19.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/102

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (COM(2008)0229),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (COM(2011)0137),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantu,

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. decembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta versija) (1),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 12. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2010.–2011. gadā (2),

—

ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par strupceļu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par piekļuvi dokumentiem pārskatīšanā (O-00049/2013 O-00050/2013, O-00051/2013, O-00052/2013, O-00053/2013, O-00054/2013, O-00058/2013 un O-00059/2013),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 21. maija paziņojumu par strupceļu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšanā,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā pārredzamība ir būtisks instruments, ar ko pilsoņiem sniedz iespēju piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī Eiropas iestāžu atbildības iedzīvotāju priekšā nodrošināšanā un tādējādi palielinātu viņu iesaistīšanos un uzticību;

B.

tā kā līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tika pastiprinātas ES pārredzamības prasības un piekļuve dokumentiem tika atzīta par pamattiesībām;

C.

tā kā Parlaments vairākkārt ir prasījis pastiprināt likumdošanas procedūru pārredzamību, tostarp pārredzamību saistībā ar Padomes darba grupām, juridisku atzinumu publicēšanu likumdošanas procedūru laikā un lielāku pārredzamību attiecībā uz trialogiem;

D.

tā kā Parlaments ir arī paudis nožēlu par pārredzamības trūkumu ES aģentūrās, starptautiskās sarunās un Komisijas dialogā ar dalībvalstīm, jo īpaši gadījumos, kad tiek skartas pamattiesības vai Eiropas pilsoņu intereses (3);

E.

tā kā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra un Eiropas ombuda lēmumi būtiski ietekmēja Regulas (EK) Nr. 1049/2001 interpretāciju; tā kā šāda judikatūra un lēmumi, jo īpaši attiecībā uz neatzīšanas pamatojuma izmantošanu likumdošanas procedūrā, piemēram, Turco un Access Info lietā, ir jāatspoguļo likumdošanā;

F.

tā kā ES pilsoņi un ES sabiedrība Regulu (EK) Nr. 1049/2001 uztver kā pamata tiesību aktu, ar ko nodrošina instrumentus pienācīgai ES darbību pārraudzīšanai; tā kā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošana vēl aizvien ir jāuzlabo, par ko liecina vairākas ombuda izskatītās lietas;

G.

tā kā 2008. gadā Komisija ierosināja pārstrādāt Regulu (EK) Nr. 1049/2001 un tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Komisija šo priekšlikumu neatsauca; tā kā Parlaments pienācīgi informēja Komisiju par pārstrādāšanas procedūras izmantošanas nepiemērotību;

H.

tā kā 2011. gadā Komisija iesniedza papildu priekšlikumu, ar ko tikai netieši paplašina Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanas jomu, to attiecinot uz visām ES iestādēm, birojiem, aģentūrām un struktūrām; tā kā Parlaments 2008. un 2011. gada procedūras apvienoja vienā procedūrā;

I.

tā kā Parlaments 2011. gada 15. decembrī pieņēma nostāju pirmajā lasījumā un 2012. gada pirmajā pusgadā sākās trialogs ar Dānijas prezidentūru; tā kā Komisija nepiekrita ierosinātajiem iespējamiem kompromisiem, kas ir galvenais iemesls vairāk nekā gadu ilgušajam strupceļam;

J.

tā kā Kipras un Īrijas prezidentūra nespēja atbloķēt šo jautājumu Padomē un turpināt sarunas, jo Komisija izrādīja pretestību, un līdz ar to Padomē par atsevišķiem jautājumiem ir jāpanāk vienprātība;

K.

tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Līgumos ir ietvertas pastiprinātas pārredzamības prasības, ar jebkādu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšanu nedrīkst pazemināt pašreizējo pārredzamības līmeni;

L.

tā kā nespēja vienoties par jaunu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 redakciju būtu nepareizs signāls pilsoņiem attiecībā uz ES būtību un tā kā šāda nespēja apdraudētu ES lēmumu pieņemšanas leģitimitāti, jo īpaši ņemot vērā tik būtiskās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas strauji tuvojas,

1.

stingri apstiprina, cik būtiskas ir pamattiesības piekļūt informācijai un dokumentiem, iestāžu un to lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamība un atklātums, kas ir demokrātijas balsti un var tuvināt pilsoņus Eiropas Savienībai;

2.

aicina visas ES iestādes, birojus, struktūras un aģentūras pilnībā īstenot Regulu (EK) Nr. 1049/2001;

3.

uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 1049/2001 grozīšanai ir jākļūst par prioritāti visām ES iestādēm, birojiem, struktūrām un aģentūrām, un pauž nožēlu par strupceļu, kādā nonākusi šīs regulas pārskatīšana; prasa visām ES iestādēm sadarboties, lai pēc iespējas drīz rastu izeju no šā strupceļa;

4.

vēlreiz apstiprina apņemšanos pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1049/2001, ar ko kopumā vajadzētu sniegt ES pilsoņiem plašāku un uzlabotu piekļuvi ES dokumentiem;

5.

aicina Komisiju gan politiskajā, gan tehniskajā līmenī pilnībā iesaistīties Regulas (EK) Nr. 1049/2001 grozīšanā un saskaņošanā ar Lisabonas līgumu vai veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai izietu no strupceļa;

6.

aicina Padomi nekavējoties atsākt debates par Regulu (EK) Nr. 1049/2001, lai pieņemtu nostāju pirmajā lasījumā un turpinātu sarunas;

7.

atkārtoti apstiprina iepriekš minēto 2011. gada 15. decembrī pirmajā lasījumā pieņemto nostāju (4) kā izejas punktu sarunām un uzstāj, ka grozītajam tekstam obligāti un saskaņā ar Līguma prasībām ir nepārprotami jāpaplašina regulas piemērošanas joma, to attiecinot uz visām ES iestādēm, birojiem un aģentūrām, jāuzlabo likumdošanas pārredzamība, tostarp pieeja leģislatīvajiem juridiskajiem atzinumiem, nosakot, ka jebkuru izņēmumu ieviešanai likumdošanas procedūrā jābūt izņēmumam no likumdošanas pārredzamības vispārējā noteikuma, jāprecizē attiecības starp pārredzamību un datu aizsardzību, jāiekļauj Orhūsas konvencija, jāuzskata pašreizējā plašā “dokumenta” definīcija par obligātu pamatu tālākai attīstībai, jānodrošina piekļuve dokumentiem un pārredzamība saistībā ar starptautiskām sarunām un nolīgumiem, jānodrošina ES līdzekļu finansiālā pārredzamība un ar to nedrīkst ieviest nekādus grupveida atbrīvojumus;

8.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.