(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību”, un cita starpā “tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”).

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību”, un cita starpā “tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu ”. Papildus tam LESD 8. pantā ir noteikts, ka Savienība, īstenojot visas savas darbības, kā arī definējot un īstenojot savus politikas virzienus un pasākumus, tiecas novērst nevienlīdzību un apkarot diskrimināciju. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām .

(1 a)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 10. pantu, īstenojot programmu “Tiesiskums”, visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības integrēšana, tostarp dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā, un nediskriminācijas mērķu integrēšana.

(2)

Ir jāturpina veicināt un pastiprināt šīs tiesības un vērtības, dalīties ar tām Savienības iedzīvotāju un tautu vidū un nodrošināt, ka tās ir Eiropas sabiedrības uzmanības centrā, tādēļ Savienības budžetā izveido jaunu Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, kas sastāv no programmas “Tiesības un vērtības” un programmas “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrība saduras ar ekstrēmismu, radikālismu un nevienprātību, ir vēl jo svarīgāk nekā jebkad iepriekš ir veicināt, stiprināt un aizsargāt tiesiskumu, tiesības un ES vērtības: cilvēktiesības, cilvēka cieņas respektēšanu , brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi ES. Būdama daļa no jaunā fonda, programma “Tiesības un vērtības” apvieno programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 (10), un programmu “Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (11). Programma “Tiesiskums” (turpmāk “programma”) turpinās atbalstīt integrētas Eiropas tiesiskuma telpas izveidi un pārrobežu sadarbību, nodrošinot nepārtrauktību ar 2014.-2020. gada tiesiskuma programmu, ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 (12) (turpmāk “iepriekšējā programma”).

(2)

Savienībai un katrai dalībvalstij konsekventi visās to īstenotajās politikas jomās ir jāturpina aktīvi piekopt, aizsargāt un veicināt šīs tiesības un vērtības, kā arī ir jāturpina pastiprināt tās un dalīties ar tām Savienības iedzīvotāju un tautu vidū un nodrošināt, ka tās ir Eiropas sabiedrības uzmanības centrā . Vienlaikus jāteic , ka pienācīgi darbojošās Eiropas tiesiskuma telpa un efektīvas, neatkarīgas un kvalitatīvas dalībvalstu tiesu sistēmas, kā arī lielāka savstarpējā uzticēšanās, ir nepieciešama, lai nodrošinātu iekšējā tirgus uzplaukumu un iestātos par Savienības kopīgām vērtībām. Tādēļ Savienības budžetā izveido jaunu Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, kas sastāv no programmas “Tiesības un vērtības” un programmas “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrība saduras ar ekstrēmismu, radikālismu , polarizāciju un nevienprātību un kad joprojām Tiesā tiek skatīta lieta , pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, par regulāriem tiesiskas valsts principa pārkāpumiem, un aizvien tiek īstenota pienākumu neizpildes procedūra par jautājumiem, kas ir saistīti ar to, kā dalībvalstīs piemēro tiesiskas valsts principu, kā jebkad agrāk ir svarīgi veicināt, stiprināt un aizsargāt tiesiskumu, tiesības un ES vērtības: cilvēktiesības un pamattiesības , cilvēka cieņas ievērošanu , brīvību, demokrātiju, vienlīdzību , tostarp dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju un tiesiskumu , jo šo tiesību un vērtību pasliktināšanās kādā dalībvalstī var nelabvēlīgi ietekmēt visu Savienību kopumā . Tam būs dziļa un tieša ietekme uz politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi ES. Būdama daļa no jaunā fonda, programma “Tiesības un vērtības” apvieno programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 (10), un programmu “Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (11). Programma “Tiesiskums” (turpmāk “programma”) turpinās atbalstīt integrētas Eiropas tiesiskuma telpas izveidi un pārrobežu sadarbību, nodrošinot nepārtrauktību ar 2014.-2020. gada tiesiskuma programmu, ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 (12)(turpmāk “iepriekšējā programma”).

(3)

Tiesiskuma, tiesību un vērtības fonds un tam pakārtotās divas finansēšanas programmas galvenokārt būs vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Maksimālais mērķis ir atbalstīt un stiprināt mūsu uz tiesībām balstīto un demokrātisko sabiedrību . Tas ietver aktīvu pilsonisko sabiedrību, cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālās līdzdalības stimulēšanu un Eiropas sabiedrības bagātīgās daudzveidības veicināšanu , kuras pamatā arī ir mūsu kopīgā vēsture un atcere. LES 11. pantā arī noteikts , ka iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem.

(3)

Tiesiskuma, tiesību un vērtības fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas būs vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Maksimālais mērķis ir uzturēt un stiprināt mūsu uz tiesībām balstīto , vienlīdzīgo, atvērto, iekļaujošo un demokrātisko sabiedrību , jo īpaši finansējot darbības, kas veicina dinamisku, labi attīstītu, noturīgu un iespēcinātu pilsonisko sabiedrību, nodrošinot cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālo līdzdalību un pienācīgi piemērojot un īstenojot cilvēktiesības un pamattiesības un veicinot tādu Eiropas sabiedrības bagātīgo daudzveidību , kuras pamatā arī ir mūsu kopīgā vēsture un atcere. LES 11. pantā ir izvirzīta prasība , lai iestādes uzturētu atvērtu, pārredzamu un sistemātisku dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas viņus pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem. Tas ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā vairākās dalībvalstīs aizvien sarūkošo neatkarīgās pilsoniskās sabiedrības telpu.

(4)

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) paredzēts veidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ievērojot pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas. Minētajam nolūkam Savienība var pieņemt pasākumus, lai attīstītu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās un lai veicinātu un atbalstītu dalībvalstu darbības noziedzības novēršanas jomā. Turpinot attīstīt Eiropas tiesiskuma telpu, tiks nodrošināta pamattiesību, kā arī tādu kopēju principu un vērtību ievērošana kā diskriminācijas nepieļaušana , dzimumu līdztiesība , efektīva tiesu iestāžu pieejamība visiem, tiesiskums un pareiza neatkarīgas tiesu sistēmas darbība.

(4)

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir paredzēts veidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ievērojot pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas. Tiesiskuma, pamattiesību un demokrātijas ievērošana un sekmēšana Savienībā ir visu Līgumos nostiprināto tiesību un pienākumu ievērošanas un iedzīvotāju uzticības Savienībai attaisnošanas priekšnoteikums. Veids, kādā tiesiskums tiek īstenots dalībvalstīs, ir izšķirīgi svarīgs, lai nodrošinātu dalībvalstu un to juridisko sistēmu savstarpēju uzticēšanos. Minētajam nolūkam Savienība var pieņemt pasākumus, lai attīstītu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās un , ja nepieciešams, administratīvās lietās un lai veicinātu un atbalstītu dalībvalstu darbības noziedzības novēršanas jomā , īpašu uzmanību pievēršot smagiem pārrobežu, fiskāliem noziegumiem, vides noziegumiem, terorismam un tādu pamattiesību pārkāpumiem kā cilvēku tirdzniecība, un darbībām cietušo personu tiesību aizsardzības jomā . Vietējā, reģionālā un valsts līmenī turpinot attīstīt Eiropas tiesiskuma telpu, būtu jānodrošina un jāsekmē cilvēktiesību un pamattiesību, kā arī tādu kopēju principu un vērtību ievērošana kā nediskriminācija, solidaritāte, vienlīdzīga attieksme , pamatojoties uz visiem Hartas 21. pantā minētajiem iemesliem , efektīva tiesu iestāžu pieejamība visiem, tiesiskums , demokrātija un pareiza neatkarīgas tiesu sistēmas darbība.

(4 a)

LESD 81. pantā ir nepārprotami noteikts, ka Savienība var pieņemt tiesību aktus, ar kuriem tuvina dalībvalstu tiesību aktus. Saskaņā ar Līgumu šādus tiesību aktus var pieņemt, inter alia, attiecībā uz spriedumu un ārpustiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi dalībvalstu starpā, tiesas un ārpustiesas dokumentu pārrobežu piegādi, dalībvalstīs piemērojamo starptautisko privāttiesību noteikumu saderību attiecībā uz tiesību un jurisdikciju kolīzijām, sadarbību pierādījumu iegūšanā, tiesu iestāžu efektīvu pieejamību, šķēršļu novēršanu civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa pareizai norisei, kas var ietvert valstu tiesu procedūru saderības uzlabošanu, alternatīvu strīdu izšķiršanas (ASI) risinājumu izstrādi un tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācības atbalstu.

(5)

Finansējumam vajadzētu būt vienam no galvenajiem rīkiem Līgumos nosprausto vērienīgo mērķu veiksmīgai īstenošanai. Tie būtu jāsasniedz, inter alia, izveidojot elastīgu un efektīvu tiesiskuma programmu, kurai būtu jāatvieglo plānošana un minēto mērķu īstenošana.

(5)

Finansējums ir viens no galvenajiem rīkiem Līgumos nosprausto vērienīgo mērķu veiksmīgai īstenošanai. Tie būtu jāsasniedz, inter alia, izveidojot elastīgu un efektīvu tiesiskuma programmu, kurai būtu jāatvieglo plānošana un minēto mērķu īstenošana , ņemot vērā to, kuras darbības, kad vien iespējams, panāk visaugstāko Savienības pievienoto vērtību, izmantojot galvenos darbības rādītājus .

(5 a)

Ar programmu būtu jācenšas palielināt tās līdzekļu elastību un pieejamību un nodrošināt vienādas finansējuma iespējas un nosacījumus pilsoniskās sabiedrības organizācijām gan Savienības iekšienē, gan ārpus tās.

(6)

Lai pakāpeniski izveidotu šādu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Savienībai jāpieņem pasākumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, pamatojoties uz spriedumu un tiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, kas kopš Eiropadomes Tamperes sanāksmes 1999. gada 15. un 16. oktobrī ir stūrakmens tiesu iestāžu sadarbībā Savienībā. Savstarpējai atzīšanai ir nepieciešama augsta līmeņa savstarpējā uzticēšanās starp dalībvalstīm. Lai veicinātu savstarpējo atzīšanu un sekmētu savstarpējo uzticēšanos, ir pieņemti pasākumi dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanai dažādās jomās. Labi funkcionējoša tiesiskuma joma, kurā ir novērsti šķēršļi pārrobežu tiesvedībai un tiesu pieejamībai pārrobežu situācijās, ir arī pamatelements ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai.

(6)

Lai pakāpeniski izveidotu šādu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu visiem , Savienībai ir jāpieņem pasākumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, pamatojoties uz spriedumu un tiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, kas kopš Eiropadomes Tamperes sanāksmes 1999. gada 15. un 16. oktobrī ir stūrakmens tiesu iestāžu sadarbībā Savienībā. Savstarpējai atzīšanai ir nepieciešama augsta līmeņa savstarpējā uzticēšanās starp dalībvalstīm. Lai veicinātu savstarpējo atzīšanu un sekmētu savstarpējo uzticēšanos, ir pieņemti pasākumi dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanai dažādās jomās. Labi funkcionējoša tiesiskuma joma, kurā ir novērsti šķēršļi pārrobežu tiesvedībai un tiesu pieejamībai pārrobežu situācijās, arī ir pamatelements ekonomikas izaugsmes un turpmākas integrācijas nodrošināšanai.

(6 a)

Kā Eiropas Savienības Tiesa atgādina savā judikatūrā  (1a) , tiesu neatkarība ir daļa no pamattiesību būtības uz taisnīgu tiesu un ir uzskatāma par pamatu savstarpējai uzticībai un savstarpējai atzīšanai.

(6 b)

Tiesu iestāžu pieejamībai būtu īpaši jāaptver piekļuve tiesām, alternatīvām strīdu izšķiršanas metodēm un publiskām amatpersonām, kurām tiesību aktos ir uzlikts pienākums pusēm sniegt neatkarīgu un objektīvu juridisku konsultāciju.

(6 c)

Dzimumperspektīvas ņemšana vērā tiesu sistēmās būtu jāuzskata par svarīgu mērķi, turpinot Eiropas tiesiskuma telpas attīstību. Tiesu sistēmā novērojamā krusteniskā diskriminācija joprojām ir uzskatāma par vienu no galvenajiem sieviešu vienlīdzīgas pieejas tiesu iestādēm šķēršļiem. Tādēļ ar programmas palīdzību būtu aktīvi jāsekmē jebkādas tādas diskriminācijas un šķēršļu izskaušana, ar kuriem saskaras minoritātes, personas ar invaliditāti, migranti, patvēruma meklētāji, vecāka gadagājuma personas, personas, kas dzīvo attālākos novados, vai visas neaizsargātās grupas, kuru piekļuve tiesu iestādēm varētu tikt ierobežota, un būtu jāatbalsta tiesu sistēmās īstenotas procedūras un tajās pieņemti nolēmumi, kas cietušajiem būtu draudzīgi un būtu dzimumdelikāti.

(7)

Tiesiskuma ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu augsta līmeņa savstarpēju uzticēšanos tieslietu un iekšlietu jomā un jo īpaši, lai panāktu tiesu iestāžu efektīvu sadarbību civillietās un krimināllietās, kas balstās uz savstarpēju atzīšanu. Tiesiskums ir viena no kopīgajām vērtībām, kas ietverta LES 2. pantā, un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas noteiktas LES 19. panta 1. punktā un Pamattiesību hartas 47. pantā, ir konkrēta tiesiskuma izpausme. Tiesiskuma veicināšana, atbalstot centienus uzlabot valstu tiesu iestāžu neatkarību, kvalitāti un efektivitāti sekmē savstarpējo uzticēšanos, kas ir obligāti nepieciešama sadarbībai civillietās un krimināllietās.

(7)

Tiesiskuma pilnīga ievērošana un veicināšana ir būtiska, lai nodrošinātu augsta līmeņa savstarpēju uzticēšanos brīvības, drošības un tieslietu un iekšlietu jomā un jo īpaši, lai panāktu tiesu iestāžu efektīvu sadarbību civillietās un krimināllietās, kas balstās uz savstarpēju atzīšanu. Tiesiskums ir viena no kopīgajām vērtībām, kas ietverta LES 2. pantā, un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas noteiktas LES 19. panta 1. punktā un Pamattiesību hartas 47. pantā, ir konkrēta tiesiskuma izpausme. Tiesiskuma veicināšana, atbalstot centienus uzlabot valstu tiesu iestāžu neatkarību, pārredzamību, pārskatatbildību, kvalitāti un efektivitāti sekmē savstarpējo uzticēšanos, kas ir obligāti nepieciešama sadarbībai civillietās un krimināllietās.

(7 a)

Atgādina, ka taisnīgums liecina par tiesiskuma pastāvēšanu sabiedrībā un nodrošina ikvienam tiesības uz taisnīgu tiesu neatkarīgā un objektīvā tiesā, lai aizsargātu Eiropas vērtības.

(8)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 2. punkta h) apakšpunktu un 82. panta 1. punkta c) apakšpunktu Savienība atbalsta tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācību kā rīku, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās , pamatojoties uz spriedumu un tiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu. Profesionāļu tieslietu jomā apmācība ir svarīgs rīks, lai veidotu vienotu izpratni par to, kā labāk nodrošināt tiesiskumu . Tas dod ieguldījumu Eiropas tiesiskuma telpas izveidē, veidojot vienotu tiesu kultūru starp dalībvalstu profesionāļiem tieslietu jomā. Ir būtiski nodrošināt, ka Savienībā tiesību akti tiek piemēroti pareizi un saskanīgi un ka pārrobežu procedūrās valda savstarpēja uzticēšanās starp profesionāļiem tieslietu jomā. Programmas atbalstītajiem mācību pasākumiem vajadzētu balstīties uz pamatotu mācību vajadzību izvērtējumu, tajos vajadzētu izmantot augsta līmeņa mācību metodiku, ietvert pārrobežu pasākumus, kuros piedalās profesionāļi tieslietu jomā no dažādām dalībvalstīm, aktīvas mācīšanās un tīklošanas elementus, kā arī būt ilgtspējīgiem.

(8)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 2. punkta h) apakšpunktu un 82. panta 1. punkta c) apakšpunktu Savienība atbalsta tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācību kā rīku, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību civillietās , krimināllietās un vajadzības gadījumā administratīvās lietās , pamatojoties uz tiesuspriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu. Profesionāļu tieslietu jomā apmācība ir svarīgs rīks, lai veidotu vienotu izpratni par to, kā vislabāk īstenot un nodrošināt tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu . Tas dod ieguldījumu Eiropas tiesiskuma telpas izveidē, veidojot vienotu tiesu kultūru starp dalībvalstu profesionāļiem tieslietu jomā. Ir būtiski nodrošināt, ka Savienībā tiesību akti tiek piemēroti nediskriminējoši, pareizi un saskanīgi un ka pārrobežu procedūrās valda savstarpēja uzticēšanās un sapratne starp profesionāļiem tieslietu jomā. Programmas atbalstītajiem mācību pasākumiem vajadzētu balstīties uz pamatotu mācību vajadzību izvērtējumu, tajos vajadzētu izmantot modernu mācību metodiku, ietvert pārrobežu pasākumus, kuros piedalās profesionāļi tieslietu jomā , tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju labā strādājoši tieslietu jomas profesionāļi, no dažādām dalībvalstīm, un iekļaut aktīvas mācīšanās un tīklošanas elementus, kā arī būt ilgtspējīgiem. Tās ietvaros būtu jānodrošina tiesnešiem, advokātiem, prokuroriem un policijas darbiniekiem paredzēti apmācības kursi par problēmām un šķēršļiem, ar kuriem saskaras neaizsargātā situācijā esošas personas, tostarp bērni, etniskās minoritātes, LGBTI, personas ar invaliditāti, personas, kas ir cietušas no dzimumvardarbības un cita veida personu savstarpējas vardarbības, un cilvēku tirdzniecības upuri, un par to, kā nodrošināt noziegumos cietušo pienācīgu aizsardzību. Šie apmācības kursi būtu jāorganizē, nepastarpināti iesaistot minētās personas un organizācijas, kas viņus pārstāv vai viņiem palīdz.

(8 a)

Saprātīgie tiesvedības termiņi garantē juridisko noteiktību, kas ir nozīmīgs tiesiskuma nosacījums.

(8 b)

Saskaņā ar 2017. gada 11. maija Padomes lēmumu (ES) 2017/865 par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, un attiecīgo lēmumu par patvērumu un neizraidīšanu programma atbalsta tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācību nolūkā veidot izpratni un sekmēt minētās konvencijas piemērošanu praksē tiesiskuma jomā, lai visā Savienībā labāk aizsargātu no vardarbības cietušās sievietes un meitenes.

(9)

Tiesiskā apmācībā var būt iesaistīti dažādi rīcībspēki, piemēram, dalībvalstu tiesību, tiesu un administratīvās iestādes, akadēmiskās iestādes, par tiesisko apmācību atbildīgās valsts struktūras, Eiropas līmeņa mācību organizācijas vai tīkli, vai Savienības tiesību aktu jomā izveidotie tiesu koordinatoru tīkli. Tādām organizācijām un struktūrām, kas tiesnešu apmācības jomā darbojas Eiropas vispārējās interesēs, kā, piemēram, Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam (EJTN), Eiropas tiesību akadēmijai (ERA), Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklam (ENCJ), Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijai (ACA-Europe), Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklam (RPCSJUE) un Eiropas Publiskās administrācijas institūtam (EIPA), būtu jāturpina veikt savus uzdevumus, sekmējot tiesnešiem un tiesu sistēmas personālam paredzētas mācību programmas ar patiesu Eiropas dimensiju, un tādēļ tām varētu piešķirt pienācīgu finansiālu atbalstu saskaņā ar procedūrām un kritērijiem, kas izklāstīti gada darba programmās, kuras Komisija pieņem ievērojot šo regulu.

(9)

Tiesiskā apmācībā var būt iesaistīti dažādi rīcībspēki, piemēram, dalībvalstu tiesību, tiesu un administratīvās iestādes, akadēmiskās iestādes, par tiesu iestāžu apmācību atbildīgās valsts struktūras, Eiropas līmeņa mācību organizācijas vai tīkli, vai Savienības tiesību aktu jomā izveidotie tiesu koordinatoru tīkli , kā arī attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp tās, kas iesniedz prasības pieteikumus tiesā savu pārstāvamo vārdā . Tādām organizācijām un struktūrām, kas tiesnešu apmācības jomā darbojas Eiropas vispārējās interesēs, kā, piemēram, Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam (EJTN), Eiropas tiesību akadēmijai (ERA), Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklam (ENCJ), Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijai (ACA-Europe), Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklam (RPCSJUE) un Eiropas Publiskās administrācijas institūtam (EIPA), būtu jāturpina veikt savus uzdevumus, sekmējot tiesnešiem un tiesu sistēmas personālam paredzētas mācību programmas ar patiesu Eiropas dimensiju, un tādēļ tām varētu piešķirt pienācīgu finansiālu atbalstu saskaņā ar procedūrām un kritērijiem, kas izklāstīti gada darba programmās, kuras Komisija pieņēma, ievērojot šo regulu. Papildus tam pamattiesību jomā darbojošās organizācijas un speciālisti, kas strādā ar personām, kas ir cietušas no vardarbības, un specializētās akadēmiskās iestādes arī varētu sekmēt šādu apmācības programmu īstenošanu, un tādēļ tās, ir jāpiesaista, kad vien tas ir nepieciešams. Ņemot vērā to, ka tiesneses sievietes vadošajos amatos pārstāvētas ir nepietiekami, tiesneses, prokurores un cita veida profesionālās juristes būtu jāmudina piedalīties mācību pasākumos.

(9 a)

Dalībvalstīm būtu jāiegulda vairāk tiesu iestāžu apmācības kursu un tālākizglītības attīstībā, jo tas ir efektīvas, neatkarīgas un objektīvas tiesu sistēmas pamats.

(10 a)

Ar programmas palīdzību būtu jāsekmē arī paraugprakses popularizēšana tādu tiesu iestāžu starpā, kuras ir specializētas dzimumvardarbības lietu skatīšanā, un tādu kopīgo resursu un apmācības materiālu par dzimumvardarbību apmaiņu, kas ir paredzēti tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem, policijas amatpersonām un citiem profesionāļiem, kas nonāk saskarē ar personām, kuras ir cietušas no dzimumvardarbības.

(11)

Pasākumiem saskaņā ar programmu būtu jāatbalsta tiesas lēmumu un spriedumu savstarpēja atzīšana un tiesību aktu nepieciešamā tuvināšana, kas veicinās sadarbību starp visām iesaistītajām iestādēm, tai skaitā starp finanšu izlūkošanas vienībām, un individuālo tiesību aizsardzību tiesā civillietās un komerclietās. Programmai vajadzētu arī uzlabot procesuālos tiesību aktus pārrobežu lietām un nodrošināt lielāku konverģenci civiltiesībās, kas palīdzētu novērst šķēršļus labai un efektīvai tiesu un ārpustiesu procedūru darbībai, no kā labumu gūtu visas civilā strīdā iesaistītās puses. Visbeidzot, lai atbalstītu Savienības tiesību aktu par tiesu iestāžu sadarbību civillietās efektīvu izpildi un piemērošanu praksē, programmai vajadzētu atbalstīt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās darbību, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK.

(11)

Pasākumiem saskaņā ar programmu būtu jāatbalsta tiesas lēmumu un spriedumu pastiprināta savstarpēja atzīšana , dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās un tiesību aktu nepieciešamā tuvināšana, kas veicinās sadarbību starp visām iesaistītajām iestādēm, tai skaitā starp finanšu izlūkošanas vienībām, un individuālo tiesību aizsardzību tiesā civillietās un komerclietās. Ar programmas palīdzību būtu jāuzlabo arī procesuālie tiesību akti, ar kuriem reglamentē pārrobežu lietas, tostarp mediācijas procedūras, īpašu uzmanību pievēršot visu cietušo vienlīdzīgu iespēju vērsties tiesā veicināšanai, un būtu jānodrošina lielāka tuvināšanās, sevišķi civiltiesībās, kas palīdzētu novērst šķēršļus labai un efektīvai tiesu un ārpustiesu procedūru darbībai, no kā labumu gūtu visas civilā strīdā iesaistītās puses. Visbeidzot, lai atbalstītu Savienības tiesību aktu par tiesu iestāžu sadarbību civillietās efektīvu izpildi un piemērošanu praksē, programmai vajadzētu atbalstīt tā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās darbību, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK.

(12)

Ievērojot LES 6. panta 3. punktu, Hartas 24. pantu un 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām, programmai vajadzētu atbalstīt bērna tiesību aizsardzību un ietvert bērna tiesību veicināšanu visu tās darbību īstenošanā.

(12)

Ievērojot LES 6. panta 3. punktu, Hartas 24. pantu un 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām, programmai vajadzētu atbalstīt bērna tiesību aizsardzību un ietvert bērna tiesību veicināšanu visu tās darbību īstenošanā. Šajā nolūkā īpaša uzmanība būtu jāpievērš darbībām, kuras īsteno, lai aizsargātu bērnu tiesības saistībā ar civilo un kriminālo tiesvedību, tostarp aizsargātu to vecāku bērnus, kuri savus vecākus pavada aizturēšanas izolatorā, un ieslodzīto vecāku bērnus. Pienācīgs atbalsts būtu jāapsver arī attiecībā uz apmācību pasākumiem, kuru mērķis ir pareizi īstenot Direktīvu (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā.

(12 a)

Ievērojot LES 3. panta 3. punktu, Hartas 23. pantu un Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), programmai būtu jāatbalsta sieviešu tiesību aizsardzība un jāietver ar dzimumu saistīto jautājumu veicināšana visu tās darbību īstenošanā. Lai nodrošinātu un stiprinātu sieviešu un meiteņu iespējas vērsties tiesu iestādēs gadījumos, kad viņas ir cietušas no dzimumvardarbības, dalībvalstīm būtu jāratificē Stambulas konvencija un jāpieņem visaptveroši tiesību akti, ar kuriem Savienībā apkaro dzimumvardarbību.

(12 b)

Saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko īsteno vienlīdzīgas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, programmai būtu jāatbalsta to cilvēku aizsardzība, kas pieder pie rasu vai etniskās minoritātēm, piemēram, romi, un viņu tiesību veicināšana ir jāietver visu tās darbību īstenošanā, jo īpaši, pastiprinot diskriminācijas novēršanas pasākumus.

(13)

2014.-2020. gada programma deva iespēju nodrošināt mācības par Savienības tiesībām, jo īpaši par Hartas darbības jomu un piemērošanu, un mācības bija paredzētas tiesu iestāžu darbiniekiem un citiem praktizējošiem juristiem. Savos 2017. gada 12. oktobra secinājumos par Hartas piemērošanu Padome atgādināja, cik svarīga ir izpratnes veidošana par Hartas piemērošanu, tai skaitā starp politikas veidotājiem, praktizējošiem juristiem un pašiem tiesību turētājiem kā valstu, tā Savienības līmenī. Tādējādi, lai pamattiesības iekļautu konsekventi, nepieciešams palielināt finansiālo atbalstu izpratnes veidošanas darbībām, ko īstenotu arī citas publiskās iestādes , ne tikai tiesu iestādes un praktizējoši juristi .

(13)

2014.-2020. gada programma deva iespēju nodrošināt mācības par Savienības tiesībām, jo īpaši par Hartas darbības jomu un piemērošanu, un mācības bija paredzētas tiesu iestāžu darbiniekiem un citiem praktizējošiem juristiem. Savos 2017. gada 12. oktobra secinājumos par Hartas piemērošanu 2016. gadā Padome atgādināja, cik svarīga ir izpratnes veidošana par Hartas piemērošanu, tai skaitā starp politikas veidotājiem, praktizējošiem juristiem un pašiem tiesību turētājiem kā valstu, tā Savienības līmenī. Tādējādi, lai pamattiesības iekļautu konsekventi, finansiālo atbalstu ir nepieciešams piešķirt arī citu publisko iestāžu , nevis tikai tiesu iestāžu un praktizējošo juristu, izpratnes veidošanas darbībām, — un nevalstiskām organizācijām, kas arī veic šo uzdevumu .

(14)

Saskaņā ar LESD 67. pantu Savienībai būtu jāveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, ievērojot pamattiesības, kurās liela nozīme ir tiesu iestāžu pieejamībai. Nolūkā sekmēt efektīvu tiesu iestāžu pieejamību un veicināt savstarpējo uzticēšanos, kas ir absolūti nepieciešama brīvības, drošības un tiesiskuma telpas labai darbībai, nepieciešams palielināt finansiālo atbalstu citu iestāžu, ne tikai tiesu iestāžu un praktizējošu juristu darbībām, kā arī darbībām, kuras šo mērķu īstenošanai veic arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

(14)

Saskaņā ar LESD 67. pantu Savienībai būtu jāveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, ievērojot pamattiesības, kurās liela nozīme ir tiesu iestāžu vienlīdzīgai pieejamībai visiem . Nolūkā sekmēt efektīvu tiesu iestāžu pieejamību un veicināt savstarpējo uzticēšanos, kas ir absolūti nepieciešama brīvības, drošības un tiesiskuma telpas labai darbībai, finansiālo atbalstu ir nepieciešams piešķirt arī citu iestāžu, nevis tikai valsts, reģionāla un vietēja rakstura tiesu iestāžu un praktizējošu juristu darbībām, kā arī darbībām, kuras šo mērķu īstenošanai veic arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas , tostarp tās, kas pārstāv noziegumos cietušo personu tiesības . Lai nodrošinātu visu personu iespējas vērsties tiesā, jo īpaši atbalstāmas būtu darbības, ar kurām sekmē efektīvu un vienlīdzīgu tiesu iestāžu pieejamību neaizsargātām personām, piemēram, bērniem, etniskām minoritātēm, LGBTI, personām ar invaliditāti, no dzimumvardarbības un cita veida cilvēku savstarpējas vardarbības cietušām personām un no cilvēku tirdzniecības cietušām personām un migrantiem neatkarīgi no viņu uzturēšanās statusa.

(15)

Ievērojot LESD 8. un 10. pantu, ar programmu būtu jāatbalsta arī sieviešu un vīriešu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma mērķu integrēšana visās programmas darbībās.

(15)

Ievērojot LESD 8. un 10. pantu, ar programmu būtu jāīsteno krusteniska pieeja, ar ko sekmē dzimumu līdztiesību, un būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta un diskriminācijas aizlieguma mērķu integrēšana visās programmas darbībās. Lai noskaidrotu, kā ar programmas darbībām minētos mērķus īsteno, būtu jāveic regulāra uzraudzība un novērtēšana.

(16)

Darbībām saskaņā ar šo regulu vajadzētu dot ieguldījumu , veidojot Eiropas tiesiskuma telpu , paplašinot pārrobežu sadarbību un tīklošanu un panākot pareizu, saistītu un saskanīgu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Finansēšanas darbībām vajadzētu arī veicināt vienotu izpratni par Savienības vērtībām un tiesiskumu, labākas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem, sekmēt apmaiņu ar zinātību un labu praksi tiesiskās sadarbības instrumentu izmantošanā starp visām iesaistītajām ieinteresētajām personām, kā arī izplatīt digitālās sadarbspējas risinājumus, kas nodrošina netraucētu un efektīvu pārrobežu sadarbību, tāpat šīm darbībām vajadzētu kalpot par stabilu analītisko bāzi, lai atbalstītu Savienības tiesību aktu un politikas virzienu izstrādi, izpildi un pareizu īstenošanu. Savienības dalība ļauj minētās darbības konsekventi īstenot visā Savienībā un nodrošina apjomradītus ietaupījumus. Turklāt, Savienība ir labākā pozīcijā nekā dalībvalstis, lai risinātu pārrobežu situācijas un nodrošinātu savstarpējas mācīšanās Eiropas platformu.

(16)

Īstenojot darbības, kuras ir reglamentētas šajā regulā , būtu jādod ieguldījums Eiropas tiesiskuma telpas veidošanā, veicinot tiesu sistēmas neatkarību un efektivitāti , paplašinot pārrobežu sadarbību un tīklošanu , atbalstot dalībvalstu tiesu iestāžu savstarpēju uzticēšanos un panākot pareizu, saskanīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Savienības līdztiesības tiesību normu piemērošanai un dažādo Savienības cietušo personu aizsardzības rīku labākai īstenošanai un savstarpējai koordinācijai. Finansēšanas darbībām vajadzētu arī veicināt vienotu izpratni par Savienības vērtībām un tiesiskumu, labākas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem, sekmēt apmaiņu ar zinātību un labu praksi tiesiskās sadarbības instrumentu izmantošanā starp visām iesaistītajām ieinteresētajām personām, kā arī izplatīt un popularizēt digitālās sadarbspējas risinājumus, kas nodrošina netraucētu un efektīvu pārrobežu sadarbību, tāpat šīm darbībām vajadzētu kalpot par stabilu analītisko bāzi, lai atbalstītu Savienības tiesību aktu un politikas virzienu izstrādi, izpildi un pareizu sapratni un īstenošanu. Savienības dalība ļauj minētās darbības konsekventi īstenot visā Savienībā un nodrošina apjomradītus ietaupījumus. Turklāt Savienība ir labākā pozīcijā nekā dalībvalstis, lai risinātu pārrobežu situācijas un nodrošinātu savstarpējas mācīšanās Eiropas platformu , un apmainītos ar labu praksi .

(16 a)

Papildus tam, īstenojot programmu, būtu jāveicina sadarbības stiprināšana ar trešām valstīm, ja Savienības tiesību aktus piemēro eksteritoriāli, lai uzlabotu tiesu iestāžu pieejamību un atvieglotu tieslietu un procesuālu problēmu risināšanu, jo īpaši cilvēku tirdzniecības gadījumos un saistībā ar klimata pārmaiņām un uzņēmējsabiedrību atbildību.

(16 b)

Kā ir uzsvērts Eiropas Parlamenta ziņojumā par Eiropas Komisijas 2017. gada rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, dalībvalstu tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku starpā joprojām pastāv ievērojamas dzimumu līdzsvara atšķirības, jo īpaši, bet ne tikai, saistībā ar šādiem aspektiem: tiesnešu sieviešu īpatsvars augstākajās tiesu instancēs, iecelšanas amatā pārredzamība, darba un ar darbu nesaistītu pienākumu saskaņošana un darbaudzināšanas procedūru esamība. Tādēļ programmai būtu jāatbalsta mācību pasākumi, kuru mērķis ir novērst šīs atšķirības. Šīs darbības varētu, piemēram, pielāgot sievietēm profesionālēm dalībvalstu tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieču vidū vai, ja tas ir nepieciešams, tās paredzēt sieviešu un vīriešu profesionāļu auditorijai, lai vairotu visu attiecīgo darbinieku izpratni.

(16 c)

Savienības tieslietu sistēma nenodrošina pietiekamu tiesiskumu un aizsardzību sievietēm un meitenēm, un tādēļ personas, kas ir cietušas no dzimumvardarbības, nesaņem nepieciešamo atbalstu. Tas nozīmē arī to, ka netiek aizsargātas un atbalstītas nedz personas, kas ir cietušas no cilvēku tirdzniecības seksuālas izmantošanas nolūkā, nedz bēgļi, nedz sievietes migrantes, nedz LGBTIQ, nedz personas ar invaliditāti.

(17)

Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar darbu, ko veic Savienības struktūras, dienesti un aģentūras, piemēram, EUROJUST, EU-LISa un Eiropas Prokuratūra, un būtu jāņem vērā citu valstu un starptautisku dalībnieku darbs jomās, uz kurām attiecas programma.

(17)

Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar darbu, ko veic Savienības struktūras, dienesti un aģentūras, piemēram, EUROJUST, FRA, OLAF, EU-LISa un Eiropas Prokuratūra, lai novērtētu citu valstu un starptautisku dalībnieku darbu jomās, uz kurām attiecas programma , un vajadzības gadījumā ieteiktu uzlabojumus .

(18)

Nepieciešams nodrošināt Eiropas pievienoto vērtību visām darbībām , ko īsteno saskaņā ar programmu, šo darbību papildināmību ar dalībvalstu darbībām un saskaņotību ar citām Savienības darbībām. Lai nodrošinātu to, ka līdzekļi no Savienības budžeta tiek iedalīti efektīvi, būtu jātiecas pēc saskanības, papildināmības un sinerģijas starp finansēšanas programmām, kuras atbalsta politikas jomas, nodrošinot ciešas saiknes starp tām , jo īpaši Tiesiskuma, vienlīdzības un pilsonības fonda ietvaros – un tādējādi arī programmu “Tiesības un vērtības” – un starp programmu un Vienotā tirgus programmu, robežu pārvaldību un drošību, jo īpaši Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), un Iekšējās drošības fondiem, stratēģisko infrastruktūru un jo īpaši Digitālās Eiropas programmu, programmu “Erasmus+”, Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu un LIFE regulu (13).

(18)

Nepieciešams nodrošināt visu to darbību un pasākumu noturīgumu, publiskumu, galveno principu attiecībā uz Eiropas pievienoto vērtību un īstenošanas pareizu finanšu pārvaldību , kurus veic saskaņā ar programmu “Tiesiskums” , šo darbību papildināmību ar dalībvalstu darbībām un saskaņotību ar citām Savienības darbībām. Lai nodrošinātu to, ka līdzekļi no Savienības vispārējā budžeta tiek iedalīti efektīvi un pamatojoties uz sniegumu , būtu jātiecas pēc saskanības, papildināmības un sinerģijas starp finansēšanas programmām, kuras atbalsta politikas jomas, starp kurām pastāv ciešas saiknes, jo īpaši Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonda ietvaros – un tādējādi arī programmu “Tiesības un vērtības” – un starp programmu un Vienotā tirgus programmu, robežu pārvaldību un drošību, jo īpaši Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), un Iekšējās drošības fondiem, stratēģisko infrastruktūru un jo īpaši Digitālās Eiropas programmu, Eiropas Sociālo fondu Plus, programmu “Erasmus+”, Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu un LIFE regulu (13). Īstenojot programmu “Tiesiskums”, nedrīkstētu ietekmēt Savienības tiesību aktus un politikas virzienus attiecībā uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju tādu trūkumu gadījumā, kas tiek konstatēti dalībvalstīs tiesiskuma jomā, bet gan minētā programma ar šiem aktiem un virzieniem būtu jāpapildina.

(19 a)

Būtu jāpilnveido mehānismi, kuri nodrošina saikni starp Savienības finansējuma politikas virzieniem un Savienības vērtībām un pamatojoties uz kuriem, Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumu resursus, kas dalībvalstij ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, pārnest uz programmu, ja šai dalībvalstij piemēro procedūras, kas attiecas uz Savienības vērtībām. Visaptverošam Savienības demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismam būtu jānodrošina regulārs un vienlīdzīgs visu dalībvalstu pārskats, sniedzot vajadzīgo informāciju, lai īstenotu pasākumus, kas ir saistīti ar vispārīgiem Savienības vērtību trūkumiem dalībvalstīs. Lai nodrošinātu vienotu īstenošanu un ņemtu vērā izpildāmo pasākumu finansiālās ietekmes nozīmīgumu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai būtu jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Lai sekmētu tādu lēmumu pieņemšanu, kas ir vajadzīgi nolūkā nodrošināt efektīvu rīcību, būtu jāizmanto apvērstā kvalificētā balsu vairākuma sistēma.

(19 b)

Ir svarīgi nodrošināt šīs programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu iespējami efektīvākā un lietotājam draudzīgākā veidā, vienlaikus nodrošinot arī juridisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem.

(19 c)

Šīs programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.

(20)

Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(20)

Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām , un tajā izvirzīta prasība nodrošināt pilnīgu pārredzamību līdzekļu izlietojumā, pareizu finanšu pārvaldību un līdzekļu taupīgu izmantošanu. Konkrētāk, šīs programmas īstenošanas ietvaros jāizmanto un jāuzlabo noteikumi attiecībā uz iespēju finansēt vietējās, reģionālās, valsts un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, izmantojot daudzgadu darbības dotācijas, otrā līmeņa dotācijas, noteikumus, kuri nodrošina ātras un elastīgas dotāciju piešķiršanas procedūras, piemēram, divpakāpju pieteikšanās procedūru, ērti lietojamas lietotnes un ziņošanas procedūras. Nosakot līdzfinansējuma kritērijus, būtu jāņem vērā brīvprātīgais darbs.

(21)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(21)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt vēlamos rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu , attiecīgo ieinteresēto personu un paredzēto labuma guvēju lielumu un spējas un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes, vienības izmaksu un otrā līmeņa dotāciju izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(22)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (15), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (16), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (17) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (18) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu , tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (19). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(22)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (15), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (16), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (17) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (18) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp programmas finansēšanas un atlases procedūru pilnīgu pārredzamību, pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) būtu jāveic administratīvā izmeklēšana , tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūrai (EPPO) būtu jāizmeklē un jāierosina kriminālvajāšana par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (19). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(23)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(23)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, cilvēktiesību struktūrām un tīkliem, kas aptver par cilvēktiesību aizsardzību katrā dalībvalstī atbildīgās valsts iestādes, struktūrām un tīkliem, kas atbild par diskriminācijas aizliegumu un līdztiesības politikas virzieniem, ombudiem, Eiropas Pamattiesību aģentūrai (FRA), Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci un pastiprināt savu sinerģiju un sadarbību . Būtu jārada iespēja iesaistīt trešās valstis, jo īpaši tad, ja to iesaistīšanās veicina programmas mērķus, un nodrošinot, ka tas notiek saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos aktos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās.

(24 a)

Priekšlikums Eiropas Savienības regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ir sagatavots ar mērķi, lai Savienība varētu labāk aizsargāt savu budžetu gadījumos, kad tiesiskuma nepilnības traucē vai var apdraudēt Savienības finanšu interešu pareizu finanšu pārvaldību. Tam būtu jāpapildina programma “Tiesiskums”, kuras loma ir atšķirīga, proti, tai jāturpina atbalstīt Eiropas tiesiskuma telpas attīstību, pamatojoties uz tiesiskumu un savstarpēju uzticēšanos, un jānodrošina, ka cilvēki var izmantot savas tiesības.

(25)

Saskaņā ar [Padomes Lēmuma 2013/755/ES (1) 94. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(25)

Saskaņā ar [Padomes Lēmuma 2013/755/ES (1) 94. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Ir ļoti svarīgi ar programmu nodrošināt, ka šādas personas un subjekti ir pietiekami informēti par savu atbilstību finansējuma kritērijiem.

(25 a)

Pamatojoties uz šīs programmas nozīmi un būtiskumu, tai būtu jāpalīdz īstenot Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(27)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm . Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus , ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

(27)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši programmas labuma guvējiem . Šajās prasībās pēc iespējas būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji , ko izmantot, izvērtējot Programmas ietekmi uz vietas.

1.

“tiesnešu un tiesu sistēmas personāls” ir tiesneši, prokurori, tiesu iestāžu darbinieki, kā arī citi profesionāļi tieslietu jomā, kuri saistīti ar tiesu sistēmu, piemēram, advokāti, notāri, tiesu izpildītāji vai tiesībaizsardzības amatpersonas, maksātnespējas administratori, mediatori, tiesu tulki un tulkotāji, tiesu eksperti, ieslodzījuma vietu darbinieki un probācijas dienesta darbinieki.

1.

“tiesnešu un tiesu sistēmas personāls” ir tiesneši, prokurori, tiesu iestāžu darbinieki, kā arī citi profesionāļi tieslietu jomā, kuri saistīti ar tiesu sistēmu, piemēram, aizstāvības advokāti un prokurori , notāri, tiesu izpildītāji vai tiesībaizsardzības amatpersonas, maksātnespējas administratori, mediatori, tiesu tulki un tulkotāji, tiesu eksperti, ieslodzījuma vietu darbinieki un probācijas dienesta darbinieki.

a)

veicināt un atbalstīt tiesisko sadarbību civillietās un krimināllietās un sekmēt tiesiskumu , tai skaitā atbalstot centienus uzlabot valstu tiesu sistēmu efektivitāti un lēmumu izpildi;

a)

demokrātijas un pamattiesību ievērošanas ietvarā veicināt un atbalstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās , tostarp sadarbību pāri Savienības robežām, kad Savienības tiesību akti piemērojami ekstrateritoriāli, lai stiprinātu tiesu iestāžu pieejamību fiziskām un juridiskām personām, un sekmēt tiesiskumu un tiesu iestāžu neatkarību, tostarp atbalstot centienus uzlabot valstu tiesu sistēmu efektivitāti , pienācīgu tiesas lēmumu izpildi un cietušo aizsardzību ;

b)

atbalstīt un veicināt tiesisko apmācību ar mērķi sekmēt kopīgu juridisko, tiesu un tiesiskuma kultūru;

b)

atbalstīt un veicināt valstu un starpvalstu tiesisko apmācību , tostarp juridiskās terminoloģijas mācības, ar mērķi sekmēt kopīgu juridisko, tiesu un tiesiskuma kultūru , kā arī Savienības juridisko instrumentu par savstarpēju atzīšanu un procesuālajām garantijām konsekventu un efektīvu īstenošanu. Šādā apmācībā ņem vērā dzimumu aspektu, bērnu un personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, attiecīgā gadījumā tā vērsta uz cietušo vajadzībām un aptver jo īpaši civiltiesības un krimināltiesības un attiecīgā gadījumā arī administratīvās tiesības, pamattiesības, kā arī cīņu pret terorismu un radikalizāciju ;

c)

sekmēt efektīvu tiesu iestāžu pieejamību visiem un efektīvu tiesisko aizsardzību, tai skaitā ar elektroniskiem līdzekļiem, veicinot efektīvu civilprocesu un kriminālprocesu un sekmējot un atbalstot noziegumos cietušo tiesības, ka arī aizdomās turēto un apsūdzēto procesuālās tiesības kriminālprocesā.

c)

sekmēt efektīvu un nediskriminējošu tiesu iestāžu pieejamību visiem , uzmanību pievēršot jebkādai nevienlīdzībai un diskriminācijai, piemēram, Hartas 21. pantā minēto iemeslu dēļ, un efektīvu tiesisko aizsardzību, tostarp ar elektroniskiem līdzekļiem (e-tiesiskums) , veicinot efektīvu civilprocesu, kriminālprocesu un attiecīgā gadījumā administratīvās procedūras , kā arī sekmējot un atbalstot visu noziegumos cietušo tiesības, ka arī aizdomās turēto un apsūdzēto procesuālās tiesības kriminālprocesā , īpašu uzmanību pievēršot bērniem un sievietēm .

ca)

veicināt ar narkotikām saistītu pētījumu praktisku piemērošanu, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un paplašināt zināšanu bāzi šajā jomā, kā arī izstrādāt inovatīvas metodes jaunu psihoaktīvu vielu un cilvēku un preču tirdzniecības problēmu risināšanai.

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

(10)

(11)

(12)

(13)

(14)

a)

tās ir novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus programmas ietvaros;

a)

tās ir pienācīgi novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus programmas ietvaros;

a)

viedokli par programmas ietekmi uz tiesu iestāžu pieejamību, pamatojoties uz Eiropas mērogā iegūtiem kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem;

b)

to instrumentu un rīku skaitu un kvalitāti, kas izstrādāti ar programmas finansēto darbību palīdzību;

c)

programmas Eiropas pievienoto vērtību;

d)

finansējuma līmeni salīdzinājumā ar panāktajiem rezultātiem;

e)

iespējamos administratīvos, organizatoriskos un/vai strukturālos šķēršļus programmas raitākai, efektīvākai un rezultatīvākai īstenošanai.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

i)

savstarpējās mācībās un apmaiņā ar labu praksi,

i)

savstarpējās mācībās un apmaiņā ar labu praksi,

ii)

izpratnes veidošanas, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbībās.

ii)

izpratnes veidošanas, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbībās,

iia)

spēju veidošanas darbībās, kuru mērķauditorija ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas,

iib)

darbībās saistībā ar cilvēku informēšanu par tiesu iestāžu pieejamību,

iic)

darbībās tiesnešiem par problēmām, kas ir saistītas ar tiesvedību, un par to, kā piemērot starptautiskās privātās tiesības un Savienības tiesības pārrobežu/daudznozaru lietās,

iid)

programmas finansētajās izpratnes veidošanas darbībās.