Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Eiropas Savienībā

A. Rīcības vajadzība

Kāpēc? Kāda problēma tiek risināta?

Bezvadu savienojamībai ir vajadzīgs, lai būtu pieejams piemērots spektrs. Mobilās datplūsmas pieaugums, ko galvenokārt izraisa videosaturs, rada spiedienu uz bezvadu platjoslai (BP) pašlaik pieejamajām frekvenču joslām. Lai šo problēmu atrisinātu, Starptautiskās elektrosakaru savienības (ITU) līmenī ir veikti pasākumi un risinātas diskusijas par iespēju izmantot spektru zem 1 GHz. ITU ļauj bezvadu platjoslai izmantot 694–790 MHz frekvenču joslu (“700 MHz joslu”). Ziemeļamerikas valstis plāno bezvadu platjoslai izmantot arī 470–694 MHz frekvenču joslu (“joslu zem 700 MHz”). Tā kā ES zemes ciparu televīzijas (DTT) un audioprogrammu izstrādes un īpašo pasākumu (PMSE) iekārtas pašlaik izmanto visu UHF joslu (470–790 MHz), saduras dažādi šā “primārā” spektra pieprasījumi.

ES harmonizētas joslas bezvadu platjoslai, it īpaši zem 1 GHz, ir svarīgas Eiropas Digitalizācijas programmā (EDP) noteikto Savienības savienojamības mērķu sasniegšanā. ES valstis atbalsta koordinētu ES pieeju BP pakalpojumu nodrošināšanai 700 MHz joslā, taču tām ir atšķirīgi viedokļi par piemēroto brīdi, jo to DTT vajadzības ir ļoti atšķirīgas. Šīs viedokļu atšķirības var kavēt modernu tīklu ieviešanu, kas vajadzīga ES savienojamības mērķu sasniegšanai, un radīt pārrobežu traucējumus starp ES valstīm.

Ko paredzēts panākt ar šo iniciatīvu?

Digitālais vienotais tirgus (DVT) ir viena no Komisijas 10 galvenajām politiskajām prioritātēm. Tā sasniegšanā izšķirīga nozīme ir universālai ātrdarbīgai bezvadu savienojamībai. To visiem ES pilsoņiem izmaksu ziņā efektīvi var nodrošināt ar vienādi būtiskiem fiksētajiem un bezvadu tīkliem. Ātrgaitas savienojamība visā ES ļaus attīstīties novatoriskiem pakalpojumiem audiovizuālo un mobilo pakalpojumu tirgos. Tā būs arī bāze jauniem pakalpojumiem, piemēram, tīklam pieslēgti automobiļi, kas atkarīgi no ES mēroga pārklājuma un jaudām.

Komisija nosaka ES stratēģiju UHF joslas izmantošanai nākotnē tā, lai šo spektra daļu varētu lietderīgi izmantot, pielāgojoties jauniem telesakaru un plašsaziņas līdzekļu tirgiem, vienlaikus saglabājot ES audiovizuālo modeli un pašreizējo nekodēto sabiedrisko apraidi.

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība?

Saskaņotai ES pieejai būs šādas priekšrocības salīdzinājumā ar rīcību valstu vai reģionu līmenī:

tā no 2020. gada nodrošinās ES mēroga savienojamību ar ātrumu 30 Mb/s, kas ļaus inovēt esošos pakalpojumus un ielikt pamatu jauniem pakalpojumiem, kuri prasa vispārēju savienojamību;

tiks novērsti bezvadu platjoslas un zemes ciparu televīzijas savstarpēji traucējumi;

tā dos apjomradītu ietaupījumu 700 MHz joslā darbojošos iekārtu tirgū, kas aptver tepat visu pasauli.

B. Risinājumi

Kādi normatīvie un nenormatīvie politikas varianti ir apsvērti? Vai kādam variantam tiek dota priekšroka? Kāpēc?

Ir apsvērti šādi 4 politikas varianti:

1. ES nedara neko. ES valstis patstāvīgi lemj par 700 MHz joslas sadalīšanu un licencēšanu pakalpojumiem (DTT un/vai BP), par pieejamajām frekvencēm un par attiecīgajiem tehniskajiem un piekļuves nosacījumiem.

2. Koordinēta 700 MHz joslas paredzēšana un licencēšana Te ietilptu:

termiņš piešķiršanai un pārrobežu koordinācijai;

pārklājuma nodrošināšanas pienākumu veicināšana attiecībā uz 700 MHz licencēm;

joslas zem 700 MHz rezervēšana DTT un skaņas PMSE.

2025. gadā ir paredzēta tirgus izvērtēšana ES līmenī, pārskatot noteikumus par joslu zem 700 MHz.

3. Koordinēta 700 MHz joslas paredzēšana un licencēšana (kā 2. variantā) un koordinēta joslas zem 700 MHz paredzēšana izmantošanai tikai lejuplīnijai ar nosacījumu, ka tiek pasargāta audiovizuālo mediju pakalpojumu (AVMP) sniegšana masu auditorijai, ieskaitot izplatīšanu bez kodēšanas, un skaņas PMSE, ja ir pieprasījums valsts līmenī.

2025. gadā ir paredzēta tirgus izvērtēšana ES līmenī, pārskatot noteikumus par joslu zem 700 MHz.

4. Koordinēta visas UHF joslas paredzēšana un licencēšana BP pakalpojumiem no 2020. gada.

3. politikas variants ir vēlamākais, jo tas nodrošina līdzsvarotu un elastīgu risinājumu, kas atbalsta digitālo ekonomiku, Eiropas audiovizuālo modeli un ieguvumus pilsoņiem.

Kuru variantu kurš atbalsta?

Apraides un plašsaziņas līdzekļu nozare atbalsta Lamī (Lamy) ziņojumu 1 . Minētais ziņojums ir pamats vēlamajam 3. variantam, jo iesaka koordinētu 700 MHz joslas paredzēšanu un licencēšanu un elastīgu pieeju joslā zem 700 MHz. Pēc šās pieejas tradicionālās apraides pakalpojumi pastāv līdzās bezvadu platjoslas pakalpojumiem tikai lejuplīnijas režīmā.

ES dalībvalstu pārstāvji Radiofrekvenču spektra politikas grupā (RSPG) pieņēma RSPG atzinumu 2 , kurā atbalsta koordinētu ES pieeju 700 MHz joslas pārdalei. Te ietilpst:

- BP izmantošanas 700 MHz joslā tehnisko nosacījumu harmonizēšana;

- vienota termiņa noteikšana 700 MHz joslas izbrīvēšanai; un

- joslas zem 700 MHz elastīga izmantošana.

Tika sarīkota sabiedriskā apspriešana par katru no dokumentiem, un respondenti pauda atbalstu koordinācijai ES līmenī.

C. Vēlamākā varianta ietekme

Kādus ieguvumus dos vēlamākais variants (ja vispār dos, blakus galvenajiem)?

3. variants:

nodrošinās papildu ES harmonizētu spektru BP saskaņā ar spektra mērķi Radiofrekvenču spektra politikas programmā (RSPP);

tuvinās DVT savienojamības mērķu un EDP platjoslas mērķu sasniegšanu;

samazinās UHF apraides joslas izmantošanas neviengabalainību un novērsīs traucējumus starp BP un DTT;

sekmēs jauninājumus un tirgus pāreju uz efektīvākām tehnoloģijām;

pieradinās pie jauniem audiovizuālā materiāla patēriņa veidiem, saglabājot arī pašreizējo modeli bez kodēšanas;

dos ES valstīm iespēju joslu zem 700 MHz sākt izmantot ne tikai DTT un audio PMSE, bet arī citiem lietojumiem, kur tas ir iespējams, vienlaikus pasargājot šos lietojumus;

stiprinās ES pozīciju starptautiskajās sarunās par joslas zem 700 MHz turpmāku izmantošanu.

Kādas ir vēlamākā varianta izmaksas (ja tādas ir, blakus galvenajām)? 

DTT raidorganizācijām (publiskā un privātā sektora) un skaņas PMSE lietotājiem tiks laupīta daļa UHF spektra (papildus jau pārdalītajai 800 MHz joslai). Migrācija uz joslu zem 700 MHz radīs pārejas izmaksas apraides tīklu pārkonfigurācijai. DTT tīkla operatoriem būs īsā laikā jāpārņem pašas efektīvākās spektra tehnoloģijas, ja tie vēlēsies saglabāt pašreizējo (vai uzlabot) pārraidāmo programmu daudzveidību un kvalitāti. Patērētājiem būs neērtības: no jauna jāsameklē kanāli vai jānomaina ierīces (dekoderis un dažos gadījumos antena), lai turpinātu saņemt DTT pakalpojumus.

Kā tas skars uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus?

No vienas puses, kultūrā un radošajās nozarēs visvairāk darbojas MVU. Visvairāk tiktu skarti skaņas PMSE lietotāji, kam ievērojami samazinātos “balto plankumu” pieejamība raidījumu un pasākumu pārraižu veidošanai un ierakstīšanai. No otras puses, daudzi ar bezvadu platjoslas nozari saistīti MVU gūtu labumu no papildu spektra pieejamības un līdz ar to plašākas darbības perspektīvas.

Ar 2014. gada īstenošanas lēmumu 3 Komisija ir nodrošinājusi skaņas PMSE pieejamo frekvenču joslu bāzlīniju. Turklāt Komisija lūgs RSPG atzinumu par ES stratēģiju attiecībā uz PMSE pakalpojumiem. 3. variantā ES dalībvalstis var nolemt daļu no 700 MHz joslas (līdz 25 MHz tā sauktajā “dupleksa atstarpē") izmantot PMSE.

 Vai tiks būtiski ietekmēti valstu budžeti un pārvaldes iestādes?

Valstu iestādēm izmaksas un ieguvumi būs atkarīgi no piemērojamā valsts normatīvā regulējuma, t. i., licences anulēšanas, atjaunošanas vai maiņas iespējām un noteikumiem un/vai citām administratīvajām izmaksām. Vairākām ES valstīm nāksies atsaukt vai grozīt pašreizējās licences 700 MHz joslā, lai tajā būtu iespējama pāreja uz mobilās platjoslas pakalpojumiem. Izsoles publiskajam sektoram dotu ieņēmumus, taču varētu būt vajadzīgi valsts budžeta līdzekļi iespējamiem valsts atbalsta pasākumiem galalietotāju iekārtu nomaiņai.

Vai būs citāda būtiska ietekme? 

Nē.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

Līdz 2025. gadam Komisija sarīkos ES līmeņa novērtēšanu par tirgus attīstību joslas zem 700 MHz izmantošanā, un vajadzības gadījumā tā var tiesisko regulējumu grozīt.