19.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/133

—

ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Afganistānu, jo īpaši 2010. gada 16. decembra rezolūciju par jaunu stratēģiju attiecībā uz Afganistānu (1), 2011. gada 15. decembra rezolūciju par Afganistānai sniegtās ES finansiālās palīdzības budžeta kontroli (2) un 2011. gada 15. decembra rezolūciju par sieviešu stāvokli Afganistānā un Pakistānā (3),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas par Afganistānu, tostarp 2013. gada marta Rezolūciju Nr. 2096,

—

ņemot vērā secinājumus, kas 2011. un 2012. gadā tika pieņemti Afganistānai veltītajās starptautiskajās konferencēs, tostarp konferencēs, kas notika 2011. gada decembrī Bonnā, 2012. gada maijā Čikāgā, 2012. gada jūnijā Kabulā un 2012. gada jūlijā Tokijā,

—

ņemot vērā ES delegācijas Afganistānā un ES misijas Afganistānā vadītāju 2012. gada 19. novembra kopīgo paziņojumu par nāvessoda izpildīšanu uz nāvi notiesātajiem cilvēkiem;

—

ņemot vērā ES ārlietu ministru 2013. gada 27. maija lēmumu pagarināt ES policijas palīdzības misijas (EUPOL) Afganistānā darbības laiku līdz 2014. gada 31. decembrim,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā ES kopš 2002. gada atbalsta Afganistānas rekonstrukciju un attīstību, un joprojām atbalsta pārmaiņas šajā valstī miermīlīgiem līdzekļiem, tās iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību, kā arī stabilitāti un drošību visā reģionā;

B.

tā kā 2011.–2013. gadā ES atbalsts galvenokārt tika sniegts svarīgākajām pārvaldes nozarēm (tostarp policijai), lauksaimniecībai, lauku attīstībai, veselības un sociālajai aizsardzībai;

C.

tā kā tuvojas nobeigumam ES un Afganistānas sarunas par sadarbības nolīgumu partnerības un attīstības jomā, kas pacels ES un Afganistānas sadarbību jaunā visaptverošā līmenī un sniegs tai jaunu tiesisko regulējumu;

D.

tā kā Parlaments ir pieprasījis izstrādāt piecu gadu rīcības plānu opija magoņu audzēšanas novēršanai, veicinot Afganistānā alternatīvu attīstību;

E.

tā kā ES atbalsta Afganistānas policijas apmācīšanu un tās spēju veidošanu un tā kā jau kopš 2007. gada EUPOL misija ir atbalstījusi iltgspējīgu un iedarbīgu civilo policiju, kas palīdzēs veidot pašu afgāņu pārvaldītu kriminālās tiesvedības sistēmu;

F.

tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja datiem no narkotikām atkarīgo iedzīvotāju skaits Afganistānā arvien palielinās, smagi ietekmējot visu sabiedrību;

G.

tā kā, neraugoties uz ES aktīvajiem centieniem, atbalstot narkotiku apkarošanas pasākumus, būtiski uzlabojumi šajā jomā ir vērojami ļoti reti;

H.

tā kā Afganistānu un Afganistānas valdību atbalstošo līdzekļu devēju rīcība nav saskaņota, tādējādi mazinot ES ieguldījumu Afganistānā efektivitāti;

I.

tā kā kopš Lisabonas līguma pieņemšanas Parlamentam ir būtiska nozīme, sniedzot piekrišanu jaunu sadarbības nolīgumu noslēgšanai,

1.

atkārtoti pauž atbalstu tādas afgāņu valsts celtniecībai ar stiprākām demokrātiskām iestādēm, kas ir spējīgas nodrošināt nacionālo suverenitāti, valsts vienotību, teritoriālo integritāti un labklājību Afganistānas iedzīvotājiem; atkārtoti uzsver, ka Afganistānas mierīga nākotne ir atkarīga no tādas stabilas, drošas un ekonomiski ilgtspējīgas valsts izveides, kura ir brīva no terorisma un narkotikām un kuras pamatā ir tiesiskums, stipras demokrātiskas institūcijas, varas dalījuma ievērošana un stiprs parlaments, kā arī pamattiesību garantēšana; šajā sakarībā atzinīgi vērtē svarīgo ieguldījumu, ko deva ES attīstības sadarbība un EUPOL misija Afganistānā, kuras darbības termiņa pagarināšana ir apsveicama;

2.

atzinīgi vērtē iepriekšējās desmitgades laikā ieguldīto darbu un sasniegto progresu; tomēr atkārtoti pauž bažas par drošības stāvokli Afganistānā un notiekošo vardarbību, kas rada draudus vietējiem iedzīvotājiem, tostarp sievietēm, bērniem, valsts drošības spēkiem, kā arī starptautiskajiem militārajiem un civilajiem darbiniekiem;

3.

mudina Afganistānas valdību gatavoties, lai pēc starptautisko spēku izvešanas tā spētu uzņemties pilnu atbildību par šo valsti; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt centienus Afganistānas valdības un valsts drošības spēku militāro un civilo spēju veidošanai, lai radītu stabilitāti un drošību kā būtisku pamatu valsts sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, neļaujot veidoties vakuumam pēc tam, kad šī valsts pēc 2014. gada uzņemsies pilnu atbildību par savu drošību; norāda uz risku, ka starptautisko spēku izvešana 2014. gadā šajā valstī var radīt ekonomisku vakuums;

4.

pauž atbalstu sarunām par sadarbības nolīguma par partnerību un attīstību noslēgšanu un uzsver, ka šim nolīgumam jārada stratēģiskāka pieeja un atbalsts Afganistānas iestādēm gan starptautisko spēku izvešanas laikā, gan arī pēc tam;

5.

uzsver šā jaunā nolīguma nozīmi, veidojot visaptverošu un ilgtspējīgu pieeju tam, kā Afganistānā risināt drošības, ekonomikas, pārvaldības un attīstības problēmas, kas ir savstarpēji saistītas;

6.

aicina Afganistānas iestādes aizstāt visus piespriestos nāvessodus un vēlreiz noteikt moratoriju nāvessoda izpildei ar mērķi pilnībā atcelt šo soda veidu;

7.

pauž nožēlu, ka trūkst politiskās uzņēmības, lai pabeigtu sarunas par sadarbības nolīguma par partnerību un attīstību noslēgšanu; tādēļ aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Afganistānas valdību ātri pabeigt šīs sarunas;

8.

aicina ES, ņemot vērā šo jauno nolīgumu, turpināt centienus atbalstīt demokrātiskās vērtības, tiesiskumu, uzticamu pārvaldības sistēmu (tostarp cīņu pret korupciju), neatkarīgu tiesu varu, cilvēktiesības un patiesas pilsoniskas sabiedrības izveidi;

9.

pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz EĀDD pienākumu informēt Parlamentu par visiem šo sarunu posmiem, Parlaments nav ticis atbilstīgi informēts; atgādina par savām jaunajām Lisabonas līgumā paredzētajām prerogatīvām ārlietu jomā un pieprasa, lai EĀDD un Padome pilnībā sadarbotos ar Parlamentu tik nozīmīgā jautājumā kā šis;

10.

norāda uz nepieciešamību turpināt sociālo un ekonomisko attīstību un ekonomikas dažādošanu; šajā sakarībā uzsver potenciālu, ko izaugsmes veicināšanai var dot enerģijas resursu izmantošana un lielākas uzmanības pievēršana ieguves rūpniecībai; tomēr uzsver to, ka ieguves rūpniecībai jādarbojas pārredzami un savā darbībā jāievēro Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvā (EITI) noteiktie principi;

11.

norāda, ka, neraugoties uz dažiem pēdējo desmit gadu laikā panāktajiem uzlabojumiem dzimumu līdztiesības un pamattiesību jomā, sievietes Afganistānā vēl joprojām ir vismazāk aizsargātā sabiedrības daļa, kas joprojām tiek pakļauta draudiem, iebiedēšanai un vardarbībai un turpina ciest no diskriminējošiem likumiem; uzsver nepieciešamību – raugoties no tiesiskā un praktiskā viedokļa – pilnībā iekļaut sabiedrībā sievietes, lai nodrošinātu viņām visas tiesības un pilnībā iesaistītu sabiedrības dzīvē; stingri nosoda faktu, ka daudzas sievietes kļuvušas par pastāvīgu draudu un vardarbības upuriem un ka dažu pēdējo gadu laikā ir noslepkavotas vai ir izdarīti mēģinājumi atņemt dzīvību afgāņu sabiedriskajā dzīvē prominentām sievietēm, taču vainīgās personas nav sauktas pie atbildības;

12.

uzsver nepieciešamību daudzos sektoros arī turpmāk atbalstīt infrastruktūras, tostarp skolu, slimnīcu, transporta un enerģētikas tīklu, attīstīšanu un Afganistānas sieviešu tiesību nodrošināšanu atbilstīgi ES attīstības palīdzības nostādnēm, kas pieņemtas pat vēl pirms 2001. gada intervences;

13.

pauž nožēlu par to, ka ES narkotiku apkarošanas iniciatīva līdz šim nav devusi apmierinošus rezultātus; norāda, ka narkotiku ražošana un tirdzniecība atbalsta “nemiernieku” grupas un veicina korupcijas izplatīšanos dažādos līmeņos; uzsver, ka cīņas pret narkotikām galvenajam mērķim jābūt atbalsta sniegšana alternatīviem ienākuma avotiem lauksaimniekiem; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību izstrādāt plašāku stratēģiju ilgtspējīgas lauku attīstības un ūdens apsaimniekošanas veicināšanai;

14.

atgādina, ka vairāk nekā 90 % no Eiropā ievestā heroīna ir ražots Afganistānā, un tā radītās izmaksas Eiropas valstu veselības sistēmām sniedzas miljardos dolāru; tomēr norāda, ka opija ražošana ir svarīgs sociāls, ekonomisks un drošības jautājums; pauž nožēlu, ka opija ražošana Afganistānā 2012. gadā salīdzinājumā 2011. gadu palielinājās par 61 %, sastādot 9 % no valsts 2011. gada IKP;

15.

norāda, ka laikā no 2009. līdz 2011. gadam ASV un starptautiskā sabiedrība narkotikas apkarošanas pasākumiem ir iztērējušas USD 1,1 miljardu, tomēr nespējot būtiski ietekmēt ne narkotiku ražošanu, ne tirdzniecību; atgādina, ka Parlaments ir atkārtoti aicinājis izstrādāt piecu gadu opija izskaušanas plānu ar konkrētiem termiņiem un starpposmu uzdevumiem, ko īstenotu tieši šim mērķim izveidots birojs, kam būtu pašam savs budžets un darbinieki, pamatojoties uz sadarbību starp ES, ASV un Krievijas Federāciju, jo šī valsts visvairāk cieš no afgāņu heroīna un ir pasaules lielākais opija noieta tirgus;

16.

atgādina, ka laika posmā no 2002. gada līdz 2011. gada beigām ES piešķīra Afganistānai atbalstu, kura kopējā summa sasniedza apmēram EUR 2,5 miljardus, tostarp EUR 493 miljonus – humanitārajai palīdzībai; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz ārvalstu sniegto milzīgo atbalstu, panākumi ir visai ierobežoti; aicina Revīzijas palātu sagatavot īpašu ziņojumu par ES Afganistānai sniegtā atbalsta efektivitāti pēdējo desmit gadu laikā, līdzīgi tam, ko sagatavoja ar EULEX misiju Kosovā;

17.

pauž vislielākās bažas par starptautiskā finansiālā atbalsta neefektivitāti un par Afganistānas valdības struktūrām, kā arī par pārredzamības trūkumu un līdzekļu devēju pārskatatbildības mehānismu ierobežotību;

18.

pauž nožēlu par to, ka ievērojama daļa Eiropas un pārējā starptautiskā atbalsta līdzekļu pazūd izplatīšanas tīklā, un vērš uzmanību uz četriem galvenajiem veidiem, kā tas notiek: izšķērdēšana, pārmērīgas starpniecības un drošības izmaksas, pārmaksāšana un korupcija;

19.

uzsver, ka ir būtiski koordinēt ES atbalstu, dalībvalstīm un starptautiskajiem dalībniekiem pieņemot kopēju stratēģiju un īstenojot vienotu pieeju; atzinīgi vērtē Afganistānas valdības un starptautiskās kopienas stratēģisko konsensu par atjaunotu un noturīgu partnerību nākamajai desmitgadei, kā tas tika paziņots Tokijā rīkotajā Afganistānai veltītajā konferencē un Tokijas savstarpējās atbildības sistēmas secinājumos;

20.

uzsver to, cik svarīgi ir pašiem afgāņiem savā valstī īstenot visaptverošu un iekļaujošu pieeju visu to pušu samierināšanai, kuras atsakās no vardarbības, ievēro konstitūciju – tostarp cilvēktiesību noteikumus, jo īpaši attiecībā uz sieviešu tiesībām – un ir gatavas piedalīties miermīlīgas Afganistānas veidošanā; uzver, ka miera procesā ir jāiesaista politiskā opozīcija, pilsoniskā sabiedrība kopumā un jo īpaši sievietes, un ka šim procesam jābūt pēc iespējas iesaistošākam; aicina stiprināt Augstās miera padomes lomu šajā reģionā un aicina šo padomi ciešāk pievērsties tieši miera procesam;

21.

atgādina par Afganistānas valdības Kabulas un Tokijas starptautiskajās Afganistānai veltītajās konferencēs uzņemtajām saistībām stiprināt un uzlabot Afganistānā vēlēšanu procesu, tostarp īstenojot vēlēšanu procesa ilgtermiņa reformu, lai nodrošinātu, ka turpmākajās vēlēšanās tiek ievēroti starptautiskie standarti; atzinīgi vērtē to, ka ir paziņots 2014. gada prezidenta un provinču padomju vēlēšanu datums, kā arī Afganistānas gatavošanos šīm vēlēšanām; uzsver nepieciešamību veicināt līdzdalību, kas var būt atkarīga no drošības situācijas, jo īpaši valsts dienvidu un austrumu provincēs; atgādina Afganistānas iestādēm par to, ka vēlētāju saraksta sastādīšana, kā arī nākamo vēlēšanu procesa organizēšana un pārraudzība ir jānovēro vietējiem un starptautiskiem novērotājiem; aicina ES pēc Afganistānas iestāžu lūguma sniegt atbalstu nākamo vēlēšanu organizēšanā;

22.

uzsver nepieciešamību īstenot reģionālo sadarbību, lai plašākā reģionā veicinātu lielāku stabilitāti un drošību; uzsver nepieciešamību reģionālā mērogā ciešāk sadarboties ar Krieviju, Pakistānu, Vidusāziju, Indiju un Irānu, lai risinātu problēmas, ko rada ar drošību saistīti jautājumi, cilvēku un preču pārrobežu kontrabanda, un lai cīnītos pret nelikumīgu narkotiku ražošanu un tirdzniecību;

23.

aicina EĀDD uzlabot tā sadarbību ar Parlamentu attiecībā uz ES atbalstu Afganistānai, tostarp arī uz sarunu gaitu; cer saņemt pilnu informāciju par sarunu noteikumiem un regulārus ziņojumus pēc šā nolīguma apstiprināšanas;

24.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Afganistānas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.