15.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 13/83

Ziņotāja:

Emmanuelle BUTAUD-STUBBS

Līdzziņotājs:

Nicola KONSTANTINOU

1.1.

Ņemot vērā radošo un kultūras nozaru nozīmīgumu Eiropas Savienības IKP, EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt daudzgadu stratēģiju šo nozaru attīstībai.

1.2.

EESK uzskata, ka šīs nozares, kas uzlabo Eiropas Savienības starptautisko prestižu, jāņem vērā patlaban Eiropas Komisijā notiekošajās pārdomās saistībā ar 2015. gada rudenī gaidāmo paziņojumu par jaunu stratēģiju tirdzniecības politikā.

1.3.

Ņemot vērā darba tirgus attīstību dažās dalībvalstīs, ir pienācīgāk jāņem vērā ar nestandarta līgumiem nodarbināto darba ņēmēju vajadzības darba apstākļu, veselības un drošības jomā. EESK atbalsta aktīvākas sarunas par darba koplīgumiem plašsaziņas līdzekļu un kultūras nozarē saskaņā ar valstīs iedibināto praksi.

1.4.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī vairākiem citiem jautājumiem: pielāgošanās jaunajām tirgus vajadzībām, nozares profesionālās mobilitātes veicināšana, apmācības un izglītības politikas un instrumentu nostiprināšana, kā arī kolektīvās finansēšanas (crowdfunding platformu) izvēršana.

1.5.

ES vērtību – cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, līdztiesības, minoritāšu aizsardzības utt. – veicināšanu varētu daļēji uzticēt “radošajiem”, kas ar lietotnēm, video, spēlēm, komiksiem u. c. vislabāk spētu piesaistīt jauniešu auditoriju.

1.6.

Šīs nozares ne vienmēr spēj “piesaistīt” vērtību, tādēļ tām būtisks ir jautājums par nemateriālo aktīvu – klientu portfeļu, atpazīstamības un reputācijas, zīmolu, zinātības – finansiālās vērtības paaugstināšanu, jo šie aktīvi ir ilgtspējīgi un radīs ienākumus nākotnē.

2.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja jau vairāk nekā 11 gadus atbalsta radošo un kultūras nozaru attīstību. Krietni pirms tam, kad Eiropas Komisija 2012. gadā izstrādāja paziņojumu “Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā” (1), komiteja no 2004. gada līdz 2014. gadam pieņēma vairākus atzinumus (2).

2.2.

Radošajām un kultūras nozarēm ir stratēģiska nozīme Eiropas sabiedrībā, kur tās var veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi (“Eiropa 2020”), jo ir pierādīts (3), ka viena no radošo un kultūras nozaru iezīmēm ir inovācijas spēja, kas ir izteiktāka nekā citās ekonomikas nozarēs.

2.3.

Turklāt jāatzīmē, ka Eiropas sabiedrībā radošajām un kultūras nozarēm ir īpašā loma plurālisma, kultūru daudzveidības un Eiropas identitātes veicināšanā (4).

2.4.

EESK Birojs 2015. gada janvārī nolēma apstiprināt jauna pašiniciatīvas atzinuma izstrādi par radošajām un kultūras nozarēm, jo tās ir Eiropas aktīvs izmantošanai globālas konkurences apstākļos. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda un Koreja, izstrādā efektīvas soft power stratēģijas, lai izplatītu savu kultūru un dzīvesveidu un atbalstītu to uzņēmumu ekonomisko attīstību, kuri nodarbojas ar kultūras preču un pakalpojumu izstrādi, ražošanu un izplatīšanu.

2.5.

Kādi ir galvenie faktori, kuru dēļ EESK atkal pievērsusies šo nozaru attīstībai?

2.5.1.

Vispirms, šo nozaru pieaugošā nozīme Eiropas ekonomikā. Ņemot vērā dažādas pašreizējās definīcijas un jaunākos pieejamos statistikas datus, radošās un kultūras nozares ir viena no dinamiskākajām Eiropas ekonomikas jomām. TERA Consultants pētījumā par 2008.–2011. gada periodu (5) norādīts, ka šādu nozaru ieguldījums Eiropas IKP ir no 4,4 % (tikai radošās nozares jeb core industries) līdz 6,8 % (pieskaitot arī citas nozares, kas ļoti cieši saistītas ar radošajām nozarēm, jeb non-core industries). Radošajās nozarēs (core industries) vien izveidots 8,3 miljoni darbvietu un nodarbināti 3,8 % no ekonomiski aktīvo ES iedzīvotāju kopskaita, bet saistītajās nozarēs (non-core industries) attiecīgi 14 miljoni darbvietu un 6,5 % no ekonomiski aktīvo ES iedzīvotāju kopskaita. Tas ir trešais nozīmīgākais darba devējs Eiropas Savienībā pēc būvniecības un dzērienu ražošanas nozares.

2.5.2.

Lielā valsts parāda dēļ valstīm un pašvaldībām nācās samazināt dotāciju apjomu kultūras un mūzikas apvienībām, teātriem, nekomerciāliem kinoteātriem un orķestriem. Vairākās dalībvalstīs grūtībās ir nonākuši lielie valsts finansētie radio un televīzijas plašsaziņas līdzekļi, kā arī drukātā prese, kurai digitālās revolūcijas apstākļos ir jāpārvar saimnieciskās darbības modeļa krīze.

2.5.3.

2013. gada jūnijā sākās sarunas par gaidāmo transatlantisko partnerību, un ir notikušas jau deviņas sarunu kārtas. Kultūras izņēmuma statuss tika atzīts jau pašā sākumā, un EESK atbalsta Eiropas Parlamenta nostāju – 2013. gada 23. maija rezolūcijā par sarunām ar mērķi noslēgt ES un ASV tirdzniecības un investīciju nolīgumu (6) EP prasīja, “lai sarunu pilnvarās ir skaidri noteikts, ka tās neietver kultūras un audiovizuālos, tostarp tiešsaistes, pakalpojumus”.

2.5.4.

Nesen ir uzsākta programmas “Radošā Eiropa” īstenošana, par kuru komiteja jau ir sagatavojusi atzinumu (7), un laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam tai piešķirts budžets EUR 1,46 miljardi.

3.1.1.

Krīze ir skārusi vairākas šādas nozīmīgas Eiropas kultūras un radošuma jomas:

3.1.2.

Eurostat statistikas dati par 2009.–2013. gadu apstiprina, ka samazinājies darbvietu skaits izdevējdarbības nozarē Francijā (no 146 000 darbiniekiem 2009. gadā līdz 112 000 darbiniekiem 2013. gadā) vai programmu sagatavošanas un filmu uzņemšanas nozarē Polijā (no 25 000 darbiniekiem 2009. gadā līdz 19 600 darbiniekiem 2013. gadā).

3.1.3.

Tomēr Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds Dublinā savā ziņojumā (Arts, Entertainement and Recreation: working conditions and job quality) (8) norāda, ka 2010.–2012. gadā Eiropas Savienībā ir nedaudz (+ 2 %) pieaudzis mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs nodarbināto skaists. Dažās dalībvalstīs šajās nozarēs nodarbināto īpatsvars būtiski pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju (1,6 % no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem): Apvienotajā Karalistē un Igaunijā – 2,6 %, Zviedrijā – 2,5 % (14 % no visiem uzņēmumiem un 8 % no IKP) un Latvijā – 2,3 %.

3.2.1.

Radošo nozaru uzņēmumiem vajadzīgs finansējums, jo tiem ir grūtības izstrādāt tādus ienākumu modeļus, kas tiem ļautu piesaistīt vērtību. Ja tiktu sniegts atbalsts MVU tādu uzņēmējdarbības modeļu un tāda ienākumu gūšanas modeļa izstrādē, kas ļautu vienlaikus radīt un piesaistīt vērtību, tie kļūtu mazāk atkarīgi no valsts dotācijām.

3.2.2.

Savulaik EESK izteica šaubas par jauno finanšu instrumentu, kas izstrādāts, lai vienkāršotu MVU un citu nozares dalībnieku piekļuvi finansējumam. Tika uzsvērts, ka Eiropas Investīciju fondam (EIF) trūkst ekspertzināšanu kultūras jomā (9). Taču tieši tā ir iestāde, kuras kompetencē ir garantiju piešķiršana nozarei EUR 121 miljona apmērā.

3.2.3.

Saskaņā ar programmu “Radošā Eiropa” no šīs garantijas gaidāms sviras efekts 5,7 % apmērā, kas ļautu konkursa kārtībā piešķirt apmēram EUR 700 miljonus, kā arī izraudzīties organizācijas, kuras būtu atbildīgas par garantijas mehānisma administratīvo spēju stiprināšanu.

3.2.4.

Būtu arī noderīgi dažādot finansējuma veidus. Kolektīvā finansēšana (crowdfunding), arī tās pārrobežu aspektā, nodrošina vieglāku piekļuvi projektu finansējumam un samazina risku, ko uzņemas ieguldītāji (La Tribune, 2014. gada 11. februāris).

3.2.5.

Plašākā nozīmē izvirzītais jautājums attiecas uz nemateriālo aktīvu finansiālu novērtēšanu. Eiropas Komisija atzīst šo nemateriālo aktīvu nozīmīgumu, taču nepiedāvā nevienu kopēju metodi šo nemateriālo aktīvu finansiālās vērtības paaugstināšanai.

3.2.6.

Nepietiekams vietējo kontaktiestāžu skaits: katrā dalībvalstī ir viens līdz četri “Radošās Eiropas” biroji, kas atrodas vai nu galvaspilsētā, vai lielā pilsētā. To skaits acīmredzami ir nepietiekams, lai veicinātu programmu īstenošanu reģionos, kuri lielā mērā orientēti uz radošajām un kultūras nozarēm.

3.3.1.

Pašreiz, pamatojoties uz 2010. gada 19. maija paziņojumu (COM(2010) 245 final, “Digitālā programma Eiropai”), tiek apspriesta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (10) par autortiesībām reforma, un ir jāizskata vairāki delikāti jautājumi:

3.3.2.

Delikāts temats ir arī atlīdzība autoriem un māksliniekiem/izpildītājiem atbilstoši ieņēmumiem, kas gūti no viņu darbu un izpildījumu izmantošanas tiešsaistē.

3.3.3.

EESK uzsver, ka ir nepieciešama līdzsvarota sistēma, kura nodrošinātu godīgu un taisnīgu atlīdzību visiem, kas ir tiesīgi to saņemt, proti, satura veidotājiem, māksliniekiem izpildītājiem un producentiem.

3.3.4.

Ir svarīgi arī palīdzēt radošo un kultūras nozaru MVU, ļoti maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem aizsargāt to intelektuālā īpašuma tiesības (11), īpaši modes un dizaina nozarēs.

3.3.5.

EESK aicina Eiropas Komisiju būt konsekventai, pārskatot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK (12) par elektronisko tirdzniecību, lai veicinātu visu ieinteresēto personu (dalībnieku/tiesīgo saņēmēju, mitināšanas pakalpojumu sniedzēju, meklēšanas rīku nodrošinātāju, maksājumu risinājumu sniedzēju utt.) atbildību cīņā ar pirātismu.

4.1.1.

EESK uzsver, ka tieši vietējā līmenī tiks (vai netiks) veidota dažāda veida sadarbība. Jāuzsver, ka svarīga nozīme ir kultūras klasteriem, radošajiem kvartāliem, pieejamām un bezmaksas telpām, ko piedāvā pilsētas un reģioni, kā norādīja vairāki dalībnieki (no Valonijas, Ronas-Alpu reģiona) 2015. gada 15. jūnija uzklausīšanas sanāksmē. Eiropas tīkla eksperti ziņojumā par radošo un kultūras nozaru noturību (13) atzīst, ka valsts politikai, kuras mērķis ir veicināt kultūru un radošumu, lielāka ietekme, šķiet, ir vietējā līmenī.

4.1.2.

Iniciatīvas “Radošā Eiropa” īstenošanas gada programmā ir paredzēts piešķirt “Radošās Eiropas” birojiem EUR 4,9 miljonus. Minēto biroju skaits nav pietiekams, un tie atrodas galvaspilsētās vai lielajās pilsētās, un tādēļ tie ne vienmēr atrodas tuvu nozares dalībniekiem.

4.2.1.

Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2014. gada maija ziņojumā par darba attiecībām plašsaziņas līdzekļu un kultūras nozarē (14) norādīts:

4.2.2.

Lielākajā daļā šo profesiju, jo īpaši plašsaziņas līdzekļu un kultūras jomā, tā sauktās nestandarta nodarbinātības apjomi pēdējos gadu desmitos ir palielinājušies, pieaudzis nepilnas slodzes līgumu un līgumu uz noteiktu laiku skaits, kā arī pagaidu darba un ekonomiski atkarīgas pašnodarbinātības apjoms.

4.2.3.

EESK atbalsta SDO 2014. gada maijā pieņemtos vienprātīgos secinājumus (15), kuros apstiprināts, ka “pamatprincipi un pamattiesības uz darbu ir jāattiecina uz visiem strādājošajiem plašsaziņas līdzekļu un kultūras nozarē neatkarīgi no viņu darba attiecību rakstura”. Komiteja konstatē, ka dažiem darba ņēmējiem plašsaziņas līdzekļu un kultūras nozarē nav pietiekamas sociālās aizsardzības (bezdarbs, pensija, sociālais nodrošinājums u. c.) un reizēm apakšuzņēmuma līgumu plaša izmantošana un minētajās nozarēs ar nestandarta līgumiem nodarbināto ļoti atšķirīgais statuss var palielināt risku darba drošības un veselības aizsardzības jomā.

4.2.4.

EESK atbalsta aktīvākas sarunas par darba koplīgumiem, lai uzlabotu darba apstākļu šajās nozarēs.

4.2.5.

EESK aicina Eiropas Komisiju iesniegt tālejošu tiesību aktu kopumu par mobilitāti, kas nodrošinātu pienācīgu risinājumu problēmām, kas saistītas ar radošo un kultūras nozaru profesionāļu mobilitāti Eiropas Savienības robežās, un atvieglotu vīzu izsniegšanu apmaiņā ar trešām valstīm.

4.3.1.

EESK jau ir norādījusi, ka atbilstoši Starptautiskajai Lietišķās mākslas hartai (16) pamatizglītības un profesionālās izglītības programmu ietvaros būtu labāk jāiepazīstina ar radošajām nozarēm.

4.3.2.

Jāatzīmē, ka ļoti liela nozīme ir televīzijas un radio sabiedriskajam pakalpojumam, jo tas ir galvenais kultūrizglītojošais līdzeklis un galvenais literāra, vēsturiska vai mākslinieciska satura raidījumu izplatītājs.

4.3.3.

EESK arī uzskata, ka laikā, kad patērētāju paradumu maiņas dēļ notiek strauja ekonomikas modeļu attīstība, radošo un kultūras nozaru profesionālajā izglītībā būtu jāietver arī ekonomikas, vadības un stratēģijas jautājumi. Šādām izglītojošām mācībām jābūt pieejamām arī radošo un kultūras nozaru vadītājiem un uzņēmējiem profesionālās tālākizglītības ietvaros.

4.3.4.

EESK vairākos atzinumos ir uzsvērusi, ka apmācībai ir svarīga nozīme reti sastopamu amatnieku prasmju tālāknodošanā. Tomēr vairākās dalībvalstīs vērojama tendence, ka arvien palielinās plaisa starp mācību saturu un tirgus vajadzībām, un tas ir pamudinājis vairākus pilsoniskās sabiedrības dalībniekus iesaistīties izglītības jomā, izveidojot privātas mācību iestādes vai publiskā un privātā sektora partnerības ietvaros izveidojot īstermiņa mācību kursus (četras nedēļas), kas ir ļoti konkrēti un virzīti uz profesiju, kurā diplomēti vai nediplomēti jaunieši pēc iespējas ātrāk tiek sagatavoti darbam.

4.3.5.

Eiropas Kompetenču padome audiovizuālās un skatuves mākslas nozarē sāka darbu 2014. gada novembrī. EESK ir ieinteresēta tās darbā, jo tā mērķis ir efektīvāk prognozēt sākotnējās un tālākizglītības vajadzības.

4.3.6.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai šajā kontekstā sociālie partneri un Eiropas Kompetenču padome būtu cieši iesaistīti ESCO  (17) (Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija) darbībā.

4.3.7.

EESK vēlas, lai tiktu veidota lielāka sinerģija starp “zināšanu apvienību”, ko piedāvā programma Erasmus+ un programmu “Radošā Eiropa”.

4.4.1.

Tā kā šī nozare sniedz ievērojamu devumu ekonomikai, EESK aicina ņemt vērā visas ar to saistītās dimensijas: nodarbinātību, kompetences, izglītību, intelektuālo īpašumu u. c. Jautājums par ārējo dimensiju būtu jāiekļauj notiekošajās divpusējās un daudzpusējās sarunās. Šīm radoša un kultūras satura precēm un pakalpojumiem ir arvien lielāks īpatsvars ES eksportā. Saskaņā ar ECCIA datiem luksuspreces veido aptuveni 17 % no Eiropas kopējā eksporta apjoma 2013. gadā.

4.4.2.

Ņemot vērā šo nozaru saturisko specifiku, lielāka uzmanība jāpievērš intelektuālā īpašuma tiesībām un elektroniskās tirdzniecības regulējumam.

4.5.1.

ES vērtības būtu pievilcīgos formātos jāpopularizē un jāizplata sociālajos tīklos.

4.5.2.

Uzaicinājums videofilmu veidotājiem, grafiskajiem dizaineriem, māksliniekiem multiplikatoriem, mūziķiem u. c. iesniegt projektus, ļautu izveidot tēlainu, dzīvu vēstījumu, kuru varētu izvietot internetā un izplatīt jauniešu auditorijai.

4.6.1.

Šis mērķis veidot un attīstīt sinerģiju starp dažādām radošajām un kultūras nozarēm ir daļa no Eiropas Komisijas koncepcijas programmā “Radošā Eiropa” (18).

4.6.2.

Ļoti veiksmīga pieredze gūta, piemēram, gastronomijas, digitālās un tūrisma nozares sadarbībā, mākslas un luksuspreču nozares sadarbībā un kultūras un tūrisma nozares sadarbībā.

4.6.3.

Šādu savstarpēji bagātinošu sadarbību starp radošajām un kultūras nozarēm, kā arī to sadarbību ar citām nozarēm parasti nevar īstenot rūpnieciskā mērogā, jo tās pamatā ir katrai nozarei raksturīgo īpašību izpratne.

4.6.4.

Turklāt dažādu radošo un kultūras nozaru sadarbības prakse, pateicoties tehnoloģiju progresam (3D drukāšanai, digitālajai drukai), stimulē uz jaunradi un inovāciju orientētu profesionālo profilu veidošanos, kas būs vajadzīgi nākotnes darbvietām.

4.7.1.

ES ir tā pasaules daļa, kur ir visaugstākais kultūras objektu blīvums – tajā atrodas 363 no 981 dabas un kultūras objekta, ko UNESCO atzinusi par cilvēces mantojumu. Ir pierādīts, ka tieši šis bagātīgais mantojums piesaista tūristu plūsmu no Indijas, Ķīnas, Japānas un ASV (19). Dalībvalstu un attiecīgo trešo valstu drošības prasību robežās būtu jāatbalsta visu veidu vīzu politikas uzlabojumi.

4.7.2.

Tomēr augstā parādsaistību līmeņa dēļ tādās ar arhitektūras pieminekļiem bagātās dalībvalstīs kā Grieķija (17), Francija (39), Itālija (47) un Spānija (44) ir vērojamas grūtības šā mantojuma saglabāšanā un uzturēšanā. Tā kā Eiropas arhitektūras un kultūras bagātība ir izcils aktīvs kultūras tūrisma turpmākajai attīstībai, Eiropas Komisijai tiek aicināta sagatavot Eiropas Savienībā esošo UNESCO mantojumā iekļauto objektu pašreizējā stāvokļa sīku aprakstu.

4.8.1.

EESK jau iepriekš izteikusi šādu aicinājumu (20). To atbalsta arī Reģionu komiteja un lūdz izveidot Eiropas Radošuma forumu (21). Šis forums “apvienotu publiskā un privātā sektora pārstāvjus un brīvprātīgo grupas, un tajā analizētu iespējas, kā Eiropā varētu radoši risināt akūtas vietējā un Eiropas līmeņa problēmas”.