52017AE5444

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52017AE5444 - EN

Document 52017AE5444

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ieteikums Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku” (COM(2017) 770 final)

EESC 2017/05444

OV C 197, 8.6.2018, p. 33–37 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

8.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/33

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ieteikums Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku”

(COM(2017) 770 final)

(2018/C 197/06)

Ziņotājs:

Javier DOZ ORRIT

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 18.1.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	20.12.2017.
Pieņemts plenārsesijā	18.1.2018.
Plenārsesija Nr.	531
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	182/2/5

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka uzsvars ir likts uz ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, noturību un konverģenci kā politikas mērķiem Eiropas Komisijas ieteikumā par eurozonas politiku (1).

1.2.

EESK norāda: lai gan ekonomikas atlabšana eurozonā kopš pagājušā gada pastiprinājusies, tā joprojām ir vāja, nepilnīga un netipiska, kā minēts Eiropas Komisijas rudens prognozē (2).

1.3.

Neraugoties uz radīto darbvietu skaita pieaugumu, gan Eiropas Komisija, gan Eiropas Centrālā banka sniedz plašus pierādījumus tam, ka joprojām vērojams būtisks darba tirgus panīkums; šā faktora dēļ atalgojuma pieaugums ir samērā vājš salīdzinājumā ar spēcīgo ekonomikas atlabšanu. Pastāvīgais bezdarbs un nepietiekamā nodarbinātība eurozonā rada prasmju un ražošanas spēju zudumu šajās dalībvalstīs un nopietni apdraud sociālo iekļaušanu, labklājību un līdztiesību.

1.4.

Turklāt ieguldījumu apjoms eurozonā joprojām ir zemāks par 2008. gada līmeni, tādējādi arī veicinot būtiskus ražošanas potenciāla zudumus daudzās eurozonas dalībvalstīs. Pastāvīgais eurozonas tekošā konta pārpalikums salīdzinājumā ar pārējo pasauli arī liecina, ka iekšzemes pieprasījums eurozonā joprojām ir zems.

1.5.

EESK atzīst, ka augstā valstu parāda un privātā sektora parāda līmeņa dēļ eurozonas ekonomika ir neaizsargāta, un atzīst nepieciešamību parādu samazināt.

1.6.

Pēc iepriekš minēto faktoru radīto relatīvo iespēju un risku rūpīgas apsvēršanas EESK nepiekrīt Eiropas Komisijas priekšlikumam par kopumā neitrālu fiskālo nostāju un tā vietā ierosina pieņemt pozitīvu fiskālo nostāju aptuveni 0,5 % apmērā no IKP. Ņemot vērā Komisijas prognozēto izaugsmes palēnināšanās iespējamību 2017.–2019. gada periodā, paziņotās izmaiņas ECB monetārajā politikā, kā arī skaidra ieguldījumu deficīta un pasaules tirdzniecības un ģeopolitisko risku saglabāšanos, būtu arī nepieciešams monetārās politikas vietā pievērsties fiskālajai politikai.

1.7.

Fiskāls stimuls, kas būtu vērsts uz publiskajiem ieguldījumiem, nodrošinātu spēcīgāku pieprasījumu īstermiņā, kā arī paplašinātu izaugsmes potenciālu ilgtermiņā, tādējādi risinot jautājumu par valsts parāda atmaksājamību. Šādiem publiskajiem ieguldījumiem jābūt vērstiem ne tikai uz infrastruktūru, bet arī uz izglītības un prasmju politiku (sociālie ieguldījumi), tādējādi palīdzot īstenot dažus no principiem, kuri ietilpst nesen pieņemtajā Eiropas sociālo tiesību pīlārā.

1.8.

EESK ierosina gādāt par to, ka saistība ar fiskālo noteikumu piemērošanu Eiropas Komisija no budžeta bilances aprēķiniem izslēdz publiskos izdevumus ieguldījumu jomā.

1.9.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas ieteikumā skaidri minēta nepieciešamība piešķirt prioritāti strukturālajām reformām, ar ko ne vien palielinās ražīgumu un izaugsmes potenciālu, uzlabos uzņēmējdarbības vidi un atbalstīs ieguldījumus, bet arī atbalstīs kvalitatīvu darbvietu radīšanu un nevienlīdzības samazināšanu saskaņā ar aicinājumiem, kuri pausti iepriekšējos EESK atzinumos (3). Tā atkārtoti uzsver: lai nodrošinātu iedzīvotāju būtisku atbalstu eurozonas atjaunošanai un šajā sakarā nepieciešamo strukturālo reformu īstenošanai, būtu jāstiprina šo reformu sociālais aspekts un jāizmanto eurozonas pārvaldības metodes, kuras būtu demokrātiskas un pārredzamas un kuru mērķis būtu nodrošināt ekonomisko labklājību un augstu dzīves līmeni.

1.10.

EESK pauž atzinību Eiropas Komisijai saistībā ar dalībvalstu aicināšanu novērst nodokļu apiešanu, cita starpā turpinot darbu, kas attiecas uz kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB). Ekonomisku, politisku un ētisku iemeslu dēļ tā arī uzskata par prioritāti Eiropas iestāžu un dalībvalstu īstenotus efektīvus pasākumus (tādus, par kuriem jau panākta vienošanās, un jaunus pasākumus), kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodokļu oāžu nelikumīgās darbības.

1.11.

EESK atbalsta nepieciešamos pasākumus ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšanai, tostarp to, ka pilnībā un ātri izveido banku savienību – Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, vienotā noregulējuma fonda kopīgo atbalsta mehānismu un Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu, kas ļautu novērst risku uzkrāšanos, – un kapitāla tirgu savienību. Tas ne tikai sekmētu efektīvāku un daudzveidīgāku ekonomikas finansēšanu, bet arī vienlaikus uzlabotu ekonomikas un finanšu sistēmas drošību un stabilitāti un tās noturību pret satricinājumiem, pateicoties lielākai riska dalīšanai ar privāto sektoru pārrobežu līmenī un lielākai finanšu integrācijai.

1.12.

Saskaņā ar iepriekšējo atzinumu ECO/435 EESK atkārtoti uzsver viedokli, ka euro ir visas ES valūta, un uzsver nepieciešamību veikt šādus pasākumus:

—	izveidot fiskālo savienību,

—	stiprināt dalībvalstu atbildību un apņemšanos pildīt EMS uzliktos pienākumus,

—	ieviest strukturālās reformas Eiropas pusgada platformas ietvaros,

—	vēl vairāk stiprināt ekonomikas koordinēšanu un pārvaldību un izveidot Eiropas Monetāro fondu,

—	uzlabot finanšu starpniecības sistēmu, lai, optimizējot EIB, EIF un ESIF 2.0 lomu, veicinātu reālos ilgtermiņa ieguldījumus,

—	nodrošināt lielāku EMS noturību, lai tai būtu lielāka ietekme pasaulē.

2. Priekšvēsture

2.1.

Pēc debašu par Eiropas nākotni uzsākšanas un saistīto pārdomu dokumentu publicēšanas, jo īpaši par EMS padziļināšanu un ES sociālās dimensijas nākotni, un pēc Eiropas sociālo tiesību pīlāra pieņemšanas Gēteborgā notikušajā Sociālo lietu samitā Eiropas Komisija publicēja gada izaugsmes pētījumu, kuram pievienots ieteikums par eurozonas politiku 2018. gadam. Eiropas Komisijas galvenie ieteikumi ir izklāstīti turpmākajos punktos.

2.2.

Īstenot politiku, kas sekmē ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un uzlabo noturību, līdzsvarošanu un konverģenci. Dalībvalstīm, kurās ir tekošā konta deficīts vai liels ārējais parāds, būtu papildus jāiegrožo darbaspēka vienības izmaksu pieaugums. Dalībvalstīm ar tekošā konta pārpalikumu būtu vēl vairāk jāveicina algu pieaugums un prioritārā kārtā jāīsteno pasākumi, kas veicina ieguldījumus, atbalsta iekšzemes pieprasījumu un sekmē līdzsvarošanu eurozonā.

2.3.

Panākt kopumā neitrālu fiskālo nostāju eurozonas kopējā līmenī un līdzsvarotu politikas pasākumu kopumu.

2.4.

Īstenot reformas, kas sekmē kvalitatīvu darbvietu radīšanu, vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību un iekļaušanu.

2.5.

Turpināt darbu, lai pabeigtu banku savienības izveidi attiecībā uz riska samazināšanu un riska dalīšanu, tostarp Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidi, ieviešot praksē vienotā banku noregulējuma fonda kopīgo atbalsta mehānismu un nostiprinot Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu, lai novērstu risku uzkrāšanos.

2.6.

Veikt pasākumus, lai reāli paātrinātu ienākumus nenesošu aizdevumu līmeņa kritumu, pamatojoties uz Padomes (Ecofin) rīcības plānu, un sekmētu aizņemto līdzekļu īpatsvara sakārtotu samazināšanu dalībvalstīs, kurās ir uzkrāts liels privātā sektora parāds. Veicināt ES kapitāla tirgu integrāciju un attīstību, lai atbalstītu reālās ekonomikas izaugsmi, vienlaikus aizsargājot finanšu tirgus stabilitāti.

2.7.

Panākt strauju progresu EMS izveides pabeigšanā.

3. Vispārīgas un īpašas piezīmes

3.1.

Ražošanas apjoma pieaugums ir kļuvis straujāks salīdzinājumā ar iepriekšējām Eiropas Komisijas prognozēm un ir vērojams lielākā skaitā eurozonas dalībvalstu nekā iepriekšējā gadā. Tomēr būtu jāņem vērā trīs turpmāk minētie apsvērumi.

3.2.

Pirmkārt, šī atlabšanas paātrināšanās notiek pēc relatīvi ilga stagnācijas perioda eurozonā kopumā, salīdzinot ar tādām ekonomikas sistēmām kā ASV. Šī stagnācija un eurozonas ekonomikas politikas nespēja to mazināt ir radījusi nopietnu ekonomisko un sociālo kaitējumu daudzās eurozonas daļās un mazinājusi iedzīvotāju ticību ES spējai nodrošināt labklājību.

3.3.

Otrkārt, rudens prognozēs Eiropas Komisija paredz, ka 2017. gadā ražošanas apjoma pieauguma līmenis 2,2 % apmērā, visticamāk, būs augstākais rādītājs salīdzinājumā ar 2018. un 2019. gadu, kad tiek prognozēts neliels pieauguma samazinājums – prognozētais pieaugums ir attiecīgi 2,1 % un 1,9 %. Iekšzemes pieprasījums eurozonā, kā apliecina ļoti augstais tekošā konta pārpalikums salīdzinājumā ar pārējo pasauli, saglabājas neliels: paredzams, ka, lai gan privātā patēriņa apjoms pieaug, šis pieaugumus palēnināsies, bet ieguldījumu nepietiekamība saglabājas joprojām.

3.4.

Treškārt, atlabšana ir bijusi atkarīga no plašas un netradicionālas monetārās politikas atbalsta; šādu politiku līdz šim aktīvi nodrošinājusi ECB, nevajadzīgi ierobežojot fiskālo politiku. ECB nesen paziņojusi par šīs netradicionālās politikas pakāpenisku pārtraukšanu. Lai gan tas nebūt nenozīmē, ka monetārās politikas atbalsts tiks samazināts, tādas fiskālās politikas nepieciešamība, ar ko vairāk atbalstītu atlabšanu, nav mazinājusies.

3.5.

Papildus monetārās politikas izmaiņām un paredzētajam izaugsmes palēninājumam pēc 2018. gada pastāv arī citi iemesli tādas mēreni pozitīvas fiskālās nostājas ierosināšanai eurozonā, kuru EESK noteiktu 0,5 % apmērā no IKP, proti, pastāvīgais ieguldījumu deficīts, kas nav vērojams citos pasaules ekonomiskajos reģionos, pārāk augsts bezdarba līmenis (9,1 % 2017. gadā) un pastāvīgie ģeopolitiskie riski un riski pasaules tirdzniecībā saistībā ar protekcionisma politikas parādīšanos, jo īpaši no ASV puses. Tādēļ ir nepieciešams politikas pasākumu kopums, kura ietvaros tiek izmantoti visi instrumenti, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi.

3.6.

EESK uzskata, ka tāda fiskālā nostāja eurozonai kopumā, kas ir nedaudz ekspansīvāka par Eiropas Komisijas pašreiz piedāvāto, būtu vērtīga atlabšanai un ilgtermiņā saderīga ar valsts parāda atmaksājamību. Ieguldījumu (ietverot sociālos ieguldījumus) zelta likuma piemērošana fiskālo noteikumu īstenošanā šajā sakarā būtu noderīga un radītu labvēlīgus apstākļus iekļaujošākai izaugsmei un augšupvērstai konverģencei. Tikpat svarīgi ir veicināt sociāli atbildīgus ieguldījumus un ieguldījumus, kas paredzēti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai.

3.7.

EESK pilnībā piekrīt Komisijas kritērijam attiecībā uz nepieciešamību valstīs ar fiskālo telpu un maksājumu bilances pārpalikumu palielināt publisko ieguldījumu līmeni, jo tas radītu būtisku pozitīvu ietekmi pārējā eurozonā. Ilgtermiņa ietekme uz IKP pārsniegtu īstermiņa ietekmi, jo ar publiskajiem ieguldījumiem palielinātu privātā kapitāla un darbaspēka ražīgumu ilgstošā laikposmā (4).

3.8.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas aicinājumu dalībvalstīm, kurās ir tekošā konta deficīts un liels ārējais parāds, koncentrēties ne vien uz ražīguma pieaugumu, bet arī uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Šajā sakarā EESK norāda, ka jānodrošina no ražīguma pieauguma izrietošo ienākumu un labklājības resursu taisnīga pārdale, jo tas paver iespēju palielināt līdztiesību un pozitīvi ietekmēt iekšzemes un kopējo pieprasījumu eurozonā. Ir svarīgi stimulēt iekšzemes pieprasījumu, jo tas ir nepieciešams priekšnosacījums izaugsmes sekmēšanai un krīzes pārvarēšanai. Algu, jo īpaši viszemāko algu, palielināšana patlaban ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, lai Eiropas ekonomikā un sabiedrībā sasniegtu šos mērķus.

3.9.

Fiskālās politikas koordinēšana būtu jāpapildina ar progresu nodokļu saskaņošanas jomā, kurā viens no galvenajiem mērķiem ir nodokļu apiešanas novēršana ES. EESK atbalsta KKUINB direktīvas steidzamu pieņemšanu. Šis instruments nepieciešams, lai īstenotu pasākumus, ar ko novērsīs vairāku starptautisku uzņēmumu īstenoto skandalozo izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kuras dēļ valstu budžetā nenonāk 40–60 miljardi EUR (5) un kura vienlaikus ļauj negodīgi konkurēt ar uzņēmumiem, kas pilda nodokļu maksāšanas saistības.

3.10.

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai nodokļu oāzēs īstenotu nelikumīgu darbību kopums nodrošina tādu summu apriti, kas ir daudz lielākas par iepriekšējā punktā minētajām, un tas rada publisko finanšu zaudējumus laikā, kad šādi līdzekļi ir īpaši nepieciešami. EESK uzskata, ka ES iestāžu un dalībvalstu prioritātei jābūt pasaules mēroga cīņas vadīšanai pret šiem noziegumiem un jau apstiprināto tiesību aktu steidzamai īstenošanai, lai cīnītos pret šiem noziegumiem un pieņemtu jebkādus pasākumus, kas nepieciešami to ievērojamai samazināšanai.

3.11.

EESK uzskata, ka strukturālajās reformās prioritāte būtu jāpiešķir tām reformām, kas atbilstīgos uzņēmējdarbības apstākļos sekmē ražīguma pieaugumu, kā arī pastiprina darbvietu drošību un sociālās aizsardzības sistēmu. Mūsdienu pasaulē neviena eurozonas valsts nevar konkurēt, pamatojoties uz zemu atalgojumu un nestabilu nodarbinātību. Uzsvars būtu jāliek uz reformām, kas apvieno nodarbinātības elastīgumu un drošību, lai uzlabotu un radītu stimulus, kuri sekmē prasmes un inovāciju. Darba tirgus reformām vajadzētu veicināt lielāku nodarbinātības stabilitāti, jo tas palīdzēs uzlabot gan piedāvājuma, gan pieprasījuma pusi eurozonas ekonomikā, pat īstermiņā. Ar reformām būtu jāsekmē arī kolektīvās sarunas, kas balstītas uz sociālo partneru autonomiju, un sociālais dialogs.

3.12.

EESK uzskata, ka piedāvātos pasākumus banku savienības izveides pabeigšanai ir svarīgi veikt, lai atvieglotu slogu, kas gulstas uz valstu valdību budžetiem, kā arī lai nodrošinātu banku sistēmas stabilitātes sniegto labumu sabiedrībai.

3.13.

Būtu jāparedz arī pasākumi kapitāla tirgu savienības izveidei. Kapitāla tirgu savienība kopā ar banku savienību ļautu paplašināt un dažādot ekonomikas finansēšanas avotus. Lielāka riska dalīšana ar privāto sektoru pārrobežu līmenī un lielāka finanšu integrācija uzlabotu ekonomikas un finanšu sistēmas drošību un stabilitāti, kā arī tās noturību pret satricinājumiem. Turklāt attiecīgajā gadījumā tiks efektīvāk kompensētas ekonomikas satricinājumu asimetriskās sekas, un tas dos labumu visām dalībvalstīm.

3.14.

Ņemot vērā iepriekšminēto, EESK vēlreiz uzsver: lai papildinātu politikas jomas, kuru mērķis ir atjaunot izaugsmi, ārkārtīgi svarīgi ir risināt jautājumu par bankām ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem. Nekavējoties būtu jāveic pasākumi, lai risinātu šo problēmu, vienlaikus ņemot vērā patērētāju tiesību aizsardzības apsvērumus.

Briselē, 2018. gada 18. janvārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS

(1) Ieteikums Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku, COM(2017) 770 final.

(2) European Economic Forecast – Autumn 2017 (Eiropas prognozes ekonomikā – 2017. gada rudens), Eiropas Komisija, 2017. gada novembris.

(3) Saistībā ar to skatiet šādus EESK atzinumus: “Eurozonas ekonomikas politika (2016)”, OV C 177, 18.5.2016., 41. lpp., “Eurozonas ekonomikas politika (2017)”, OV C 173, 31.5.2017., 33. lpp., un “Eurozonas ekonomikas politika (2017)” (atzinuma papildinājums), OV C 81, 2.3.2018., 216. lpp.

(4) Komisijas dienestu darba dokuments Analysis of the Euro Area economy, kas pievienots ieteikumam Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku, SWD(2017) 660 final, 5. lpp.

(5) Komisijas dienestu darba dokuments, turpat, 9. lpp.

Top