28.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/1

Ziņotāja:

Madi SHARMA

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai (EESK) ir ievērojama pieredze transporta nozares politikas analīzē, un nesen tā apsvēra dzimumu dimensiju šajā nozarē, kur tradicionāli dominē vīrieši (sk. atzinumu TEN/573 “Sievietes un transporta nozare”) (1). Tā kā EESK ir ES iestāde, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, tās kompetencē ir dialogs ar ieinteresētajām personām un apspriešanās par likumdošanas pasākumiem.

1.2.

EESK atzīst, ka ieinteresēto personu platformas ir efektīvi pārmaiņu forumi, ja tās

1.3.

EESK ierosina ES Pārmaiņu platformu (turpmāk – “platformu”), lai risinātu dzimumu vienlīdzības jautājumus transporta nozarē, par sākotnējo prioritāti nosakot sieviešu nodarbinātības palielināšanu minētajā nozarē. Šo sākotnējo mērķi vēlāk varētu papildināt ar pozīciju “sievietes kā lietotājas”. Transporta nozarē ietilpst gaisa, jūras, autoceļu un dzelzceļa pārvadājumi, iekšzemes kuģošana un loģistika. Dalībnieki varētu būt ES un valsts līmeņa politikas veidotāju pārstāvības struktūras, transporta nozares pārstāvji, to arodbiedrības, plašsaziņas līdzekļi, pasažieru organizācijas un NVO, kas vēlas veikt konkrētus pasākumus, lai risinātu dzimumu nevienlīdzības jautājumu transporta nozarē (šis saraksts nav izsmeļošs).

1.4.

EESK vēlētos sekmēt dzimumu līdztiesības principam atbilstošas politikas īstenošanu, izvirzot skaidrus mērķus, proti, uzdevuma ietvarus un noteiktu darbības tvērumu, tostarp rādītājus, ko izstrādās dalībnieki platformas veidošanas gaitā. Tas nodrošinātu partnerības modeli un nozares ieinteresēto personu koordinētu rīcību ar mērķi transponēt jaunās ierosmes visā Eiropā.

1.5.

EESK iesaka platformai saglabāt spēju vienmēr būt elastīgai un pielāgojamai visām nozares dimensijām, kā arī politikas līmenī. Tai būtu stingri jāpieprasa dalībnieku un darbības pārredzamība un pārskatatbildība. Būtiski līdzekļi platformas uzticamības un panākumu nodrošināšanai ir uzraudzība, novērtējums un gada pārskati.

1.6.

Platformas darbība var būt sekmīga tikai tad, ja tās dalībnieki uzņemas pilnu atbildību, un tādēļ EESK ierosina izveidot tīmekļa vietni, kurā norādīti platformas dalībnieki, to veiktā darbība, iekļauta datubāze par darbību, ieteikumiem, uzraudzību un novērtēšanu, ko pārējie varēs izmantot par paraugu vai informācijas avotu.

2.1.

Sieviešu nodarbinātības līmenis transporta nozarē ir īpaši zems. 2013. gadā ES transporta nozarē 78 % strādājošo bija vīrieši. Lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru transporta nozarē, padarot to lietotājdraudzīgāku un vienlaikus kompensējot darbaspēka trūkumu un problēmas (trešā daļa no visiem transporta nozares darbiniekiem ir vecumā virs 50 gadiem), ir svarīgi piesaistīt vairāk sieviešu.

2.2.

EESK 2015. gada 1. jūlijā pieņēma izpētes atzinumu par tematu “Sievietes un transporta nozare” un 2016. gada aprīlī piedalījās komisāru V. Bulc un V. Jourova organizētā turpinājuma pasākumā. Pēc tam MOVE ĢD ar dažādām ekspertu grupām apsprieda pašreizējās problēmas un ieteikumus. EESK pārstāve izvirzīja ideju izveidot “pārmaiņu platformu”, un Eiropas Komisija atzina to par labu līdzekli tādu konkrētu un redzamu pasākumu veicināšanai, kuri sekmē dzimumu līdztiesību transporta nozarē. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Frans Timmermans savā 2016. gada 13. oktobra vēstulē norādīja, ka “šādu platformu varētu izveidot 2017. gada otrajā pusē EESK un Komisijas kopīgā pasākumā”.

3.1.

Eiropas Komisijai ir daudz instrumentu un pasākumu, kas ietver apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Pārmaiņu platformas varētu koncentrēt uz brīvprātīgiem, konkrētiem un izmērāmiem pasākumiem, kas vērsti uz tās izveides mērķu sasniegšanu. Šādas platformas paraugs ir SANTE ĢD platforma “Diēta, fiziskā aktivitāte un veselība”.

3.2.

Tādēļ, lai labāk iesaistītu sievietes un stimulētu saimniecisku, sociālu un ilgtspējīgu izaugsmi, EESK vēlētos MOVE ĢD ierosināt izveidot ES līmeņa ieinteresēto personu platformu, kas spēj praksē īstenot saistības ar mērķi palielināt sieviešu nodarbinātības iespējas un dzimumu līdztiesību transporta nozarē; šādas platformas

3.3.

Veidojot šādu platformu, EESK iesaka MOVE ĢD sākotnēji apsvērt šādus posmus un aspektus (kuri izklāstīti turpmāk):

4.1.

Līdztekus Komisijas priekšsēdētāja Junkera izaugsmes un nodarbinātības programmai viena no prezidentvalsts Maltas prioritātēm ir dzimumu līdztiesība. Tradicionālajā politikas veidošanā platforma varētu ieviest “ES pievienotās vērtības” mehānismu, kas īpaši vērsts uz vienu no ES problēmām, proti, “piemērojot dzimumu līdztiesības principu, radīt iespējas Eiropas transporta nozarē”. Šī mērķtiecīgā pieeja iesaista attiecīgās ieinteresētās personas, kuras citādi nav iespējams savienot ar ES Komisiju. Tādā veidā platforma varētu papildināt ES iestāžu darbu.

4.2.

Ir ļoti svarīgi, ka platformas vadību uzņemas MOVE ĢD un par platformu atbildīgais komisārs atbalsta tās darbību, piemēram, personiski klātesot atklāšanā un platformas sanāksmēs vispār. Platformas dalībnieki, pildot saistības brīvprātīgi, tādējādi atzīs, ka tā ir privilēģija pildīt šādu funkciju. Tādēļ izšķiroša nozīme ir MOVE ĢD augstākā līmeņa amatpersonu pieejamībai un mijiedarbībai ar viņiem. Tāpat ir svarīgi, ka gadījumā, ja ES iestādes vēlas kļūt par platformas dalībniecēm, arī tām būs jāapņemas ierosināt mērķtiecīgus pasākumus.

4.3.

ES iestādēm un dalībvalstu Transporta ministriju pārstāvjiem ir būtiska loma, lai izplatītu galvenās atziņas dalībvalstu līmenī. Tāpēc EESK vēlētos ieteikt izveidot augsta līmeņa grupu (ALG), kas sniedz pārskatu valdībām un to politikas veidotājiem, izstrādā mehānismu labākās prakses piemēru izplatīšanai, stiprina darbu partnerībā un uzlabo sadarbību starp politikas veidotājiem un platformu. Ja šādas ieinteresētās personas izvēlēsies būt arī platformas dalībnieces, tām arī būtu jāapņemas veikt konkrētus pasākumus.

4.4.

EESK vēlētos, lai atbildību par platformas darbu uzņemas MOVE ĢD. MOVE ĢD piešķirtu finansējumu, sekretariātu un noteiktus resursus. Pārējās ES iestādes varētu nodrošināt ieinteresēto personu ieteikumus no saviem tīkliem, un tās varētu nodrošināt arī sanāksmju telpas, rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus. Alternatīva finansējuma iespējas varētu rast, izmantojot platformas dalībnieku līdzekļus.

4.5.

Lielākās izmaksas būs saistītas ar centrālo saziņas rīku, tīmekļa vietni un datubāzi, ieskaitot tās uzturēšanu. Šādus tīmekļa resursus ir izstrādājušas vairākas ES struktūras, un domājams, ka MOVE ĢD varēs pielāgot jau esošo paraugu.

5.1.

Platformai nevajadzētu būt sarunu klubam; tas ir process, kas paredzēts, lai ieinteresētās personas tiktos un apspriestu problēmas un iespējas attiecībā uz sievietēm transporta nozarē, un pēc tam apņemas veikt pārbaudāmus pasākumus. Izpratne par to, kādam ieinteresēto personu veidam attiecīgie dalībnieki pieder, palīdzēs noteikt to potenciālo ieinteresētības un ietekmes līmeni. Visvairāk ieinteresēti būs tie, kurus tieši skar nozares pašreizējās problēmas.

5.2.

Platformas dalībnieku vidū varētu būt šādas Eiropas un valstu līmeņa ieinteresētās personas: nozares pārstāvji, MVU apvienības, arodbiedrības (sociālie partneri), tostarp īpašas sieviešu pārstāvības organizācijas, publiskās pārvaldes iestādes, tostarp tādas, kam ir ietekme uz iepirkumu un piedāvājumu konkursiem, t. i., ERAB, NVO, tostarp jumta organizācijas, kuras aizstāv sieviešu tiesības un vienlīdzību, plašsaziņas līdzekļi, ideju laboratorijas, akadēmiskās aprindas un pētniecības institūti.

5.3.

Turklāt varētu apsvērt iespēju atsevišķos gadījumos iekļaut arī šādus dalībniekus: 1) izstrādē iesaistītas personas, kas var nebūt platformas dalībnieces, 2) lēmumu pieņēmējus un ietekmētājus, tostarp ES iestādes un dalībvalstu pārstāvjus/publiskā sektora struktūras.

5.4.

Dalībai platformā vajadzētu būt bez maksas un atkarīgai no kritēriju ievērošanas un darba uzdevumu izpildes. Sākotnēji nebūtu paredzēta nekāda kompensācija par dalībnieku veiktajiem pasākumiem vai izmaksām, kas saistītas ar dalību platformā.

5.5.

Dalība būtu jāreglamentē, pamatojoties uz šādiem principiem:

6.1.

Šīs platformas vispārējais mērķis varētu būt palielināt sieviešu līdzdalību un uzlabot dzimumu līdztiesību transporta nozarē, paplašinot sieviešu, sieviešu īpašumā esošu uzņēmumu un vadošos amatos esošu sieviešu iespējas, un uzlabojot darba apstākļus visiem nozarē nodarbinātajiem un palielinot to galīgo ietekmi uz nodarbinātību, iekļautību, inovāciju, ilgtspēju un izaugsmi. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš dzimumu līdztiesībai, tādējādi veicinot nodarbinātību un novēršot trūkumus šajā nozarē. Šo mērķi iespējams sasniegt, cita starpā uzlabojot darbvietu kvalitāti un darba apstākļus visiem nozarē strādājošajiem, risinot problēmas saistībā ar aizskarošu izturēšanos un ar dzimumu saistītu vardarbību, uzlabojot darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanu, palielinot sieviešu skaitu ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos un uzlabojot nozares tēlu nolūkā piesaistīt vairāk sieviešu dzimuma darba ņēmēju, uzņēmēju, akadēmisko aprindu pārstāvju un novatoru. Platformas darbības tvērumu vēlāk varētu paplašināt, lai iekļautu attiecīgos saistītos jautājumus, piemēram, lietotāju pieredzes uzlabošanu un pievēršanos pasākumiem, kas paredzēti sievietēm kā lietotājām.

6.2.

Kā galveno instrumentu iepriekš minēto mērķu sasniegšanai EESK vēlētos ieteikt uz dzimumu līdztiesības principiem balstītas politikas īstenošanu un budžeta plānošanu. Šo jauno koncepciju bieži pārprot; tā nenozīmē kopējo izdevumu pieaugumu, bet gan jaunu prioritāšu noteikšanu un izdevumu pārorientēšanu programmās, nodaļās un dienestos. Dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā palielina skaidrību un rada mehānismus, kas ļauj īstenot visaptverošu un transversālu pieeju dzimumu līdztiesības sekmēšanai.

6.3.

EESK iesaka, ka darbības tvērumam un prioritātēm vajadzēt būt saskaņā ar ES politiku un tiesību aktiem, vienlaikus respektējot sociālo partneru dialogu. Platformā būtu jāapvieno lejupēja un augšupēja pieeja, lai atbalstītu privāto sektoru un valsts politiku, izvairoties no vajadzības mainīt tiesību aktus. Platforma visiem būtu jāuztver kā konstruktīvs un nepieciešams ieguldījums.

6.4.

EESK norāda, ka priekšrocības ieinteresēto personu līdzdalībai ir šādas:

6.5.

EESK uzskata, ka platformas darbības tvērumā varētu iekļaut šādus galvenos pasākumus:

6.6.

Platformai paplašinoties, tā var tiekties galveno uzmanību veltīt svarīgākajām jomām, iespējams, neiesaistot visus dalībniekus. Tas var būt transporta nozares daudzveidības dēļ. Tādēļ varētu izveidot apakškomitejas, kasi pievērstu uzmanību galvenajām interešu jomām.

7.1.

EESK atzīst, ka platformas prioritāšu galīgo noteikšanu var veikt tikai paši platformas dalībnieki. Ieinteresētajām personām katrai var būt savas intereses, un ikvienam būtu jāpatur prātā, ka kopējo problēmu risināšanas nolūkā ir jāsadarbojas. Apņemšanās veikt pasākumus, lai atbalstītu un virzītu pārmaiņas, ir pienākums, kas mudinās ieinteresētās personas uzņemties atbildību par savām organizācijām un platformu.

7.2.

EESK ierosina, ka saistībām vajadzētu būt vērienīgām un vērstām uz pašreizējās situācijas mainīšanu, un šim nolūkam dalībniekiem būs jāiegulda pašiem savi resursi. Skaidras informācijas sniegšana par pasākumiem un to pārredzamība tīmekļa vietnē nodrošinās ne tikai saistību atzīšanu, bet arī ieinteresēto personu veiktu pārbaudi. Lai nodrošinātu nepārtrauktu sadarbību un izvairītos no vēlmju neatbilstības, ir svarīgi nodrošināt arī labu komunikāciju un dialogu starp platformas dalībniekiem. Būtu jāatbalsta arī kopīgi pasākumi.

7.3.

EESK iesaka, ka nolūkā atbalstīt platformas veiktos pasākumus papildus varētu noteikt konkrētus mērķus un rādītājus. Šiem mērķiem un rādītājiem būtu jāpalīdz īstenot un izvērtēt pasākumus, kas vērsti uz sieviešu nodarbināmības iespējām, dzimumu līdztiesību un iespēju nodrošināšanu sievietēm, tostarp, kā nodrošināt vīriešu un sieviešu līdztiesību neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām. Attīstības rādītāji, ko izmanto kā novērtēšanas instrumentus un kas pastiprina rezultātu ietekmi un iekļaušanu progresa ziņojumā, palīdz ietekmēt politisko un stratēģisko plānošanu, atspoguļojot progresu.

7.4.

Vispārēji statistikas dati ir pieejami Eurostat. Nolūkā gūt pilnīgāku priekšstatu MOVE ĢD varētu sadarboties ar Eurostat un platformas dalībniekiem, lai uzlabotu datu apkopošanu atsevišķi par katru dzimumu.

7.5.

Datiem, konkrētajiem mērķiem un rādītājiem būtu jāveicina pārdomas par dzimumu līdztiesību, kā arī par stereotipiem un diskrimināciju. Rādītājiem nav normatīva spēka, un mērķis ir mudināt organizācijas pārredzamā un saprotamā veidā sniegt informāciju gan pašām sev, gan sabiedrībai kopumā par dzimumu jautājumiem, dodot iespēju veikt savas politikas un prakses iekšējo analīzi.

7.6.

Bāzes rādītājus varētu izstrādāt šādās jomās:

8.1.

EESK ierosina, ka nolūkā pastiprināt darbu partnerībā platformas dalībnieki varētu izstrādāt saistības un pasākumus, ko līdz to īstenošanai apspriež ar pārējiem platformas dalībniekiem. Kad attiecīgais pasākums ir beidzies, tiktu izstrādāts uzraudzības ziņojums, kurā norādītas veiktās darbības, termiņi, iegūtie dati un galvenie secinājumi, lai tos varētu analizēt un novērtēt pārējie platformas dalībnieki. Šie pārskati būtu jāsniedz objektīvā veidā kopā ar pierādījumiem un kvalitatīviem novērtējumiem, atspoguļojot to atbilstību platformas mērķiem. Ja ir pieejami pietiekami līdzekļi, šim nolūkam varētu izmantot ārējos konsultantus tāpat kā SANTE ĢD platformas novērtēšanā (sk. “2016. gada uzraudzības ziņojumu”).

8.2.

EESK ierosina, lai saistības būtu labi izstrādātas jau no paša sākuma un būtu atbilstošas noteiktajiem mērķiem. Dalībniekiem būtu jāapsver SMART saistības, kurām vajadzīga padziļināta sagatavošanās (termiņi, mērķi un uzdevumi), lai nodrošinātu efektīvu ziņošanu, vieglu uzraudzību un paziņošanu par izpildi.

8.3.

Saistības prasīs darbu un apņēmību no dalībnieku puses papildus to parastajiem pienākumiem. Šim ieguldījumam vajadzētu sniegt pievienoto vērtību dalībnieku iekšējam darbam papildus korporatīvajai sociālajai atbildībai, un to var atklāti publiskot kā apņemšanos atbalstīt dzimumu līdzsvara uzlabošanu darba vietā. Dalībnieku veiktajiem pasākumiem vajadzētu būt pieejamiem, lai citi var tos atkārtot.

8.4.

Platformas darbības pārskatīšanai būtu aizvien jāpaplašina tās dalībnieku tīkls un jārada lielāks stimuls strādāt kopā, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Tādējādi tas palīdz palielināt kopīgo saistību skaitu,