Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018AR3594

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds”

    COR 2018/03594

    OV C 86, 7.3.2019, p. 115–136 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    7.3.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 86/115

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds”

    (2019/C 86/08)

    Ziņotājs:

    Michiel RIJSBERMAN (NL/ALDE), Flevolandes provinces reģionālais ministrs

    Atsauces dokuments:

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

    COM(2018) 372 final

    I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

    1. grozījums

    5. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

    Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas sociālo tiesību pīlāru , ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu atzīt, ka saskaņā ar UNESCO Vispārējo deklarāciju par kultūras daudzveidību kultūrai ir svarīga loma sociālās kohēzijas veidošanā Eiropā, kā arī to, ka kultūra un radošās industrijas var mazināt spriedzi sabiedrībā.

     

    ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā , it īpaši ņemot vērā Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

    Pamatojums

    —

    2. grozījums

    Jauns apsvērums aiz 5. apsvēruma

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Dalībvalstīm būtu jāatturas no tādu noteikumu pievienošanas, kuri saņēmējam apgrūtina ERAF un Kohēzijas fonda izmantošanu.

    3. grozījums

    14. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 25 % izdevumu palīdz sasniegt klimatiskos mērķus. Sagaidāms, ka ERAF darbībās klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 30 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma.

    Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 25 % izdevumu palīdz sasniegt klimatiskos mērķus. Sagaidāms, ka ERAF darbībās klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 30 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma.

     

    Šīs procentuālās likmes būtu jāievēro visa plānošanas perioda laikā.

    Tādēļ šo fondu sagatavošanas un īstenošanas laikā tiks apzinātas attiecīgas darbības, un tās tiks pārskatītas attiecīgajās novērtēšanas un pārskatīšanas procedūrās. Šīs darbības un finanšu piešķīrums, kas rezervēts to īstenošanai, jāiekļauj integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] IV pielikumu un jāpievieno darbības programmām.

    Pamatojums

    Parīzes nolīgumā noteikto mērķu īstenošana Eiropai būs sarežģīts uzdevums. Iepriekšējos atzinumos RK ir izvirzījusi ļoti vērienīgus mērķus klimata jomā un norāda, ka ERAF un Kohēzijas fonds ir galvenais finanšu instruments ES budžetā, kuru mērķis ir veicināt klimata mērķu īstenošanu. ES ir apņēmusies sasniegt Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus. Ņemot vērā neprognozējamību, ko izraisa dažādiem politikas mērķiem paredzēto piešķīrumu elastīgums, kohēzijas politikas horizontāli veicinošajos nosacījumos būtu ietver prasība dalībvalstīm savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos pildīt pienākumus, kas izriet no Parīzes nolīguma mērķiem; visā plānošanas periodā tas vismaz būtu cieši jāuzrauga, lai pārliecinātos, ka ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā joprojām ir vērsts pareizajā virzienā.

    4. grozījums

    Jauns apsvērums pēc 14. apsvēruma

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    ERAF ir jāstiprina tiešais atbalsts pašvaldībām, nodrošinot lielāku finansējumu un pielāgotus teritoriālās attīstības instrumentus, tādējādi veicinot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu uz vietas.

    Pamatojums

    Apsvērumos ir minēti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi tikai attiecībā uz klimata pārmaiņu problēmu risināšanu. Šis grozījums nodrošina lielāku saskaņotību ar ES Padomes secinājumiem “ES atbildes reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam – ilgtspējīga Eiropas nākotne”, lai veicinātu visu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu uz vietas.

    5. grozījums

    17. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām , kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma . Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

    ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk reģionālā līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs reģionu kategorijām , kas izveidotas pēc reģionu iekšzemes kopprodukta . Lai veicinātu elastību starp reģioniem, dalībvalstis pēc attiecīgo reģionu pieprasījuma var prasīt, lai tematiskā koncentrācija tiktu aprēķināta reģionu kombinācijai. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika reģionu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

    Pamatojums

    Šā grozījuma mērķis ir nodrošināt 17. apsvēruma atbilstību 7. grozījumam par 3. pantu saistībā ar tematisko koncentrāciju.

    Ierosinātais centralizētais piešķīrumu mehānisms radīja bažas vairumam reģionālo ieinteresēto personu (RK, Eiropas Reģionu asamblejai, CPMR, CEMR). Piemēram, saskaņā ar valstu tematiskās koncentrācijas noteikumiem uz pārejas reģioniem (reģioniem ar nacionālo kopienākumu, kas ir vienāds vai lielāks par 75 % un mazāks par 100 % no ES vidējā līmeņa (2. grupa)) varētu kļūdaini attiecināt stingrākus noteikumus, ja šie reģioni atrodas dalībvalstī ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir vienāds vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (1. grupa).

    Tas neatbilst kohēzijas politikas vietējai pieejai un tās paredzētajai elastībai, padarot priekšlikumu neproduktīvu. Tādēļ RK ierosina atgriezties pie pašreizējās reģionālās piešķīrumu sistēmas, taču vienlaikus nodrošināt elastību, lai tematisko koncentrāciju noteiktu atkarībā no reģionu vajadzībām un iespējām.

    6. grozījums

    18. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm, būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.

    Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm un saskaņā ar sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas izklāstīti 174. pantā , būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.

    7. grozījums

    2. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] noteiktajiem politikas mērķiem ERAF atbalsta šādus konkrētus mērķus:

    1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] noteiktajiem politikas mērķiem ERAF atbalsta šādus konkrētus mērķus:

    a)

    “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):

    a)

    “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):

     

    i)

    uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu,

     

    i)

    uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu;

     

    ii)

    izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām,

     

    ii)

    izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām;

     

    iii)

    kāpināt MVU izaugsmi un konkurētspēju,

     

    iii)

    kāpināt MVU izaugsmi un konkurētspēju,

     

    iv)

    attīstīt prasmes pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai;

     

    iv)

    attīstīt prasmes un atbalstīt darbības pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai;

    b)

    “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):

    b)

    “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās , “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):

     

    i)

    veicināt energoefektivitātes pasākumus,

     

    i)

    veicināt energoefektivitātes pasākumus , ņemot vērā, ka nedrīkstētu palielināties enerģētiskā nabadzība ,

     

    ii)

    veicināt atjaunojamo energoresursu enerģiju,

     

    ii)

    veicināt atjaunojamo energoresursu enerģiju,

     

    iii)

    vietējā līmenī attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju,

     

    iii)

    vietējā līmenī attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju,

     

    iv)

    veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām,

     

    iv)

    veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu , tostarp seismisko risku novēršanu, un veicināt noturību pret katastrofām un ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem ,

     

    v)

    veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

     

    v)

    veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

     

    vi)

    veicināt pāreju uz aprites ekonomiku,

     

    vi)

    veicināt pāreju uz aprites ekonomiku,

     

    vii)

    uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt piesārņojumu;

     

    vii)

    uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un lauku vidē un samazināt piesārņojumu;

     

     

    viii)

    veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās;

    c)

    “ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību” (PM Nr. 3):

    c)

    “ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību” (PM Nr. 3):

     

    i)

    uzlabot digitālo savienotību,

     

    i)

    uzlabot digitālo savienotību,

     

    ii)

    izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T,

     

    ii)

    izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T,

     

    iii)

    attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti,

     

    iii)

    attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot velotransportu un uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti,

     

    iv)

    veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;

     

    d)

    “sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (PM Nr. 4):

    d)

    “sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (PM Nr. 4):

     

    i)

    uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,

     

    i)

    uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,

     

    ii)

    uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītībā, apmācībās un mūžizglītībā, attīstot infrastruktūru,

     

    ii)

    uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītībā, apmācībās un mūžizglītībā, attīstot infrastruktūru,

     

    iii)

    palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,

     

    iii)

    palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,

     

    iv)

    nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;

     

    iv)

    nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru un veselības aprūpes aktīvus ;

     

     

    v)

    sniegt atbalstu tādu trūcīgu pilsētu un lauku kopienu fiziskai, ekonomiskai un sociālai atjaunošanai, kas saskaras ar demogrāfiskām un ģeogrāfiskām problēmām;

    e)

    “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību” (PM Nr. 5):

    e)

    “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību” (PM Nr. 5):

     

    i)

    veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās,

     

    i)

    veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kā arī kultūru, ieskaitot kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās , tostarp funkcionālās pilsētu teritorijās ,

     

    ii)

    veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

     

    ii)

    veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku apvidos, kalnu reģionos, mazapdzīvotos apgabalos, salās un piekrastes teritorijās , tālākajos reģionos kā arī citu veidu teritorijās , mērķtiecīgi izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību,

     

     

    iii)

    atbalstīt vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu spēju veidošanu, lai lokalizētu ilgtspējīgas attīstības mērķus, nodrošinot pielāgotus teritoriālās attīstības instrumentus un veicinot īstenošanu uz vietas,

    iv)

    paredzēt integrētu teritoriālās attīstības atbalstu teritorijām ar augstiem novecošanas, lauku teritoriju un iedzīvotāju aizplūšanas rādītājiem, lai uzlabotu to transporta un telekomunikāciju infrastruktūru, pārvarētu digitālo plaisu (arī starp paaudzēm) un uzlabotu sabiedriskos pakalpojumus, tostarp e-mācības un e-veselību.

    2.   No Kohēzijas fonda atbalsta PM Nr. 2 un 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii) un iv) punktā noteiktos PM Nr. 3 konkrētos mērķus.

    2.   No Kohēzijas fonda atbalsta PM Nr. 2 un 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii) un iv) punktā noteiktos PM Nr. 3 konkrētos mērķus.

    3.   Attiecībā uz konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 1. punktā, attiecīgi no ERAF vai Kohēzijas fonda drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ja ar tām:

    3.   Attiecībā uz konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 1. punktā, attiecīgi no ERAF vai Kohēzijas fonda drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ja ar tām:

    a)

    uzlabo programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas, vai

    a)

    uzlabo programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas, vai

     

     

    i)

    spēju veidošanas pasākumi, kas vērsti uz valsts pārvaldes iestāžu modernizāciju, var saņemt papildu finansējumu no reformu atbalsta programmas, kā noteikts Regulā (ES) 2018/xxx [Reformu atbalsta programma],

    (ii)

    spēju veidošanas pasākumi var saņemt papildu līdzfinansējumu no Regulas (ES) 2018/xxx [ELFLA] un var tikt īstenoti kopīgi ar Eiropas Lauku attīstības tīklu (ELAT), jo īpaši attiecībā uz pilsētu un lauku savstarpējām saiknēm un projektiem, kas atbalsta pilsētu un funkcionālo teritoriju attīstību;

    b)

    uzlabo sadarbību ar partneriem kādā dalībvalstī vai ārpus tās.

    b)

    uzlabo sadarbību ar partneriem kādā dalībvalstī vai ārpus tās.

    Sadarbība, kas minēta b) apakšpunktā, ietver sadarbību ar partneriem no pārrobežu reģioniem, no blakus neesošiem reģioniem vai no reģioniem teritorijā, uz ko attiecas makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai to kombinācija.

    Sadarbība, kas minēta b) apakšpunktā, ietver sadarbību ar partneriem no pārrobežu reģioniem, no blakus neesošiem reģioniem vai no reģioniem teritorijā, uz ko attiecas makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai to kombinācija.

    Pamatojums

    Pēdējos gados ESI fondu līdzekļi ir novirzīti mazapjoma infrastruktūras izveidei, kas nodrošina atpūtas pakalpojumus, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un apkarotu nabadzību lauku un pilsētu teritorijās. Turklāt nākamajā ERAF regulā būtu jāturpina skaidri norādīt uz nepieciešamību ieguldīt fiziskajā infrastruktūrā, piemēram, sporta infrastruktūrā, lai atjaunotu trūcīgas kopienas.

    Turklāt PM Nr. 5 teritoriālajā aspektā būtu jāiekļauj visi teritoriju veidi (tostarp apakšreģioni un funkcionālās teritorijas), kā arī visas teritorijas ar ģeogrāfiskām īpatnībām.

    No otras puses, ERAF ir jāstiprina tiešais atbalsts pašvaldībām, nodrošinot lielāku finansējumu un pielāgotus teritoriālās attīstības instrumentus, tādējādi veicinot ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu uz vietas. Šajā saistībā jāņem vērā tas, ka IAM lokalizācija ir politisks process, kas ietver iespēju piešķirt pašvaldībām pilnvaras rīkoties. Attiecīgi vietējās pārvaldes spēju stiprināšana IAM īstenošanā būtu jāatbalsta, izmantojot ERAF tehniskās palīdzības budžetu, kas piešķirts PM Nr. 5.

    8. grozījums

    Pēc 2. panta pievienot jaunu pantu

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [6.] pantu katra dalībvalsts nodrošina kompetentu vietējo un reģionālo pašvaldību pienācīgu līdzdalību partnerības nolīgumu sagatavošanā, kā arī ERAF un Kohēzijas fonda atbalstīto programmu sagatavošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

    Pamatojums

    Ir svarīgi, lai partnerības princips un daudzlīmeņu pārvaldība tiktu aptverti un nodrošināti visās kohēzijas politikas jomās, jo īpaši, ņemot vērā vietējo un reģionālo ieinteresēto personu bažas par kohēzijas politikas centralizāciju.

    Šā grozījuma mērķis ir nostiprināt partnerības principu, iekļaujot to ERAF un Kohēzijas fonda regulā, tādējādi saskaņojot to ar Regulas (ES) 2018/xxx [ESF+] [8.] pantu un Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [6.] pantu.

    9. grozījums

    3. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Attiecībā uz programmām, kuras īsteno saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kopējos ERAF līdzekļus katrā dalībvalstī koncentrē valsts līmenī saskaņā ar 3. un 4. punktu .

    1.   Attiecībā uz programmām, kuras īsteno saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kopējos ERAF līdzekļus katrā dalībvalstī koncentrē reģionālā līmenī saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 102. panta 2. punktu šādi:

     

    a)

    vairāk attīstītajos reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

     

    b)

    pārejas reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

     

    c)

    mazāk attīstītajos reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.

    2.    Attiecībā uz tā atbalsta tematisko koncentrāciju, kas piešķirts dalībvalstīm, kuru sastāvā ietilpst tālākie reģioni, ERAF līdzekļus, kas konkrēti piešķirti tālāko reģionu programmām, un visiem pārējiem reģioniem piešķirtos līdzekļus administrē atsevišķi .

    2.    Attiecībā uz mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmām tālākos reģionus uzskata par mazāk attīstītiem reģioniem .

    3.     Dalībvalstis pēc to nacionālā kopienākuma rādītāja klasificē šādi:

    3.    Tematiskās koncentrācijas prasības, kas izklāstītas 1. punkt ā, ievēro visā plānošanas periodā, tostarp, ja ERAF piešķīrumus pārvieto starp programmas prioritātēm vai starp programmām un starpposma pārskatīšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 14. pantu.

    a)

    dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“1. grupa”),

    b)

    dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 75 %, bet mazāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“2. grupa”),

    c)

    dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja (“3. grupa”).

     

    Šajā pantā nacionālā kopienākuma rādītājs ir attiecība starp dalībvalsts nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un vidējo nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.

    Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē 3. grupā .

     

    4.     Dalībvalstis ievēro šādas tematiskās koncentrācijas prasības:

    4.    Ja ERAF līdzekļus, kas kādai programmai piešķirti attiecībā uz PM Nr. 1 vai PM Nr. 2 vai abiem, samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 2. punkt ā noteiktajai tematiskās koncentrācijas prasībai.

    a)

    1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 60 %;

    b)

    2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

    c)

    3. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.

    4.a     Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, apspriežoties ar attiecīgajiem reģioniem, var pieprasīt, lai tematiskā koncentrācija reģionu kategoriju līmenī tiktu samazināta līdz 10 % robežvērtībai.

    5.    Tematiskās koncentrācijas prasības, kas izklāstītas 4. punkt ā, ievēro visā plānošanas periodā, tostarp, ja ERAF piešķīrumus pārvieto starp programmas prioritātēm vai starp programmām un starpposma pārskatīšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 14. pantu.

     

    6.    Ja ERAF līdzekļus, kas kādai programmai piešķirti attiecībā uz PM Nr. 1 vai PM Nr. 2 vai abiem, samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 4. punkt ā noteiktajai tematiskās koncentrācijas prasībai.

     

    Pamatojums

    1.

    Centralizētais piešķīrumu mehānisms radīja bažas vairumam reģionālo ieinteresēto personu (RK, Eiropas Reģionu asamblejai, CPMR, CEMR). Tas ir pretrunā kohēzijas politikas vietējai pieejai.

    2.

    Tālākie reģioni jāuzskata par mazāk attīstītiem reģioniem, ņemot vērā īpašās problēmas, kas tiem ir jārisina.

    3.

    Tematiskās koncentrācijas sistēmā būtu jāparedz arī zināma rīcības brīvība attiecībā uz valstu un reģionālajām īpatnībām, lai izvairītos no tā, ka līdzīgu kategoriju Eiropas reģioniem ir atšķirīgi jākoncentrē līdzekļi tādēļ, ka attiecīgajām dalībvalstīm ir atšķirīgs NKI.

    10. grozījums

    4. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   No ERAF atbalsta:

    1.   No ERAF atbalsta:

    a)

    investīcijas infrastruktūrā,

    a)

    investīcijas infrastruktūrā,

    b)

    investīcijas piekļuvē pakalpojumiem,

    b)

    investīcijas piekļuvē pakalpojumiem,

    c)

    produktīvas investīcijas MVU,

    c)

    produktīvas investīcijas MVU,

    d)

    aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus,

    d)

    aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus,

    e)

    informāciju, komunikāciju, pētījumus, tīklošanu, sadarbību, pieredzes apmaiņu un darbības, kas saistītas ar kopām,

    e)

    informāciju, komunikāciju, pētījumus, tīklošanu, sadarbību, pieredzes apmaiņu un darbības, kas saistītas ar kopām,

    f)

    tehnisko palīdzību.

    f)

    tehnisko palīdzību.

    Papildus drīkst atbalstīt produktīvas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU , ja tās ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

    Drīkst atbalstīt produktīvas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, pētniecības un inovācijas darbībās, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu , vai arī uzņēmējdarbības infrastruktūrā, kura dod labumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ..

    Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mūžizglītības un izglītības darbības.

    Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mūžizglītības un izglītības darbības.

    2.   Saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) no ERAF drīkst atbalstīt arī:

    2.   Saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) no ERAF drīkst atbalstīt arī:

    a)

    iekārtu un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu,

    a)

    iekārtu un cilvēkresursu , kā arī visu veidu infrastruktūras kopīgu izmantošanu pāri robežām visos reģionos ;

    b)

    saistītās nemateriālās investīcijas un citas darbības, kas saistītas ar PM Nr. 4 un ko paredz Eiropas Sociālais fonds Plus, kā noteikts Regulā (ES) 2018/xxxx [jaunais ESF+].

    b)

    saistītās nemateriālās investīcijas un citas darbības, kas saistītas ar PM Nr. 4 un ko paredz Eiropas Sociālais fonds Plus, kā noteikts Regulā (ES) 2018/xxxx [jaunais ESF+].

    Pamatojums

    Būtu jānorāda, ka atļauja politikas mērķī Nr. 1 iekļaut produktīvas investīcijas un atbalstu uzņēmējdarbības infrastruktūrai tikai MVU sektorā (vai sadarbībā ar MVU) ir pārāk ierobežojoša. Tas nav pamatoti, it īpaši ņemot vērā kohēzijas politikas prioritāšu augsto koncentrēšanu uz atbalstu pētniecībai un inovācijai, kā arī moderno tehnoloģiju izmantošanai, ja saņēmēju/labumguvēju katalogā jābūt struktūrai, kurai ir liela uzņēmuma statuss (arī tā sauktie spin-off uzņēmumi).

    11. grozījums

    6. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   No ERAF un Kohēzijas fonda neatbalsta:

    1.   No ERAF un Kohēzijas fonda neatbalsta:

    a)

    kodolelektrostaciju dezekspluatāciju vai būvniecību,

    a)

    kodolelektrostaciju dezekspluatāciju vai būvniecību,

    b)

    investīcijas ar mērķi panākt to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kuras rodas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām,

    b)

    investīcijas ar mērķi panākt to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kuras rodas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām,

    c)

    tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi un reklāmu,

    c)

    tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi un reklāmu,

    d)

    grūtībās nonākušus uzņēmumus, kas definēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā,

    d)

    grūtībās nonākušus uzņēmumus, kas definēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā,

    e)

    investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos,

    e)

    investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot gadījumus, kad tās ir saistītas ar vides aizsardzību vai ja tām pievienoti ieguldījumi, kas vajadzīgi, lai samazinātu to negatīvo ietekmi uz vidi, un izņemot tālākajos reģionos,

    f)

    investīcijas atkritumu apglabāšanai poligonos,

    f)

    investīcijas atkritumu apglabāšanai poligonos,

    g)

    investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtās,

    g)

    investīcijas tādu (ne dalīti savāktu, jauktu) atkritumu atliku galīgās apstrādes iekārtās , kuri neatbilst atkritumu hierarhijai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/851 4. pantu , izņemot tālākajos reģionos dažos pienācīgi pamatotos gadījumos ,

    h)

    investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu vai sadedzināšanu, izņemot investīcijas, kas saistītas ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK 4. pantā,

    h)

    investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu vai sadedzināšanu, izņemot investīcijas, kas saistītas ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK 4. pantā,

    i)

    investīcijas platjoslas infrastruktūrā teritorijās, kurās ir vismaz divi līdzvērtīgas kategorijas platjoslas tīkli,

    i)

    investīcijas platjoslas infrastruktūrā teritorijās, kurās ir vismaz divi līdzvērtīgas kategorijas platjoslas tīkli,

    j)

    finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmantos dzelzceļa pārvadājumos, izņemot, ja šī iegāde ir saistīta ar:

    j)

    finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmantos dzelzceļa pārvadājumos, izņemot, ja šī iegāde ir saistīta ar:

     

    i)

    sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saskaņā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1370/2007, par ko izsludināts publiskā iepirkuma konkurss,

     

    i)

    sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saskaņā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1370/2007, par ko izsludināts publiskā iepirkuma konkurss,

     

    ii)

    dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu līnijās, kas pilnībā atvērtas konkurencei, un atbalsta saņēmējs ir jauns tirgus dalībnieks, kas tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxxx [Invest EU regula].

     

    ii)

    dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu līnijās, kas pilnībā atvērtas konkurencei, un atbalsta saņēmējs ir jauns tirgus dalībnieks, kas tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxxx [Invest EU regula],

     

    k)

    darbības, kas veicina jebkāda veida sociālo atstumtību vai diskrimināciju.

    2.   Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

    2.   Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

    3.   Aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF vai Kohēzijas fonda, taču tās drīkst piedalīties Interreg programmās saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2018/xxxx [ETS (Interreg)].

    3.   Aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF vai Kohēzijas fonda, taču tās drīkst piedalīties Interreg programmās saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2018/xxxx [ETS (Interreg)].

    Pamatojums

    Par 1. (e) RK ierosina ņemt vērā lidostu infrastruktūras klimata un vides aspektus, kā izklāstīts pašreizējā Regulā (ES) Nr. 1301/2013 [ERAF].

    Par 1. (g) Atkritumu atliku jēdziena precizējums.

    Par 1. (k) ERAF regulas 5. apsvērumā ir izklāstīti principi, tostarp līdztiesības princips un nediskriminācijas princips, kas jāievēro, īstenojot ERAF un Kohēzijas fondu. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Tomēr atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda šis princips vairs nav iekļauts regulas pantos. RK vēlas nodrošināt, ka dalībvalstis ievēro šīs saistības.

    12. grozījums

    8. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   No ERAF drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.

    1.   No ERAF drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.

    2.   Integrētu teritoriālo attīstību, ko atbalsta no ERAF, dalībvalstis īsteno, izmantojot vienīgi Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. pantā minētos veidus.

    2.   Integrētu teritoriālo attīstību, ko atbalsta no ERAF, dalībvalstis īsteno, izmantojot arī Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. pantā minētos veidus. Tas var notikt, piemērojot arī vairākus fondus aptverošu pieeju kopā ar ESF+ un attiecīgā gadījumā – ar ELFLA un EJZF.

    Pamatojums

    Dažas dalībvalstis agrāk ir veiksmīgi īstenojušas arī citus integrētas teritoriālās attīstības veidus. Nav skaidrs, kāpēc šo veidu turpmāka izmantošana būtu jāizslēdz.

    13. grozījums

    9. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).

    1.   Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).

    2.   Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.

    2.   Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.

     

    Šie vismaz 6 %, kas paredzēti ilgtspējīgai pilsētattīstībai, būtu jānosaka ar darbībām no PM Nr. 5, kā arī no konkrētiem politikas mērķiem Nr. 1–4, kā norādīts 1. pielikumā.

    Attiecīgā programma vai programmas šim nolūkam plānotās summas norāda saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [17. panta 3. punkta] d) apakšpunkta vii) punktu.

    Attiecīgā programma vai programmas šim nolūkam plānotās summas norāda saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [17. panta 3. punkta] d) apakšpunkta vii) punktu.

    3.   Ilgtspējīgai pilsētattīstībai saskaņā ar 2. punktu piešķirto līdzekļu procentuālo daļu ievēro visā plānošanas periodā, ja ERAF piešķīrumus pārvieto starp programmas prioritātēm vai starp programmām, tostarp starpposma pārskatīšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [14.] pantu.

    3.   Ilgtspējīgai pilsētattīstībai saskaņā ar 2. punktu piešķirto līdzekļu procentuālo daļu ievēro visā plānošanas periodā, ja ERAF piešķīrumus pārvieto starp programmas prioritātēm vai starp programmām, tostarp starpposma pārskatīšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [14.] pantu.

    4.   Ja ERAF piešķīrumus samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 2. punktam.

    4.   Ja ERAF piešķīrumus samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 2. punktam.

    Pamatojums

    Precizējums. Šis punkts jau ir minēts regulas 1. pielikuma zemsvītras piezīmē, bet tas ir skaidrāk jānorāda normatīvajā daļā.

    14. grozījums

    10. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   No ERAF atbalsta arī Eiropas pilsētiniciatīvu, ko tiešā un netiešā pārvaldībā īsteno Komisija.

    1.   No ERAF atbalsta arī Eiropas pilsētiniciatīvu, ko tiešā un dalītā pārvaldībā īsteno Komisija.

    Šī iniciatīva aptver visas pilsētu teritorijas, un tā atbalsta Savienības pilsētprogrammu .

    Šī iniciatīva aptver visas pilsētu teritorijas, un tā atbalsta Savienības pilsētprogrammas partnerības un organizatoriskās izmaksas .

    2.   Eiropas pilsētiniciatīvai ir trīs virzieni, kuri visi attiecas uz ilgtspējīgu pilsētattīstību:

    2.   Eiropas pilsētiniciatīvai ir trīs virzieni, kuri visi attiecas uz ilgtspējīgu pilsētattīstību:

    a)

    atbalsts spēju veidošanai,

    a)

    atbalsts spēju veidošanai, tostarp vietējo pārstāvju apmaiņas programmai (Erasmus vietējiem un reģionālajiem pārstāvjiem),

    b)

    atbalsts inovatīvām darbībām,

    b)

    atbalsts inovatīvām darbībām,

    c)

    atbalsts zināšanām, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.

    c)

    atbalsts zināšanām, teritoriālās ietekmes novērtējumiem, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.

    Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma ar Eiropas pilsētiniciatīvu drīkst atbalstīt arī starpvaldību sadarbību pilsētu jautājumos.

    Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma ar Eiropas pilsētiniciatīvu drīkst atbalstīt arī starpvaldību sadarbību pilsētu jautājumos , piemēram, pamatprincipu ietvarstruktūru ilgtspējīgām pilsētām, ES Teritoriālās attīstības programmu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu lokalizāciju .

    Pamatojums

    Ir aizvien vairāk tādu vietējo, pilsētu un apakšreģionu attīstības, inovāciju un spēju veidošanas shēmu, kuras ļoti bieži savā starpā ir nesaistītas vai netiek pietiekami finansētas. Apvienojot tās vienuviet un savienojot ar saistītām iniciatīvām ārpus ESI fondu tiesiskā regulējuma, tiks nodrošināta lielāka konsekvence, izvairoties no pārklāšanās un nodrošinot savstarpēju papildināmību. Turklāt ir būtiski nodrošināt, lai galīgie saņēmēji (vietējās iestādes) tiešām saņemtu lielāko daļu spēju veidošanas finansējuma atšķirībā no pašreizējās situācijas ar TM Nr. 9 un tehnisko palīdzību.

    15. grozījums

    11. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

    1.   Konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai. Tālākajiem reģioniem īpaši papildus piešķirtie līdzekļi ir izslēgti no tematiskās koncentrācijas.

    2.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem atbalsta:

    2.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem atbalsta:

    a)

    darbības, kas ietilpst 4. pantā noteiktajā darbības jomā,

    a)

    darbības, kas ietilpst 4. pantā noteiktajā darbības jomā,

    b)

    atkāpjoties no 4. panta, pasākumus, ar ko sedz darbības izmaksas, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras tālākajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

    b)

    atkāpjoties no 4. panta, pasākumus, ar ko sedz darbības izmaksas, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras tālākajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

    No 1. punktā minētajiem līdzekļiem drīkst atbalstīt arī izdevumus, kas sedz kompensāciju, kura piešķirta par sabiedrisko pakalpojumu saistību un līgumu izpildi tālākajos reģionos.

    No 1. punktā minētajiem līdzekļiem drīkst atbalstīt arī izdevumus, kas sedz kompensāciju, kura piešķirta par sabiedrisko pakalpojumu saistību un līgumu izpildi tālākajos reģionos.

    3.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem neatbalsta:

    3.   No 1. punktā minētajiem līdzekļiem neatbalsta:

    a)

    darbības, kas saistītas ar LESD I pielikumā uzskatītajiem produktiem,

    a)

    darbības, kas saistītas ar LESD I pielikumā uzskatītajiem produktiem,

    b)

    atbalstu pasažieru pārvadājumiem, kas atļauts saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

    b)

    atbalstu pasažieru pārvadājumiem, kas atļauts saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

    c)

    atbrīvojumus no nodokļiem un atbrīvojumus no sociālajiem maksājumiem,

    c)

    atbrīvojumus no nodokļiem un atbrīvojumus no sociālajiem maksājumiem,

    d)

    sabiedrisko pakalpojumu saistības, ja tās neizpilda uzņēmumi un ja valsts rīkojas, īstenojot valsts varu.

    d)

    sabiedrisko pakalpojumu saistības, ja tās neizpilda uzņēmumi un ja valsts rīkojas, īstenojot valsts varu.

     

    4.     Atkāpjoties no 4. punkta noteikumiem, no ERAF var atbalstīt produktīvas investīcijas tālāko reģionu uzņēmumos neatkarīgi no minēto uzņēmumu lieluma.

    Pamatojums

    Ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības, atbalstam, kas veicina tikai MVU, var būt tikai ierobežots sviras efekts.

    16. grozījums

    Aiz 11. panta iekļaut jaunu pantu

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Teritorijas ar nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskajiem apstākļiem

    ERAF līdzfinansētajās programmās tādās teritorijās, kurās ir būtiski un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi, uz kuriem norādīts LESD 174. pantā, īpašu uzmanību pievērš šo teritoriju specifisko grūtību pārvarēšanai.

    It īpaši NUTS III apgabalos, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz km2 vai kuros gada vidējais iedzīvotāju skaita samazinājums ir lielāks par - 1 % kopš 2007. gada, piemēro īpašus reģionālus un valsts plānus, lai reģionam piesaistītu vairāk cilvēku un rosinātu viņus tur palikt, palielinātu ieguldījumus darījumdarbībā, kā arī veicinātu digitālo un sabiedrisko pakalpojumu pieejamību, tostarp īpašu finansējumu kā daļu no partnerības nolīguma.

    Pamatojums

    Šis jaunais pants aptver gan mazapdzīvotos apgabalus, gan, vispārīgāk, visas pārējās ES 27 dalībvalstu apakšreģionu teritorijas, uz kurām attiecas 174. pants. Tomēr ir jānosaka finansiāli pārvaldāmi ERAF piešķīrumi, kas nepārklājas ar tiem, kurus daži reģioni jau saņem.

    Tātad ierosinātā formula paredzēta, lai noteiktu atbilstību

    —

    klasificēšanai kā NUTS III (jo tā bieži ir apakšreģionāla, nevis reģionāla NUTS II problēma, un pašreizējās kartes to neuzrāda) –

    —

    ar vai nu 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru (piemēram, ziemeļu perifērijas apgabalos),

    —

    vai ar neto iedzīvotāju skaita samazināšanos (t. i., saistībā ar iedzīvotāju aizplūšanu un vietējo iedzīvotāju nāvi) kopš 2007. gada, jo tas ir aptuvenais finanšu krīzes sākums un arī iepriekšējā plānošanas perioda sākums.

    Šis priekšlikums nosaka Komisijai pienākumu iekļaut to kā vienu no saviem priekšlikumiem attiecīgajām dalībvalstīm nostājas dokumentos, ar kuriem sāk sarunas ar katru dalībvalsti par partnerattiecību nolīgumiem.

    Dati un karte no Vācijas Federālās ministrijas Būvniecības un telpiskās plānošanas (BBR) biroja

    https://bit.ly/2KItBya.

    17. grozījums

    I PIELIKUMS

    Kopīgie ERAF un Kohēzijas fonda izlaides un rezultātu rādītāji – 7. panta 1. punkts

    1. tabula. Kopīgie ERAF (Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei un Interreg) un Kohēzijas fonda izlaides un rezultātu rādītāji**

    Pievienot jaunus rezultātu kopīgos rādītājus (RKR)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    RKR 26 – Gada enerģijas galapatēriņš (tai skaitā: dzīvojamajās, privātajās nedzīvojamajās un publiskajās nedzīvojamajās ēkās)

    RKR 26 – % no ikgadējā enerģijas ietaupījuma visam ēku fondam (salīdzinājumā ar bāzes līniju) saskaņā ar mērķi izveidot ļoti efektīvu un dekarbonizētu ēku fondu, kā noteikts valsts ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijā, lai atbalstītu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku nacionālā fonda atjaunošanu

    RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte

    RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte , sasniedzot vismaz 60 % enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar rādītājiem pirms renovācijas (EK noteiktā pilnīgas renovācijas definīcija)

    RKR 28 – Ēkas ar uzlabotu energoefektivitātes klasi (tai skaitā: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas)

    RKR 28 – Ēkas ar uzlabotu energoefektivitātes klasi (tai skaitā: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas), pēc renovācijas sasniedzot B energoefektivitātes sertifikātu

     

    RKR […] – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte, sasniedzot gandrīz nulles enerģijas ēkas (NZEB) standarta līmeni pēc renovācijas

    RKR 29 – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas*

    RKR 29 – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas*

    RKR 30 – Uzņēmumi ar uzlabotu energoefektivitāti

    RKR 30 – Uzņēmumi ar uzlabotu energoefektivitāti

    RKR 31 – Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)

    RKR 32 – Atjaunojamā enerģija: tīklam pieslēgtā jauda (kas nodota ekspluatācijā)*

    RKR […] – Enerģētiskās nabadzības skarto/neaizsargāto enerģijas patērētāju skaits, kuri saņem atbalstu sava mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai

    RKR […] – Kopējais galīgais atjaunojamu energoresursu patēriņš un patēriņš uz nozari (siltumapgāde un aukstumapgāde, transports, elektrība)

    RKR […] – Kopējo saražoto atjaunojamo energoresursu daļa

    RKR […] – Neatjaunojamo energoresursu ikgadējā importa samazināšana

    RKR […] – Atjaunojami energoresursi: tīklam pieslēgtā jauda (kas nodota ekspluatācijā)*

    Pamatojums

    Ir jāpaplašina attiecīgo energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu rādītāju kopums.

    No pašreizējā finansēšanas perioda ir jāgūst skaidras atziņas: kvantitatīvs mērķis bez a priori saistībām, kvalitātes kontroles vai stabilas izsekošanas un uzraudzības metodoloģijas var zaudēt ticamību klimata jomā.

    Eiropas Komisijas ierosinātie klimata rādītāji ir nepilnīgi un reizēm vienkāršoti: ja attiecīgo mērķvērtību neizvērtēs no tehniskās iespējamības un finansiālās lietderības viedokļa, daži rādītāji vienkārši ietvers saņēmēju uzskaiti. Piemēram, viens ERAF izlaides rādītājs “RKI 18 – Mājsaimniecības, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai mājoklī” tiek mērīts pēc rezultāta rādītāja “RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte”. Lai gan abi rādītāji norāda mājsaimniecību kopējo skaitu, kuras gūst labumu no pasākuma, tie neuzrāda energoefektivitātes uzlabojuma līmeni, kas galu galā varētu būt augsts vai nebūtisks. Tas nozīmē, ka mērķus, iespējams, var noteikt zemus un izpildes sistēma nespēj novērtēt attiecīgā pasākuma vērienīguma līmeni.

    18. grozījums

    I PIELIKUMS

    Kopīgie ERAF un Kohēzijas fonda izlaides un rezultātu rādītāji – 7. panta 1. punkts

    1. tabula. Kopīgie ERAF (Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei un Interreg) un Kohēzijas fonda izlaides un rezultātu rādītāji **

    Pievienot jaunus rezultātu kopīgos rādītājus (RKR) pēc RKR 65

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    RKR […] Vairāk nekā 6 mēnešus neaizpildītas vakances

    Pamatojums

    Kopīgā izlaides rādītāja “RKI 61 – Bezdarbnieki gadā, kurus apkalpo uzlaboti nodarbinātības dienesti (kapacitāte)” pirmajā daļā ir rezultāta kopīgais rādītājs “RKR 65 – Darba meklētāji, kuri gadā izmanto atbalstīto nodarbinātības dienestu pakalpojumus”. Šķiet, ka trūkst otrās daļas rādītāja.

    19. grozījums

    II PIELIKUMS

    7. panta 3. punktā minētie ERAF un Kohēzijas fonda veikuma pamatrādītāji

    Politikas mērķis: 2 Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību

    Iekļaut jaunu kopīgo izlaides rādītāju (PKI) aiz PKI 09

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    PKI […] – Pastiprināta pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska pastiprināta novēršana, tostarp seismisko risku novēršana, un labāka noturība pret katastrofām un ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem.

    Pamatojums

    Jauns kopīgais izlaides rādītājs (PKI), kas, šķiet, līdz šim ir trūcis, tiek pievienots PM Nr. 2 īpašajam mērķim – veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu, tostarp seismisko risku novēršanu, un veicināt noturību pret katastrofām un ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem.

    II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    1.

    		 atzinīgi vērtē Komisijas ieceri vienkāršot noteikumus 2021.–2027. gada plānošanas periodam un pieņem zināšanai, ka uz ERAF un Kohēzijas fondi ir apvienoti vienā regulā, kurā ir izklāstīti abiem fondiem piemērojamie noteikumi. Jaunais regulas priekšlikums ir īsāks, jo KNR attiecas uz daudzām kopīgām daļām;

    2.

    		 atzinīgi vērtē to, ka kohēzijas politika joprojām attiecas uz visiem ES reģioniem un lielākā daļa tās līdzekļu ir paredzēti visneaizsargātākajām teritorijām; atzinīgi vērtē to, ka izskatāmais Eiropas Komisijas leģislatīvā akta priekšlikums, kas ietilpst dalītās kompetences jomā, atbilst subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam;

    3.

    		 ar bažām konstatē, ka Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu paredzēts krasi samazināt Kohēzijas fonda budžetu par 46 % un saglabāt stabilu ERAF budžetu (+ 1 %); pauž nožēlu par Eiropas teritoriālās sadarbības budžeta samazinājumu par 12 %, lai gan tā ir atzīta par vienu no politikas jomām, kurām ir visjūtamākā ES pievienotā vērtība;

    4.

    		 atgādina, ka Kohēzijas fonds pastāvīgi ir pierādījis savu augsto Eiropas pievienoto vērtību un ka tas uzlabo ES tēlu iedzīvotāju acīs. Kohēzijas fonds atspoguļo turīgāko dalībvalstu solidaritāti ar trūcīgākajām dalībvalstīm attiecībā uz galvenās infrastruktūras izveidi, kā arī skaidras un pierādītas priekšrocības tām dalībvalstīm, kuras visvairāk iegulda ES budžetā. Ierosinātie samazinājumi, visticamāk, kavēs Līgumā noteikto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu;

    5.

    		 konstatē, ka Eiropas Komisija ierosina noteikt mērķi ar klimatu saistītu izdevumu segšanai 25 % apmērā no kopējā DFS apjoma 2021.–2027. gadam. Tomēr šis kvantitatīvais mērķis ir daudz zemāks, nekā iespējams un nepieciešams, lai pilnībā izpildītu ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Salīdzinājumā ar citiem fondiem kohēzijas politikā tiek piemērota visai sarežģīta klimata pasākumu uzraudzības sistēma: ERAF jāīsteno 30 % pasākumu klimata jomā, Kohēzijas fondam – 37 %;

    6.

    		 pauž bažas par to, ka Parīzē noteikto mērķu īstenošana Eiropai būs sarežģīts uzdevums. RK jau sen mudina īstenot vērienīgus mērķus klimata jomā, un, tā kā ERAF un Kohēzijas fonds ir galvenie finanšu instrumenti ES budžetā, ar kuriem veicina klimata mērķu sasniegšanu, kohēzijas politikas horizontālajos veicinošajos nosacījumos būtu jāietver prasība dalībvalstīm pildīt saistības, kas izriet no Parīzes nolīguma mērķiem; turklāt tās būtu cieši jāuzrauga visā plānošanas periodā, lai pārliecinātos, ka ieguldījumi klimata mērķu sasniegšanā joprojām ir vērsti pareizajā virzienā;

    7.

    		 atzinīgi vērtē to, ka ERAF un Kohēzijas fonds ir kļuvuši “zaļāki” un ka piesārņojošas darbības tiks izslēgtas no regulas darbības jomas;

    8.

    		 atzinīgi vērtē jauno īpašo Interreg komponentu novatoriskiem starpreģionāliem ieguldījumiem, ar ko atbalstīt tādu dalībnieku kopumu, kuri ir iesaistīti pārdomātas specializācijas stratēģijās visā Eiropā, un jauno komponentu tālākajiem reģioniem; aicina Eiropas Komisiju palielināt kopējo Eiropas teritoriālās sadarbības budžetu, lai saglabātu reāli pamatotu Interreg Europe un pārrobežu sadarbības budžetu, vienlaikus ieguldot jaunos sadarbības veidos;

    9.

    		 aicina visos īstenošanas posmos no plānošanas līdz ziņošanai veicināt nediskriminācijas principu, kā arī ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

    10.

    		 iebilst priekšlikumā minētajam, ka ERAF tematiskajā koncentrācijā galvenā uzmanība pievēršama valsts līmenim; šis centralizētais piešķiršanas mehānisms neatbilst kohēzijas politikas vietējai pieejai un daudzlīmeņu pārvaldības principam;

    11.

    		 norāda uz fondu aizvien stingrāko nodalīšanu un īpaši pauž nožēlu par to, ka ELFLA ir izņemts no Kopīgo noteikumu regulas, kurā ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem;

    12.

    		 uzsver, ka ERAF un ESF+ ir vajadzīga stingra savstarpējā papildināmība, lai īstenotu integrētas un visaptverošas iniciatīvas vietējā līmenī;

    13.

    		 pieņem zināšanai, ka dalībvalstis tiek mudinātas pārnest 5 % no ERAF vai Kohēzijas fonda līdzekļiem uz jauno InvestEU instrumentu, kā arī pārnest vēl 5 % no sava ERAF piešķīruma uz EK pārvaldītajām ES programmām. Tomēr ir pierādījies, ka dalītās pārvaldības pieeja ietekmē Eiropas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Par jebkuru dalībvalsts veiktu pārnesumu lēmums būtu jāpieņem, iesaistot vietējos un reģionālos partnerus saskaņā ar partnerības principu un daudzlīmeņu pārvaldības principu;

    14.

    		 atbalsta pastiprināto pievēršanos ilgtspējīgai pilsētattīstībai, atvēlot šai jomai 6 % no ERAF līdzekļiem valsts līmenī;

    15.

    		 norāda, ka attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu būtu jādefinē viennozīmīgi interpretējami produktivitātes un rezultātu rādītāji, pirmām kārtām ietverot I un II pielikumā minētās mērvienības, un tiem jābūt tādiem, ko var piesaistīt no projektu līmeņa līdz darbības programmu līmenim un kohēzijas politikas mērķiem, un to mērīšanai nevajadzētu radīt pārmērīgu slogu saņēmējiem.

    Briselē, 2018. gada 5. decembrī

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Karl-Heinz LAMBERTZ

    Top