Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018AR4106

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds”

    COR 2018/04106

    OV C 86, 7.3.2019, p. 239–258 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    7.3.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 86/239


    Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds”

    (2019/C 86/12)

    Ziņotājs:

    Ximo PUIG I FERRER (ES/PSE), Valensijas apgabala ministru prezidents

    Atsauces dokuments:

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF)

    COM(2018) 380 final

    I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

    1. grozījums

    Regulas nosaukums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu ( EGF ).

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Pārkārtošanas atbalsta fondu ( EPAF ).

    Pamatojums

    Regulas projekta 2. pantā ir skaidri paredzēts paplašināt fonda darbības jomu, aptverot ne tikai globalizāciju. Nosaukuma maiņa ir jāveic visā tekstā.

    2. grozījums

    1. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Fondu īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”.

    Fondu īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 9. un 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Saskaņā ar LESD 8. pantu dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”.

    Pamatojums

    Pievienotas svarīgas juridiskās atsauces.

    3. grozījums

    6. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu (20) Komisija ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu apvienojumu uzskata par galvenajiem faktoriem, kas palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka un samazina to darbvietu skaitu, kurām vajadzīga zemāka kvalifikācija. Neraugoties uz kopējām milzīgajām priekšrocībām, ko rada atvērtāka tirdzniecība un pasaules valstu ekonomikas turpmāka integrācija, ir jānovērš šīs negatīvās blaknes. Tā kā pašreizējās globalizācijas priekšrocības cilvēku vidū un starp reģioniem jau nav sadalītas vienlīdzīgi, būtiski iespaidojot nelabvēlīgi ietekmētos, pastāv risks, ka aizvien straujāka tehnoloģiju attīstība vēl vairāk palielinās šādu ietekmi. Tāpēc saskaņā ar solidaritātes un ilgtspējības principiem īpaši vajadzēs nodrošināt, ka globalizācijas sniegtās priekšrocības būs taisnīgākas , saskaņojot ekonomisko atvērtību un tehnoloģisko progresu ar sociālo aizsardzību .

    Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu Komisija ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu apvienojumu uzskata par galvenajiem faktoriem, kas palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka un samazina to darbvietu skaitu, kurām vajadzīga zemāka kvalifikācija. Tāpēc, neraugoties uz priekšrocībām, ko rada atvērtāka tirdzniecība un pasaules valstu ekonomikas turpmāka integrācija, ir jānovērš negatīvās blaknes , kas jo īpaši ietekmē konkrētas uzņēmējdarbības jomas, noteiktus uzņēmumus, zināmas neaizsargātāko darba ņēmēju grupas un konkrētus reģionus . Tā kā pašreizējās globalizācijas priekšrocības cilvēku vidū un starp reģioniem jau nav sadalītas vienlīdzīgi, būtiski iespaidojot nelabvēlīgi ietekmētos, pastāv risks, ka tehniskās un ekoloģiskās pārkārtošanas procesi vēl vairāk palielinās šādu ietekmi. Tāpēc saskaņā ar solidaritātes un ilgtspējības principiem īpaši vajadzēs nodrošināt, ka globalizācijas sniegtās priekšrocības ir taisnīgākas un ka kopējā negatīvā globalizācijas, kā arī tehniskās un ekoloģiskās pārkārtošanas procesu ietekme tiek plašāk prognozēta .

    Pamatojums

    Pašsaprotams.

    4. grozījums

    14. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Kā jau norādīts, lai EGF varētu turpināt darboties kā Eiropas mēroga instruments, atbalsta pieteikums būtu jāiesniedz tad, ja liels pārstrukturēšanas pasākums būtiski ietekmē vietējo vai reģionālo ekonomiku. Šāda ietekme būtu jānosaka, pamatojoties uz zaudēto darbvietu minimālo skaitu konkrētā pārskata periodā. Ņemot vērā starpposma novērtējuma konstatējumus, jānosaka 250 zaudētu darbvietu slieksnis četru mēnešu (vai konkrētās nozarēs – sešu mēnešu) pārskata periodā. Ņemot vērā to, ka darbinieku atlaišanas viļņiem dažādās nozarēs vienā un tajā pašā reģionā ir vienlīdz būtiska ietekme uz vietējo darba tirgu, jābūt iespējai iesniegt arī reģionu pieteikumus. Nelielos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, tostarp tālākos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā, vai ārkārtējos apstākļos pieteikumus varētu iesniegt arī tad, ja zaudēto darbvietu skaits ir mazāks.

    Kā jau norādīts, lai EPAF varētu turpināt darboties kā Eiropas mēroga instruments, atbalsta pieteikums būtu jāiesniedz tad, ja liels pārstrukturēšanas pasākums būtiski ietekmē vietējo vai reģionālo ekonomiku. Šāda ietekme būtu jānosaka, pamatojoties uz zaudēto darbvietu minimālo skaitu konkrētā pārskata periodā. Ņemot vērā starpposma novērtējuma konstatējumus, jānosaka 150 zaudētu darbvietu slieksnis deviņu mēnešu pārskata periodā. Ņemot vērā to, ka darbinieku atlaišanas viļņiem dažādās nozarēs vienā un tajā pašā reģionā ir vienlīdz būtiska ietekme uz vietējo darba tirgu, jābūt iespējai iesniegt arī reģionu pieteikumus. Nelielos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, tostarp tālākos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā, vai ārkārtējos apstākļos (piemēram, ja runa ir par reģioniem, kuros jau pastāv augsts bezdarba līmenis) pieteikumus varētu iesniegt arī tad, ja zaudēto darbvietu skaits ir mazāks.

    Pamatojums

    Saskaņošana ar grozījumiem attiecībā uz 5. pantu.

    5. grozījums

    15. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Lai paustu Savienības solidaritāti ar darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, individualizētu pakalpojumu kopuma un tā īstenošanas izmaksu līdzfinansējuma likmei vajadzētu būt vienādai ar ESF+ līdzfinansējuma likmi attiecīgajā dalībvalstī .

    Lai paustu Savienības solidaritāti ar darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, individualizētu pakalpojumu kopuma un tā īstenošanas izmaksu līdzfinansējuma likmei nevajadzētu būt zemākai par 60 % . Šo minimālo procentlikmi var paaugstināt vēl par 5 %, ja ir paredzēti objektīvi un operatīvi pasākumi un instrumenti prognozēšanai un pārstrukturēšanai.

    Pamatojums

    Saskaņošana ar grozījumiem attiecībā uz 14. panta 2. punktu.

    6. grozījums

    19. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (19)

    EGF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas paredzēti, lai atbalsta saņēmējus ātri reintegrētu ilgtspējīgā nodarbinātībā vai nu sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē. Pasākumos būtu jāatspoguļo vietējā vai reģionālā darba tirgus paredzamās vajadzības . Tomēr visos attiecīgos gadījumos būtu jāatbalsta arī darbu zaudējušo darba ņēmēju mobilitāte, lai tiem palīdzētu atrast jaunu darbu citur. Īpašu uzmanību pievērš digitālajā laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai. Finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā būtu jāierobežo . Uzņēmumus varētu mudināt piedalīties EGF atbalstīto pasākumu valsts līdzfinansējumā.

    (19)

    EPAF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas paredzēti, lai atbalsta saņēmējus ātri reintegrētu ilgtspējīgā nodarbinātībā vai nu sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē. Pasākumos būtu jāatspoguļo vietējā vai reģionālā darba tirgus paredzamās vajadzības , un tāpēc būtiska ir vietējo un/vai reģionālo pašvaldību aktīva līdzdalība. Teritoriālo spēju atjaunošanā galvenā uzmanība jāvērš uz vietējām īpatnībām, ņemot vērā teritoriju stiprās puses un iekšējos resursus. Kopu politika, zināšanu un inovāciju izplatīšana, kā arī tādu uzņēmumu izveide, kuri veicina nodarbinātību, radīs izaugsmei labvēlīgu vidi, kuras pamatā ir vienlīdzīgas iespējas personām neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Šādā pieejā prioritāte būs digitālajā laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai.

     

    Finansiālu pabalstu iekļaušanai saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā vienmēr būtu jāpapildina aktīvie pasākumi . Arī uzņēmumi ir jāmudina piedalīties ar EPAF saderīgo pasākumu valsts līdzfinansējumā.

     

    Savukārt atbalstam darba ņēmēju mobilitātei, kas nozīmē pārvietošanu uz citām vietām, būtu jābūt galējas nepieciešamības līdzeklim, jo tas mazina stabilitāti un reģionu pievilcību.

    Pamatojums

    Ar pārstrukturēšanas politiku ir jāveicina nodarbinātībai un izaugsmei labvēlīga vide un jāpieņem pasākumi, kas ļauj darba ņēmējiem atgriezties aktīvajā darba dzīvē, paredzot arī ārkārtas palīdzību uz noteiktu laiku.

    Reģionālajām pašvaldībām jābūt aktīvi iesaistītām šajā procesā, jo tās pārzina un pārvalda reālo situāciju.

    7. grozījums

    Jauns punkts aiz 19. apsvēruma

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu Komisija atzīst globalizācijas nevienlīdzīgās teritoriālās ietekmes spēcīgo reģionālo dimensiju, jo jaunās darbvietas, kas rodas tirdzniecības un tehnoloģisko pārmaiņu rezultātā, ne vienmēr izveidojas tajās pašās vietās, kur to vairs nav, un skartajiem darba ņēmējiem ļoti bieži nav vajadzīgo prasmju, lai aizņemtu šīs jaunās vietas.

    Tādēļ ES tirdzniecības nolīgumiem būtu jāpievieno teritoriālās ietekmes novērtējums kā instruments, kas ļauj kompetentajām iestādēm savlaicīgi noteikt un aprēķināt tirdzniecības nolīgumu iespējamo asimetrisko ietekmi, sagatavoties šai ietekmei, paredzēt pārmaiņas, kā arī pārvarēt iespējamo pārstrukturēšanu, izstrādājot stratēģijas, kuru pamatā ir politikas nostādņu un ES līdzekļu efektīvas izmantošanas pienācīgs apvienojums.

    Pamatojums

    RK atbalsta ES tirdzniecības politiku ar nosacījumu, ka tai ir pievienoti teritoriālās ietekmes novērtējumi, kuros noteiktas iespējamās sekas un kuri kalpo kā instruments pārredzamas un uz pamatotiem pierādījumiem balstītas tirdzniecības politikas veidošanai.

    8. grozījums

    20. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (20)

    Izstrādājot saskaņoto aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski uzlabos atbalsta saņēmēju nodarbināmību. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks skaits atbalsta saņēmēju, kuri piedalās šajos pasākumus, atrastu ilgtspējīgu darbu iespējami īsā laikā sešu mēnešu laikposmā, pirms ir jāiesniedz noslēguma ziņojums par finansiālā ieguldījuma īstenošanu.

    (20)

    Izstrādājot saskaņoto aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski uzlabos atbalsta saņēmēju nodarbināmību. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks skaits atbalsta saņēmēju, kuri piedalās šajos pasākumus, atrastu ilgtspējīgu darbu reģionālā un vietējā līmenī iespējami īsā laikā sešu mēnešu laikposmā, pirms ir jāiesniedz noslēguma ziņojums par finansiālā ieguldījuma īstenošanu.

    Pamatojums

    Par prioritāti jāizvirza darbvietu radīšana konkrētās teritorijās, kur notikusi atlaišana.

    9. grozījums

    23. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (23)

    Atbalsta saņēmēju un to struktūru interesēs, kas ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij būtu jāinformē visi pieteikuma procesā iesaistītie dalībnieki par pieteikuma virzību.

    (23)

    Atbalsta saņēmēju un to struktūru interesēs, kas ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij būtu jāinformē visi pieteikuma procesā iesaistītie dalībnieki , jo īpaši vietējās un reģionālās pašvaldības, par pieteikuma virzību.

    Pamatojums

    Lai uzsvērtu, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāpiedalās pieteikuma izskatīšanas gaitā.

    10. grozījums

    39. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (39)

    Ņemot vērā to, ka ekonomikas digitālajai pārveidei ir nepieciešams noteikts darbaspēka digitālās kompetences līmenis, digitālajā laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšanai vajadzētu būt obligātam horizontālam elementam ikvienā piedāvātajā saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā,

    (39)

    Ņemot vērā to, ka ekonomikas digitālajai pārveidei ir nepieciešams noteikts Eiropas iedzīvotāju un jo īpaši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju digitālās kompetences līmenis, digitālajā laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšanai vajadzētu būt obligātam horizontālam elementam ikvienā piedāvātajā saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā,

    Pamatojums

    Atsauce uz darbaspēku nešķiet piemērota, lai tiesību aktā atsauktos uz iedzīvotājiem vai strādājošajiem. Ir daudz rakstu, kuros atzīst un izprot sociālās un nodarbinātības dimensijas attiecināšanu uz darba ņēmējiem, tos uzskatot par ko vairāk nekā tikai par būtisku ražošanas faktoru.

    11. grozījums

    Jauns punkts aiz 39. apsvēruma

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Valsts ieguldījumi prasmēs un cilvēkkapitālā ir labāk jāsaskaņo ar viedajām specializācijas stratēģijām, galveno uzmanību pievēršot teritorijas aspektam, ko izmanto, lai analizētu to, kā strukturālas pārmaiņas var radīt īpašas problēmas un uzdevumus reģionālajā un/vai vietējā ekonomikā. No otras puses, ņemot vērā vajadzību šīs prasmes pielāgot reģionālo nozaru vajadzībām, ekonomiskās attīstības stratēģijas ir jāsaskaņo ar izglītības un nodarbinātības politiku, lai attīstītu vietējās spējas.

    Pamatojums

    Lai uzsvērtu, ka valsts ieguldījumi prasmēs ir jāpielāgo konkrēta reģiona īpatnībām un ka reģionālā attīstība ir jāsaista ar izglītības un nodarbinātības politiku, tādējādi radot pēc iespējas lielāku ietekmi.

    12. grozījums

    2. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    EGF sekmē labāku globalizācijas un tehnoloģisko sasniegumu sniegto ieguvumu sadalījumu, palīdzot darbu zaudējušiem darba ņēmējiem pielāgoties strukturālām pārmaiņām. EGF palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus un uzlabot sociālo un ekonomisko kohēziju starp reģioniem un dalībvalstīm.

    EPAF atbalsta sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, kas ir globalizācijas , kā arī tehniskās un ekoloģiskās pārkārtošanas rezultāts, un tādējādi palīdz darba ņēmējiem , kuri saņem šādu atbalstu, pielāgoties strukturālām pārmaiņām. EPAF palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus un uzlabot sociālo un ekonomisko kohēziju starp reģioniem un dalībvalstīm.

    Pamatojums

    Šāda teksta redakcija ir iekļaujošāka: ir ņemti vērā darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kā arī šajā atzinumā ietvertais ierosinājums iekļaut “grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekus, kuriem draud atlaišana”.

    13. grozījums

    3. panta 1. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Programmas vispārīgais mērķis ir apliecināt solidaritāti un sniegt atbalstu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu laikā, kā minēts 5. pantā.

    1.   Programmas vispārīgais mērķis ir apliecināt solidaritāti un atbildību, sniedzot atbalstu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu laikā, kā arī grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekiem, kuriem draud atlaišana, kā noteikts 5. pantā.

    Pamatojums

    Tirgu globalizācijas vai krīzes sekas var būt Komisijas politikas blakusietekme. ES solidaritātes fonds apliecina arī ES atbildību par saviem lēmumiem.

    Formulējums “grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekiem, kuriem draud atlaišana” atbilst šajā atzinumā ietvertajam ierosinājumam.

    14. grozījums

    3. panta 2. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    2.    EGF konkrētais mērķis ir piedāvāt palīdzību negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos, jo īpaši tādos, ko izraisījušas ar globalizāciju saistītas problēmas, piemēram, izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, tirdzniecības strīdi, finanšu vai ekonomikas krīze, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, vai kas notikuši digitalizācijas vai automatizācijas rezultātā. Īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas paredzēti, lai palīdzētu visnelabvēlīgākā situācijā esošajām iedzīvotāju grupām.

    2.    EPAF konkrētais mērķis ir piedāvāt palīdzību negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos, jo īpaši tādos, ko izraisījušas ar globalizāciju saistītas problēmas, piemēram, izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, tirdzniecības strīdi, lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar ES tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, finanšu vai ekonomikas krīze, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, vai kas notikuši digitalizācijas vai automatizācijas rezultātā. Īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas paredzēti, lai palīdzētu visnelabvēlīgākā situācijā esošajām iedzīvotāju grupām , kas definētas 4. pantā .

    Pamatojums

    Darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmē antidempinga pasākumu nepiemērošana, vajadzētu spēt automātiski izmantot EPAF noteikumos ietvertās tiesības un gūt labumu no fonda pasākumiem.

    Nobeiguma atsauce uz 4. pantu attiecas uz visnelabvēlīgākā situācijā esošo iedzīvotāju grupas definīcijas iekļaušanu.

    15. grozījums

    4. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Definīcijas

    Definīcijas

    Šajā regulā:

    Šajā regulā:

    a)

    “darbu zaudējis darba ņēmējs” ir darba ņēmējs, kura nodarbinātība tiek pārtraukta pirms laika, viņu atlaižot, vai kura līgums netiek atjaunots ekonomisku apsvērumu dēļ;

    a)

    “darbu zaudējis darba ņēmējs” ir darba ņēmējs, kura nodarbinātība tiek pārtraukta pirms laika, viņu atlaižot, vai kura līgums netiek atjaunots ekonomisku apsvērumu dēļ;

    b)

    “pašnodarbināta persona” ir persona, kas nodarbina mazāk nekā 10 darba ņēmējus;

    b)

    “pašnodarbināta persona” ir persona, kas nodarbina mazāk nekā 10 darba ņēmējus;

    c)

    “atbalsta saņēmējs” ir persona, kas piedalās EGF līdzfinansētos pasākumos;

    c)

    “neaizsargāts darba ņēmējs” ir jebkura persona, kas uzskatāma par atbalsta saņēmēju, ja tā atbilst kādai no šādām pazīmēm vai apstākļiem:

    ir vecāka par 54 gadiem,

    ir jaunāka par 30 gadiem,

    ir sieviete,

    ir persona ar jebkāda veida invaliditāti (kustību, kognitīvs vai maņu orgānu traucējums),

    no atbalsta saņēmēja finansiāli ir atkarīga viena vai vairākas personas,

    nav kvalifikācijas vidējās vai augstākās profesionālās izglītības jomā (3 līmeņu starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija), vai

    pieder dalībvalsts etniskajai minoritātei;

    d)

    “pārkāpums” ir jebkurš piemērojamo tiesību aktu pārkāpums, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts EGF īstenošanā, un kā rezultātā rodas vai varētu rasties kaitējums Savienības budžetam, prasot no šī budžeta segt nepamatotus izdevumus.

    d)

    “atbalsta saņēmējs” ir persona, kas piedalās EPAF līdzfinansētos pasākumos;

     

    e)

    “pārkāpums” ir jebkurš piemērojamo tiesību aktu pārkāpums, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts EPAF īstenošanā, un kā rezultātā rodas vai varētu rasties kaitējums Savienības budžetam, prasot no šī budžeta segt nepamatotus izdevumus.

    Pamatojums

    Būtu lietderīgi reglamentējošā aspektā konkretizēt regulas priekšlikumā ietvertās vispārīgās atsauces uz “nelabvēlīgā situācijā esošiem atbalsta saņēmējiem” un “visnelabvēlīgākā situācijā esošajām iedzīvotāju grupām”. Tiek ierosināts arī pārskatīt jauniešu iekļaušanu un ieviest dzimumu līdztiesības un vienlīdzības perspektīvu.

    16. grozījums

    5. panta 1. un 2. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Intervences kritēriji

    Intervences kritēriji

    1.   Dalībvalstis var iesniegt pieteikumu finansiāla ieguldījuma saņemšanai no EGF pasākumiem, kas paredzēti darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.

    1.   Dalībvalstis var iesniegt pieteikumu finansiāla ieguldījuma saņemšanai no EPAF pasākumiem, kas paredzēti darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām, kuras pārtraukušas savu darbību, un grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekiem, kuriem draud atlaišana, saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.

    2.    EGF finansiālo ieguldījumu sniedz saistībā ar lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem, kas izraisījuši:

    2.    EPAF finansiālo ieguldījumu sniedz saistībā ar lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem, kas izraisījuši:

    a)

    vairāk nekā 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos četru mēnešu pārskata periodā kādā dalībvalsts uzņēmumā, tostarp tā piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos;

    a)

    vairāk nekā 150 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos deviņu mēnešu pārskata periodā kādā dalībvalsts uzņēmumā, tostarp tā piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos;

    b)

    vairāk nekā 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos sešu mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. red. nodaļas līmenī, un kuri atrodas vienā vai divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, vai vairāk nekā divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, ja divos reģionos kopā skarti vairāk nekā 250 darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu;

    b)

    vairāk nekā 150 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos deviņu mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. red. nodaļas līmenī, un kuri atrodas vienā vai divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, vai vairāk nekā divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, ja divos reģionos kopā skarti vairāk nekā 150 darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu;

    c)

    vairāk nekā 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos četru mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā vai dažādās saimnieciskās darbības nozarēs, kas definētas NACE 2. red. nodaļas līmenī, un atrodas vienā reģionā, kas definēts NUTS 2. līmenī.

    c)

    vairāk nekā 150 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos deviņu mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā vai dažādās saimnieciskās darbības nozarēs, kas definētas NACE 2. red. nodaļas līmenī, un atrodas vienā reģionā, kas definēts NUTS 2. līmenī.

    3.   Nelielos darba tirgos vai ārkārtas apstākļos, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem, kuros iesaistīti MVU, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts tos pienācīgi pamatojusi, finansiālā ieguldījuma pieteikumu saskaņā ar šo pantu var uzskatīt par pieņemamu, kaut arī 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētie kritēriji nav pilnībā izpildīti, ja darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska ietekme uz nodarbinātību un vietējo vai reģionālo ekonomiku. Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts precizē, kurš no 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem nav pilnībā izpildīts. Ārkārtas apstākļos veikto ieguldījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 15 % no EGF gada maksimālās summas.

    3.   Nelielos darba tirgos vai ārkārtas apstākļos, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem, kuros iesaistīti MVU, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts tos pienācīgi pamatojusi, finansiālā ieguldījuma pieteikumu saskaņā ar šo pantu var uzskatīt par pieņemamu, kaut arī 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētie kritēriji nav pilnībā izpildīti, ja darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska ietekme uz nodarbinātību un vietējo vai reģionālo ekonomiku. Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts precizē, kurš no 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem nav pilnībā izpildīts. Ārkārtas apstākļos veikto ieguldījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 15 % no EPAF gada maksimālās summas.

    Pamatojums

    Saskaņotība ar 3. panta teksta redakciju.

    Ir paplašināta iespēja saņemt atbalstu mazākai atlaisto darbinieku grupai atbilstīgi uzņēmumu mazajam mērogam: atlaišana lielā mērogā notiek retāk.

    Nav pamatoti atšķirīgie laika periodi. Tiek ierosināts laika periodus vienādot un pagarināt līdz deviņiem mēnešiem.

    17. grozījums

    5. panta 4. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    4.     EGF nevar izmantot gadījumos, kad darba ņēmēji tiek atlaisti sakarā ar dalībvalsts veiktiem budžeta samazinājumiem, kas skar nozares, kuras ir atkarīgas no valsts finansējuma.

     

    Pamatojums

    Atbalstam jābūt pieejamam visiem atlaistajiem darba ņēmējiem, arī nozarēs, kuras ir atkarīgas no valsts finansējuma. Turklāt attiecīgajām iestādēm varētu būt ļoti grūti noteikt, kuras nozares ir atkarīgas no valsts finansējuma un kuras nav.

    18. grozījums

    Jauns punkts 5. pantā

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    4.     (vai 5.) Dalībvalstis pieteikumos finansiāla ieguldījuma saņemšanai no EPAF kā atbalsta saņēmējus var iekļaut grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekus, kuriem draud atlaišana – saskaņā ar šādu uzņēmumu definīciju Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2014/C 249/01) –, līdztekus pārējiem iepriekšējos punktos minētajiem atbalsta saņēmējiem, lai piedalītos vienīgi pielāgotos apmācības un pārkvalificēšanās pasākumos, tostarp informācijas tehnoloģiju un komunikācijas prasmju, kā arī citu digitālā laikmeta prasmju apgūšanā, ja šīs darbības nav iekļautas pasākumos, par kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai spēkā esošiem koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi.

    Pamatojums

    Lai īstenotu ekonomikas digitālo pārveidi, visiem Eiropas iedzīvotājiem ir vajadzīgs zināms digitālo prasmju līmenis, un darba ņēmējiem, kuriem draud atlaišana, ir jābūt prioritārajiem šādu individualizētu pakalpojumu saņēmējiem digitālo spēju attīstīšanai.

    19. grozījums

    Jauna pēdējā daļa 7. pantā

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Atbalsttiesīgi saņēmēji var būt arī grūtībās nonākušu uzņēmumu darbinieki, kuriem draud atlaišana, ņemot vērā 5. panta 4. punktā (vai 5. panta 5. punktā) noteiktos ierobežojumus.

    Pamatojums

    Ar iepriekšējā panta noteikumiem saskaņots un tos papildinošs formulējums.

    20. grozījums

    8. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Atbalsttiesīgie pasākumi

    Atbalsttiesīgie pasākumi

    1.   Finansiālu ieguldījumu no EGF var sniegt aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas ir daļa no saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma un kas paredzēti, lai veicinātu paredzēto atbalsta saņēmēju un jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu atlaistu darba ņēmēju reintegrāciju nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā.

    1.   Finansiālu ieguldījumu no EPAF var sniegt aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas ir daļa no saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma un kas paredzēti, lai veicinātu paredzēto atbalsta saņēmēju un jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu atlaistu darba ņēmēju reintegrāciju nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā.

    Digitālajā rūpniecības laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšana ir obligāts horizontāls elements ikvienā piedāvātajā individualizēto pakalpojumu kopumā. Apmācības līmeni pielāgo kvalifikācijām un attiecīgā atbalsta saņēmēja vajadzībām.

    Digitālajā rūpniecības laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšana ir obligāts horizontāls elements ikvienā piedāvātajā individualizēto pakalpojumu kopumā. Apmācības līmeni pielāgo kvalifikācijām un attiecīgā atbalsta saņēmēja vajadzībām , īpašām problēmām, kas radušās reģionālajā un/vai vietējā ekonomikā, un jo īpaši to darba ņēmēju prasmēm, kuriem draud atlaišana .

    Saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā jo īpaši var būt:

    a)

    individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu digitālajā laikmetā nepieciešamu prasmju apgūšana, iegūtās pieredzes dokumentāla apliecināšana, palīdzība darba meklēšanā, profesionālā orientācija, konsultāciju pakalpojumi, darbaudzināšana, pārcelšanas atbalsts, uzņēmējdarbības veicināšana, atbalsts pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai un darba ņēmēju pārņemšanai, kā arī sadarbības pasākumi;

    b)

    īpaši pasākumi, kas ir ierobežoti laikā, piemēram, pabalsti darba meklēšanai, stimuli darba devējiem, lai veicinātu darbā pieņemšanu, mobilitātes pabalsti, apmācības vai uzturēšanās pabalsti, tostarp pabalsti aprūpētājiem.

    Saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā jo īpaši var būt:

    a)

    individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu digitālajā laikmetā nepieciešamu prasmju apgūšana, iegūtās pieredzes dokumentāla apliecināšana, palīdzība darba meklēšanā, profesionālā orientācija, konsultāciju pakalpojumi, darbaudzināšana, pārcelšanas atbalsts, uzņēmējdarbības veicināšana, atbalsts pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai un darba ņēmēju pārņemšanai, kā arī sadarbības pasākumi;

    b)

    īpaši pasākumi, kas ir ierobežoti laikā, piemēram, pabalsti darba meklēšanai, stimuli darba devējiem, lai veicinātu darbā pieņemšanu, mobilitātes pabalsti, apmācības vai uzturēšanās pabalsti, tostarp pabalsti aprūpētājiem.

    Šā punkta b) apakšpunktā minēto pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt 35 % no šajā punktā minētā saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām.

    Šā punkta b) apakšpunktā minēto pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt 35 % no šajā punktā minētā saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām , izņemot gadījumus, kad atbalsta saņēmēji tiek uzskatīti par neaizsargātiem, jo tad šādas izmaksas var sasniegt pat 50 % .

    Ieguldījumi pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai vai darba ņēmēju pārņemšanai nedrīkst pārsniegt 20 000  EUR vienam darbu zaudējušam darba ņēmējam.

    Ieguldījumi pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai vai darba ņēmēju pārņemšanai nedrīkst pārsniegt 20 000  EUR vienam darbu zaudējušam darba ņēmējam.

     

    Šie ieguldījumi ir jāparedz projektiem, kas atbilst tehniskās, ekonomiskās un finansiālās dzīvotspējas nosacījumiem, un šajā nolūkā iestādes nodrošina papildu un apmācību pasākumus, kas nodrošina to dzīvotspēju.

    Izstrādājot saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, ņem vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes. Saskaņotais pakalpojumu kopums ir saderīgs ar pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī pievērš uzmanību digitālās rūpniecības laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un ņem vērā pieprasījumu vietējā darba tirgū.

    Izstrādājot saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, ņem vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes. Saskaņotais pakalpojumu kopums ir saderīgs ar pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī pievērš uzmanību digitālās rūpniecības laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un ņem vērā pieprasījumu reģionālā un/vai vietējā darba tirgū , nodrošinot reģionālo un/vai vietējo pašvaldību aktīvu līdzdalību pakalpojumu kopuma izstrādē .

    2.   Par šādiem pasākumiem nav tiesību saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF :

    2.   Par šādiem pasākumiem nav tiesību saņemt finansiālu ieguldījumu no EPAF :

    a)

    īpaši laikā ierobežoti pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā un kuru īstenošana nav atkarīga no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

    a)

    īpaši laikā ierobežoti pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā un kuru īstenošana nav atkarīga no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

    b)

    pasākumi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir jāveic uzņēmumiem.

    b)

    pasākumi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir jāveic uzņēmumiem.

    EGF atbalstītie pasākumi neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

    EPAF atbalstītie pasākumi neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

    3.   Saskaņoto pakalpojumu kopumu izstrādā, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai to pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem.

    3.   Saskaņoto pakalpojumu kopumu izstrādā, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai to pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem , un ar reģionālo un vietējo pašvaldību aktīvu līdzdalību .

    4.   Pēc pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts iniciatīvas finansiālo ieguldījumu no EGF var piešķirt sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem.

    4.   Pēc pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts iniciatīvas finansiālo ieguldījumu no EPAF var piešķirt sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem , kā arī tādu reģionālo un/vai vietējo pašvaldību spēju palielināšanas pasākumiem, kuras ietekmē būtiska un negaidīta pārstrukturēšana .

    Pamatojums

    Strukturālās pārmaiņas rada īpašas problēmas teritorijās; ir vajadzīga reģionālo pašvaldību iesaistīšanās.

    Lai nodrošinātu saskaņotību ar 4. pantu, tiek ierosināta labvēlīgāka attieksme pret neaizsargātiem darba ņēmējiem.

    Jānodrošina konsultācijas par pašnodarbinātības projektu dzīvotspēju un jānovērš turpmākās neveiksmes.

    21. grozījums

    9. panta 5. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    5.

    Pieteikumā ietver šādu informāciju:

    5.

    Pieteikumā ietver šādu informāciju:

    a)

    izvērtējums par atlaišanas gadījumu skaitu saskaņā ar 6. pantu, tostarp aprēķināšanas metode;

    a)

    izvērtējums par atlaišanas gadījumu skaitu saskaņā ar 6. pantu, tostarp aprēķināšanas metode;

    b)

    apstiprinājums, ka gadījumā, ja uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, pēc atlaišanas ir turpinājis darbību, tas ir ievērojis juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu;

    b)

    apstiprinājums, ka gadījumā, ja uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, pēc atlaišanas ir turpinājis darbību, tas ir ievērojis juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu;

    c)

    īss to notikumu apraksts, kuri izraisīja darba ņēmēju atlaišanu;

    c)

    īss to notikumu apraksts, kuri izraisīja darba ņēmēju atlaišanu;

    d)

    attiecīgā gadījumā to uzņēmumu, piegādes vai pakārtotās ražošanas uzņēmumu un nozaru identifikācijai, kurās atlaisti darba ņēmēji, kā arī paredzēto atbalsta saņēmēju kategoriju identifikācija, tos iedalot pēc dzimuma, vecuma grupas un izglītības līmeņa;

    d)

    attiecīgā gadījumā to uzņēmumu, piegādes vai pakārtotās ražošanas uzņēmumu un nozaru identifikācijai, kurās atlaisti darba ņēmēji, kā arī paredzēto atbalsta saņēmēju kategoriju identifikācija, tos iedalot pēc dzimuma, vecuma grupas un izglītības līmeņa;

    e)

    paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī;

    e)

    paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī;

    f)

    saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma detalizēts apraksts un saistītie izdevumi, tostarp jo īpaši pasākumi, ar ko atbalsta nelabvēlīgākā situācijā esošiem, gados vecākiem un gados jauniem atbalsta saņēmējiem paredzētas nodarbinātības iniciatīvas;

    f)

    saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma detalizēts apraksts un saistītie izdevumi, tostarp jo īpaši pasākumi, ar ko atbalsta nodarbinātības iniciatīvas attiecībā uz neaizsargātiem darba ņēmējiem 4. panta c) punkta izpratnē un attiecīgā gadījumā grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekiem, kuriem draud atlaišana un kuri tiks iekļauti apmācības pasākumos digitālo prasmju apguvei, ievērojot 5. panta 4. punktā (vai 5. panta 5. punktā) noteiktos ierobežojumus; un paskaidrojums par to, kā saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums papildina darbības, ko finansē no citiem valsts vai Savienības fondiem, tostarp informācija par pasākumiem, kas uzņēmumiem, kuri atlaiduši darba ņēmējus, ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ;

    g)

    paskaidrojums par to, cik lielā mērā ir ņemti vērā ieteikumi, kas iekļauti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai, un kā saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums papildina darbības, ko finansē no citiem valsts vai Savienības fondiem, tostarp informācija par pasākumiem, kas attiecīgajiem uzņēmumiem, kuri atlaiduši darba ņēmējus, ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ;

    g)

    paskaidrojums par to, cik lielā mērā ir ņemti vērā ieteikumi, kas iekļauti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai, tajā skaitā tie, kas saistīti ar to reģionu atjaunošanu, kurus ietekmē pārstrukturēšana un sadarbības veicināšana starp attiecīgajiem dalībniekiem, un vai ir paredzēti objektīvi un operatīvi prognozēšanas un pārstrukturēšanas pasākumi un instrumenti saskaņā ar 14. panta 2. punkta noteikumiem ;

    h)

    paredzamais budžets attiecībā uz katru no sastāvdaļām saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, ko sniedz paredzēto atbalsta saņēmēju atbalstam, un attiecībā uz sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem;

    h)

    paredzamais budžets attiecībā uz katru no sastāvdaļām saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, ko sniedz paredzēto atbalsta saņēmēju atbalstam, un attiecībā uz sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem;

    i)

    novērtēšanas nolūkos dalībvalsts noteikti, lietai raksturīgi orientējoši mērķrādītāji attiecībā uz darbu atguvušo atbalsta saņēmēju īpatsvaru sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām;

    i)

    novērtēšanas nolūkos pēc apspriešanās attiecīgās teritorijas reģionālajās un vietējās pašvaldībās dalībvalsts noteikti, lietai raksturīgi orientējoši mērķrādītāji attiecībā uz darbu atguvušo atbalsta saņēmēju īpatsvaru sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām;

    j)

    datumi, kuros sākts vai paredzēts sākt sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem un veikt EGF īstenošanas darbības, kā noteikts 8. pantā;

    j)

    datumi, kuros sākts vai paredzēts sākt sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem un veikt EPAF īstenošanas darbības, kā noteikts 8. pantā;

    k)

    procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī ar vietējām un reģionālām iestādēm vai vajadzības gadījumā ar citām attiecīgām ar EPAF saistītām ieinteresētajām personām;

    k)

    procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī ar vietējām un reģionālām iestādēm vai vajadzības gadījumā ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

    l)

    paziņojums par pieprasītā EGF atbalsta atbilstību procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, kā arī paziņojums, kurā izklāstīts, kāpēc saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums neaizstāj pasākumus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem jāveic uzņēmumiem;

    l)

    paziņojums par pieprasītā EPAF atbalsta atbilstību procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, kā arī paziņojums, kurā izklāstīts, kāpēc saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums neaizstāj pasākumus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem jāveic uzņēmumiem;

    m)

    valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avoti un attiecīgā gadījumā citi līdzfinansējuma avoti.

    m)

    valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avoti un attiecīgā gadījumā citi līdzfinansējuma avoti;

     

    n)

    vajadzības gadījumā ziņojums, kas pamato nepietiekamo administratīvo rīcībspēju, lai pārvaldītu šādus atbalstus, un vajadzību pēc papildu līdzekļiem tehniskai un administratīvai palīdzībai saistībā ar 12. panta 5. punkta noteikumiem.

    Pamatojums

    Reģionālajām pašvaldībām ir jāpiedalās mērķu noteikšanā, jo tās pārzina nodarbinātības iespējas attiecīgajā ekonomikā.

    Pārējie jautājumi formulēti atbilstīgi priekšlikumiem, kas izteikti atzinuma iepriekšējos vai turpmākajos punktos (kvalitātes sistēma, papildu tehniskā palīdzība).

    22. grozījums

    12. panta 4. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    4.   Komisijas tehniskā palīdzība ietver informācijas un norādījumu sniegšanu dalībvalstīm par EGF izmantošanu, uzraudzību un izvērtēšanu. Komisija arī Eiropas un valstu sociālajiem partneriem sniedz informāciju un skaidrus norādījumus par EGF izmantošanu. Būtisku ekonomisku traucējumu gadījumā dalībvalstī virzības pasākumi var arī ietvert darba grupu izveidi.

    4.   Komisijas tehniskā palīdzība ietver informācijas un norādījumu sniegšanu dalībvalstīm par EPAF izmantošanu, uzraudzību un izvērtēšanu. Komisija arī Eiropas un valstu sociālajiem partneriem sniedz informāciju un skaidrus norādījumus par EPAF izmantošanu. Būtisku ekonomisku traucējumu gadījumā dalībvalstī virzības pasākumi var arī ietvert darba grupu izveidi valsts vai reģionālā līmenī .

    Pamatojums

    Jāgādā par vietējo un reģionālo pašvaldību informētību.

    23. grozījums

    Jauns punkts 12. pantā

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    5.     Komisija līdztekus finansiālā ieguldījuma apstiprināšanai var mobilizēt līdzekļus no summas, kas paredzēta tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, par labu dalībvalstīm, kuras to pieprasa ar ziņojumu, kas pamato administratīvās rīcībspējas trūkumu tām noteikto sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas vai novērtēšanas darbību elastīgā un efektīvā pārvaldībā.

    Pamatojums

    Lai palielinātu reaģēšanas ātrumu un kompensētu reģionu pārvaldības spēju trūkumu, Komisija pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas var atļaut mobilizēt daļu no tehniskās palīdzības līdzekļiem, lai tos novirzītu sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kuru izpilde attiecas uz reģioniem.

    24. grozījums

    14. panta 2. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    2.   Piedāvāto pasākumu EGF līdzfinansēšanas likmi saskaņo ar augstāko ESF+ līdzfinansēšanas likmi attiecīgajā dalībvalstī.

    2.   Piedāvāto pasākumu EPAF līdzfinansēšanas likmi saskaņo ar augstāko ESF+ līdzfinansēšanas likmi attiecīgajā dalībvalstī , bet tā nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāka par 60 % . Šo zemāko likmi var palielināt par papildu 5 %, ja kā ex ante nosacījums ir noteikti objektīvi un operatīvi prognozēšanas un pārstrukturēšanas pasākumi un instrumenti jebkurā stratēģiskā un rīcības formā, vēlams, saskaņā ar pieeju, kuras pamatā ir vietējās īpatnības.

    Pamatojums

    Lai novērstu reģionālo resursu trūkumu attiecīgajiem darba ņēmējiem paredzētu solidaritātes pasākumu īstenošanā, tiek ierosināts vismaz 60 % jebkurā gadījumā.

    Turklāt mēs aicinām palielināt līdzfinansējumu par 5 % pēc to dalībvalstu lūguma, kuras ir paredzējušas prognozēšanas pasākumus saskaņā ar kvalitātes sistēmas labas prakses piemēriem.

    25. grozījums

    17. panta 5. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    5.

    Attiecīgajai dalībvalstij ir elastība līdzekļu pārdalē starp budžeta posteņiem, kā noteikts lēmumā par finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 16. panta 3. punktu. Ja līdzekļu pārvietojums vienam vai vairākiem noteiktajiem budžeta posteņiem pārsniedz 20 % pieaugumu, dalībvalsts par to iepriekš paziņo Komisijai.

    5.

    Attiecīgajai dalībvalstij pēc apspriešanās ar attiecīgo reģionu ir elastība līdzekļu pārdalē starp budžeta posteņiem, kā noteikts lēmumā par finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 16. panta 3. punktu. Ja līdzekļu pārvietojums vienam vai vairākiem noteiktajiem budžeta posteņiem pārsniedz 20 % pieaugumu, dalībvalsts par to iepriekš paziņo Komisijai.

    Pamatojums

    Jāgādā par reģionālo pašvaldību informētību.

    II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

    Iepriekšēji apsvērumi un piezīmes

    1.

    pauž pārliecību – Eiropai ir jāapzinās, ka viens no galvenajiem lielo strukturālo problēmu, kas galvenokārt saistītas ar ekonomiku atvēršanu, klimata pārmaiņām, tehnoloģiskajiem pielāgošanās procesiem, migrācijas plūsmu pastiprināšanos vai iedzīvotāju novecošanu, radītās ietekmes aspektiem būs jārisina turpmākajā darbā, tā izpildes nosacījumos un no tā izrietošajos aspektos personīgajā, ģimenes un reģionālajā līmenī;

    2.

    pauž bažas un brīdina par sekām, kuras rada Eiropas sociālā modeļa pasliktināšanās, ko veicina jaunu nedrošu darba attiecību formu rašanās un izplatīšanās. To pamatā ir trūkums un ārkārtējos apstākļos nonākušu to personu vajadzības, kuras ir spiestas piekrist tādu lielu starptautisku uzņēmumu piedāvātajai atlīdzībai, kuri savukārt nodokļu nomaksu veic ārpus dalībvalstu robežām un ar savu dominējošo stāvokli tirgos aizstāj mazos vietējos uzņēmumus;

    3.

    apgalvo, ka teritorija kā attiecību un sociālās struktūras telpa, kurā apvienojas vides, sociālie un kultūras, ekonomikas, organizatoriskie un cilvēkresursu aspekti, iegūst nozīmīgu vērtību vietējo kopienu attīstībā un progresā, ko var nopietni ietekmēt globalizācijas radītās reālās sekas un elementi, kā arī citi pārveides un pasliktināšanās procesi, jo tiek mainīti to iekšējie resursi un cilvēkkapitāls;

    4.

    uzskata, ka informēta Eiropa ir pietiekami saprātīga un spēj, kā daudzkārt ir pierādīts, novērst saspīlējumu starp, no vienas puses, globālās ekonomikas konkurētspējas saglabāšanu un garantijām mūsu labklājības sistēmas aizsardzībai un veicināšanai kopumā un, no otras puses, nodarbinātību, apmācību un darba tiesību jomu, jo īpaši, lai reaģētu uz Eiropas Savienības iedzīvotāju cerībām un nodrošinātu reģionu vajadzības;

    Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda nozīmīgums

    5.

    atzīst un atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada 30. maija tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz jaunu regulas par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (turpmāk tekstā – “EGF”) redakciju, ņemot vērā fonda nozīmi kopš tā darbības sākuma 2007. gadā: 611 miljoni euro, 160 atbalsta pasākumi 147 000 darba ņēmējiem no dažādiem reģioniem un valstīm, tādējādi apliecinot Eiropas Savienības solidaritāti un atbildību saistībā ar lēmumiem, kas pieņemti vienotā tirgus ietvaros;

    6.

    apliecina fonda kā noderīga instrumenta vērtību (1), kas izceļas ar lielisku efektivitāti (reintegrācija aptuveni 50 % apmērā), nodarbināmības pagaidu ilgtspēju, dalībnieku spēju uzlabošanu, kā arī ar tā lielo politisko atpazīstamību (2);

    7.

    brīdina par Eiropas iedzīvotāju pieaugošo neapmierinātību un bažām par globālajām tendencēm jeb t. s. “neapmierinātības ģeogrāfiju”, kas veicina norobežošanās kustību; pauž viedokli, ka EGF pasākumu prasmīga īstenošana cita starpā var mazināt negaidītas lielas pārstrukturēšanas sekas, kuras ir jūtamas daudzos Eiropas reģionos to ekonomiskās specializācijas, darbaspēka izmaksu vai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju izglītības līmeņa dēļ (3);

    Politikas nostādņu un fondu papildināmība un efektīva saskaņošana

    8.

    atzinīgi vērtē uzsvaru, kas likts uz vajadzīgo prasmju izplatīšanas nozīmi digitālajā rūpniecības laikmetā kā obligātu transversālu elementu jebkurā piedāvāto individualizēto pakalpojumu kopumā, lai gan iesaka veikt labāku saskaņošanu ar viedajām specializācijas stratēģijām un uz teritoriju vērstām pieejām, ņemot vērā reģionālās ekonomikas īpašās problēmas;

    9.

    aicina reģionālās pašvaldības aktīvi piedalīties reģionālās ekonomikas attīstības stratēģijās, ņemot vērā vajadzību pielāgot kompetences un prasmes reģionālo nozaru vajadzībām, cieši sadarbojoties izglītības un apmācības nozarei, sociālajiem partneriem, arodbiedrībām un reģionālajiem uzņēmumiem;

    10.

    norāda, ka ir vajadzīga lielāka elastība un pielāgošanās starp fondu veiktajiem pasākumiem, lai atbalstītu plašāku ekonomiskās attīstības pasākumu klāstu, kas palīdz novērst plaisu starp īstermiņa pasākumiem un ilgāka termiņa pārejas stratēģijām, ko atbalsta kohēzijas politika (4);

    11.

    atbalsta savstarpējo papildināmību un saskaņotāku pieeju starp EGF kā amortizatoru, kas atbalsta tikai pēkšņus un neparedzētus apstākļus, un ESF+, kas atbalsta noturīgāku atbildes reakciju uz problēmām un kas ar strukturāliem, attīstošiem, pārveidojošiem un pārmaiņām sagatavojošiem pasākumiem atbalsta ilgtermiņa aktīvas nodarbinātības politiku, mācīšanos un kvalifikāciju, kā arī ieguldījumu bezdarba agrīnā novēršanā (5);

    12.

    norāda, ka ES ieguldījumu politika, izmantojot ERAF un Kohēzijas fondu, kļūst par galveno, nepieciešamo un solidāro instrumentu, kas palielina pievienoto vērtību valstu un reģionālajām darbībām, risinot daudzus galvenos uzdevumus (globalizācija, ekonomikas pārveide, pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, vides problēmas, demogrāfijas problēmas, migrācija un nabadzīgi rajoni pilsētās), kas arvien vairāk ietekmē daudzus reģionus visā ES, tostarp arī attīstītākos reģionus (6);

    EGF darbības joma un uzdevums

    13.

    atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu fonda uzdevuma formulējumā attiecībā uz pielāgošanos strukturālajām pārmaiņām izmantot vispārīgāku nozīmi, ņemot vērā citus pielāgošanās avotus, kas radušies pieņemto ES politikas nostādņu un lēmumu rezultātā, kas ietekmē tirgus, tādējādi padarot to tehniski atbilstīgāku un taisnīgāku;

    14.

    norāda – lai gan uzdevums paredz, ka fonds palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus un uzlabot sociālo un ekonomisko kohēziju starp reģioniem un dalībvalstīm, šiem principiem ir jābūt iedarbīgiem un ar tiem ir jāturpina sasniegt mērķus sociālo rezultātu pārskatā;

    Budžets

    15.

    atkārtoti pauž šaubas un vērš Komisijas uzmanību uz to, ka EGF tiek uzskatīts par īpašu instrumentu, kas neietilpst nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam maksimālajās robežās. Pat ņemot vērā fonda iespējamo būtību, nenoteiktība katra pieteikuma atsevišķā apstiprinājumā ir ļoti satraucoša, ņemot vērā to, ka vispārējā scenārijā tiek samazināti finanšu līdzekļi, kas DFS 2021.–2027. gadam paredzēti kohēzijas politikai;

    16.

    uzsver, ka saistībā ar darbības jomas paplašināšanu nākamajām Eiropas ekonomikas krīzēm būs nepieciešams vairāk pielāgot finansējumu, tāpēc ierosina palielināt pieprasījumu pēc finansējuma par kopējo pieejamo summu no 200 līdz 500 miljoniem euro gadā. Ir jāpalielina gan pasākumu skaits, iesaistot tajos mazos un vidējos uzņēmumus, gan līdzekļu apjoms nodarbinātības atbalstam;

    Labvēlīgāki kritēriji un pasākumi, kā arī īpaša atsauce uz neaizsargātiem darba ņēmējiem

    17.

    atzinīgi vērtē atlaišanas sliekšņa samazināšanu neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz to pašu uzņēmumu vai noteiktām nozarēm, jo tas vairāk atbilst realitātei, un paļaujas uz to, ka šis samazinājums veicinās līdzekļu lielāku izmantošanu un mobilizāciju; tāpēc ierosina noteikt 150 darbvietu slieksni;

    18.

    pauž bažas par atšķirībām dažādu atskaites laikposmu noteikšanā attiecībā uz dažādām situācijām (četri vai seši mēneši) un, ja tas neatbilst nevienam statistikas pamatojumam, ierosina apsvērt vienotu plašāku laikposmu visos apstākļos;

    19.

    ierosina iekļaut un juridiski nostiprināt jaunu kategoriju, kas varētu gūt labumu vienīgi no kvalifikācijas pasākumiem un digitālā laikmeta jauno pārveides kompetenču apgūšanas: “Grūtībās nonākušu uzņēmumu darbinieki, kuriem draud atlaišana” (7);

    20.

    apgalvo – lai gan EGF līdzfinansējuma likme attiecībā uz piedāvāto pasākumu varētu būt lielāka, pielāgojot ESF+ augstākajai līdzfinansējuma likmei attiecīgajā dalībvalstī, varētu būt zemākas likmes par pašreizējiem 60 %, kas jebkurā gadījumā ir formulēta kā zemākā likme šādos gadījumos, ņemot vērā paredzamo līdzekļu trūkumu reģionos, kā arī šā fonda mobilizētā atbalsta īpašo un solidāro būtību;

    21.

    atzinīgi vērtē palielinājumu līdz 20 000 euro vienam darbu zaudējušam darba ņēmējam no ieguldījumiem pašnodarbinātībai, taču apgalvo, ka šim pasākumam vajadzētu ietvert konsultāciju pakalpojumus, darbaudzināšanu un papildu darbības, kas nepieciešamas projektu dzīvotspējas nodrošināšanai, kā arī lai novērstu neapmierinātību un lielāku vilšanos vidējā laikposmā;

    22.

    vērš uzmanību uz atlaisto darba ņēmēju mobilitātes resursu atbilstību mērķim palīdzēt viņiem atrast darbu citur, jo darbaspēka – labāk kvalificētu darba ņēmēju – aktīvāka emigrācija samazina reģionālā darba tirgus kvalitāti, kas savukārt mazina reģiona konkurētspēju (8);

    23.

    brīdina, ka ir iekļautas atsauces tikai uz “nelabvēlīgākā situācijā esošu atbalsta saņēmēju” stāvokli, bet nav skaidri noteikts neviens pasākums, kas vērsts uz šo atbalsta saņēmēju īpatnībām; šā iemesla dēļ ierosina priekšlikumā reglamentēt un apsvērt jēdzienu “neaizsargāts darba ņēmējs” EGF atbalsta vajadzībām. Tas pārtaptu par starppersonu solidaritātes elementu, kas tiktu uztverts arī kā skaidra norāde uz Eiropas pilsonības jēdzienu;

    24.

    mudina Komisiju, Eiropas iestādes un dalībvalstis, vēlams vienmēr, izvairīties no “ne, ne” jēdziena izmantošanas attiecībā uz jauniešiem, kuri “nestrādā, nemācās un neapgūst arodu”, jo tas ir drīzāk pazemojošs nekā aprakstošs, stigmatizē un neļauj jauniešus atzīt par to, kas viņi ir un ko viņi dara, bet uzskata viņus par to, ko viņi nedara, nenodrošinot vai nepiedāvājot viņiem iespējas strādāt vai saņemt apmācību;

    Procedūras vienkāršošana un uzlabošana

    25.

    atbalsta centienus uzlabot un vienkāršot EGF darbību un novērtē samazināto administratīvo slogu, kas rodas dalībvalstij, iesniedzot pieteikumu, un Komisijai, pārbaudot atbilstību, jo vairs nebūs jāveic plaša analīze par atlaišanas gadījumiem un to cēloņiem; līdz ar to finansiālo ieguldījumu īstenošana būs ātrāka, jo EGF mobilizēšanai vairs nebūs vajadzīgs Komisijas priekšlikums (9);

    Teritoriālo struktūru un dalībnieku nozīme: decentralizācija un dalīta pārvaldība

    26.

    uzskata, ka reģionālās un vietējās dimensijas ieviešana ir vērtīga, taču uzsver, ka reģionālās pašvaldības ir slikti pamanāmas un to potenciāls attiecībā uz dalību EGF un tā izmantošanu netiek novērtēts, un pieprasa, lai fonda pārvaldībā lielāku uzmanību pievērstu to dalībvalstu reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kuru organizatoriskā struktūra pieļauj decentralizāciju;

    27.

    aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī ar citām ieinteresētajām personām un jo īpaši ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu juridiskos, finanšu un organizatoriskos resursus, kas ļautu atsevišķi piedalīties un sadarboties, lai attīstītu šīs jomas;

    Apsvērumi attiecībā uz prognozēšanas pasākumiem

    28.

    iesaka pieņemt dalībvalstu institucionālo spēju uzlabošanas mehānismus, lai ne tikai nekavējoties reaģētu un ieviestu pieteikumu iesniegšanas mehānismus, bet arī nodrošinātu pasākumu efektīvu un lietderīgu īstenošanu; ierosina turpmāk EGF ietvaros lielāku nozīmi piešķirt paredzēšanai un profilaksei;

    29.

    ierosina pastiprināt pašreizējo uzdevumu globalizācijas tendenču novērtēšanā un Eurofound izvietotā Eiropas Pārmaiņu novērošanas centra pārstrukturēšanā, kā arī paplašināt palīdzības sniegšanu Komisijai un dalībvalstīm, novērtējot teritoriālo ietekmi un ietekmi uz Eiropas reģioniem pirms jebkāda lēmuma vai tirdzniecības nolīguma pieņemšanas, kas varētu radīt būtiskas sekas šajā līmenī;

    30.

    uzsver nepieciešamību saskaņot EGF un nodrošināt plašāku darbības jomu, lielāku pragmatismu un spēku ieteikumiem, kas izklāstīti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai, lai uzlabotu labas prakses piemērošanu un ieteikumus darba ņēmējiem, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un reģionālajām un valstu struktūrām;

    31.

    uzskata, ka ir jāstimulē tās dalībvalstis un reģioni, kuri kā ex ante nosacījumu ir paredzējuši objektīvus un efektīvus prognozēšanas un pārstrukturēšanas pasākumus jebkurā stratēģiskā un rīcības formā, vēlams, saskaņā ar pieeju, kuras pamatā ir vietējās īpatnības, vieda specializācija vai sociālās inovācijas veicināšana, kas papildina pāreju un strukturālās pārmaiņas (10).

    Briselē, 2018. gada 5. decembrī

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Karl-Heinz LAMBERTZ


    (20)   https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-harnessing- globalisation_lv.

    (1)  Komisijas 2018. gada 16. maija ziņojums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) starpposma novērtējumu COM(2018) 297 final.

    (2)  EGF pārvaldībā iesaistītās ieinteresētās personas to apstiprināja apspriešanas procesa gaitā.

    (3)  Kā norādīts Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni.

    (4)  Iepriekš minētais ziņojums par starpposma novērtējumu.

    (5)  Komisijas ziņojums par EGF darbības novērtējumu 2015. un 2016. gadā, publicēts 2017. gada 31. oktobrī.

    (6)  Skatīt ietekmes novērtējumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu.

    (7)  Saskaņā ar šādu uzņēmumu definīciju Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2014/C 249/01)”.

    (8)  Kā novērojis Eurofound (Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds), atsaucoties uz ESAO ziņojumu.

    (9)  Par EGF programmām atbildīgo valstu iestāžu aptaujā tika konstatēts, ka iespējamie atturošie aspekti ir stingri atbilstības kritēriji, sarežģīts tiesiskais regulējums un ilga procedūra.

    (10)  Skatīt RK atzinumu “Eiropas rūpniecības stratēģija: vietējo un reģionālo pašvaldību loma un perspektīva” (CDR3214/2017; ziņotājs: Heinz Lehmann (DE/PPE), pieņemts 2018. gada 23. martā).


    Top