 20. septembrī ANO Līgumu par kodolieroču aizliegšanu atvēra parakstīšanai un līdz šim to ir parakstījušas 70 valstis, no kurām 21 valsts to ir ratificējusi, un tā kā viena no tām — Austrija — ir ES dalībvalsts, bet Īrija savus ratifikācijas instrumentus varētu iesniegt ANO ģenerālsekretāram dažu tuvāko mēnešu laikā;

P.

tā kā Nobela Miera prēmijas laureāte ICAN ir aicinājusi visas valstis ratificēt Līgumu par kodolieroču aizliegšanu,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.