Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas pusgads un kohēzijas politika: virzība uz jaunu Eiropas stratēģiju laika posmam pēc 2020. gada”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 353/07)

Ziņotājs: Etele BARÁTH

Līdzziņotājs: Petr ZAHRADNÍK

Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
Pilnsapulces lēmums	20.2.2019.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	154/1/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Nākamais jaunais politiskais un finanšu periods Eiropas Savienībā sniedz iespēju vairot apņēmību, uzlabot rezultātus un maksimāli izmantot jaunās iespējas. Ir nepieciešama no jauna iedzīvināta, vērienīgāka un dinamiskāka stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai, aizsargājošai un taisnīgai Eiropai 2030. gadā.

1.1.1.

Krīzes ietekmē viena no lielākajām gūtajām mācībām, kā arī sasniegumiem jaunākajā ES ekonomikas politikas pārvaldībā bija Eiropas pusgada ieviešana un praktiska īstenošana. Šis jaunais ekonomikas politikas saskaņošanas veids ietver padziļinātu uzraudzību un analīzi, praktiski saskaņotu pārvaldību un virkni ierobežojumu un sankciju (1), kas ir cieši saistīti ar dalībvalstu ekonomikas rādītājiem. Pusgadā gūtajiem rezultātiem ir jābūt redzamākiem – disciplīnai ir jābūt stingrākai, atbildībai – lielākai un ir skaidrāk jāpievēršas galvenajiem stratēģiskajiem jautājumiem. Tāds tas varētu kalpot kā ticama platforma jaunajām kohēzijas politikas intervencēm.

1.2.

Pusgada process papildina kohēzijas politikas instrumentu sistēmu, kas darbojas jau desmitiem gadu. Saiknei starp Eiropas pusgadu un ES kohēzijas politiku (un, iespējams, vairumu no daudzgadu finanšu shēmas programmām) ir milzīgs potenciāls, kas jāizmanto, lai uzlabotu ES ekonomikas politikas koordināciju un pārvaldību. Tā ir pazīme, kas liecina par labāku pārvaldību un uz darbības rezultātiem balstītu pieeju. Šim jautājumam ir racionāls un tehnokrātisks, kā arī politisks aspekts (ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kompetences valstu un ES līmenī, augšupējas un lejupējas pieejas pārvaldību un līdzsvaru starp tām). Tas ir vērsts uz koordinēšanu, tāpēc apvieno stratēģisko ekonomikas, sociālo un vides mērķu īstenošanu, politiskās prioritātes, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumu savstarpējo mijiedarbi.

1.3.

Ņemot vērā šādas prakses nemitīgo paplašināšanos un pašpārvaldes filozofiju, pusgads patiesībā ir vienīgā funkcionējošā struktūra ar vairāku mērķu mehānismu, ar ko, izmantojot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI), var noteikt mijiedarbi starp ļoti dažādām procedūrām, kā arī novērtēt aptuveni trīsdesmit divu Eiropas politikas virzienu piemērošanu. EESK tic pusgada procesam un ierosina paredzēt iespēju vēl līdzsvarotāk īstenot stimulu un diferencētu, labi pamatotu un rūpīgi apsvērtu sankciju (2) instrumentus, saskaņojot ekonomikas, sociālo un vides mērķu īstenošanu un, ja iespējams, novērtējot īstermiņa progresu ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.

1.4.

EESK ar nožēlu atzīst, ka par spīti rūpīgi noteiktai vairākposmu procedūrai (gada izaugsmes pētījumi (GIP), KVAI, valstu reformu programmas, partnerības nolīgums) nolīgumu izpildes līmenis ir ļoti atšķirīgs un ir atkarīgs no katras valsts makroekonomiskās attīstības. Būtībā daudzgadu politikas virzienu īstenošanas līmenis ir zems (starp 40 % un 50 %). Novērojams, ka sociālās politikas mērķi ir vieni no retāk sasniegtajiem, tostarp atalgojuma un algu noteikšana, veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe, izglītība, apmācība, mūžizglītība un kvalitatīva nodarbinātība (īpaši attiecībā uz jauniešiem).

1.5.

EESK norāda, ka par svarīgāko ekonomikas politikas saskaņošanas elementu ir jāizvirza stabils pusgada process, kurā neaizmirst par sākotnējiem mērķiem, bet nodrošina iespēju pabeigt stabilitātes un konverģences programmas, un kurš, iespējams, var kļūt par mērķtiecīgas investīciju procedūras galveno saskaņošanas elementu, paātrinot reformu īstenošanu, novērtējot līdzsvaru starp ekonomikas rādītājiem un kohēzijas politiku, kā arī īstenojot mērķus sociālajā jomā. Galvenās problēmas ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana, ilgtspējīga nodarbinātība, obligātu sociālo standartu ieviešana dalībvalstīs, pamatojoties uz kopīgu Eiropas satvaru, kas izveidots ar Eiropas pusgadu, kā arī vērienīgāki klimata mērķi un labāka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība.

1.6.

EESK uzskata – lai Eiropa varētu panākt ilgtspējīgu izaugsmi, kas būtu sociāli un ekoloģiski dzīvotspējīga, tai ir padziļināti jāizpēta un efektīvi jāizmanto vietējie resursi. Jaunajai Eiropas stratēģijai 2030. gadam ir jāveido ticams tilts starp vietējiem, reģionāliem un valsts mērķiem un mērķi par labāk savienotu Eiropu.

1.7.

EESK uzskata, ka Eiropas fondu (Kohēzijas fonds, Invest EU utt.) labāka saskaņošana varētu palīdzēt vairāk piesaistīt privāto līdzdalību un investīcijas. Lai uzlabotu produktivitāti un palielinātu privātās investīcijas, ir jāuzlabo investīciju vide, protams, ņemot vērā nodokļu režīmu attiecīgajās dalībvalstīs. Labākajā gadījumā labāka investīciju vide varētu nodrošināt Eiropas pārvaldības un dažādu atbildības veidu saiknes veidošanos augstākā līmenī.

1.8.

EESK ierosina atjaunotajā Eiropas pārvaldības sistēmā, kas ir balstīta uz ES stratēģiju 2030. gadam, vairāk koncentrēties uz rezultātiem un noteikt mazāk prioritāšu, atvieglojot piekļuvi administratīvajām procedūrām un vairāk paļaujoties uz savu izpratni par pilsonisko sabiedrību un sadarbību ar to. Līdztekus tam ir jāizstrādā uzraudzības un novērtējuma sistēma. Uzlabojot daudzlīmeņu valsts pārvaldi un brīvāk ļaujoties līdzdalībai, ir būtisks veids, kā var stiprināt Eiropas pārvaldību.

1.9.

EESK ir jāatrod no jauna noteikta vieta Eiropas politikas un stratēģijas izstrādē un īstenošanā, ieņemot jaunu un spēcīgāku vietu Eiropas pārvaldībā, lai tādējādi varētu nodrošināt īpašu starpniecības uzdevumu starp pilsoniskās sabiedrības izpratni par realitāti un nākotnes nodomiem. EESK tiecas uzlabot izpratni, stiprinot regulāru un strukturētu dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

1.10.

EESK ir labāk jāapgūst un vairāk jālieto jaunās informācijas sistēmas, tostarp digitalizēti un sociālie tīkli, kas ir saistīti ar pilsonisko sabiedrību. EESK var sasniegt šo mērķi, iesaistoties pusgada procesā un iemācoties prasmīgi apstrādāt saņemto informāciju.

1.11.

EESK norāda, ka pašreiz viens no būtiskākajiem pašreizējiem šķēršļiem, kas kavē Eiropas attīstību, ir zemais faktiskas un pastāvīgas saziņas līmenis starp ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un Eiropas pārvaldību. Arī šajā saistībā ir jāizprot EESK attiecību sistēma.

1.12.

EESK uzskata, ka, pastāvīgi novērtējot sarežģītos mērķus, izmantojot visaptverošus partnerības nolīgumus, veidojot dziļu pilsonisko atbalstu un novērtējot Eiropas Savienības vispārējo vidi, tiks gūts apliecinājums tam, ka pusgadā var koncentrēties uz krīžu riska samazināšanu nākotnē un ilgtspējīgas, jēgpilnas un reaģēt spējīgas ekonomiskās un sociālās vides izveidošanu.

2.   Vispārīgas un īpašas piezīmes

2.1.    Eiropa ir sasniegusi pagrieziena punktu

2.1.1.

Eiropa ir sasniegusi jaunu pagrieziena punktu. Kopš dziļās ekonomikas krīzes ir pagājuši desmit gadi, un par spīti stabilajai Eiropas atlabšanai mūs apņem politiski un sociāli satricinājumi, turklāt rodas jauna globāla nenoteiktība. Krīzes ietekmē viena no lielākajām gūtajām mācībām, kā arī sasniegumiem jaunākajā ES ekonomikas politikas pārvaldībā bija Eiropas pusgada ieviešana un praktiska īstenošana. Šis jaunais ekonomikas politikas saskaņošanas veids ietver padziļinātu uzraudzību un analīzi, praktiski saskaņotu pārvaldību un virkni ierobežojumu un sankciju, kas ir cieši saistīti ar dalībvalstu ekonomikas rādītājiem. Pusgadā gūtajiem rezultātiem ir jābūt redzamākiem – disciplīnai ir jābūt stingrākai, atbildībai – lielākai un ir skaidrāk jāpievēršas galvenajiem stratēģiskajiem jautājumiem. Tāds tas varētu kalpot kā ticama platforma jaunajām kohēzijas politikas intervencēm.

2.1.2.

Šajā posmā, kad sākas jauns Eiropas pārvaldības piecu gadu politiskais cikls un jauns saskaņotas Eiropas attīstības septiņu gadu finanšu cikls, turklāt strauji tuvojas stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei noslēgums, ES vajadzēs pārdomāt pārvaldības sistēmas: tām jābūt balstītām uz jaunu, visaptverošu īstenošanas stratēģiju nākamajiem desmit gadiem, kas kalpotu kā ceļa rādītājs ilgtspējīgai nākotnei.

2.1.3.

Tiek pausts plašs atbalsts domai par to, ka viens no svarīgākajiem nosacījumiem sekmīgai jaunas “daudzlīmeņu un daudzpusējas pārvaldības” īstenošanai ir netraucēta ekonomisko un sociālo partneru iesaistīšana lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesā (3).

2.1.4.

Mācoties no pievienotās vērtības, ko kohēzijas politikā sniedz spēcīgas partnerības princips, EESK atkārtoti uzsver, cik svarīga nozīme ir daudzlīmeņu pārvaldībai, kas palielina pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu ieinteresēto personu strukturālo līdzdalību līdzekļu izmantošanas plānošanā, īstenošanā, novērtēšanā un uzraudzībā; tas pats būtu attiecināms uz makroekonomikas plānošanu visās dalībvalstīs.

2.1.5.

Šajā nolūkā EESK uzsver nepieciešamību ieviest vienotu Eiropas regulējumu, kas būtu līdzīgs partnerības nolīgumam ES struktūrfondu ietvaros, garantējot, ka sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība kopumā var aktīvi un jēgpilni piedalīties visos ES pusgada plānošanas un īstenošanas posmos. Tas nozīmēs valsts iestāžu lielāku atbildību, kā arī politikas pasākumu un ieteikumu efektīvāku un mērķtiecīgāku izmantošanu.

2.1.6.

Eiropas atdzimšanas pamatā jābūt tādam pašam nepārtrauktības spēkam, uz kādu balstās Eiropas vērtības, piemēram, brīvība, drošība, tiesiskums, likuma vara un cilvēktiesības, nodrošinot pastāvīgu atjaunotni, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības kritērijiem.

2.2.    Pusgads un tā sarežģītība

2.2.1.

Pēdējos desmit gados Komisija ir veikusi lielu uzdevumu, un tai ir izdevies šķietami sekmīgi izveidot funkcionējošu ekonomikas pārvaldības daudzlīmeņu sistēmu: Eiropas pusgadu. Tas ietver dažādus politikas virzienus un stratēģijas, kas aptver nozaru un horizontālus jautājumus ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Ar šo jauno procesu Eiropas Komisija tika tālāk par veco “atklātās koordinācijas metodes” sistēmu.

2.2.2.

Pēdējos dažos gados pusgads ir stiprināts un papildināts ar būtiskiem stratēģijas “Eiropa 2020” sociālajiem un vides aspektiem, kas ir cieši saistīti ar kohēzijas politikas ieteikumiem (4). Ir novērojama spēcīga saikne starp ekonomikas pārvaldību, kohēzijas politikas īstenošanu un jaunu Eiropas attīstības koncepciju: Investīciju plāns Eiropai (5).

2.2.3.

Vairākos atzinumos EESK ir atbalstījusi strukturālas reformas, kas uzlabo produktivitāti, izaugsmi, nodarbinātības kvalitāti, darbvietu drošību un sociālo aizsardzību un vienlaikus veicina ieguldījumus un sekmē kolektīvās sarunas, kuru pamatā ir sociālo partneru autonomija un sociālais dialogs (6). EESK arī “uzskata, ka saikne starp strukturālo reformu atbalsta programmu un Eiropas pusgadu var būt vēl ciešāka un tiešāka nekā paredzēts regulas priekšlikumā” (7).

2.3.    Ilgtspējīga Eiropas nākotne

2.3.1.

Šā gada sākumā Komisija publicēja pārdomu dokumentu par ilgtspējīgu Eiropas nākotni, bruģējot ceļu visaptverošai īstenošanas stratēģijai laikposmam līdz 2030. gadam. Dokumentā noteikta tālākā virzība ES ilgtspējīgas attīstības redzējuma tālākai izstrādei, kā arī lielāka uzmanība pievērsta nozaru politikai pēc 2020. gada, vienlaikus gatavojoties ilgtermiņā īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Komiteja aicina izvirzīt vērienīgākus klimata mērķus, kas būtu integrēti Eiropas pusgadā, jo klimata pārmaiņu radītie draudi un ES panākumi virzībā uz Parīzes mērķu sasniegšanu ir tomēr pusgada vājais punkts (8). Turklāt pasaulē, ko skārušas klimata pārmaiņas, EESK ir atkārtoti sniegusi ieteikumus, kā uzlabot bioloģiskās daudzveidības un mūsu pastāvēšanai vitāli nepieciešamo resursu aizsardzību (9).

2.3.2.

Pārdomu dokumentā ierosināti trīs scenāriji apspriežu rosināšanai par iespējām sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus Eiropas Savienībā: — visaptveroša ES ilgtspējīgas attīstības stratēģija, lai virzītu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu darbības, — Komisija turpina integrēt stratēģijas visās attiecīgajās ES politikas jomās, taču nenodrošina dalībvalstu rīcību, un — lielākas uzmanības pievēršana ārējai darbībai, vienlaikus konsolidējot ES līmenī pašreizējos ilgtspējas mērķus.

2.3.3.

ES budžeta un to finansēšanas shēmu (piemēram, ES strukturālo un investīciju fondu) izpildē noteicošai lomai vajadzētu būt pirmo divu scenāriju saprātīgai iekļaušanai Eiropas pusgadā, maksimāli izmantojot jaunās DFS elastīgumu un nodrošinot ciešu kohēzijas politikas saikni ar citām politikas jomām.

2.3.4.

Būtu jāapsver iespēja palielināt pusgada procesa, ko papildina jaunais līdzdalības modelis, efektivitāti un lietderību Eiropas Savienības attīstībā.

2.3.5.

Ieguldījumu var dot gan ES investīciju plāns, ja tas ir pienācīgi finansēts, gan tās kohēzijas politika, saskaņojot to ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem (KVAI). Tas nozīmē, ka stabilitātes un izaugsmes paktā ir jāpieļauj pienācīgs elastīgums. Kā norādīts vienā no iepriekšējiem atzinumiem, tas nozīmē arī nepārtrauktu kohēzijas politikas pienācīgu finansēšanu no ES budžeta (10).

2.4.    Kohēzijas politika un pusgada process

2.4.1.

Priekšlikumos regulām par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (jumta regula, kā arī priekšlikumi nozaru regulai) ir ietverti daži jauni aspekti, kas varētu palīdzēt uzlabot ES ekonomikas politikas saskaņošanu un rādītājus, kā arī vairot kohēzijas politikas intervenču efektivitāti (11). Viens no svarīgākajiem aspektiem ir skaidri noteikta saikne starp kohēzijas politiku un Eiropas pusgada procesu un vairāki saistītie pasākumi (12).

2.4.2.

Tomēr priekšlikumi regulām joprojām paredz diezgan brīvu iespēju paredzēt pietiekami daudz telpas izgudrojumiem un radošumam, lai šo jautājumu risinātu praktiski. Šajā atzinumā varētu būt minētas dažas idejas attiecīgajai rīcībai. Vispirms kohēzijas politiku un Eiropas pusgadu varētu skatīt kā savstarpēji saistītus; tie ir savstarpēji cieši saistīti, un tiem ir milzīgs potenciāls uzlabot pašreizējo situāciju.

2.4.3.

Kohēzijas politikas investīcijas un intervences varētu būt galvenokārt koncentrētas uz Eiropas pusgada procesā akcentētajām jomām, jo īpaši gadījumos, kad, izmantojot statistikas platformas, piemēram, sociālo rezultātu pārskatu, ir konstatēti ieguldījumu trūkumi. Ir nepieciešams pielāgot grafikus politikas mērķu īstenošanai (parasti septiņu gadu periods kohēzijas politikai pretstatā īsākam, parasti viena vai pusotra gada periodam attiecībā uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI)).

2.4.4.

Konkrētai dalībvalstij tos varētu noteikt, izmantojot galveno makroekonomisko, fiskālo un strukturālo rādītāju rezultātu pārskatu, ko katru gadu publicē novembrī, kad sākas jaunais Eiropas pusgada cikls, un īpaši īstenojot valstu reformu programmu procedūru, kas pēc tam tiek pārveidota KVAI ziņojumos.

2.4.5.

Tāpat jaunā priekšlikuma DFS 2021.–2027. gadam pamatā ir jābūt lielākai elastībai un tematiskajai koncentrācijai. Tāpēc kohēzijas politikas instrumentus varētu elastīgi pielāgot reālajām vajadzībām, kas noteiktas konkrētai dalībvalstij.

2.4.6.

Tomēr pretējie virzieni savstarpējās attiecībās var liecināt par to, ka Eiropas pusgada rādītāji var kalpot kā instruments laba snieguma veicināšanai vai ar ko nodrošināt skaidri diferencētu, samērīgu pieeju sankcijām (13) slikta snieguma gadījumā (14). Tos, kas Eiropas pusgadā gūst labus rezultātus un uztur makroekonomisko disciplīnu, kā arī atbildīgi reaģē uz KVAI, varētu iedrošināt ar zināma veida bonusu, paredzot kohēzijas politikas fondu (ERAF, ESF+ vai KF) papildu piešķīrumu, savukārt tiem, kuru rezultāti ir vāji un kuri neņem vērā KVAI ziņojumus, finansiālo bāzi varētu atbilstīgi samazināt (15).

2.4.7.

Turklāt jaunajā priekšlikumā daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam daudz tiek skatīts jautājums par sinerģiju starp vairākām DFS nodaļām un programmām. Eiropas pusgadā ir apzinātas svarīgākās reformu vajadzības, raugoties no katras dalībvalsts perspektīvas. Vienā no priekšlikumiem piedāvā pat jaunu reformu atbalsta programmu; praksē būtu īpaši svarīgi pieņemt kopīgu pārvaldības sistēmu attiecībā uz kohēzijas politikas instrumentiem un reformu atbalsta programmām (16) un to labāk būtu darīt konkrētas kohēzijas politikas darbības programmas līmenī. Tādā gadījumā varētu ieviest optimālos priekšnosacījumus sinerģijai (17).

2.4.7.1.

Tas pats attiecas uz programmu “InvestEU” (arī tās pamatā daļēji ir dalībvalstu kohēzijas finansējuma brīvprātīgi piešķīrumi šim centralizētajam finanšu instrumentam).

2.4.8.

Attiecībā uz DFS 2021.–2027. gadam varētu rasties stratēģisks kavēklis, jo pēc stratēģijas “Eiropa 2020” vairs nebūs turpinājuma. Rodas nopietns jautājums par to, vai pārdomu dokumentam par ilgtspējīgu Eiropas nākotni ir reāls mērķis risināt šo jautājumu. Nesen tam bija būtiska loma, nosakot nākamās kohēzijas politikas investīciju prioritātes konkrētām valstīm (valstu ziņojumi, kas publicēti 2019. gada februārī (18)) un investīciju vajadzības (pavasara prognoze 2019. gada maijā (19)).

2.4.8.1.

Pašlaik Eiropas pusgada procesā un citos politikas instrumentos galvenie ES stratēģijas mērķi ietver galvenos progresa novērtēšanas punktus un kalpo par pamatu jaunai stratēģijai 2030. gadam.

2.4.9.

Ja jaunā stratēģija 2030. gadam tiks izstrādāta novēloti, pārejas perioda nolūkā varētu ierosināt ieviest praksi izstrādāt vidēja (ilga) termiņa stratēģiju, kas būtu daļa no pasākumiem, uz kuriem balstās Eiropas pusgads (piemēram, šādas 2021+ stratēģijas ieskicējums būtu jāpublicē 2020. gadā, un pēc tam ik pēc diviem vai trim gadiem būtu jāpublicē atsevišķi stāvokļa ziņojumi par reālajiem rādītājiem un rezultātiem).

2.4.10.

Tāpēc EESK apsver iespēju īstenot jaunu stratēģisko pieeju, nodrošinot kohēzijas politiku, kura būtu cieši koncentrēta uz reālajām (uz rādītājiem balstītām un uz rezultātiem orientētām) prioritātēm, kas ir tematiski koncentrētas, līdzsvarotas un integrētas, ticamas (balstītas uz analīzi), profesionāli īstenotas un vērstas uz visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzatbildību.

2.5.    Pusgada nozīme sociālās kohēzijas īstenošanā

2.5.1.

Sociālās kohēzijas stiprināšanai ir jānotiek vienlaikus ar Eiropas sabiedrības uzticības atjaunošanu.

2.5.2.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs (ESTP) dod nozīmīgu ieguldījumu attiecībā uz abiem elementiem, tostarp sniedzot atbalstu un norādes tām dalībvalstīm, kuras īsteno reformas, lai radītu ilgtspējīgas, kvalitatīvi augstvērtīgas darbvietas ar būtisku pievienoto vērtību.

2.5.3.

Šajā sakarā sociālo rezultātu pārskats un tā rādītāji būtu jāizmanto kā galvenais instruments ne tikai, lai novērtētu kāda reģiona vai dalībvalsts veikumu ESTP aptvertajās jomās, bet arī lai apzinātu visus iespējamos ieguldījumu trūkumus un visefektīvākajā veidā virzītu ESF+ finansējumu.

2.5.4.

Statistikas atsauce būtu jāizmanto, lai noteiktu ieguldījumu trūkumus katrā dalībvalstī un virzītu ieteikumus ieguldījumu un politikas jomā tādējādi, lai tiem būtu vislielākā lietderība sociālās iekļaušanas ziņā.

2.5.5.

Cieša uzmanība būtu jāpievērš pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, dzimumu nevienlīdzībai (20), bezdarba, jo īpaši jauniešu bezdarba, apkarošanai, un tiem, kas ir visvairāk atstumti no darba tirgus, piemēram, personām ar invaliditāti un ar īpašām vajadzībām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī personām ar mazām zināšanām vai bez zināšanām datošanas un digitālo tehnoloģiju jomā.

2.5.6.

Sociālo tiesību pīlārs būtu jāizmanto kā līdzeklis dalībvalstīm adresēto ieteikumu novērtēšanai. Pīlāra 20 principi jāizmanto kā rādītāji, ar ko novērtē, cik sekmīgi valstis savu apņemšanos īstenot sociālo pīlāru ir iestrādājušas savā ekonomikas politikā.

2.5.7.

Var rasties jautājums par to, kā Eiropas sociālo tiesību pīlāru var izmantot Eiropas pusgada īstenošanā, lai stiprinātu un veicinātu, nevis pārslogotu šo procesu.

2.5.8.

Atkal un atkal tiek sniegta apstiprinoša atbilde: ir nepieciešama labi izstrādāta stratēģija ar horizontālām, transversālām saiknēm starp iepriekš minētajiem politikas virzieniem. Šī jaunā visaptverošā Eiropas stratēģija ilgtspējīgai Eiropas nākotnei spētu nodrošināt īstenošanu, izmantojot stabilu pusgada koordinācijas mehānismu.

2.6.    Ir jānodrošina kārtība daudzveidībā

2.6.1.

KNR (21) pielikumā ir minēts visaptverošs dažādu Eiropas politikas virzienu apkopojums, kas atbilstoši septiņpadsmit IAM pierāda teju neiespējamo veidu nodrošināt to savstarpēju saskaņošanu. Turklāt Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir izvirzīti divdesmit mērķi. Lai skaidrotu un vienkāršotu situāciju, reģionālajā attīstībā un kohēzijas politikā pēc 2020. gada stingri koncentrējas uz piecām investīciju prioritātēm: — viedāka Eiropa – to panākt palīdzēs inovācija, digitalizācija, ekonomikas pārkārtošana un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, — zaļāka bezoglekļa Eiropa – to veicinās Parīzes nolīguma īstenošana un investēšana enerģētikas pārkārtošanā, atjaunojamos energoresursos un cīņā pret klimata pārmaiņām, — labāk savienota Eiropa ar stratēģiskiem pārvadājumiem un digitālajiem tīkliem, — sociāli taisnīgāka Eiropa, kurā tiks īstenots Eiropas sociālo tiesību pīlārs un kura atbalstīs kvalitatīvu nodarbinātību, izglītību, prasmes (EESK uzskata, ka būtiska nozīme ir arodapmācībai un mūžizglītībai), sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, — iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, kurā atbalsta vietējā līmenī virzītas attīstības stratēģijas un ilgtspējīgu pilsētu (EESK uzsvērtu perifērijas un lauku dimensiju) attīstību visā ES.

2.6.2.

Lai atspoguļotu sarežģīto darbu pie jaunas, visaptverošas stratēģijas izstrādes Eiropai 2030. gadam, pārdomu dokumentā ir minēti galvenie ar ES ilgtspējīgas attīstības redzējumu saistītie temati, proti: — ilgtspējīga attīstība labākai iedzīvotāju iztikai (šajā saistībā EESK uzsver darba apstākļu nozīmību) – Eiropas konkurētspējas priekšrocības, — ES un pasaules līmeņa izaicinājumi, — virzība uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam, — ES kā pasaules līmeņa celmlauze ilgtspējīgas attīstības jomā, — nākotnes scenāriji (22).

2.7.    Nepieciešamība nodrošināt jaunu pārvaldības saskaņošanu

2.7.1.

Izmantojot jauno lielo iespēju, ko sniedz jauna Komisija, visaptveroša stratēģija laikposmam pēc 2020. gada, papildināta ar jaunu, nebijušu stimulu un vērsta uz ilgtspējīgu attīstību, patiešām būs rīcības instruments, kura pamatā būs pusgada process un jauna Komisijas pārvaldības struktūra.

2.7.2.

Ņemot vērā pašreizējo demokrātijas un īstenošanas deficītu, kas novērojams aizvien biežāk, saistībā ar “Eiropa 2030” aizvien lielāks ieinteresēto personu skaits ir paudis būtisku nepieciešamību nodrošināt uz līdzdalību vērstu demokrātiju, uzlabotas darba attiecības (labāka darba ņēmēju līdzdalība) un demokrātiju visās ekonomikas nozarēs, kā arī stratēģijas mērķu efektīvu īstenošanu. Atjaunotai ilgtermiņa stratēģijai varētu būt nozīmīga loma tādas Eiropas ekonomiskās pārvaldības īstenošanā, kas būtu piemērota lielākai konkurētspējai un attīstībai, ja vien to pienācīgi saskaņo pusgada ietvaros.

2.7.3.

To var panākt tikai tad, ja tiek īstenoti izšķiroši, rūpīgi izstrādāti pasākumi, lai nodrošinātu organizētas pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos šajā procesā. Tāpēc, nepalielinot administratīvo vai finansiālo slogu, EESK struktūrā vajadzētu izveidot vienotam kontaktpunktam līdzīgu informācijas centru (23), informācijas apmaiņas platformu vai cita veida virtuālu un fizisku kompetences centru, kura uzdevums būtu risināt galvenokārt ar stratēģijas ES2030 īstenošanu saistītus jautājumus (piemēram, vāja valstu līdzatbildība, neskaidrs institucionālais satvars un sociālā pīlāra pakārtotība). Lai nodrošinātu efektīvu saskaņošanu un racionalizēšanu, Eiropas un valstu līmenī būtu jāsaskaņo starpaģentūru sadarbības saistītie uzdevumi, procedūras un pārvaldība.

2.7.4.

Vienas institūcijas apstiprinājuma modeli varētu pareizi piemērot ikvienā jomā, kurā tiek nodrošināts viens piekļuves punkts, kas kalpo kā pamats integrētai informācijas apmaiņas un apspriešanās platformai, sekmējot turpmāku politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu. Tā kā EESK ir uzticēti konsultatīvi uzdevumi, turklāt tai ir rūpīgi izstrādāts valstu ekonomikas un sociālo lietu komiteju tīkls un tā uztur starpiestāžu attiecības, tad vienota kontaktpunkta modelis varētu būt unikāls rīks apspriešanās rīkošanai un ES 2030 īstenošanas sekmēšanai. Tādā veidā plašākais pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu klāsts varētu iesaistīties informācijas vākšanā un apmaiņā par ES 2030 prioritāšu sasniegumiem reģionālā/valsts, kā arī Eiropas līmenī.

2.7.5.

Uz vienota kontaktpunkta principa balstītais EESK informācijas centrs varētu risināt jautājumus par īstenošanu, kā arī demokrātijas deficīta problēmas, kas saistītas ar ES darbību. Eiropas pusgada grupas izveide ECO specializētās nodaļas struktūras ietvaros bija pirmais solis virzībā uz to, lai izveidotu jauna veida informācijas centru nolūkā nodrošināt lielāku atpazīstamību EESK institucionālajai sistēmai.

---

(1)  Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam, COM(2018) 375 final.

(2)  Nolīgumi starp Eiropas Komisiju un atsevišķām ES valstīm. Tajos ir izklāstīti valstu iestāžu plāni par to, kā izmantot finansējumu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

(3)  EESK atzinums par tematu “Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam” (OV C 62, 15.2.2019., 83. lpp.); un EESK atzinums par tematu “Kohēzijas politikas nākotne” (OV C 228, 5.7.2019., 50. lpp.).

(4)  2019. gada Eiropas pusgads – paziņojums par valstu ziņojumiem, COM(2019) 150 final.

(5)  Investīciju plāns Eiropai un Programma “InvestEU” (2021–2027).

(6)  EESK atzinums par tematu “Daudzgadu finanšu shēma pēc 2020. gada” (OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.).

(7)  EESK atzinums par tematu “Reformu atbalsta programma” (OV C 62, 15.2.2019., 121. lpp.).

(8)  EESK atzinums par tematu “Eiropas iedzīvotāju uzklausīšana ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai (Sibiu un ne tikai)” (OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.).

(9)  EESK atzinums par tematu “ES nākotne: Savienības iedzīvotāju ieguvumi un Eiropas vērtību respektēšana” (OV C 228, 5.7.2019., 57. lpp.).

(10)  EESK atzinums par tematu “Kohēzijas politikas nākotne” (OV C 228, 5.7.2019., 50. lpp.).

(11)  Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, COM(2018) 321 final un Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, pielikums.

(12)  EESK atzinums par tematu “Daudzgadu finanšu shēma pēc 2020. gada” (OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.).

(13)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Eiropas iedzīvotāju uzklausīšana ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai (Sibiu un ne tikai)” (OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.), 11.4. punkts.

(14)  Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam, COM(2018) 375 final.

(15)  The legal nature of Country Specific Recommendations (Konkrētām valstīm adresētu ieteikumu juridiskā būtība), Eiropas Parlaments 2017. gada jūnijs.

(16)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Reformu atbalsta programmas izveidi, COM(2018) 391 final.

(17)  EESK atzinums par tematu “Reformu atbalsta programma” (OV C 62, 15.2.2019., 121. lpp.).

(18)  2019. gada Eiropas pusgads – paziņojums par valstu ziņojumiem, COM (2019) 150 final.

(19)  Eiropas ekonomikas prognoze. 2019. gada pavasaris.

(20)  EESK atzinumi par tematu “Dzimumu līdztiesība Eiropas darba tirgū” (OV C 110, 22.3.2019., 26. lpp.), un “Dzimumu līdztiesības jautājumi”, 1.4. punkts (OV C 240, 16.7.2019., 3. lpp.).

(21)  Kopīgi noteikumi par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumiem attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu, COM(2018) 375 final.

(22)  Pārdomu dokuments “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā” (COM(2019) 22 final).

(23)  EESK atzinums par tematu “Stratēģijas “Eiropa 2020” līdzšinējā īstenošana un virzība uz stratēģijas mērķu sasniegšanu līdz 2020. gadam” (OV C 251, 31.7.2015., 19. lpp.).