(1)

Saistībā ar pieaugošajām migrācijas problēmām, ko raksturo vajadzība atbalstīt spēcīgas uzņemšanas, patvēruma un migrācijas sistēmas dalībvalstīs, novērst un pienācīgi un solidāri risināt spiediena situācijas un aizstāt neatbilstīgu un nedrošu ieceļošanu ar likumīgiem un drošiem ceļiem, ieguldījums efektīvā un saskaņotā migrācijas pārvaldībā Eiropas Savienībā ir būtiski svarīgs, lai sasniegtu Savienības mērķi — radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu — saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 2. punktu. [Gr. 3]

(2)

Saskaņotas Savienības un dalībvalstu pieejas nozīme ir atspoguļota 2015. gada maija Eiropas programmā migrācijas jomā, kurā uzsvērts, ka nepieciešama konsekventa un skaidra kopēja politika, lai atjaunotu uzticēšanos Savienības spējai apvienot Eiropas un valstu centienus migrācijas problēmas risināšanai, un efektīva sadarbība saskaņā ar solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma starp dalībvalstīm principu , kas iekļauts Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā ; šī nozīme tika apstiprināta programmas vidusposma pārskatīšanā 2017. gada septembrī un 2018. gada marta un maija progresa ziņojumos. [Gr. 4]

(3)

Eiropadome 2017. gada 19. oktobra secinājumos vēlreiz apstiprināja vajadzību īstenot plašu, pragmatisku un apņēmīgu pieeju migrācijas pārvaldībai, kuras mērķis ir atjaunot kontroli pār ārējām robežām, samazināt neatbilstīgu ieceļotāju un jūrā bojā gājušo skaitu un kuras pamatā vajadzētu būt visu pieejamo ES un dalībvalstu instrumentu elastīgai un saskaņotai izmantošanai. Eiropadome arī aicināja nodrošināt ievērojami lielākus rezultātus, veicot pasākumus gan ES, gan dalībvalstu līmenī, piemēram, ar efektīviem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem un kārtību. Eiropadome arī aicināja īstenot un attīstīt brīvprātīgas pārmitināšanas programmas . [Gr. 5]

(4)

Lai atbalstītu centienus nodrošināt visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībai, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos, solidaritāti un atbildības sadali starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm ar mērķi nodrošināt kopīgu ilgtspējīgu Savienības patvēruma un imigrācijas politiku, dalībvalstis būtu jāatbalsta ar pienācīgiem finanšu resursiem Patvēruma un un integrācijas migrācijas fonda (“fonds”) veidā. [Gr. 6]

(4a)

Fondam būtu pilnībā jārespektē cilvēktiesības un jāatbilst programmai 2030. gadam, principam par politikas saskaņotību attīstības jomā, kā noteikts LESD 208. pantā, un starptautiskā līmeņa saistībām migrācijas un patvēruma jomā, galvenokārt globālajam paktam par bēgļiem un globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju (GCM). [Gr. 7]

(4b)

Pārvaldot fondu no attīstības perspektīvas, būtu jāņem vērā dažādie migrācijas pamatcēloņi, piemēram, konflikti, nabadzība, lauksaimniecisko spēju trūkums, izglītības trūkums un nelīdztiesība. [Gr. 8]

(5)

Fonds Darbības, ko īsteno ar fonda atbalstu, būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā , tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību , un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības attiecībā uz pamattiesībām , tostarp ANO Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC) un 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra protokolu . [Gr. 9]

(5a)

Fonda īstenošanā būtu jāievēro un jāveicina dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas principi, kas ir daļa no Savienības pamatvērtībām. No fonda līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju vai sociālo atstumtību. [Gr. 10]

(5b)

Fonda īstenošanā prioritāte būtu jāpiešķir darbībām, kuras pievēršas nepavadītu un nošķirtu nepilngadīgo situācijai, izmantojot agrīnu identifikāciju un reģistrāciju, un darbībām, ko veic bērna interesēs. [Gr. 11]

(6)

Fondam būtu jābalstās uz šādu ar tā priekšgājēju atbalstu sasniegtajiem rezultātiem un veiktajiem ieguldījumiem: Eiropas Bēgļu fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 573/2007/EK, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/435/EK, Eiropas Atgriešanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 575/2007/EK, laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014, laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Tai pašā laikā tajā būtu jāņem vērā visu attiecīgo notikumu attīstība.

(7)

Ar fondu būtu jāatbalsta solidaritāte dalībvalstu starpā un migrācijas plūsmu efektīva pārvaldība, cita starpā veicinot kopīgus pasākumus patvēruma jomā, tostarp dalībvalstu centienus uzņemt personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārmitināšanu un humanitāro uzņemšanu un pārsūtīšanu starp dalībvalstīm, uzlabojot neaizsargātu patvēruma meklētāju, piemēram, bērnu, aizsardzību, atbalstot integrācijas stratēģijas un efektīvāku likumīgās migrācijas politiku, lai nodrošinātu radot drošas un likumīgas iekļūšanas iespējas Savienībā, kam arī būtu jāpalīdz nodrošināt Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un tās sociālā modeļa nākotni un samazinātu neatbilstīgas migrācijas stimulus ar ilgtspējīgu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politiku. Fondam kā iekšējās Savienības politikas instrumentam un kā vienīgajam Savienības līmeņa finansēšanas instrumentam attiecībā uz patvērumu un migrāciju būtu primāri jāatbalsta darbības Savienībā attiecībā uz patvērumu un migrāciju. Tomēr noteikto limitu ietvaros un ar nosacījumu, ka tiek ievērotas pienācīgās garantijas, ar fondu būtu jāatbalsta sadarbības stiprināšana ar trešām valstīm, lai stiprinātu to personu plūsmas pārvaldību, kuras lūdz patvērumu vai cita veida starptautisko aizsardzību, atvērtu izveidotu iespējas likumīgai migrācijai un apkarotu neatbilstīgu migrāciju un cilvēku kontrabandistu un cilvēku tirdzniecības tīklus un nodrošinātu drošas un cieņpilnas atgriešanas un efektīvas atpakaļuzņemšanas , kā arī reintegrācijas trešās valstīs ilgtspēju. [Gr. 12]

(8)

Migrācijas krīze un pēdējos gados palielinājies cilvēku bojāejas skaits Vidusjūrā ir izvirzījuši uzmanības centrā nepieciešamību reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, lai nodrošinātu efektīvas patvēruma procedūras, kas nepieļauj sekundāru pārvietošanos, nodrošinātu vienotus un pienācīgus uzņemšanas apstākļus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, vienotus standartus starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un attiecīgās tiesības un priekšrocības starptautiskās aizsardzības saņēmējiem. izveidotu taisnīgāku un efektīvāku sistēmu, kā noteikt dalībvalstu atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, kā arī Savienības satvaru dalībvalstu veiktajiem pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas centieniem, lai palielinātu globāli pieejamo kopējo pārmitināšanas vietu skaitu. Vienlaikus reforma ir nepieciešama, lai izveidotu taisnīgāku un efektīvāku sistēmu, kā noteikt dalībvalstu atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, kā arī Savienības satvaru dalībvalstu veiktajiem pārmitināšanas centieniem. nodrošinātu, ka pastāv un ir pieejamas efektīvas un uz tiesībām balstītas patvēruma procedūras, un nodrošinātu vienotus un pienācīgus uzņemšanas apstākļus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, vienotus standartus starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un attiecīgās tiesības un priekšrocības starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kā arī efektīvas un lietderīgas neatbilstīgo migrantu atgriešanas procedūras . Tāpēc ir lietderīgi ar fondu vairāk atbalstīt dalībvalstu centienus pilnībā un pareizi īstenot pārskatīto kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. [Gr. 13]

(9)

Fondam būtu arī jāpapildina un jāstiprina pasākumi, ko veic Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA), kura izveidota ar Regulu (ES) …/.. [EUAA regula] (3), atbalsta birojs ar mērķi veicināt un uzlabot kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbību, koordinējot un pastiprinot praktisko sadarbību un koordinējot informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā par patvērumu, jo īpaši par labu praksi , veicinot Savienības un starptautiskās tiesības un ar atbilstošiem norādījumiem, tostarp darbības standartus standartiem, sekmējot vienveidīgu Savienības tiesību īstenošanu attiecībā uz patvēruma meklētājiem, lai nodrošinātu augstu vienveidības pakāpi, kas balstīta uz augstiem aizsardzības standartiem attiecībā uz starptautisko aizsardzību, uzņemšanas apstākļiem un aizsardzības vajadzību novērtēšanu visā Savienībā, nodrošinātu ilgtspējīgu un taisnīgu starptautiskās aizsardzības pieteikumu sadalījumu, sekmētu konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā visā Savienībā, atbalstītu dalībvalstu centienus pārmitināšanas jomā un sniegtu operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm to patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībā, sevišķi tām dalībvalstīm, kuru sistēmas ir nesamērīgi noslogotas. [Gr. 14]

(9a)

Ar fondu būtu jāatbalsta Savienības un dalībvalstu centieni uzlabot dalībvalstu spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt savu patvēruma politiku, ņemot vērā savas saistības saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. [Gr. 15]

(10)

Ar fondu būtu jāatbalsta Savienības un dalībvalstu centieni uzlabot dalībvalstu spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt to patvēruma politiku, ņemot vērā to saistības saskaņā ar spēkā esošajiem Savienība un dalībvalstis, tām īstenojot spēkā esošos Savienības tiesību aktiem aktus, nodrošinot, ka pilnībā tiek ievērotas pamattiesības, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES  (4) (Uzņemšanas nosacījumu direktīva), 2013/32/ES  (5) (Patvēruma procedūru direktīva), 2011/95/ES  (6) (Kvalifikācijas direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK  (7) (Atgriešanas direktīva), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013  (8) (Dublinas regula) . [Gr. 16]

(11)

Partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm ir būtiska Savienības patvēruma politikas sastāvdaļa, lai nodrošinātu to personu plūsmu, kuras lūdz patvērumu vai cita veida starptautisko aizsardzību, pienācīgu pārvaldību. Ar mērķi aizstāt trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, nedrošu un neatbilstīgu ieceļošanu ar likumīgu un drošu ierašanos dalībvalstu teritorijā, paužot solidaritāti ar valstīm reģionos, uz kuriem vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, palīdzot mazināt spiedienu uz šīm valstīm, palīdzot sasniegt Eiropas Savienības migrācijas politikas mērķu sasniegšanu, palielinot Savienības ietekmi attiecībā uz trešām valstīm un efektīvi sniedzot ieguldījumu globālajās pārmitināšanas iniciatīvās ar vienotu nostāju starptautiskos forumos un sarunās ar trešām valstīm, fondam būtu jāsniedz finansiāli stimuli, lai īstenotu Savienības pārmitināšanas [un humanitāras uzņemšanas] sistēmu. [Gr. 17]

(11a)

Ar fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni savā teritorijā sniegt starptautisko aizsardzību un stabilu risinājumu bēgļiem un pārvietotām personām, attiecībā uz kuriem ir atzītas tiesības uz pārmitināšanu saskaņā ar valstu uzņemšanas shēmām, kam būtu jāņem vērā UNHCR prognozētās globālās pārmitināšanas vajadzības. Lai fonda devums būtu vērienīgs un iedarbīgs, tam būtu jāsniedz mērķorientēta palīdzība finansiālu stimulu veidā attiecībā uz katru personu, kas uzņemta vai pārmitināta. [Gr. 18]

(12)

Ņemot vērā lielās migrācijas plūsmas uz Savienību pēdējos gados un to, cik svarīgi ir nodrošināt mūsu sabiedrību kohēziju, ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt dalībvalstu politiku tādu trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas likumīgi, agrīnai integrācijai, tostarp prioritārajās jomās, kas apzinātas rīcības plānā trešo valstu valstspiederīgo integrācijai, kuru Komisija pieņēma 2016. gadā. [Gr. 19]

(13)

Lai palielinātu efektivitāti, panāktu vislielāko Savienības pievienoto vērtību un nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību, veicinot trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, fonda finansētajām darbībām vajadzētu būt konkrētām un būtu jāpapildina Eiropas Sociālā fonda+ (ESF+) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Savienības struktūrfondu finansētās darbības. Pasākumiem, kurus finansē ar šo fondu, būtu jāatbalsta pasākumi, kas īpaši pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām un kas pārsvarā tiek īstenoti integrācijas sākumposmā, kā arī horizontālas darbības, kuras atbalsta dalībvalstu spējas integrācijas jomā, kamēr pasākumus ar ilgtermiņa ietekmi attiecībā uz ko papildina pasākumi trešo valstu valstspiederīgajiem būtu jāfinansē valstspiederīgo sociālās un ekonomiskās iekļaušanas veicināšanai, ko finansē saskaņā ar ERAF un ESF+ struktūrfondiem . [Gr. 20]

(13a)

Integrācijas pasākumu darbības jomā būtu jāietver arī starptautiskās aizsardzības saņēmēji, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju integrācijai, ņemot vērā minētās mērķgrupas īpašās iezīmes. Gadījumos, kad integrācijas pasākumi ir apvienoti ar uzņemšanu, darbības vajadzības gadījumā būtu jāattiecina arī uz patvēruma meklētājiem. [Gr. 21]

(14)

Šajā kontekstā dalībvalstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par fonda īstenošanu, būtu jāliek sadarboties un veidot koordinācijas mehānismus ar iestādēm, ko dalībvalstis noteikušas, lai pārvaldītu ESF+ un ERAF struktūrfondu darbības, un vajadzības gadījumā – ar to pārvaldības iestādēm un citu Savienības fondu, kuri veicina trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, pārvaldības iestādēm. Komisijai būtu jāizmanto šie koordinācijas mehānismi, lai novērtētu fondu saskaņotību un papildināmību, kā arī to, cik lielā mērā ar katra fonda starpniecību īstenotie pasākumi veicina trešo valstu valstspiederīgo integrāciju. [Gr. 22]

(15)

Fonda īstenošana šajā jomā būtu jāveic atbilstīgi Savienības kopējiem integrācijas pamatprincipiem, kā noteikts kopīgajā integrācijas programmā.

(16)

Ir lietderīgi tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, dot iespēju savās valsts programmās paredzēt, ka integrācijas darbībās var ietvert arī trešo valstu valstspiederīgo tuvākos radiniekus tādā mērā, kas nepieciešams šādu darbību efektīvai īstenošanai , tādējādi atbalstot ģimenes vienotību bērna interesēs . Ar terminu “tuvākie radinieki” būtu jāsaprot laulātie, partneri un jebkura persona, kurai ir tiešas augšupējas vai lejupējas radnieciskas saites ar integrācijas darbību mērķgrupā iekļautu trešās valsts valstspiederīgo un uz kuru citādi neattiektos fonda darbības joma. [Gr. 23]

(17)

Ņemot vērā vietējo un reģionālo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju to pārstāvošo asociāciju, izšķirīgo nozīmi integrācijas jomā un atvieglojot lai atvieglotu šo struktūru piekļuvi finansējumam Savienības līmenī, fondam būtu jāveicina pasākumi integrācijas jomā, ko īsteno vietējās un reģionālās iestādes vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp ar tematisko mehānismu un ar augstāku līdzfinansējuma likmi šīm darbībām un tam paredzētu tematiskā mehānisma komponentu, ja vietējām un reģionālajām iestādēm ir kompetence veikt integrācijas pasākumus . [Gr. 24]

(18)

Ņemot vērā ilgtermiņa ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas, ar ko Savienība saskaras, un migrācijas arvien pieaugošo globālo raksturu, ir būtiski izveidot labi funkcionējošus likumīgās migrācijas kanālus uz Savienību, lai saglabātu Savienību kā pievilcīgu galamērķi migrantiem atbilstīgai migrācijai atbilstoši dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un garantētu sociālās labklājības sistēmu ilgtspējību ilgtspēju un Savienības ekonomikas izaugsmi, vienlaikus aizsargājot migrējošos darba ņēmējus no ekspluatācijas . [Gr. 25]

(19)

Ar fondu būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm likumīgās migrācijas ceļu organizācijas stratēģiju izveidē un paplašināšanā , stiprinot to spējas izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt kopumā visas imigrācijas un integrācijas stratēģijas, politikas nostādnes un pasākumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas likumīgi, tostarp jo īpaši Savienības tiesību aktus instrumentus attiecībā uz likumīgu migrāciju . Ar fondu būtu jāatbalsta arī informācijas un paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dažādām pārvaldes struktūrām un līmeņiem, kā arī ar citām dalībvalstīm. [Gr. 26]

(20)

Efektīva un cieņu respektējoša atgriešanas politika ir neatņemama sastāvdaļa visaptverošā migrācijas pieejā Savienībā un tās dalībvalstīs. Ar fondu būtu jāatbalsta un jāveicina dalībvalstu centieni efektīvi īstenot un turpmāk attīstīt atgriešanas kopīgos standartus, liekot uzsvaru uz brīvprātīgu atgriešanos, jo īpaši, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK (9), un integrēta un saskaņota pieeja atgriešanas pārvaldībai. Attiecībā uz ilgtspējīgu atgriešanas politiku Ar fondu būtu arī jāatbalsta saistīti pasākumi trešās valstīs, piemēram, atgriezto personu reintegrācija lai veicinātu un garantētu drošu un cieņpilnu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, kā arī ilgtspējīgu reintegrāciju, kā paredzēts GCM . [Gr. 27]

(21)

Dalībvalstīm būtu jādod priekšroka brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem un jānodrošina neatbilstīgo migrantu efektīva, droša un cieņpilna atgriešanās . Tādēļ fondam būtu jāsniedz preferenciāls atbalsts darbībām, kas saistītas ar brīvprātīgu atgriešanos . Lai to sekmētu brīvprātīgu atgriešanos, dalībvalstīm būtu jāparedz stimuli, piemēram, būtu jāparedz preferenciāls režīms lielākas atgriešanās palīdzības veidā un ilgtermiņa reintegrācijas atbalsts . Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan personu, kas atgriežas, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā tās no izmaksu lietderību lietderības aspekta . Visās darbībās vai lēmumos attiecībā uz migrējošiem, tostarp atgriežamiem, bērniem, vispirms būtu jāņem vērā bērna interešu princips . [Gr. 28]

(22)

Tomēr brīvprātīga atgriešanās un Lai gan brīvprātīgai atgriešanai vajadzētu būt prioritārai attiecībā pret piespiedu atgriešana atgriešanu, tomēr tās ir savstarpēji saistīti jautājumi saistītas un ar savstarpēji pastiprinošu ietekmi, un tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina stiprināt papildināmību starp tiem tām . Izraidīšanas iespēja ir svarīgs elements, kas palīdz nodrošināt patvēruma un migrācijas sistēmu integritāti. Tādēļ ar fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu darbības, lai vajadzības gadījumā sekmētu un veiktu izraidīšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, pilnībā ievērojot atgriezto personu pamattiesības un cieņu. No fonda būtu jāatbalsta darbības, kas saistītas ar bērnu atgriešanos, tikai tad, ja šādas atgriešanas pamatā ir pozitīvs novērtējums attiecībā uz bērna interesēm. [Gr. 29]

(23)

Īpaši atbalsta pasākumi atgriežamajām personām , pievēršot īpašu uzmanību viņu humanitārajām un aizsardzības vajadzībām, dalībvalstīs un atgriešanās valstīs var uzlabot atgriešanas apstākļus un sekmēt šo personu reintegrāciju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātām grupām. Atgriešanas lēmumi būtu jāpieņem, pamatojoties uz visaptverošu un rūpīgu izcelsmes valsts situācijas novērtējumu, tostarp izvērtējot absorbcijas spēju vietējā līmenī. Īpaši pasākumi un darbības izcelsmes valstu un jo īpaši neaizsargātu cilvēku atbalstam veicina atgriešanas ilgtspējas, drošības un efektivitātes nodrošināšanu. Šie pasākumi būtu jāīsteno ar aktīvu vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un diasporu līdzdalību . [Gr. 30]

(24)

Atpakaļuzņemšanas Oficiāli atpakaļuzņemšanas nolīgumi un citas vienošanās ir Savienības atgriešanas politikas neatņemama un būtiska sastāvdaļa un galvenais līdzeklis migrācijas plūsmu efektīvai pārvaldībai, jo tie atvieglo neatbilstīgu migrantu ātru atgriešanu. Minētie nolīgumi un vienošanās ir svarīgs elements saistībā ar dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, kas ir neatbilstīgo migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, un fondam būtu jāatbalsta to īstenošana trešās valstīs būtu jāatbalsta, lai sekmētu valstu un Savienības līmeņa drošas un cieņu respektējošas atgriešanas politikas efektivitāti noteikto limitu ietvaros un ar nosacījumu, ka tiek ievērotas pienācīgās garantijas . [Gr. 31]

(25)

Papildus tam, ka tiek ar fondu dalībvalstīs tiktu atbalstīta personu atgriešana, kā paredzēts šajā regulā, trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku integrācija ar fondu , pilnībā ievērojot principu par saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai, būtu jāatbalsta arī citi pasākumi neatbilstīgās migrācijas apkarošanai, jāpievēršas likumīgas migrācijas stimulēšanai un spēkā esošo migrantu tirdzniecības apkarošanai, jāveicina un jāatvieglo likumīgās migrācijas noteikumu apiešanas problēmai, tādējādi nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti izcelsmes valstīs . [Gr. 32]

(26)

Neatbilstīgo migrantu nodarbināšana ir neatbilstīgu migrāciju veicinošs faktors un apdraud tādas darbaspēka mobilitātes politikas attīstību, kura balstīta uz likumīgas migrācijas shēmām , kā arī apdraud migrējošo darba ņēmēju tiesības, padarot tos neaizsargātus pret tiesību pārkāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu . Tādēļ ar fondu tieši vai netieši būtu jāatbalsta dalībvalstis, tām īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/52/EK (10), kura aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas uzturas nelikumīgi, un paredz sūdzību un algas atgūšanas mehānismu ekspluatētajiem darba ņēmējiem un sankcijas pret darba devējiem, kuri šo aizliegumu neievēro. [Gr. 33]

(26a)

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības un darba ņēmēju asociāciju prasības, piemēram, tās, kas attiecas uz abu dzimumu darba ņēmēju uzņemšanas Eiropas tīkla izveidi, lai savienotu Eiropā visus migrācijas jomā strādājošos darba ņēmējus, sekmētu pienācīgu uzņemšanu un pieeju migrācijai, pamatojoties uz cilvēktiesībām un paraugprakses apmaiņu uzņemšanas un migrantu nodarbināšanas iespēju ziņā. [Gr. 34]

(27)

Ar fondu tieši vai netieši būtu jāatbalsta dalībvalstis, tām īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/36/ES (11), kurā izklāstīti noteikumi par palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem, viņu atbalstu un aizsardzību. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā, ka cilvēku tirdzniecība ir dzimumspecifiska. Īstenojot fondu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā tas, ka personām, kuras ir spiestas atstāt savu pastāvīgo dzīvesvietu tādu pēkšņu vai progresējošu klimata pārmaiņu dēļ, kas nelabvēlīgi ietekmē viņu dzīvi vai dzīves apstākļus, ir augsts risks kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem . [Gr. 35]

(27a)

Fondam būtu jo īpaši jāatbalsta neaizsargātu patvēruma meklētāju identificēšana un viņu vajadzību risināšana — tādi ir, piemēram, nepavadīti nepilngadīgie vai spīdzināšanas vai cita veida smagas vardarbības upuri, — kā noteikts Savienības acquis patvēruma jomā. [Gr. 36]

(27b)

Lai sasniegtu taisnīgu un pārredzamu resursu sadali starp fonda mērķiem, būtu jānodrošina minimālais izdevumu līmenis attiecībā uz konkrētiem mērķiem neatkarīgi no tā, vai tie ir tiešā, netiešā vai dalītā pārvaldībā. [Gr. 37]

(28)

Ar fondu būtu jāpapildina un jāstiprina darbības, ko atgriešanas jomā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 (12), tādējādi veicinot efektīvu neparedzot papildu finansējuma plūsmu Eiropas integrētu robežu pārvaldību, kā noteikts minētās regulas 4. pantā un krasta apsardzes aģentūrai, par kuras gada budžetu, kam vajadzētu dot iespēju pildīt visus tās uzdevumus, lemj budžeta lēmējinstitūcija . [Gr. 38]

(29)

Būtu jātiecas panākt efektivitāte efektivitāti un sinerģija sinerģijas, papildināmību un konsekvence konsekvenci ar citiem Savienības fondiem un jāizvairās no pārklāšanās vai pretrunīguma starp darbībām. [Gr. 39]

(30)

Pasākumiem Šā fonda prioritātei vajadzētu būt darbību finansēšanai Savienības teritorijā. No fonda var finansēt pasākumus trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no fonda un kuriem vajadzētu būt noteiktu finansiālu limitu ietvaros un vienlaikus pietiekamiem, lai sasniegtu fonda mērķus, kā noteikts šīs regulas 3. pantā, un atkarīgiem no pienācīgu garantiju nosacījuma ievērošanas . Šādiem pasākumiem būtu jāpapildina citas darbības ārpus Savienības, ko atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību un papildināmību ar Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu, kā arī Savienības starptautiskajām saistībām. Attiecībā uz ārējo dimensiju fondam būtu jānodrošina mērķtiecīgs atbalsts, lai uzlabotu sadarbību ar trešām valstīm un pastiprinātu migrācijas pārvaldības svarīgākos aspektus jomās, kas ir nozīmīgas Savienības migrācijas politikai. Būtu jāievēro Eiropas Konsensa attīstības jomā 35. punktā noteiktais princips attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai. Ārkārtas palīdzības īstenošanas laikā būtu jānodrošina saskaņotība ar humanitārajiem principiem, kas izklāstīti Eiropas Konsensā par humāno palīdzību. [Gr. 40]

(31)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības rīcība var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Saskaņā ar šo regulu sniegtajam finansiālajam atbalstam būtu jāveicina jo īpaši solidaritāte starp dalībvalstīm patvēruma un migrācijas jomā saskaņā ar LESD 80. pantu un valstu un Savienības spēju nostiprināšana patvēruma un migrācijas jomā. [Gr. 41]

(32)

Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis, tostarp attiecībā uz saskaņā ar šo fondu piešķirtā darbības atbalsta izmantošanu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem patvēruma un atgriešanas jomā, ja ir nepārprotams risks, ka šī dalībvalsts varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, īstenojot acquis patvēruma un atgriešanas jomā, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Šengenas vai Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu ir konstatētas nepilnības attiecīgajā jomā.

(33)

Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku pārredzamību, elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos politikas un konkrētos mērķus. Pārvaldot fondu, būtu jāņem vērā efektivitātes, lietderības un tēriņu kvalitātes princips. Turklāt fonda īstenošanai vajadzētu būt, cik vien iespējams, pretimnākošai lietotājiem . [Gr. 43]

(34)

Ar šo regulu būtu jānosaka sākotnējās summas dalībvalstīm, kura sastāv no fiksētas summas un summas, ko aprēķina, pamatojoties uz I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, kuri kuras atspoguļo vajadzības un spiedienu, ko dalībvalstis izjūt patvēruma, migrācijas, integrācijas un atgriešanas jomā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš salu sabiedrībām, kuras saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām. [Gr. 44]

(35)

Šīm sākotnējām summām būtu jāveido pamats dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumiem. Lai ņemtu vērā izmaiņas migrācijas plūsmās un risinātu vajadzības patvēruma un uzņemšanas sistēmas pārvaldībā un trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas likumīgi, integrācijā , attīstītu likumīgo migrāciju un lai cīnītos pret neatbilstīgu migrāciju ar efektīvu , tiesību normas ievērojošu un ilgtspējīgu atgriešanas politiku, dalībvalstīm būtu vidusposmā jāpiešķir papildu summa, ņemot vērā līdzekļu apguves līmeni. Šī summa būtu jānosaka, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, kā izklāstīts I pielikumā, atspoguļojot izmaiņas dalībvalstu sākotnējā situācijā. [Gr. 45]

(36)

Lai palīdzētu sasniegt fonda politikas mērķi, dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka to dalībvalstu programmās ir darbības , kas palīdz īstenot katru no šīs regulas konkrēto mērķu īstenošanai, konkrētajiem mērķiem. Turklāt tām būtu jānodrošina, ka finansējuma piešķiršana konkrētajiem mērķiem kalpo šiem mērķiem pēc iespējas labāk un pamatojas uz aktuālākajām vajadzībām, ka programmās ir iekļauts izdevumu minimums attiecībā uz šiem mērķiem, ka resursu sadale attiecībā uz mērķiem ir proporcionāla risināmajām problēmām, ka izvēlētās prioritātes ir saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem un ka resursu sadalījums starp mērķiem nodrošina kopējā politikas mērķa sasniegšanu. [Gr. 46]

(37)

Tā kā problēmas migrācijas jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams pielāgot finansējuma piešķiršanu migrācijas plūsmu izmaiņām. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību tiks periodiski piešķirta īpašām darbībām, Savienības darbībām un , vietējo un reģionālo iestāžu darbībām, ārkārtas palīdzībai, pārmitināšanai un dalībvalstu papildu atbalstam, lai dotu ieguldījumu solidaritātes un atbildības jomā ar tematiskā mehānisma starpniecību. [Gr. 47]

(38)

Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu.

(38a)

Fondam vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus pilnīgi un pareizi īstenot Savienības acquis patvēruma jomā, tostarp nodrošināt piemērotus starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanas apstākļus, nodrošināt pareizu statusa noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES, piemērot taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras, jo īpaši, ja šie centieni ir adresāti nepavadītiem nepilngadīgajiem, attiecībā uz kuriem izmaksas ir augstākas. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāsaņem vienreizējs maksājums par katru nepavadīto nepilngadīgo, kuram tiek piešķirta starptautiskā aizsardzība, tomēr šis vienreizējais maksājums nedrīkstētu kumulēt ar papildu finansējumu, ko saskaņā ar šo regulu piešķir pārmitināšanai. [Gr. 48]

(39)

Daļu no resursiem, kas pieejami saskaņā ar fondu, varētu arī piešķirt dalībvalstu programmām, ar kurām īsteno īpašas darbības, papildus iedalītajam sākotnējam finansējumam. Šīs īpašās darbības būtu jānosaka Savienības līmenī, un tām būtu jābūt darbībām, kurām vajadzīgi sadarbības centieni, vai darbībām, lai reaģētu uz notikumu attīstību Savienībā, kam nepieciešams papildu finansējums vienai vai vairākām dalībvalstīm.

(40)

Fondam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar patvērumu un migrāciju imigrāciju, un jānodrošina dalībvalstīm iespēja uzturēt spējas, kuras šim pakalpojumam ir būtiskas Savienībai kopumā. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga ar fonda mērķiem saistītu konkrēto izmaksu atlīdzināšana, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai. [Gr. 49]

(41)

Lai papildinātu šā fonda politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, fondam būtu arī jāatbalsta pasākumi Savienības līmenī. Ar šādām darbībām būtu jāsasniedz stratēģiski mērķi fonda darbības jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām starpvalstu līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā , vienlaikus ievērojot vajadzību taisnīgā un pārredzamā veidā nodrošināt pienācīgu finansējumu fonda mērķu sasniegšanai . Ar šīm darbībām būtu jānodrošina pamattiesību aizsardzība fonda īstenošanā . [Gr. 50]

(42)

Lai stiprinātu Savienības spējas nekavējoties novērst risināt neparedzētu vai nesamērīgi lielu migrācijas spiedienu vai nesamērīgu trešo valstu valstspiederīgo pieplūdumu vienā vai vairākās dalībvalstīs, kuram raksturīgs liels vai nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, kas kurš rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā ar to uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmām un procedūrām un lielu vai migrācijas spiedienu problēmas vai būtiskas pārmitināšanas vajadzības trešās valstīs sakarā ar politiskām norisēm vai konfliktiem vai dabas katastrofām , būtu jārada jāparedz iespēja sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti šajā regulā. [Gr. 51]

(43)

Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka turpina darboties Eiropas migrācijas tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK (13), un būtu jāsniedz finansiāla palīdzība saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem.

(44)

Šā fonda politikas mērķis tiks ņemts vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijā saskaņā ar InvestEU tematiskajām sadaļām. Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību. [Gr. 52]

(45)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam Patvēruma un migrācijas fonda darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [reference to be updated as appropriate according to the new inter-institutional agreement 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību] (14).

(46)

Uz šo fondu attiecas Regula (ES) …/… [finanšu regula]. Ar to paredz noteikumus par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo īstenošanu, finansiālu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(47)

Lai īstenotu darbības dalītās pārvaldības ietvaros, fondam būtu jāietilpst saskaņotā satvarā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un Regula (ES) …/… [KNR]. Savstarpēji pretrunīgu noteikumu gadījumā šai regulai ir augstāks juridiskais spēks nekā Regulai (ES) …/… [KNR]. [Gr. 53]

(48)

Regula (ES) …/2021 [KNR] izveido rīcības satvaru ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Līdztekus regulējumam, kas nosaka kopīgus finanšu noteikumus vairākiem Savienības fondiem, tostarp Patvēruma, un migrācijas un integrācijas fondam (PMF)( AMIF ), Iekšējās drošības fondam (IDF) un instrumentam robežu pārvaldībai un vīzām ( BMVI ), kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda ( IBMF ), un ar to nosaka, jo īpaši, noteikumus attiecībā uz ES fondu, kurus īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, plānošanu, uzraudzību un vērtēšanu, pārvaldi un kontroli. Tāpēc ir jāprecizē PMF AMIF mērķi un jānosaka īpaši noteikumi par darbību veidiem, kurus var finansēt ar PMF AMIF. [Gr. 54]

(49)

Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un iespējamo neatbilstības risku. Tas ietver iespēju apsvērt izmantot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(50)

Saskaņā ar Finanšu regulu (15), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (16), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (17), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (18) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (19) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, nepareizi izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu un/vai kriminālsodu noteikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādi citi krimināli pārkāpumi, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (20). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijas, OLAF un Eiropas Revīzijas palātas darbiniekiem, kā arī jānodrošina, lai līdzvērtīgas tiesības piešķirtu trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā. Dalībvalstīm pilnībā jāsadarbojas un jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām Savienības finanšu interešu aizsardzībai. Tās izmeklēšanas rezultāti, kas tiek veikta par nelikumībām un krāpniecību attiecībā uz fonda līdzekļiem, būtu jāpadara pieejami Eiropas Parlamentam. [Gr. 55]

(51)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un nosaka jo īpaši procedūru budžeta izveidei un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešo īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks pareizas finanšu pārvaldības un efektīva ES finansējuma priekšnoteikums.

(51a)

Ja pastāv skaidri pierādījumi, ka projektu likumību vai finansējuma likumību un pareizību, vai projektu rezultātus liktu apšaubīt Komisijas argumentēts atzinums par pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, Komisijai būtu jānodrošina, ka šiem projektiem finansējums nav pieejams. [Gr. 56]

(52)

Saskaņā ar 94. pantu Padomes Lēmumā 2013/755/ES (21) personām un subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(53)

Saskaņā ar LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerībā ar ES tālākajiem reģioniem” (22), ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu stratēģijas un programmas pievēršas konkrētajām problēmām, ar kurām tālākie reģioni migrācijas pārvaldībā saskaras. Ar fondu sniedz atbalstu šīm dalībvalstīm ar pietiekamiem resursiem, lai palīdzētu šiem reģioniem ilgtspējīgi pārvaldīt migrāciju un iespējamu spiedienu.

(53a)

Fonda finansēto programmu plānošanā, īstenošanā un vērtēšanā būtu jāapspriežas ar dalībvalstu un trešo valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām un reģionālajām iestādēm un valstu parlamentiem. [Gr. 57]

(54)

Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ir nepieciešams izvērtēt šo fondu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, sevišķi dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētās prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, tostarp kvalitatīvus un kvantitatīvus rādītājus, kas kalpotu par pamatu, lai novērtētu fonda ietekmi vietējā līmenī. Lai novērtētu fonda sasniegumus, saistībā ar katru fonda konkrēto mērķi būtu jānosaka kopīgi rādītāji un attiecīgie mērķi. Saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) …/2021 [KNR] un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga fonda īstenošana, izmantojot šos kopīgos rādītājus un finanšu pārskatus. Uzraudzības pienākuma atbilstīgas izpildes nolūkā Komisijai vajadzētu būt spējīgai noteikt, kāda summa konkrētajā gadā ir iztērēta no fonda. Tādēļ, iesniedzot Komisijai gada pārskatus par valsts programmu, dalībvalstīm būtu jānošķir atgūšana, priekšfinansējuma maksājumi galīgajiem saņēmējiem un faktiski radušos izdevumu atlīdzināšana. Fonda īstenošanas revīzijas un uzraudzības sekmēšanas nolūkā Komisijai savā gada īstenošanas ziņojumā par fondu būtu jāiekļauj šīs summas, kā arī jānorāda uzraudzības rezultāti un fonda darbību īstenošana vietējā, reģionālajā, valsts un Savienības līmenī, ietverot konkrētus projektus un partnerus. Komisijai būtu katru gadu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkums par apstiprinātajiem gada darbības rezultātu ziņojumiem. Ziņojumi, kuros izklāstīti uzraudzības rezultāti un fonda darbību īstenošana gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī, būtu jādara publiski pieejami un jāiesniedz Eiropas Parlamentam . [Gr. 58]

(55)

Atspoguļojot Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, ievērojot Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt kopējo mērķi mērķrādītāju  – ar 25 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu 2021.–2027. gada DFS periodā un pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2027. gadā sasniegt ikgadējo mērķrādītāju, proti, 30 % . Attiecīgās darbības tiks apzinātas fonda sagatavošanas un īstenošanas laikā, un tās tiks pārskatītas attiecīgajos novērtēšanas un pārskatīšanas procesos. [Gr. 59]

(56)

Lai papildinātu un grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz darba programmām tematiskajam mehānismam, sarakstu ar darbībām, saistībā ar kurām var saņemt atbalstu no III pielikumā minētā instrumenta, sarakstu ar IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, saistībā ar kurām var saņemt lielāku līdzfinansējumu, darbības atbalstu , kas paredzēts VII pielikumā, un kopējā uzraudzības un novērtēšanas satvara turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī un ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp migrantu un bēgļu organizācijām , un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. [Gr. 60]

(57)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (23). Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz kārtību informācijas sniegšanai Komisijai plānošanas un ziņošanas ietvaros, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme.

(58)

Tā kā Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi mērķus , proti, uzlabot solidaritāti dalībvalstu starpā, veicināt migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību Savienībā saskaņā ar kopējo politiku patvēruma un starptautiskās to, lai tiktu īstenota, nostiprināta un attīstīta kopējā politika patvēruma, alternatīvās aizsardzības un pagaidu aizsardzības jomā un kopējo kopējā imigrācijas politiku, dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot vienas pašas un to politika , nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto subsidiaritātes principu šī regula nosaka vienīgi to, kas nepieciešams, lai sasniegtu minēto mērķi šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. [Gr. 61]

(59)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par [Apvienotās Karalistes un] Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija [nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro / ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā].

(60)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(61)

Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) …/2021 [Daudzgadu finanšu shēmas regula] piemērošanas laikposmu,