4.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/2

1.

jauniešu bezdarbs arvien vēl rada ievērojamas problēmas ES un tās dalībvalstīm. Jauniešu bezdarba līmenis 2013. gada augustā ES 28 dalībvalstīs bija 23,3 % (1), turklāt starp dalībvalstīm un dalībvalstu reģioniem pastāvēja lielas atšķirības (2);

2.

jauniešus ekonomiskā krīze ir ietekmējusi nesamērīgi smagi. Visās ES dalībvalstīs jauniešu bezdarba līmenis kopumā ir daudz augstāks nekā bezdarba līmenis citās vecuma grupās. Jauniešu bezdarba līmenis 2012. gada beigās bija 2,6 reizes lielāks par kopējo bezdarba līmeni (3);

3.

šāda dinamika atstāj nopietnas sekas ne tikai uz attiecīgajiem indivīdiem, bet arī uz sabiedrību un ekonomiku kopumā. Ilgstošs bezdarbs var saasināt marginalizāciju, kas noved pie nabadzības un paaugstināta sociālās atstumtības riska. Tāpat pastāv arī nopietns apdraudējums kopienām, jo neiesaistīšanās darba tirgū dēļ daļa jauniešu izvēlas nepiedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, kas var radīt turpmāku sabiedrības sadrumstalošanos;

4.

viena no nozīmīgākajām problēmām, ar kuru krīzes rezultātā sastopas jaunieši Eiropā, ir grūtības, ko rada darbvietu un darba pieredzes trūkums. Tāpat arī paplašinās plaisa starp prasmēm, ko pieprasa konkrēti darba devēji, un prasmēm, kādas ir daudziem potenciālajiem darba ņēmējiem;

5.

ir atzinusi, ka jauniešu bezdarba apkarošana ir “īpašs un neatliekams mērķis”, un uzsvērusi, ka ir svarīgi “pienācīgu uzmanību pievērst tam, lai darba tirgū piedalītos neaizsargātu jauniešu grupas, kuri saskaras ar īpašām grūtībām” (4);

6.

iesaistoties sportā, jaunieši iegūst konkrētas individuālās un profesionālās iemaņas un kompetences, kas uzlabo viņu nodarbināmību. Starp tām ir mācīšanās mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, vadītāja prasmes, saziņas prasmes, darbs komandā, disciplīna, radošums, uzņēmīgums. Sports arī sniedz profesionālas zināšanas un iemaņas tādās jomās kā mārketings, vadība, sabiedrības drošība un drošums. Visas minētās prasmes un kompetences aktīvi sekmē jauniešu iesaisti, attīstību un virzību izglītībā, apmācībā un nodarbinātībā – veidos, kas ir atbilstoši un piemēroti darba tirgum un ko novērtē un meklē darba devēji;

7.

sporta aktivitāšu organizēšana, administrēšana un īstenošana Eiropā tradicionāli balstās uz brīvprātīgu līdzdalību. Saskaņā ar 2011. gada Eurobarometer aptauju (5) gandrīz ceturtā daļa brīvprātīgā darbā iesaistīto personu (24 %) darbojas sporta jomā. Brīvprātīgais darbs sporta jomā, ko galvenokārt veic vietējā līmenī un ar klubu starpniecību, ir vērtīgs no sociālā, ekonomikas un demokrātijas viedokļa;

8.

sports bauda vispārēju popularitāti, un tam nav kultūras vai sociāli ekonomisku robežu. Tam piemīt starptautisks raksturs, un tas piesaista plašu un daudzveidīgu cilvēku loku. Sporta pasākumi tādējādi ir teicams līdzeklis minoritāšu un atstumtu grupu integrēšanai. Sports sniedz emocionālu pacēlumu un var ievērojami veicināt kopības sajūtu, palīdzēt radīt stabilitāti, saskaņu un mieru kopienās;

9.

sporta nozarei, tostarp brīvprātīgajam darbam sportā, ir izmērāma un nozīmīga ekonomiskā un sociālā vērtība valstu ekonomikā. Arvien vairāk pierādījumu liecina par to, ka sports dod būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikā un tas ir ievērojams izaugsmes un nodarbinātības stimuls; vienlaikus sports nodrošina sabiedrības saskanīgumu un labklājību, tādējādi sniedzot konkrētu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā (6);

10.

saskaņā ar nesen veiktu ES mēroga pētījumu par ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību ES (7), ar sportu saistītās pievienotās vērtības īpatsvars ES veido 1,76 % (8). Ar sportu saistītās nodarbinātības īpatsvars ES ir 2,12 %. Ja tiek ņemts vērā multiplikatora efekts, sporta īpatsvars sasniedz pat 2,98 % no kopējās bruto pievienotās vērtības Eiropas Savienībā. Saskaņā ar minēto pētījumu sporta īpatsvars pievienotajā vērtībā Eiropā tādējādi ir līdzvērtīgs lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru īpatsvaram kopā ņemot: katrs sešdesmitais Eiropas Savienībā radītais un nopelnītais euro ir saistīts ar sportu;

11.

sports ir noturīga ekonomikas nozare. Līdzdalības līmenis sportā saglabājas diezgan stabils visās ekonomikas cikla fāzēs. Sporta struktūru veido sporta pasākumu un aktivitāšu sistēma, ko rīko sporta organizācijas no vietēja mēroga līdz visaugstākā līmeņa pasākumiem. Šādi pasākumi nezaudē popularitāti, jo īpaši jauniešu vidū, arī tad, ja ekonomiskais stāvoklis ir sarežģīts. Kaut arī sporta pasākumus var ietekmēt ekonomiskās situācijas nepastāvīgums, sporta pasākumu un aktivitāšu pamatsistēma saglabājas stabila;

12.

sports potenciāli var radīt darbvietas un veicināt vietējās ekonomikas attīstību ar sporta objektu būvniecību un uzturēšanu, sporta pasākumu rīkošanu, sporta preču un pakalpojumu nozaru darbību tirgū un saistītu darbību citās nozarēs. Ja ar sporta pasākumiem un aktivitātēm (vietējā līmenī) saistītu infrastruktūru rūpīgi plāno ar daudzfunkcionālu mērķi un skaidru redzējumu par tās nākotnes funkcionālo pielietojumu, tā var sekmēt ekonomikas stabilizāciju un izaugsmi;

13.

sportam ir plašāka ietekme uz citām nozarēm. Sporta pasākumi un meistarsacīkstes parasti labvēlīgi ietekmē tādas jomas kā tūrismu, kultūru, transportu, plašsaziņas līdzekļus, publisko infrastruktūru u. c. Tāpat šādi pasākumi spēj pulcēt cilvēkus kopā un radīt piederības un kopīgu sasniegumu sajūtu. Tādējādi sports var sniegt būtisku ieguldījumu, lai sekmētu ES centienus atgūties no pašreizējām ekonomiskajām grūtībām;

14.

tā kā sporta nozare ir svarīga ekonomikai un rada iespējas jauniešiem – tostarp tiem, kuri ir īpaši neaizsargāti un atrodas nelabvēlīgā situācijā – iegūt noderīgas iemaņas un zināšanas, sports var būt nozīmīgs, risinot jauniešu bezdarba akūto problēmu, un dot pozitīvu impulsu ekonomikas atveseļošanai. Lai risinātu iepriekš izklāstītās problēmas, ir nepieciešams plašs pasākumu diapazons, tostarp dažādu ieinteresēto personu iesaistīšana;

15.

kaut gan iesaistīšanās brīvprātīgā darbā nevar aizstāt algotu darbu, tas tomēr var nodrošināt pilsoņiem jaunas prasmes, tādējādi sekmējot viņu nodarbināmību un stiprinot viņu piederības sajūtu sabiedrībai. Jauniešu līdzdalība sportā – jo īpaši vietējā līmenī – dalībnieka, palīga vai rīkotāja statusā ļauj attīstīt svarīgas individuālās iemaņas un kompetences. Brīvprātīgais darbs sporta jomā kā neformālas vai ikdienējās mācīšanās veids palīdz jauniešiem apgūt prasmes un kompetences, kas papildina formālo izglītību;

16.

sports nodrošina vidi, kurā jaunieši var izkopt minētās iemaņas, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību un turpmāko ražīgumu laikā, kad darba tirgus stāvoklis ir ļoti sarežģīts, darba iespēju nav daudz un iespējas pilnveidot darba prasmes ir ierobežotas;

17.

iesaistīšanās sportā, jo īpaši vietējā līmenī, ļauj jauniešiem mērķtiecīgi novirzīt savu enerģiju, cerības un dabisko entuziasmu konstruktīvā gultnē, sniedzot ieguldījumu kopienās, kurās viņi dzīvo. Tas var palīdzēt cīņā ar sociālajām problēmām, ar kurām sastopas dalībvalstis, piemēram, sociālu sadrumstalotību un aizspriedumiem pret konkrētām grupām, nodrošinot jauniešiem – it īpaši tiem, kuriem nav algota darba vai iespēju iegūt attiecīgu izglītību un apmācību – pozitīvu, konstruktīvu un uz kopienu vērstu nodarbošanos;

18.

publisko līdzekļu mazapjoma investīcijas vietējās sporta bāzēs un atbalsts kopienu sporta klubiem var radīt nozīmīgus ieguvumus, kas izpaužas spēcīgākās, drošākās un saskanīgākās kopienās;

19.

piedalīšanās valsts un starptautiska mēroga sporta pasākumu rīkošanā un iesaistīšanās sporta infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā gan vietējā, gan valsts līmenī var būt viens no galvenajiem faktoriem, lai radītu jaunas darbvietas, jo īpaši jauniešiem;

20.

apmainīties ar pozitīvo pieredzi un praksi par:

21.

veicināt politikas pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt darba iemaņas ar sporta starpniecību. Saistībā ar šo – atbalstīt brīvprātīgā darba organizācijas un/vai sporta klubus, kā arī sporta aktivitātes un/vai pasākumus vietējā un/vai profesionālā līmenī;

22.

izpētīt veidus, kā uzlabot izglītības sistēmas piedāvātās iespējas nākotnes profesionāļiem un brīvprātīgajiem sporta jomā, un veicināt mācīšanos darba vietā, lai pilnveidotu prasmes, ko var atzīt valstu kvalifikāciju sistēmā. Tās varētu iekļaut Eiropas kvalifikāciju sistēmā nolūkā uzlabot attiecīgo jauniešu kvalifikāciju starptautisko atzīšanu un mobilitāti. Tāpat būtu jāizpēta iespēja atzīt prasmes, kas iegūtas neoficiālās un neformālās mācīšanās rezultātā sporta jomā;

23.

veicināt stratēģiskas investīcijas sportā, attiecīgos gadījumos izmantojot iespējas, ko sniedz ES finansēšanas instrumenti, tostarp ES struktūrfondi (jo īpaši Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds) un tādi ES finanšu rīki kā Eiropas Investīciju bankas finansējums;

24.

veicināt efektīvu sadarbību publisko iestāžu iekšienē nozarēs, kas nodarbojas ar sociāliem jautājumiem un jaunatnes, nodarbinātības un ekonomikas problēmām, nolūkā panākt lielāku informētību par sporta sociālo un ekonomisko lomu;

25.

veicināt starpnozaru sadarbību ar izglītības, apmācību, jaunatnes jautājumu un nodarbinātības ekspertiem, lai izpētītu prasmju un kompetenču attīstību;

26.

pilnvērtīgi izmantot Erasmus+ programmu kā iespēju pilnveidot individuālās un profesionālās prasmes un kompetences;

27.

apzināt veidus, kā sportu nolūkā veicināt sociālo iekļaušanu un jauniešu nodarbinātību var finansēt no struktūrfondiem (jo īpaši Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda) vai ar citiem ES finansēšanas mehānismiem, piemēram, Eiropas Investīciju bankas finansējumu, jo īpaši maza mēroga sporta infrastruktūras attīstīšanu un – attiecīgā gadījumā – uzturēšanu pilsētās, lai to varētu izmantot iedzīvotāji, īpašu uzmanību pievēršot sociāli atpalikušām teritorijām. Šāda maza mēroga infrastruktūra var sekmēt vairāku sociālo mērķu īstenošanu, piemēram, attiecībā uz darbvietu radīšanu, sociālo iekļaušanu un veselības uzlabošanu;

28.

uzlabot dialogu un kopīgās iniciatīvas ar svarīgākajām ieinteresētajām personām, jo īpaši sporta organizācijām, sporta preču nozari un jaunatnes organizācijām, lai turpinātu attīstīt labvēlīgu vidi jauniešu piesaistei sporta nozarei;

29.

pārdomāt, kā saistībā ar turpmāko darbu sporta jomā ES līmenī varētu efektīvi pievērsties sporta ieguldījumam jauniešu prasmju pilnveidē un sociāli iekļaujošu kopienu uzturēšanā laikā, kad jauniešu bezdarba līmenis ir augsts;

30.

sarīkot augsta līmeņa starpnozaru semināru par sporta ieguldījumu darbvietu radīšanā un bezdarba problēmas risināšanā ES, jo īpaši attiecībā uz jauniešu bezdarbu;

31.

pamatojoties uz pastāvošo ES sadarbību ekspertu līmenī, sagatavot pētījumu par sporta ieguldījumu jauniešu nodarbināmībā stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā.