28.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 487/81

Ziņotājs:

Vladimír NOVOTNÝ

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un priekšlikumu jaunam lēmumam kopumā un uzskata, ka tas ir solis uz priekšu, lai stiprinātu juridisko noteiktību saistībā ar ieguldījumiem enerģētikas nozarē un attiecīgajiem infrastruktūras projektiem un lai palielinātu pārredzamību jautājumos par gāzes piegādes drošību un uzlabotu iekšējā enerģijas tirgus darbību.

1.2.

EESK atbalsta starptautisku nolīgumu ar trešām valstīm enerģētikas jomā novērtēšanu, izmantojot ex ante mehānismu, jo tas ir līdzeklis, lai novērstu iespējamo risku, ka noslēgtie nolīgumi neatbilst Savienības tiesībām un iekšējā enerģijas tirgus prasībām. Tajā pašā laikā komiteja uzskata, ka šajā gadījumā preventīvie pasākumi ir efektīvāks līdzeklis nekā pasākumi stāvokļa uzlabošanai a posteriori.

1.3.

EESK ierosina paziņošanas un pārbaudes procedūru pirms (ex ante) starptautisku nolīgumu noslēgšanas enerģētikas jomā attiecināt vienīgi uz nolīgumiem par gāzes piegādi dalībvalstīm, jo gāze ir sensiblākais enerģijas pamatprodukts, kuras piegāde parasti ietver vairākas ES dalībvalstis.

1.4.

EESK uzskata, ka lēmuma pārskatīšana būtu jāattiecina tikai uz to pamatnolīgumu izstrādi, kuri tieši ietekmē ES iekšējo tirgu un/vai enerģijas piegādes drošību, un Komisijai būtu jānovērtē vienīgi tai iesniegtā starpvaldību nolīguma projekta atbilstība Savienības tiesībām.

1.5.

Konfidenciālas informācijas aizsardzības stiprināšana visā starpvaldību nolīguma sagatavošanas procesā ir noteicošais faktors, lai veiksmīgi ieviestu ierosinātās paziņošanas un pārbaudes procedūras attiecībā uz starptautiskajiem nolīgumiem enerģētikas jomā, kuri pašlaik tiek sagatavoti vai par kuriem notiek sarunas.

1.6.

EESK uzskata, ka pārējie nolīgumi enerģētikas jomā būtu jāvērtē, izmantojot līdz šim spēkā esošās juridiskās un administratīvās ex post procedūras. EESK iesaka vienlaikus paredzēt iespēju brīvprātīgi iesniegt šādus nolīgumus ex ante novērtēšanai, ja to pieprasa attiecīgā dalībvalsts.

1.7.

EESK uzskata, ka priekšlikumā paredzētajam divpadsmit nedēļu termiņam, kas Komisijai noteikts negatīva atzinuma sagatavošanai, ja nolīguma projekts neatbilst Savienības tiesībām, ir jābūt maksimālajam termiņam. Pēc šā termiņa beigām uzskatāms, ka Komisija ir apstiprinājusi ierosināto nolīgumu un sarunas par attiecīgā starpvaldību nolīguma noslēgšanu var turpināties.

2.1.

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā” ir daļa no Eiropas Komisijas “ziemas paketes”, kas virzīta uz enerģijas piegādes drošību enerģētikas savienības projekta ietvaros. Galvenā uzmanība minētajā paketē pievērsta gāzes piegādēm no trešām valstīm.

2.2.

Komisija 2015. gadā pārskatīja spēkā esošo 2012. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 994/2012/ES par starpvaldību nolīgumiem, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā, un novērtēja tā efektivitāti.

2.3.

No novērtējuma ziņojuma izriet, ka, pēc Komisijas domām, pašreizējie lēmumi neatbilst vienam no galvenajiem mērķiem, proti, nodrošināt starpvaldību nolīgumu atbilstību Savienības tiesībām. Komisija norāda trīs galvenos šīs problēmas cēloņus:

2.4.

Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu lēmumam, ar kuru atceļ Lēmumu Nr. 994/2012/ES un kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas, lai ņemtu vērā secinājumus, kas izriet no minētā lēmuma pārskatīšanas. Pārskatīšanai ir divi galvenie mērķi:

3.1.

Pārskatītajā lēmuma priekšlikumā ietverti šādi elementi:

3.1.1.

Paziņošanas pienākumi attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem:

3.1.2.

Komisijas veiktais novērtējums:

3.1.3.

Paziņošanas pienākumi un Komisijas novērtējums par nesaistošiem aktiem:

3.2.

Pēc Komisijas domām, šis lēmums varētu sekmēt:

4.1.

EESK 2012. gadā jau pievērsās jautājumam par nolīgumiem enerģētikas jomā saistībā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 994/2012/ES sagatavošanu (1). Savā atzinumā komiteja norādīja, ka enerģētikas nolīgumos ir jāņem vērā gan stratēģiski, gan komerciāli apsvērumi, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes un pārredzamības principus.

4.2.

Komiteja pauda nožēlu, ka lēmuma projekts neattiecas uz enerģētikas nozares privāto struktūru nozīmīgiem tirdzniecības nolīgumiem, kuri aptver vairākas dalībvalstis un kuri varētu būt pretrunā Savienības tiesībām. Komiteja norādīja uz draudiem, kas varētu rasties, ja stratēģisko partnerattiecību dēļ tiktu uzspiesta tādu modeļu ieviešana, kuru pamatā ir intereses, kas nesakrīt ar ES interesēm un var būt kaitējošas.

4.3.

Eiropas darba devēju organizācijas – nozīmīgi sociālā dialoga partneri, kā arī organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji atturīgi vērtēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko pārskata Lēmumu 994/2012/ES. Darba devēju apvienības apgalvo, ka pašreizējais ex post mehānisms ir pietiekams. Tās uzsvēra, ka novērtējums būtu jāveic par nolīgumiem, kuri ietekmē iekšējo enerģijas tirgu vai energoapgādes drošību.

4.4.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vairākas dalībvalstis izvirzīja prasību par saukšanu pie atbildības sensitīvas informācijas noplūdes gadījumā un prasību nodrošināt pietiekamu komerciālo interešu aizsardzību. Tās arī piekrita, ka darbības joma nebūtu jāattiecina uz privāto struktūru nolīgumiem un uz nolīgumiem, kas balstīti uz Euratom mehānismiem, un izvirzīja prasību, lai visā Lēmuma 994/2012/ES pārskatīšanas gaitā tiktu ievērota darījumdarbības un tirdzniecības brīvība, komercnoslēpuma aizsardzība un tiesības uz labu pārvaldību.

4.5.

Sabiedriskajā apspriešanā par šo lietu līdzīgus iebildumus izteica arī ieinteresētās personas, to skaitā Eiropas nozaru organizācijas un regulatoru apvienības. Tās cita starpā norādīja, ka Komisijas pavaddokumentos [SWD(2016) 28 final] nav pietiekami pamatotas bāzes un nozīmīgu skaitļos izteiktu argumentu, kas ļautu pamatoti secināt, ka ar pašreizējiem tiesību aktiem nevar sasniegt izvirzītos mērķus un tādēļ tie ir jāaizstāj ar jauniem tiesību aktiem. Nepilnības starptautiskajos nolīgumos varētu novērst, stingrāk piemērojot spēkā esošo lēmumu, nevis izstrādājot jaunu tiesību aktu.

4.6.

Lai panāktu pieņemamu kompromisu, EESK šajā atzinumā ņēmusi vērā organizētas pilsoniskās sabiedrības daļas komentārus un iebildumus, kas izklāstīti iepriekš, kā arī Komisijas argumentus un ES Enerģētikas Padomes secinājumus.

4.7.

Ņemot vērā Komisijas pieredzi attiecībā uz grūtībām veikt izmaiņas jau noslēgtajos starptautiskajos nolīgumos enerģētikas jomā, ja vēlāk atklājas, ka tie neatbilst Savienības tiesībām, EESK atbalsta priekšlikumu izmantot ex ante mehānismu kā līdzekli, lai novērstu Savienības tiesību un iekšējā enerģijas tirgus noteikumu pārkāpumu gadījumos, kas attiecas uz visu ES vai skar vairākas dalībvalstis.

4.8.

Tādēļ EESK uzskata, ka lēmuma pārskatīšana būtu jāattiecina tikai uz nozīmīgiem starpvaldību nolīgumiem ar trešām valstīm, kuri tieši ietekmē ES iekšējo tirgu un/vai enerģijas piegādes drošību, un Komisijai būtu jāvērtē tikai tā starpvaldību nolīguma projekta atbilstība Savienības tiesībām, kas tai iesniegts.

4.9.

Sarunās par mazāka mēroga un mazāk nozīmīgiem starpvaldību nolīgumiem nevajadzētu piešķirt īpašas pilnvaras Komisijai, ja tā sarunu gaitā palīdz kādai dalībvalstij. Tomēr tajā pašā laikā ir jāsaglabā iespēja dalībvalstīm pēc pieprasījuma saņemt no Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai novērstu nolīguma, par kuru notiek sarunas, neatbilstību Savienības tiesībām. Šādā gadījumā Komisijai būtu stingri jāievēro attiecīgās informācijas sniegšanas termiņi.

5.1.

EESK uzskata, ka kontroles mehānisms arī turpmāk jāpiemēro tikai starptautiskajiem gāzes piegādes nolīgumiem.

5.2.

Komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka izskatāmā lēmuma priekšlikumā ierosinātajiem pienākumiem nav jāattiecas uz nolīgumiem, ko noslēgušas privātās struktūras. Tomēr komiteja iesaka paredzēt iespēju izmantot ierosināto ex ante mehānismu attiecībā uz privātā sektora nolīgumiem, kuriem ir būtiska ietekme uz iekšējo enerģijas tirgu vai energoapgādes drošību. Taču ir jānosaka skaidri noteikumi šai procedūrai.

5.3.

EESK sagaida, ka tiks noteikta atbildība par komerciāli svarīgas informācijas noplūdi un šādi gadījumi tiks izskatīti krimināltiesību aspektā.

5.4.

EESK uzskata, ka nav nepieciešams un nav lietderīgi izskatāmo lēmumu piemērot juridiski nesaistošiem aktiem (priekšlikuma 2. pants).

5.5.

Komiteja apšauba Komisijas apgalvojumu, ka priekšlikums nekādi neietekmē ES budžetu. Ja ex ante mehānisms tiks piemērots arī privātā sektora nolīgumiem, var palielināties gan administratīvās izmaksas, gan administratīvais slogs. EESK rīcībā nav analīzes par to, kā jaunajā lēmumā tiks ievērots subsidiaritātes princips un piemērots proporcionalitātes princips.

5.6.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka Komisijas palīdzība arī turpmāk būs fakultatīva (priekšlikuma 4. pants), jo dalībvalsts sarunās ar trešo valsti Eiropas Komisijas palīdzībai nevajadzētu būt obligātai.