Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52014PC0382

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 604/2013 groza attiecībā uz tās dalībvalsts noteikšanu, kura ir atbildīga par tāda starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ko iesniedzis nepilngadīgais bez pavadības, kuram nav ģimenes locekļa, brāļa vai māsas vai radinieka, kas likumīgi atrodas dalībvalstī

/* COM/2014/0382 final - 2014/0202 (COD) */

52014PC0382

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 604/2013 groza attiecībā uz tās dalībvalsts noteikšanu, kura ir atbildīga par tāda starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ko iesniedzis nepilngadīgais bez pavadības, kuram nav ģimenes locekļa, brāļa vai māsas vai radinieka, kas likumīgi atrodas dalībvalstī /* COM/2014/0382 final - 2014/0202 (COD) */


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Priekšlikuma pamatojums

Šis priekšlikums ietver 8. panta 4. punkta grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm[1] (turpmāk – Dublinas III regula).

Sarunu laikā par Dublinas III regulu likumdevēji vienojās atstāt atklātu jautājumu par nepilngadīgajiem bez pavadības, kuri iesniedz pieteikumu starptautiskajai aizsardzībai Eiropas Savienībā un kuriem dalībvalstu teritorijā nav ģimenes locekļa, brāļa vai māsas, vai kāda radinieka, un atstāt pamatā nemainītu ar to saistīto noteikumu – 8. panta 4. punktu (t.i., atspoguļojot Padomes Regulas (EK) Nr. 343/2003/EK (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (turpmāk – Dublinas regula)[2] 6. panta otrās daļas tekstu) un pievienot regulai deklarāciju ar šādu saturu:

"Neskarot Komisijas iniciatīvas tiesības, Padome un Eiropas Parlaments aicina to apsvērt iespēju pēc tam, kad Tiesa būs pieņēmusi spriedumu lietā C-648/11 MA un citi pret Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru, un ne vēlāk kā Dublinas regulas 46. pantā noteiktajos termiņos pārskatīt Dublinas regulas pārstrādātās redakcijas 8. panta 4. punktu. Pēc tam Eiropas Parlaments un Padome īstenos savas likumdošanas pilnvaras, ņemot vērā bērna intereses".

Komisija ar šo pašu deklarāciju piekrita ierosinātajai pieejai:

"Kompromisa garā un lai nodrošinātu, ka priekšlikums tiek nekavējoties pieņemts, Komisija piekrīt apsvērt šo aicinājumu, saprotot, ka tas attiecas tikai uz šiem īpašajiem apstākļiem un nerada precedentu".

Eiropas Savienības Tiesa 2013. gada 6. jūnijā pasludināja spriedumu lietā  C-648/11, lemjot, ka

"Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 6. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka apstākļos, kādi ir pamatlietā, kuros nepilngadīgais bez pavadības, kuram nav ģimenes locekļu, kuri likumīgi atrastos kādas dalībvalsts teritorijā, ir iesniedzis patvēruma pieteikumus vairāk nekā vienā dalībvalstī, par “atbildīgo dalībvalsti” nosaka to dalībvalsti, kurā šis nepilngadīgais atrodas pēc tam, kad viņš tajā ir iesniedzis patvēruma pieteikumu".

· Priekšlikuma mērķi

Šajā priekšlikumā vislielākajā mērā ir ņemts vērā Tiesas spriedums lietā C-648/11. Tā mērķis ir rast risinājumu pašreiz neskaidrajam noteikumam par nepilngadīgajiem bez pavadības, kuriem dalībvalstu teritorijā nav ģimenes, brāļu vai māsu vai kādu radinieku, sniedzot juridisko noteiktību attiecībā uz pienākumu izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu šādos gadījumos.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Sagatavojot šo priekšlikumu, nebija nepieciešamas īpašas apspriešanās un ietekmes novērtējumi, jo šim priekšlikumam ir šaura mērķauditorija un tas ir pēcpasākums visaptverošai apspriešanai un ietekmes novērtējumiem, ko Komisija jau ir veikusi, sagatavojot priekšlikumu (COM(2008)820 galīgā redakcija) Padomes Regulas (EK) Nr. 343/2003/EK pārstrādātajai redakcijai. Tādēļ apspriešanās, ko Komisija veica, sagatavojot minēto priekšlikumu, attiecas uz šo priekšlikumu.

Komisija uzskata, ka 8. panta 4. punkta grozījuma priekšlikums būtu jāiesniedz cik iespējams drīz, lai panāktu juridisko noteiktību attiecībā uz Dublinas procedūras noteikumiem par nepilngadīgajiem bez pavadības. Turklāt šā panta galīgā redakcija ir absolūti nepieciešama, pirms var noteikt papildu noteikumus par nepilngadīgajiem bez pavadības, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Šajā priekšlikumā tiek risināts jautājums par atbildību izskatīt patvēruma pieteikumu, ko iesniedz nepilngadīgais bez pavadības, kuram ES teritorijā nav ģimenes locekļu, brāļu vai māsu, vai radinieku. Ierosinātais noteikums aptver abus iespējamos gadījumus, kādos nepilngadīgie bez pavadības var būt šādā situācijā:

4.a punkts attiecas uz situāciju, kas ir līdzīga tai, kura aprakstīta lietā C-648/11, proti, nepilngadīgais bez pavadības, kuram ES teritorijā nav ģimenes locekļu, brāļu vai māsu, vai radinieku un kurš iesniedzis vairākus patvēruma pieteikumus, tostarp dalībvalstī, kurā viņš pašlaik atrodas. Šajā gadījumā atbildīgo dalībvalsti nosaka saskaņā ar Tiesas spriedumu, proti, atbildīga ir tā dalībvalsts, kurā nepilngadīgais ir iesniedzis pieteikumu un kurā viņš pašlaik atrodas. Šā noteikuma mērķis ir nodrošināt, ka atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūra nevajadzīgi neieilgst un nepilngadīgajam bez pavadības ir nekavējoties pieejamas procedūras starptautiskās aizsardzības statusa noteikšanai. Atsauce uz nepilngadīgā interesēm ir pievienota, lai pieļautu izņēmumus no šā noteikuma gadījumos, kad konkrētie apstākļi varētu liecināt, ka, nepilngadīgajam paliekot tās dalībvalsts teritorijā, kurā viņš pašlaik atrodas, varētu tikt apdraudētas viņa intereses.

4.b punktā daļā tiek risināta situācija, kad nepilngadīgais, kas ir starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs, atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, bet nav tur iesniedzis pieteikumu. Tiek ierosināts, ka dalībvalstij būtu jāsniedz nepilngadīgajam iespēja iesniegt pieteikumu tur, pirms tam viņu informējot par šādām tiesībām un to sekām. Tādējādi nepilngadīgajam ir divas iespējas – vai nu iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu minētajā dalībvalstī, vai ne. Ja iesniegumu iesniedz minētās dalībvalsts iestādēs, piemēro 4.a punkta apstākļus, proti, minētā dalībvalsts kļūst atbildīga par šā pieteikuma izskatīšanu. Tādējādi nepilngadīgais paliks dalībvalstī, kurā viņš atrodas, un viņa pieteikumu izskatīs minētā dalībvalsts ar nosacījumu, ka tas atbilst nepilngadīgā interesēm. Otra iespēja ir tāda, ka nepilngadīgais būtu jāpārsūta uz to dalībvalsti, kura ir vispiemērotākā atbilstīgi nepilngadīgā interešu apsvērumiem (tie var ietvert faktu, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūra jau varētu norisināties vai tā varētu būt pabeigta, pieņemot galīgo lēmumu, utt., tomēr tos nevar attiecināt vienīgi uz iepriekšminēto).

Lietā C-648/11 netiek aplūkots gadījums, kad nepilngadīgais izlemj neiesniegt jaunu pieteikumu dalībvalstī, kurā viņš atrodas. Tomēr regulā šādu situāciju nepieciešams aptvert, lai novērstu nepilnības atbildības kritērijā. Ierosinātais risinājums ir tāds, ka atbildīgai vajadzētu būt tai dalībvalstij, kurā nepilngadīgais ir iesniedzis nesenāko pieteikumu. Šā noteikuma mērķis ir, ieviešot noteikumu, kas ir konkrēts un paredzams, nodrošināt, ka pastāv noteiktība attiecībā uz atbildīgās dalībvalsts noteikšanu. Tiek pievienota atsauce uz nepilngadīgā interesēm, lai nodrošinātu – tāpat kā 4.a punktā –, ka netiek pieļauta pārsūtīšana, kas ir pretrunā nepilngadīgā interesēm.

4.c panta mērķis ir nodrošināt, ka nepilngadīgā interešu novērtēšana notiek, sadarbojoties pieprasītājai dalībvalstij un dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu, lai kopīgi noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par nepilngadīgo, un nepieļautu interešu konfliktu.

Garantijas, kas nepilngadīgajiem paredzētas Regulas 604/2013 6. pantā, piemēro visiem nepilngadīgajiem, uz kuriem attiecas šīs regulas procedūras. Tādēļ tika uzskatīts, ka nav nepieciešama skaidri noteikta atsauce uz 6. panta noteikumiem attiecībā uz nepilngadīgajiem bez pavadības, par kuriem tiek konstatēts, ka viņi ir vienā no 8. panta 4. punktā aprakstītajām situācijām.

4.d pants neietver kritēriju atbildības noteikšanai, bet paredz noteikumu, kas ļauj dalībvalstīm informēt vienai otru par atbildību, ko tās uzņēmušās. Tas ļauj dalībvalstij, kas iepriekš bijusi atbildīga par Dublinas procedūras veikšanu, slēgt lietu savā iekšējā pārvaldē. Tas ir īpaši svarīgi, lai nepieļautu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas situācijas, kad nepilngadīgais pārvietojas tālāk uz citu dalībvalsti vienīgi tādēļ, lai paildzinātu savu uzturēšanos ES teritorijā. Noteikums ir līdzīgs tam, kas iekļauts Regulas 604/2013 17. panta 1. punkta otrajā daļā, kurā tāds pats informēšanas noteikums ir ieviests attiecībā uz suverenitātes klauzulu.

· Valstu atšķirīgās nostājas

Ar šo priekšlikumu groza Regulu (ES) Nr. 604/2013 un izmanto to pašu juridisko pamatu, kāds ir minētajam aktam, proti, Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

Saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD pievienotajā Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, LESD V sadaļu nepiemēro Apvienotajai Karalistei un Īrijai, ja vien abas minētās valstis nenolemj par pretējo.

Regula 604/2013 Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša pēc to paziņojuma par vēlēšanos piedalīties attiecīgās regulas pieņemšanā un piemērošanā, pamatojoties uz iepriekšminēto protokolu. Šo dalībvalstu nostāja attiecībā uz Regulu 604/2013 neskar to iespējamo līdzdalību attiecībā uz grozīto regulu.

Saskaņā ar LES un LESD pievienoto protokolu par Dānijas nostāju, Dānija nepiedalās pasākumu pieņemšanā saskaņā ar LESD V sadaļu, ko veic Padome (izņemot “pasākumus, ar kuriem tiek noteiktas trešās valstis, kuru pilsoņiem ir nepieciešama vīza, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas, vai pasākumus attiecībā uz vienotu vīzu formātu”). Tomēr, ņemot vērā to, ka Dānija piemēro pašreizējo Dublinas regulu, pamatojoties uz starptautisko nolīgumu, ko tā 2006. gadā noslēdza ar EK[3], tā saskaņā ar minētā nolīguma 3. pantu paziņo Komisijai savu lēmumu par to, vai tā īstenos grozītās regulas saturu.

· Priekšlikuma ietekme uz trešām valstīm, kas asociētas Dublinas sistēmā

Līdztekus vairāku trešo valstu asociēšanai Šengenas acquis Kopiena noslēdza vairākus nolīgumus, ar kuriem šīs valstis asociē arī Dublinas/EURODAC acquis:

– nolīgums, ar kuru asociē Islandi un Norvēģiju, kas noslēgts 2001. gadā[4],

– nolīgums, ar kuru asociē Šveici, kas noslēgts 2008. gada 28. februārī[5],

– protokols, ar kuru asociē Lihtenšteinu, kas parakstīts 2008. gada 28. februārī[6].

Lai izveidotu tiesības un pienākumus starp Dāniju, kura, kā paskaidrots iepriekš, ar starptautisku nolīgumu ir asociēta Dublinas/Eurodac acquis, un iepriekšminētajām asociētajām valstīm, Kopiena un asociētās valstis ir noslēgušas vēl divus instrumentus[7].

Saskaņā ar trim augšminētajiem nolīgumiem asociētās valstis bez izņēmumiem akceptē Dublinas/Eurodac acquis un izmaiņas tajā. Tās nepiedalās nekādu tiesību aktu pieņemšanā, kas groza vai papildina Dublinas acquis (tostarp šā priekšlikuma pieņemšanā), bet tām noteiktā termiņā jāziņo Komisijai par lēmumu akceptēt vai neakceptēt attiecīgā tiesību akta saturu, tiklīdz to apstiprinājusi Padome un Eiropas Parlaments. Ja Norvēģija, Īslande, Šveice vai Lihtenšteina neakceptē tiesību aktu, ar ko groza vai papildina Dublinas/Eurodac acquis, piemēro „giljotīnas” klauzulu un izbeidz attiecīgos nolīgumus, ja vien ar nolīgumiem izveidotā apvienotā/jauktā komiteja vienprātīgi nelemj citādi.

2014/0202 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) Nr. 604/2013 groza attiecībā uz tās dalībvalsts noteikšanu, kura ir atbildīga par tāda starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ko iesniedzis nepilngadīgais bez pavadības, kuram nav ģimenes locekļa, brāļa vai māsas vai radinieka, kas likumīgi atrodas dalībvalstī

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[9],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 604/2013[10] noteikts, ka tā dalībvalsts, kurā nepilngadīgais bez pavadības ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ir atbildīga pat minētā pieteikuma izskatīšanu.

(2)       Pēc Regulas (ES) Nr. 604/2013 pieņemšanas Tiesa lietā C-648/11 lēma, ka tad, ja nepilngadīgais bez pavadības, kuram nav ģimenes locekļu, kas likumīgi atrastos kādas dalībvalsts teritorijā, ir iesniedzis patvēruma pieteikumus vairāk nekā vienā dalībvalstī, par atbildīgo dalībvalsti nosaka to dalībvalsti, kurā šis nepilngadīgais atrodas pēc tam, kad viņš tajā ir iesniedzis patvēruma pieteikumu.

(3)       Spriedumā nav aplūkota tāda nepilngadīgā bez pavadības situācija, kuram nav ģimenes locekļu, kas likumīgi atrastos kādas dalībvalsts teritorijā, un kurš ir iesniedzis patvēruma pieteikumus vairāk nekā vienā dalībvalstī un kurš atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kurā viņš nav iesniedzis pieteikumu. Lai nodrošinātu šajā regulā saskanīgu noteikumu par nepilngadīgajiem bez pavadības un nepieļautu juridisko nenoteiktību, būtu jānosaka arī kritērijs atbildīgās dalībvalsts noteikšanai šādā situācijā.

(4)       Saskaņā ar spriedumu atbildīgajai dalībvalstij būtu attiecīgi jāinformē tā dalībvalsts, kurā tika iesniegts pirmais pieteikums. Tā kā patvēruma pieteikums ir jāizskata tikai vienai dalībvalstij, atbildīgajai dalībvalstij būtu par savu lēmumu jāinformē attiecīgi tā dalībvalsts, kura bija atbildīga iepriekš, tā dalībvalsts, kura īsteno procedūru atbildīgās dalībvalsts noteikšanai, vai tā dalībvalsts, kurai ir lūgts uzņemties rūpes par nepilngadīgo vai uzņemt viņu atpakaļ.

(5)       [Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

(6)       Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(7)       Tādēļ Regula (ES) Nr. 604/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 604/2013 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4.a        Ja nepilngadīgajam bez pavadības nav ģimenes locekļa, brāļa vai māsas, vai radinieka, kurš likumīgi atrodas dalībvalstī, kā minēts 1. un 2. punktā, atbildīgā dalībvalsts ir tā, kurā nepilngadīgais bez pavadības ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu un kurā tas atrodas, ar nosacījumu, ka tas ir nepilngadīgā interesēs. 

4.b         Ja 4.a punktā minētais pieteikuma iesniedzējs atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, bet nav tur iesniedzis pieteikumu, minētā dalībvalsts informē nepilngadīgo bez pavadības par viņa tiesībām iesniegt pieteikumu un dod viņam reālu iespēju iesniegt pieteikumu minētajā dalībvalstī.

Ja pirmajā daļā minētais nepilngadīgais bez pavadības iesniedz pieteikumu dalībvalstī, kurā viņš atrodas, minētā dalībvalsts kļūst atbildīga par šā priekšlikuma izskatīšanu ar nosacījumu, ka tas ir nepilngadīgā interesēs.

Ja pirmajā daļā minētais nepilngadīgais bez pavadības neiesniedz pieteikumu dalībvalstī, kurā viņš atrodas, atbildīgā dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā nepilngadīgais bez pavadības ir iesniedzis nesenāko pieteikumu, izņemot gadījumus, kad tas nav nepilngadīgā interesēs.

4.c.         Dalībvalsts, kurai lūdz uzņemt atpakaļ nepilngadīgo bez pavadības, sadarbojas ar dalībvalsti, kurā nepilngadīgais bez pavadības atrodas, lai novērtētu, kas ir nepilngadīgā interesēs.

4.d.        Dalībvalsts, kas ir atbildīga saskaņā ar 4.a. punktu, par to informē attiecīgi šādas dalībvalstis:

(a) dalībvalsti, kas bija atbildīga iepriekš;

(b) dalībvalsti, kas veic procedūru atbildīgās dalībvalsts noteikšanai;

(c) dalībvalsti, kurai ir lūgts uzņemties rūpes par nepilngadīgo bez pavadības;

(d) dalībvalsti, kurai ir lūgts uzņemt atpakaļ nepilngadīgo bez pavadības.

Šo informāciju nosūta, izmantojot DubliNet komunikācijas tīklu, kas izveidots ar Regulas (EK) Nr. 1560/2003 18. pantu.".

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[1]               OV L 180/31, 29.6.2013., 31. lpp.

[2]               OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

[3]           Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, OV L 66, 8.3.2006., 38. lpp.

[4]           Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Īslandē, vai Norvēģijā (OV L 93, 3.4.2001., 40. lpp.).

[5]           Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (OV L 53, 27.2.2008., 5. lpp.).

[6]           Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu (OV L 160, 18.6.2011., 39. lpp.).

[7]           Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu (noslēgts 24.10.2008., OV L 161, 24.6.2009., 8. lpp.) un Protokols, kas pievienots Nolīgumam starp Eiropas Kopienu, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (OV L 93, 3.4.2001.).

[8]               OV C , , .. lpp.

[9]               OV C , , . lpp.

[10]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

Top