This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014PC0382
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Regulation (EU) No 604/2013 as regards determining the Member State responsible for examining the application for international protection of unaccompanied minors with no family member, sibling or relative legally present in a Member State
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 604/2013 groza attiecībā uz tās dalībvalsts noteikšanu, kura ir atbildīga par tāda starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ko iesniedzis nepilngadīgais bez pavadības, kuram nav ģimenes locekļa, brāļa vai māsas vai radinieka, kas likumīgi atrodas dalībvalstī
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 604/2013 groza attiecībā uz tās dalībvalsts noteikšanu, kura ir atbildīga par tāda starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ko iesniedzis nepilngadīgais bez pavadības, kuram nav ģimenes locekļa, brāļa vai māsas vai radinieka, kas likumīgi atrodas dalībvalstī
/* COM/2014/0382 final - 2014/0202 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 604/2013 groza attiecībā uz tās dalībvalsts noteikšanu, kura ir atbildīga par tāda starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ko iesniedzis nepilngadīgais bez pavadības, kuram nav ģimenes locekļa, brāļa vai māsas vai radinieka, kas likumīgi atrodas dalībvalstī /* COM/2014/0382 final - 2014/0202 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS ·
Priekšlikuma pamatojums Šis priekšlikums ietver 8. panta
4. punkta grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES)
Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai
noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts
valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās
aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no
dalībvalstīm[1]
(turpmāk – Dublinas III regula). Sarunu laikā par Dublinas III regulu
likumdevēji vienojās atstāt atklātu jautājumu par
nepilngadīgajiem bez pavadības, kuri iesniedz pieteikumu
starptautiskajai aizsardzībai Eiropas Savienībā un kuriem
dalībvalstu teritorijā nav ģimenes locekļa, brāļa
vai māsas, vai kāda radinieka, un atstāt pamatā
nemainītu ar to saistīto noteikumu – 8. panta 4. punktu
(t.i., atspoguļojot Padomes Regulas (EK) Nr. 343/2003/EK
(2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un
mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās
valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts
kādā no dalībvalstīm (turpmāk – Dublinas regula)[2] 6. panta
otrās daļas tekstu) un pievienot regulai deklarāciju ar
šādu saturu: "Neskarot Komisijas iniciatīvas
tiesības, Padome un Eiropas Parlaments aicina to apsvērt iespēju
pēc tam, kad Tiesa būs pieņēmusi spriedumu lietā
C-648/11 MA un citi pret Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru, un
ne vēlāk kā Dublinas regulas 46. pantā noteiktajos
termiņos pārskatīt Dublinas regulas
pārstrādātās redakcijas 8. panta 4. punktu.
Pēc tam Eiropas Parlaments un Padome īstenos savas likumdošanas
pilnvaras, ņemot vērā bērna intereses". Komisija ar šo pašu deklarāciju piekrita
ierosinātajai pieejai: "Kompromisa garā un lai
nodrošinātu, ka priekšlikums tiek nekavējoties pieņemts,
Komisija piekrīt apsvērt šo aicinājumu, saprotot, ka tas
attiecas tikai uz šiem īpašajiem apstākļiem un nerada
precedentu". Eiropas Savienības Tiesa 2013. gada
6. jūnijā pasludināja spriedumu lietā C-648/11,
lemjot, ka "Padomes 2003. gada
18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz
kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir
atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma
izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm,
6. panta otrā daļa ir jāinterpretē
tādējādi, ka apstākļos, kādi ir pamatlietā,
kuros nepilngadīgais bez pavadības, kuram nav ģimenes
locekļu, kuri likumīgi atrastos kādas dalībvalsts
teritorijā, ir iesniedzis patvēruma pieteikumus vairāk nekā
vienā dalībvalstī, par “atbildīgo dalībvalsti” nosaka
to dalībvalsti, kurā šis nepilngadīgais atrodas pēc tam,
kad viņš tajā ir iesniedzis patvēruma pieteikumu". ·
Priekšlikuma mērķi Šajā priekšlikumā
vislielākajā mērā ir ņemts vērā Tiesas
spriedums lietā C-648/11. Tā mērķis ir rast risinājumu
pašreiz neskaidrajam noteikumam par nepilngadīgajiem bez pavadības,
kuriem dalībvalstu teritorijā nav ģimenes, brāļu vai
māsu vai kādu radinieku, sniedzot juridisko noteiktību
attiecībā uz pienākumu izskatīt starptautiskās
aizsardzības pieteikumu šādos gadījumos. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS Sagatavojot šo priekšlikumu, nebija
nepieciešamas īpašas apspriešanās un ietekmes novērtējumi,
jo šim priekšlikumam ir šaura mērķauditorija un tas ir
pēcpasākums visaptverošai apspriešanai un ietekmes novērtējumiem,
ko Komisija jau ir veikusi, sagatavojot priekšlikumu (COM(2008)820
galīgā redakcija) Padomes Regulas (EK) Nr. 343/2003/EK
pārstrādātajai redakcijai. Tādēļ
apspriešanās, ko Komisija veica, sagatavojot minēto priekšlikumu,
attiecas uz šo priekšlikumu. Komisija uzskata, ka 8. panta 4. punkta
grozījuma priekšlikums būtu jāiesniedz cik iespējams
drīz, lai panāktu juridisko noteiktību attiecībā uz
Dublinas procedūras noteikumiem par nepilngadīgajiem bez
pavadības. Turklāt šā panta galīgā redakcija ir
absolūti nepieciešama, pirms var noteikt papildu noteikumus par
nepilngadīgajiem bez pavadības, pamatojoties uz Līguma par
Eiropas Savienības darbību 290. pantu. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI ·
Ierosināto pasākumu kopsavilkums Šajā priekšlikumā tiek risināts
jautājums par atbildību izskatīt patvēruma pieteikumu, ko
iesniedz nepilngadīgais bez pavadības, kuram ES teritorijā nav
ģimenes locekļu, brāļu vai māsu, vai radinieku.
Ierosinātais noteikums aptver abus iespējamos gadījumus,
kādos nepilngadīgie bez pavadības var būt šādā
situācijā: 4.a punkts attiecas uz situāciju,
kas ir līdzīga tai, kura aprakstīta lietā C-648/11, proti,
nepilngadīgais bez pavadības, kuram ES teritorijā nav
ģimenes locekļu, brāļu vai māsu, vai radinieku un kurš
iesniedzis vairākus patvēruma pieteikumus, tostarp dalībvalstī,
kurā viņš pašlaik atrodas. Šajā gadījumā
atbildīgo dalībvalsti nosaka saskaņā ar Tiesas spriedumu,
proti, atbildīga ir tā dalībvalsts, kurā
nepilngadīgais ir iesniedzis pieteikumu un kurā viņš pašlaik
atrodas. Šā noteikuma mērķis ir nodrošināt, ka atbildīgās
dalībvalsts noteikšanas procedūra nevajadzīgi neieilgst un
nepilngadīgajam bez pavadības ir nekavējoties pieejamas
procedūras starptautiskās aizsardzības statusa noteikšanai.
Atsauce uz nepilngadīgā interesēm ir pievienota, lai
pieļautu izņēmumus no šā noteikuma gadījumos, kad
konkrētie apstākļi varētu liecināt, ka,
nepilngadīgajam paliekot tās dalībvalsts teritorijā,
kurā viņš pašlaik atrodas, varētu tikt apdraudētas viņa
intereses. 4.b punktā daļā tiek
risināta situācija, kad nepilngadīgais, kas ir
starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs, atrodas
kādas dalībvalsts teritorijā, bet nav tur iesniedzis pieteikumu.
Tiek ierosināts, ka dalībvalstij būtu jāsniedz
nepilngadīgajam iespēja iesniegt pieteikumu tur, pirms tam viņu
informējot par šādām tiesībām un to sekām.
Tādējādi nepilngadīgajam ir divas iespējas – vai nu
iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu minētajā
dalībvalstī, vai ne. Ja iesniegumu iesniedz minētās
dalībvalsts iestādēs, piemēro 4.a punkta
apstākļus, proti, minētā dalībvalsts kļūst
atbildīga par šā pieteikuma izskatīšanu. Tādējādi
nepilngadīgais paliks dalībvalstī, kurā viņš atrodas,
un viņa pieteikumu izskatīs minētā dalībvalsts ar
nosacījumu, ka tas atbilst nepilngadīgā interesēm. Otra
iespēja ir tāda, ka nepilngadīgais būtu
jāpārsūta uz to dalībvalsti, kura ir
vispiemērotākā atbilstīgi nepilngadīgā interešu
apsvērumiem (tie var ietvert faktu, ka starptautiskās
aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūra jau varētu
norisināties vai tā varētu būt pabeigta, pieņemot
galīgo lēmumu, utt., tomēr tos nevar attiecināt
vienīgi uz iepriekšminēto). Lietā C-648/11 netiek aplūkots
gadījums, kad nepilngadīgais izlemj neiesniegt jaunu pieteikumu
dalībvalstī, kurā viņš atrodas. Tomēr regulā
šādu situāciju nepieciešams aptvert, lai novērstu
nepilnības atbildības kritērijā. Ierosinātais
risinājums ir tāds, ka atbildīgai vajadzētu būt tai
dalībvalstij, kurā nepilngadīgais ir iesniedzis nesenāko
pieteikumu. Šā noteikuma mērķis ir, ieviešot noteikumu, kas ir
konkrēts un paredzams, nodrošināt, ka pastāv noteiktība
attiecībā uz atbildīgās dalībvalsts noteikšanu. Tiek
pievienota atsauce uz nepilngadīgā interesēm, lai
nodrošinātu – tāpat kā 4.a punktā –, ka netiek
pieļauta pārsūtīšana, kas ir pretrunā
nepilngadīgā interesēm. 4.c panta mērķis ir
nodrošināt, ka nepilngadīgā interešu novērtēšana
notiek, sadarbojoties pieprasītājai dalībvalstij un
dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu, lai kopīgi noteiktu
dalībvalsti, kura ir atbildīga par nepilngadīgo, un
nepieļautu interešu konfliktu. Garantijas, kas nepilngadīgajiem
paredzētas Regulas 604/2013 6. pantā, piemēro visiem
nepilngadīgajiem, uz kuriem attiecas šīs regulas procedūras.
Tādēļ tika uzskatīts, ka nav nepieciešama skaidri noteikta
atsauce uz 6. panta noteikumiem attiecībā uz nepilngadīgajiem
bez pavadības, par kuriem tiek konstatēts, ka viņi ir vienā
no 8. panta 4. punktā aprakstītajām
situācijām. 4.d pants neietver kritēriju
atbildības noteikšanai, bet paredz noteikumu, kas ļauj
dalībvalstīm informēt vienai otru par atbildību, ko
tās uzņēmušās. Tas ļauj dalībvalstij, kas
iepriekš bijusi atbildīga par Dublinas procedūras veikšanu,
slēgt lietu savā iekšējā pārvaldē. Tas ir
īpaši svarīgi, lai nepieļautu sistēmas ļaunprātīgas
izmantošanas situācijas, kad nepilngadīgais pārvietojas
tālāk uz citu dalībvalsti vienīgi tādēļ, lai
paildzinātu savu uzturēšanos ES teritorijā. Noteikums ir
līdzīgs tam, kas iekļauts Regulas 604/2013 17. panta
1. punkta otrajā daļā, kurā tāds pats
informēšanas noteikums ir ieviests attiecībā uz
suverenitātes klauzulu. ·
Valstu atšķirīgās nostājas Ar šo priekšlikumu groza Regulu (ES)
Nr. 604/2013 un izmanto to pašu juridisko pamatu, kāds ir
minētajam aktam, proti, Līguma par Eiropas Savienības
darbību 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu. Saskaņā ar noteikumiem, kas
izklāstīti Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD
pievienotajā Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas
nostāju, LESD V sadaļu nepiemēro Apvienotajai Karalistei un
Īrijai, ja vien abas minētās valstis nenolemj par pretējo. Regula 604/2013 Apvienotajai Karalistei un
Īrijai ir saistoša pēc to paziņojuma par vēlēšanos
piedalīties attiecīgās regulas pieņemšanā un
piemērošanā, pamatojoties uz iepriekšminēto protokolu. Šo
dalībvalstu nostāja attiecībā uz Regulu 604/2013 neskar to
iespējamo līdzdalību attiecībā uz grozīto regulu. Saskaņā ar LES un LESD pievienoto
protokolu par Dānijas nostāju, Dānija nepiedalās
pasākumu pieņemšanā saskaņā ar LESD
V sadaļu, ko veic Padome (izņemot “pasākumus, ar kuriem
tiek noteiktas trešās valstis, kuru pilsoņiem ir nepieciešama
vīza, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās
robežas, vai pasākumus attiecībā uz vienotu vīzu
formātu”).
Tomēr, ņemot vērā to, ka Dānija
piemēro pašreizējo Dublinas regulu, pamatojoties uz starptautisko
nolīgumu, ko tā 2006. gadā noslēdza ar EK[3], tā
saskaņā ar minētā nolīguma 3. pantu paziņo
Komisijai savu lēmumu par to, vai tā īstenos grozītās
regulas saturu. ·
Priekšlikuma ietekme uz trešām valstīm,
kas asociētas Dublinas sistēmā Līdztekus vairāku trešo valstu
asociēšanai Šengenas acquis Kopiena noslēdza vairākus
nolīgumus, ar kuriem šīs valstis asociē arī Dublinas/EURODAC
acquis: –
nolīgums, ar kuru asociē Islandi un
Norvēģiju, kas noslēgts 2001. gadā[4], –
nolīgums, ar kuru asociē Šveici, kas
noslēgts 2008. gada 28. februārī[5], –
protokols, ar kuru asociē Lihtenšteinu, kas
parakstīts 2008. gada 28. februārī[6]. Lai izveidotu tiesības un pienākumus
starp Dāniju, kura, kā paskaidrots iepriekš, ar starptautisku
nolīgumu ir asociēta Dublinas/Eurodac acquis, un
iepriekšminētajām asociētajām valstīm, Kopiena un
asociētās valstis ir noslēgušas vēl divus instrumentus[7]. Saskaņā ar trim augšminētajiem
nolīgumiem asociētās valstis bez izņēmumiem
akceptē Dublinas/Eurodac acquis un izmaiņas tajā.
Tās nepiedalās nekādu tiesību aktu pieņemšanā,
kas groza vai papildina Dublinas acquis (tostarp šā priekšlikuma
pieņemšanā), bet tām noteiktā termiņā
jāziņo Komisijai par lēmumu akceptēt vai neakceptēt
attiecīgā tiesību akta saturu, tiklīdz to apstiprinājusi
Padome un Eiropas Parlaments. Ja Norvēģija, Īslande, Šveice vai
Lihtenšteina neakceptē tiesību aktu, ar ko groza vai papildina
Dublinas/Eurodac acquis, piemēro „giljotīnas” klauzulu un
izbeidz attiecīgos nolīgumus, ja vien ar nolīgumiem
izveidotā apvienotā/jauktā komiteja vienprātīgi nelemj
citādi. 2014/0202 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 604/2013 groza
attiecībā uz tās dalībvalsts noteikšanu, kura ir
atbildīga par tāda starptautiskās aizsardzības pieteikuma
izskatīšanu, ko iesniedzis nepilngadīgais bez pavadības, kuram
nav ģimenes locekļa, brāļa vai māsas vai radinieka,
kas likumīgi atrodas dalībvalstī EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta
2. punkta e) apakšpunktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],
ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[9], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulā (ES) Nr. 604/2013[10]
noteikts, ka tā dalībvalsts, kurā nepilngadīgais bez
pavadības ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu,
ir atbildīga pat minētā pieteikuma izskatīšanu. (2) Pēc Regulas (ES)
Nr. 604/2013 pieņemšanas Tiesa lietā C-648/11 lēma, ka tad,
ja nepilngadīgais bez pavadības, kuram nav ģimenes locekļu,
kas likumīgi atrastos kādas dalībvalsts teritorijā, ir
iesniedzis patvēruma pieteikumus vairāk nekā vienā
dalībvalstī, par atbildīgo dalībvalsti nosaka to
dalībvalsti, kurā šis nepilngadīgais atrodas pēc tam, kad
viņš tajā ir iesniedzis patvēruma pieteikumu. (3) Spriedumā nav
aplūkota tāda nepilngadīgā bez pavadības
situācija, kuram nav ģimenes locekļu, kas likumīgi atrastos
kādas dalībvalsts teritorijā, un kurš ir iesniedzis
patvēruma pieteikumus vairāk nekā vienā
dalībvalstī un kurš atrodas tādas dalībvalsts
teritorijā, kurā viņš nav iesniedzis pieteikumu. Lai
nodrošinātu šajā regulā saskanīgu noteikumu par
nepilngadīgajiem bez pavadības un nepieļautu juridisko
nenoteiktību, būtu jānosaka arī kritērijs
atbildīgās dalībvalsts noteikšanai šādā
situācijā. (4) Saskaņā ar
spriedumu atbildīgajai dalībvalstij būtu attiecīgi
jāinformē tā dalībvalsts, kurā tika iesniegts pirmais
pieteikums. Tā kā patvēruma pieteikums ir jāizskata tikai
vienai dalībvalstij, atbildīgajai dalībvalstij būtu par
savu lēmumu jāinformē attiecīgi tā dalībvalsts,
kura bija atbildīga iepriekš, tā dalībvalsts, kura īsteno
procedūru atbildīgās dalībvalsts noteikšanai, vai tā
dalībvalsts, kurai ir lūgts uzņemties rūpes par
nepilngadīgo vai uzņemt viņu atpakaļ. (5) [Saskaņā ar
3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par
Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar
brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam
par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības
darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka
tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un
piemērošanā.] (6) Saskaņā ar 1. un
2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas
pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas
Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas
pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav
jāpiemēro. (7) Tādēļ Regula
(ES) Nr. 604/2013 būtu attiecīgi jāgroza, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants Regulas (EK) Nr. 604/2013 8. panta
4. punktu aizstāj ar šādu: "4.a Ja nepilngadīgajam
bez pavadības nav ģimenes locekļa, brāļa vai
māsas, vai radinieka, kurš likumīgi atrodas dalībvalstī,
kā minēts 1. un 2. punktā, atbildīgā
dalībvalsts ir tā, kurā nepilngadīgais bez pavadības
ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu un kurā tas
atrodas, ar nosacījumu, ka tas ir nepilngadīgā interesēs. 4.b Ja 4.a punktā
minētais pieteikuma iesniedzējs atrodas kādas dalībvalsts
teritorijā, bet nav tur iesniedzis pieteikumu, minētā
dalībvalsts informē nepilngadīgo bez pavadības par
viņa tiesībām iesniegt pieteikumu un dod viņam reālu
iespēju iesniegt pieteikumu minētajā dalībvalstī. Ja pirmajā daļā minētais
nepilngadīgais bez pavadības iesniedz pieteikumu dalībvalstī,
kurā viņš atrodas, minētā dalībvalsts kļūst
atbildīga par šā priekšlikuma izskatīšanu ar nosacījumu, ka
tas ir nepilngadīgā interesēs. Ja pirmajā daļā minētais
nepilngadīgais bez pavadības neiesniedz pieteikumu
dalībvalstī, kurā viņš atrodas, atbildīgā
dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā nepilngadīgais bez
pavadības ir iesniedzis nesenāko pieteikumu, izņemot
gadījumus, kad tas nav nepilngadīgā interesēs. 4.c. Dalībvalsts, kurai
lūdz uzņemt atpakaļ nepilngadīgo bez pavadības,
sadarbojas ar dalībvalsti, kurā nepilngadīgais bez
pavadības atrodas, lai novērtētu, kas ir nepilngadīgā
interesēs. 4.d. Dalībvalsts, kas ir
atbildīga saskaņā ar 4.a. punktu, par to informē
attiecīgi šādas dalībvalstis: (a)
dalībvalsti, kas bija atbildīga iepriekš;
(b)
dalībvalsti, kas veic procedūru
atbildīgās dalībvalsts noteikšanai; (c)
dalībvalsti, kurai ir lūgts
uzņemties rūpes par nepilngadīgo bez pavadības; (d)
dalībvalsti, kurai ir lūgts uzņemt
atpakaļ nepilngadīgo bez pavadības. Šo informāciju nosūta, izmantojot DubliNet
komunikācijas tīklu, kas izveidots ar Regulas (EK)
Nr. 1560/2003 18. pantu.". 2. pants Šī regula stājas spēkā
divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs
saskaņā ar Līgumiem. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes
vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] OV L 180/31, 29.6.2013., 31. lpp. [2] OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp. [3] Nolīgums
starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un
mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to
patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai
kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac
sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi
piemērotu Dublinas Konvenciju, OV L 66, 8.3.2006., 38. lpp. [4] Nolīgums
starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, un Norvēģijas
Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai,
kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri
iesniegti kādā dalībvalstī vai Īslandē, vai Norvēģijā
(OV L 93, 3.4.2001., 40. lpp.). [5] Nolīgums
starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un
mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par
patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti
kādā dalībvalstī vai Šveicē (OV L 53,
27.2.2008., 5. lpp.). [6] Protokols
starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti
par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices
Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un
mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī
vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu
(OV L 160, 18.6.2011., 39. lpp.). [7] Protokols
starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti
Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam
attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts
atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma
pēc patvēruma izskatīšanu (noslēgts 24.10.2008., OV L 161,
24.6.2009., 8. lpp.) un Protokols, kas pievienots Nolīgumam starp
Eiropas Kopienu, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par
kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir
atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri
iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai
Norvēģijā (OV L 93, 3.4.2001.). [8] OV C , , .. lpp. [9] OV C , , . lpp. [10] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES)
Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz
kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir
atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai
bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma
izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L
180, 29.6.2013., 31. lpp.).