19.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/79

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu un nākamos pantus, kuros noteikts ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis un definēti strukturālie finanšu instrumenti, kas izmantojami šā mērķa sasniegšanai,

—

ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, kas paredz, ka valsts reģionālais atbalsts ir piemērots ekonomikas attīstības veicināšanai noteiktos mazāk attīstītos Eiropas Savienības apgabalos,

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. oktobra grozīto priekšlikumu (COM(2012)0496) Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (COM(2013)0146),

—

ņemot vērā 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par valsts atbalsta modernizāciju (1),

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 1. februāra atzinumu Nr. 2232/2012 par valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam,

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 26. marta atzinumu INT/653 par iekšējo tirgu un valsts reģionālo atbalstu,

—

ņemot vērā Komisijas valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (2),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. maija paziņojumu “ES valsts atbalsta modernizācija (VAM)” (COM(2012)0209),

—

ņemot vērā Komisijas lēmumu C(2012)7542, lietā SA 33243 – Jornal de Madeira,

—

ņemot vērā Komisijas “Konkurences ģenerāldirektorāta dokumentu par valsts reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2014.–2020. gadam projektu”, (3)

—

ņemot vērā Eiropadomes secinājumu par daudzgadu finanšu shēmu 57. punktu (2013. gada 7. un 8. februāris – Reģionālais atbalsts) (4),

—

ņemot vērā Komisijas 1998. gada paziņojumu dalībvalstīm par reģionālās un konkurences politikas saikni, stiprinot koncentrēšanu un savstarpēju atbilstību (COM(1998)0673),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu apvienotajās lietās T-443/08 un T-455/08T (Mitteldeutsche Flughafen un Flughafen Leipzig/Halle/Komisija),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Vispirms domāt par mazākajiem”— Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act” (COM(2008)0394),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A7-0204/2013),

A.

tā kā Komisija patlaban veic valsts atbalsta modernizāciju (VAM), kuras mērķi ir sekmēt izaugsmi, koncentrēties uz galvenajiem jautājumiem un vienkāršot, pilnveidot un pasteidzināt attiecīgo noteikumu īstenošanu;

B.

tā kā jauno priekšlikumu izstrādes tiesiskais pamats, kas noteikts LESD 109. pantā, paredz tikai apspriešanos ar Parlamentu, nevis parasto likumdošanas procedūru; tā kā Parlaments nevar ietekmēt pamatnostādņu par valsts reģionālo atbalstu 2014.–2020. gadam pieņemšanu;

C.

tā kā parastā likumdošanas procedūra attiecībā uz kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu par Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem 2014.–2020. gadam vēl nav noslēgusies;

D.

tā kā valsts atbalsta shēmās visbiežāk izmantotie atbalsta veidi ir dotācijas un subsīdijas, nodokļu atlaides, atbrīvojumi no maksājumiem, stimulējoši pasākumi, aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem, garantijas, mazākas aizņēmuma procentu likmes un valsts, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu, kā arī valsts kontrolē esošu struktūru līdzdalība kapitālā un arvien vairāk publiskās un privātās partnerības formu;

E.

tā kā pastāv virkne noteikumu par valsts atbalstu, kā arī pamatnostādnes, kas tiek piemērotas reģionālā, konkrētu nozaru vai horizontālā līmenī, savukārt izvēle attiecībā uz to, kuru atbalsta veidu piemērot, zināmā mērā ir atstāta dalībvalstu ziņā;

F.

tā kā Komisija ir norādījusi, ka tās valsts reģionālā atbalsta pamatnostādņu (RAP) mērķis ir veicināt konkurētspējīgu un saskaņotu vienoto tirgu, vienlaikus nodrošinot, ka pēc iespējas tiek mazināta atbalsta kropļojošā ietekme;

G.

tā kā valsts atbalstam būtu jāpapildina citu ES politikas jomu, jo īpaši kohēzijas politikas, mērķi un ar to būtu jācenšas līdzsvarot citu ES politikas jomu, jo īpaši kohēzijas politikas, mērķus;

H.

tā kā valsts atbalsta noteikumu piemērošana un interpretēšana lielā mērā ir atkarīga arī no Tiesas judikatūras;

I.

tā kā regulu projektu kopumā par kohēzijas politiku 2014.–2020. gadam kā viens no vispārējiem ex ante nosacījumiem ir paredzēts mehānisms, kas nodrošina ES valsts atbalsta efektīvu īstenošanu un piemērošanu;

J.

tā kā valsts atbalsta un valsts atbalsta kontroles ex post ietekme uz dalībvalstīm, reģioniem un vietējām pārvaldes iestādēm, kā arī uz uzņēmumiem, tirgiem un ekonomiku kopumā nav tikusi pietiekami novērtēta, kā to savā ziņojumā “Komisijas darba efektivitāte valsts atbalsta novērtēšanā” norāda Revīzijas palāta (5);

K.

tā kā atbalsta saņēmēju galvenā problēma saistībā ar valsts atbalsta vai kohēzijas politikas noteikumiem ir bažas par administratīvo slogu,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātās 2014.–2020. gada reģionālā atbalsta pamatnostādnes, kas ir VAM programmas neatņemama daļa; vēlreiz pauž atbalstu tam, ka noteikumi, pēc kuriem tiek vērtēts, vai ir pamats sniegt valsts atbalstu, tiek izstrādāti pēc kopīgiem principiem un konsekventi iekļauti gan Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā (6) (VGAR), gan dažādās pamatnostādnēs; atbalsta to, ka tiek pieņemti vienkāršāki, paredzami un efektīvāki noteikumi par valsts atbalsta kontroli un īstenošanu, veicot rūpīgu ekonomisko analīzi;

2.

uzskata, ka kohēzijas politikas un valsts atbalsta shēmu noteikumu īstenošana nolūkā palielināt ieguldījumus vietējā un reģionālā līmenī un nostiprināt publiskā un privātā sektora partnerību ir ļoti svarīga, lai sekmētu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, reģionālo un vietējo attīstību, gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un darbvietu radīšanu; tomēr pauž bažas par to, vai valsts atbalsta noteikumi ir saskaņoti ar Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu īstenošanu; tādēļ mudina Komisiju nodrošināt VAM atbilstību regulām par kohēzijas politiku 2014.–2020. gadam, lai nebūtu lielu atšķirību attieksmē pret teritorijām, kas pieder pie vienas un tās pašas to reģionu kategorijas, uz kuriem attiecas kohēzijas politika;

3.

pauž nožēlu, ka saskaņā ar LESD 109. pantu, kas ir pamatā pilnvarojošajai regulai un netieši arī VGAR, ar Parlamentu ir tikai jāapspriežas, bet koplēmuma procedūra nav piemērojama; uzskata šo demokrātijas trūkumu par nepieņemamu; ierosina šo trūkumu pēc iespējas drīzāk novērst, īstenojot iestāžu sadarbību konkurences politikas jomā, un to labot nākamajos Līguma grozījumos; norāda, ka Komisijas plāns padziļinātas ekonomiskās un monetārās savienības izveidei paredz līdz 2014. gadam iesniegt priekšlikumus grozījumiem Līgumā; uzskata, ka šādā priekšlikumā jāietver arī īpašs priekšlikums LESD 109. panta grozījumam, lai attiecīgajā pantā minētās regulas pieņemtu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;

4.

mudina Komisiju turpināt juridiski nesaistošu pamatnostādņu izdošanu konkurences politikas jomā, jo īpaši par valsts atbalstu, pienācīgi ņemot vērā Tiesas judikatūru, lai ieinteresētajām personām nodrošinātu zināmu juridisko noteiktību;

5.

uzsver, ka galvenais valsts atbalsta kontroles uzdevums ir nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus konkurētspējīgā un saskanīgā iekšējā tirgū; pilnībā atbalsta VAM vispārējo mērķi – pielāgot valsts atbalsta noteikumus vajadzībai sekmēt ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā; atzīmē, ka jo īpaši svarīgi ir veicināt ekonomisko izaugsmi vismazāk attīstītajos ES reģionos, pēc iespējas ierobežojot atbalsta kropļojošo ietekmi iekšējā tirgū;

6.

uzsver, ka valsts atbalsta noteikumiem, kā arī kohēzijas politikas mērķiem būtu jāuzlabo stāvoklis reģionos un mazāk attīstītajās teritorijās un ka VAM procesā ir jāņem vērā mērķi panākt kohēziju visā ES teritorijā, t. i., veicināt reģionu ilgtspējīgu attīstību un uzlabot labklājību; uzskata, ka konkurences noteikumu modernizācija ir jābalsta uz pilnīgu apzināšanos par šo noteikumu ietekmi pašvaldību līmenī;

7.

aicina Komisiju nodrošināt, lai gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, kas pamatojas uz valsts atbalstu, tiktu veicināta vispārējā saskaņā ar uzticamām ilgtermiņa fiskālās konsolidācijas stratēģijām; ierosina, lai Komisija, izstrādājot konkrētām valstīm paredzētus ieteikumus, pienācīgāk ņem vērā saiknes starp valsts atbalsta politiku un finanšu uzraudzību, un aicina dalībvalstis ņemt vērā šīs saiknes, izstrādājot to stabilitātes un konverģences programmas un valstu reformu programmas; uzsver, ka ir jāvienkāršo noteikumi un valsts atbalsts ir jāsniedz mazākā apmērā, toties mērķtiecīgāk, paturot prātā, ka valsts atbalstu paredzēts piešķirt izņēmuma kārtā, nevis vispārēji; uzsver, ka ir jānovērš un nav jāpieļauj dalībvalstu cīņas par subsīdijām, jo īpaši laikā, kad visā ES ir stingri budžeta ierobežojumi;

8.

uzskata, ka reģionālais atbalsts var būt efektīvs tikai tad, ja tas tiek izmantots taupīgi un samērīgi un piešķirts galvenokārt vismazāk attīstītajiem ES reģioniem, kur tas ir visvairāk vajadzīgs; uzsver atbalsta strukturālo ieguldījumu reģionālajā attīstībā, jo īpaši pašreizējā dziļas ekonomikas krīzes kontekstā; aicina Komisiju atzīt, ka krīzes kritērijs “nopietni traucējumi kādas dalībvalsts tautsaimniecībā” ir joprojām piemērojams gan reālajā ekonomikā, gan finanšu nozarē, un precizēt un standartizēt kritērijus šā novērtējuma veikšanai;

9.

norāda, ka kohēzijas politikas struktūrfondi un valsts atbalsts uzņēmumiem nedaudz pārklājas; uzsver, ka nozīmīga izdevumu daļa ES kohēzijas politikā 2014.–2020. gada laikposmam attiecas uz VGAR un ka šajā sakarībā svarīgas ir ne vien RAP, bet arī citas horizontālas vai atsevišķām nozarēm paredzētas pamatnostādnes; norāda, ka visiem šiem valsts atbalsta instrumentiem jābūt savstarpēji saskaņotiem, kā arī jāatbilst kohēzijas politikas mērķiem un ka visiem šiem noteikumiem galu galā būtu jānodrošina valsts līdzekļu efektīva izmantošana un jāveicina izaugsme;

10.

norāda uz VGAR nozīmi visā VAM procesā, jo grupu atbrīvojums no paziņošanas prasībām attiecībā uz konkrētām atbalsta kategorijām var ievērojami samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm, vienlaikus Komisijai ļaujot tās resursus galvenokārt izmantot visnopietnāko kropļojumu gadījumu risināšanai un veiksmīgāk noteikt īstenošanas pasākumu prioritātes; tādēļ uzskata, ka Komisijai vajadzētu publicēt jaunās VGAR projektu un visus tās kopējos principus pirms jebkādām konkrētām pamatnostādnēm;

11.

atzinīgi vērtē Komisijas mērķi VAM procesā principus padarīt skaidrākus, godīgākus un vienkāršākus; uzskata, ka šiem principiem vajadzētu būt gan labi saskaņotiem ar citām ES politikas jomām, gan arī pietiekami skaidriem, paredzamiem un elastīgiem, lai tie atbilstu atsevišķu dalībvalstu un to reģionu vajadzībām, kuri saskaras ar krīzi un lielām ekonomiskām grūtībām; atkārtoti atzīst valsts atbalsta un valsts ieguldījumu nozīmi ekonomikas krīzes risināšanā un izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanā; šajā sakarībā uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai nākamajās reģionālā atbalsta pamatnostādnēs noteiktā atbalsta intenstitāte netiktu attiecināta uz valsts subsīdijām no Eiropas struktūrfondiem un Investīciju fonda; pauž bažas par to, ka apspriešanās nolūkā publicētais priekšlikums nav pietiekami balstīts uz pierādījumiem un ka tas varētu būt pretrunā ar vienkāršošanas mērķi;

12.

norāda, ka pretēji citiem valsts atbalsta veidiem, ko var piešķirt visā ES, reģionālajam atbalstam atbilstīgi tā definīcijai vajadzētu būt ar ierobežotu ģeogrāfisko pārklājumu un iedzīvotāju aptvērumu;

13.

uzskata, ka jaunajās reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam minētais ģeogrāfiskais zonējums tomēr būtu jāsaglabā un tam būtu jāpārsniedz pašreizējais 45 % līmenis, kā arī atbalsta intensitāte būtu jāsaglabā pašreizējā līmenī, ņemot vērā politisko, ekonomisko un sociālo stāvokli dalībvalstīs un nelabvēlīgos dabas, ģeogrāfiskos un demogrāfiskos apstākļus dažos reģionos; norāda, ka globālā kontekstā ES un EEZ valstu ekonomika varētu nonākt nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar trešām valstīm, kuras savā labā izmanto to, ka tajās nav pārāk stingru nodarbinātības sistēmu vai ka tajās ir zemāku izmaksu struktūras, kas tādējādi apdraud ES un EEZ valstu pievilcību; norāda, ka mazāk attīstītajās ES teritorijās nepieciešamās bilances korekcijas privātajā sektorā, valsta līdzekļu samazināšana taupības pasākumu dēļ un ekonomiskā nenoteiktība apdraud ieguldījumus un piekļuvi finansējumam, tādējādi palielinot reģionu atšķirības;

14.

uzskata, ka jaunajiem noteikumiem nevajadzētu būt ierobežojošai ietekmei uz ieguldījumiem reģionos un to izaugsmē, tiem pārejot no mazāk attīstīto reģionu kategorijas uz attīstītāku reģionu kategoriju; apzinās, ka atsevišķi reģioni, kas saskaņā ar pašreizējo sistēmu ir tiesīgi saņemt valsts atbalstu, nākotnē varētu neatbilst reģionālā atbalsta pamatnostādnēs minētajiem zonējuma kritērijiem un tādēļ varētu tikt izslēgti no zonējuma shēmas; uzskata, ka šiem reģioniem būtu vajadzīgs īpašs drošības režīms, kas līdzinātos kohēzijas politikas pārejas reģionu principam un nodrošinātu lielāku konsekvenci starp regulām par kohēzijas politiku 2014.–2020. gadam un konkurences noteikumiem, kā arī ļautu dalībvalstīm tikt galā ar jauno situāciju; šajā sakarībā ierosina, ka reģioniem, kurus 2007.–2013. gada periodā uzskatīja par “a” reģioniem, 2014.–2020. gada periodā būtu jāpiešķir iepriekš noteiktu “c” reģionu statuss; aicina Komisiju nodrošināt iespēju 2014.–2020. gada periodā bijušajos “a” reģionos, tostarp statiskā efekta reģionos 2007.–2013. gada periodā, kā arī “c” reģionos palielināt maksimālo atbalsta intensitāti;

15.

uzsver valsts atbalsta nozīmi valstīs, kuras īpaši smagi skārusi krīze un kurām saskaņā ar kohēzijas politiku sniegtais valsts finansējums varētu būt vienīgais ieguldījumu avots; šajā sakarībā ierosina apsvērt īpašus reģionālos izņēmumus, kas neietilpst reģionālā atbalsta kartēs, lai ļautu dalībvalstīm mazināt krīzes negatīvās sekas; norāda, ka Komisijai, nosakot tiesības saņemt valsts atbalstu, par pamatu jāizmanto ekonomikas attīstība 2008.–2010. gadā un nodarbinātība 2009. –2011. gadā, neraugoties uz to, ka šie laika posmi vēl nevar būt par kritēriju, lai noteiktu krīzes un dabas katastrofu izraisīto traucējumu teritoriālo ietekmi; aicina Komisiju rīkoties, pamatojoties uz jaunākajiem un konkrētiem datiem; ierosina – nolūkā novērst plaisu Komisijai būtu jāpagarina pašreizējo RAP un reģionālo karšu termiņš vismaz par sešiem mēnešiem, jo jaunās kartes nebūs iespējams apstiprināt savlaicīgi; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2017. gadā veikt “c” reģionu karšu vidusposma pārskatīšanu;

16.

aicina Komisiju ņemt vērā tās lēmumu par reģionālo atbalstu ietekmi uz ekonomiku plašākā ģeogrāfiskā kontekstā, jo pierobežas reģioni var sacensties ar EEZ teritoriju par saimnieciskās darbības izvietojumu; iesaka Komisijai šo jautājumu ņemt vērā tās ES kaimiņattiecību politikā un sarunās ar kandidātvalstīm;

17.

atgādina par Eiropadomes nostāju, kas uzdevusi Komisijai nodrošināt, ka tiek ņemta vērā to reģionu īpašā situācija, kuri robežojas ar konverģences reģioniem; tādēļ uzsver, ka liela nozīme ir līdzsvarotai pieejai, nosakot tā dēvētos “a” un “c” reģionus, lai mazinātu atbalsta intensitātes atšķirību starp dažādu dalībvalstu blakus esošiem reģioniem; aicina Komisiju nodrošināt, lai tie reģioni, kas nav tiesīgi saņemt valsts atbalstu un kas robežojas ar citas valsts “a” reģioniem, saņemtu īpašu piešķīrumu atbilstoši “c” reģionu pārklājumam; uzskata, ka šāds piešķīrums, piemērojot vispārējā finansējuma sliekšņa izņēmumu, būtu jāparedz dalībvalstīm papildus piešķīrumam, ko paredz iepriekš noteiktiem un nenoteiktiem “c” reģioniem; uzstāj, ka atbalsta intensitātes atšķirība starp visām reģionu kategorijām un dažāda lieluma uzņēmumiem būtu jāierobežo maksimāli līdz 15 %;

18.

vērš Komisijas uzmanību uz stāvokli tālākajos reģionos, mazapdzīvotos reģionos un salu reģionos; ierosina piešķirt tiem valsts atbalstu kā kompensāciju par to izolētību, attālo atrašanos, mazo teritoriju, sarežģīto reljefu, klimatu un ierobežoto tirgus lielumu; prasa saskaņot kohēzijas tiesību aktu paketi ar konkurences politikas prasībām par darbības atbalstu šīm teritorijām; prasa Komisijai jaunajās RAP vēlreiz skaidri noteikt darbības atbalsta degresivitātes un ierobežotības laikā novēršanas principus šajos reģionos; aicina Komisiju precizēt tālākajiem reģioniem piešķirtā valsts atbalsta definīciju, īpašu uzmanību pievēršot papildu transporta izmaksām;

19.

aicina Komisiju “iepriekš noteiktu “c” reģionu” sarakstā, uz ko attiecas LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, iekļaut visus NUTS 2. līmeņa reģionus, kurus veido tikai viena vai vairākas salas;

20.

ierosina, ka, nosakot reģionu trūkumus, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot plašāku parametru kopumu, lai, nosakot teritorijas, kas tiesīgas saņemt valsts atbalstu, tiktu ņemts vērā ne tikai mazapdzīvotības kritērijs, bet arī citi kritēriji, piemēram, nelabvēlīgi ģeogrāfiskie un demogrāfiskie apstākļi vai dabas katastrofu biežums; uzskata, ka valsts atbalsts ir likumīga kompensācija par nelabvēlīgajiem apstākļiem, ko rada izolētība, attālā atrašanās un mazā teritorija un ka šāds nosacījums būtu uzskatāms par objektīvu kritēriju, nosakot 2014.–2020. gadā reģioniem paredzētā valsts atbalsta teritoriālo pārklājumu, lai salu reģioni spētu pārvarēt strukturālos nelabvēlīgos apstākļus un lai nodrošinātu priekšnosacījumus ekonomiskai, sociālai un teritoriālajai izaugsmei;

21.

uzskata, ka valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kohēzijas politikas programmās varētu labāk panākt, koncentrējoties uz liela apjoma un mērķtiecīgāku atbalstu, vienkāršojot noteikumus, tostarp paziņošanas noteikumus un paplašinot horizontālās kategorijas Pilnvarojošajā regulā (7) un grupu atbrīvojuma noteikumu tvērumu VGAR; iesaka palielināt de minimis atbalsta sliekšņus; norāda, ka de minimis sliekšņu paaugstināšana, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības, zivsaimniecības un transporta nozari, varētu palīdzēt tālākajiem reģioniem un salu reģioniem pielīdzināt savu konkurētspēju cietzemes reģioniem;

22.

atkārtoti aicina Komisiju savlaicīgi paredzēt skaidras norādes, lai novērtētu, kāds atbalsts saskaņā ar definīciju LESD 107. panta 1. punktā ir vai nav uzskatāms par valsts atbalstu, kā arī detalizētus kritērijus svarīgu un mazāk svarīgu valsts atbalsta gadījumu nodalīšanai, kā paziņots VAM ceļvedī;

23.

uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu apvienotajās lietās Mitteldeutsche Flughafen un Flughafen Leipzig/Halle/Komisija, ir būtiski garantēt valsts atbalsta noteikumu pareizu piemērošanu kohēzijas politikas programmās saimnieciskās darbības nolūkos īstenotajos infrastruktūras projektos, lai nodrošinātu, ka vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm un/vai to publiskajām struktūrām netiek radīts lielāks administratīvais slogs; uzsver, ka šo projektu īstenošanu nevajadzētu apdraudēt finanšu pārvaldības noteikumu stingrajām prasībām, tostarp noteikumiem par neizmantoto piešķīrumu atcelšanu, kas attiecas uz kohēzijas politiku, un valsts atbalsta piešķiršanas procedūrā paredzētajai sūdzību iesniegšanas praksei;

24.

lai nodrošinātu vienkāršotu, taču saskaņotu pieeju, atkārtoti aicina sniegt skaidrojumu attiecībā uz tā valsts atbalsta izvērtējumu, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar grupu atbrīvojuma regulām, jo kohēzijas politikas 2014.–2020. gada plānošanas periodā tas var radīt īpašas grūtības ne vien MVU, bet arī vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm un to struktūrām; uzsver, ka vienkāršošanu nevajadzētu censties panākt uz izpildes rēķina;

25.

uzsver, ka vispārējie ex ante nosacījumi attiecībā uz valsts atbalstu kohēzijas politikas ietvaros paredz, ka Komisijai būtu jāpiemēro aktīvāka pieeja valsts atbalsta piešķiršanas gadījumiem, jo īpaši tad, ja palielinās tāda atbalsta apjoms un tvērums, uz kuru neattiecas paziņošanas prasības; atbalsta Revīzijas palātas nostāju, ka Komisijai būtu jāuzlabo informētība par paziņošanas pienākumu, jāsekmē labākās prakses izmantošana, jāsniedz mērķtiecīga informācija par dažādiem paziņošanas veidiem, kā arī jāparedz regulāri atjauninātas sadaļas, kurā tiktu skatīti bieži uzdotie jautājumi, publicēšana Komisijas konkurences tīmekļa vietnē un jāizveido palīdzības dienests, kurā varētu uzdot jautājumus par pamatnostādņu interpretāciju;

26.

uzskata, ka dalībvalstīm un reģioniem savas darbības būtu labāk jāsaskaņo ar Komisiju, jo īpaši attiecībā uz iesniedzamās informācijas un sagatavojamo paziņojumu kvalitāti un savlaicīgumu; aicina dalībvalstis nodrošināt valsts atbalsta ex ante nosacījumu pienācīgu piemērošanu saskaņā ar kohēzijas politiku un valsts atbalsta noteikumu labāku ievērošanu valsts līmenī;

27.

aicina Komisiju un dalībvalstis informācijas kampaņas par valsts atbalsta noteikumiem īpaši paredzēt tieši reģionālajām un vietējām iestādēm, no kurām daudzas tikai retu reizi ir piešķīrušas valsts atbalstu un tādēļ tām ir visai ierobežotas zināšanas par noteikumiem, kas uz to attiecas; aicina Komisiju to ņemt vērā, izvērtējot ex ante nosacījumus, kas piemērojami valsts atbalstam dalībvalstīs;

28.

aicina Komisiju arī turpmāk nodrošināt, ka administratīvie, juridiskie un pārredzamības nodrošināšanas pienākumi saistībā ar VAM noteikumu piemērošanu ir pēc iespējas skaidrāki; uzskata, ka atsevišķi no jauna ierosinātie noteikumi RAP projektā 2014.–2020. gadam, piemēram – hipotētisku scenāriju apraksti, nepārprotami pierādījumi par atbalsta ietekmi uz ieguldījuma izvēli vai nosacījums, ka darbu pie projekta nedrīkst sākt, pirms valsts iestādes ir pieņēmušas lēmumu piešķirt atbalstu, – kurus Komisija vēlētos ieviest nākamajā plānošanas periodā, attiecinot tos gan uz uzņēmumiem, kas piesakās stimuliem, gan uz dalībvalstīm un to pašvaldību līmeņa pārvaldes struktūrām, ir pretrunā vienkāršošanas un birokrātijas mazināšanas principam, kura ievērošana tiek sekmēta gan kohēzijas politikā, gan citās ES un valstu politikas jomās; atkārtoti norāda, ka šādi noteikumi var nozīmēt to, ka atsevišķi projekti tiks izslēgti no ieguldījumu atbalsta saņēmēju vidus vai nekad netiks uzsākti; uzskata, ka nepieciešamība regulāri izvērtēt valsts atbalsta lietderību tālākajos reģionos varētu apdraudēt drošību un prognozējamību, kas nepieciešamas ieguldītājiem un uzņēmumiem, lai tie meklētu tirgus iespējas attiecīgajos reģionos;

29.

uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt skaidrus un tiešus noteikumus gan attiecībā uz reģionālo, gan konkrētai nozarei paredzēto valsts atbalstu, lai piesaistītu ārvalstu tiešos ieguldījumus ES un tās reģionos un lai nodrošinātu to konkurētspēju pasaulē un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

30.

atzinīgi vērtē jaunos ierosinātos noteikumus par pārredzamību (pamatnostādņu projekta 127. un 128. punkts); mudina dalībvalstis ievērot šos noteikumus un centrālajā tīmekļa vietnē publicēt pilnīgu un precīzu informāciju par piešķirto atbalstu;

31.

mudina Komisiju padarīt vienkāršāku un skaidrāku MVU piekļuvi valsts atbalstam vismazāk attīstītajos reģionos, atzīstot šo uzņēmumu nozīmi reģionālajā attīstībā; vienlaikus aicina Komisiju izvērst un pastiprināt izpildes pasākumus nozīmīgākos, iespējami kropļojošākos gadījumos;

32.

atzīst Komisijas norādītās problēmas saistībā ar ieguldījumu atbalstu lieliem uzņēmumiem, ņemot vērā, ka pierādījumi netieši norāda uz stimulējošas ietekmes trūkumu; uzskata – lai gan valsts atbalsts galvenokārt būtu jāpiešķir MVU, lielu uzņēmumu, kuri kā kategorija ietver arī ģimenes uzņēmumus, kas ir pārāk lieli, lai atbilstu MVU definīcijai, un uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, izslēgšana no valsts atbalsta noteikumiem apgabalos, uz kuriem attiecas LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, ir nepamatota, ņemot vērā šo uzņēmumu ieguldījumu nodarbinātībā, piegādes ķēdes, ko tie veido kopā ar MVU, to ierasto līdzdalību inovācijā, pētniecībā un izstrādē un to pozitīvo ieguldījumu cīņā ar ekonomikas krīzi; uzskata, ka lielo uzņēmumu klātbūtne bieži vien ir MVU panākumu atslēga, jo tie var iesaistīties lielo uzņēmumu vadītās kopās un strādāt kā darbu apakšuzņēmēji; atgādina, ka Komisija pati ir atzinusi, ka lielo uzņēmumu ieguldījumi rada domino efektu un nodrošina piekļuvi pasaules tirgiem; uzsver, ka lēmums izslēgt lielus uzņēmumus “c” apgabalos varētu izraisīt darbvietu zaudēšanu un mazāku ekonomisko aktivitāti reģionos, mazināt reģionu konkurētspēju un pievilcību ārvalstu ieguldījumiem, kā arī izraisīt uzņēmumu pārvietošanu uz citiem reģioniem ES teritorijā un ārpus tās; tādēļ ierosina, ka būtu jāsaglabā šādu “c” apgabalu uzņēmumu tiesības saņemt valsts atbalstu, atbalsta piešķiršanai piemērojot īpašu pārbaudi pēc individuāla paziņojuma un papildu atbilstības kritērijus saistībā ar stimulējošu ietekmi un ieguldījumu reģionālajā attīstībā ar kopu veidošanas un apakšlīgumu slēgšanas palīdzību;

33.

uzskata, ka lielo uzņēmumu tiesības saņemt valsts atbalstu būtu jānosaka ne tikai atkarībā no uzņēmuma lieluma vai nozares, kurā tas darbojas, bet arī atkarībā no to darbvietu aptuvenā skaita, kuras varētu tikt radītas un saglabātas atbalsta saņemšanas rezultātā, šo darbvietu vai attiecīgā projekta kvalitātes un ilgtspējības un ņemot vērā ilgtermiņa ietekmi uz attiecīgā reģiona attīstību, tostarp sociālajiem aspektiem; uzsver, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu lēmumu pieņemšana par to, kuriem konkrētajiem projektiem piemīt vislielākais potenciāls sasniegt ES politikas jomās izvirzītos mērķus, būtu jāatstāj dalībvalstu, attiecīgo reģionu un vietējo pārvaldes iestāžu ziņā;

34.

piekrīt Komisijai, ka būtu jāizvairās no tā, ka valsts atbalsta rezultātā darbību pārvieto no vienas EEZ vietas uz citu; tomēr pauž šaubas par ierosinātā projekta 24. un 25. punktu un 122.–124. punktu, uzskatot, ka tie nav pietiekami saskanīgi ar kohēzijas politiku un ir nesaderīgi ar vienkāršošanas mērķi; jo īpaši norāda, ka divi gadi ir patvaļīgi noteikts skaitlis un ka šo noteikumu var nebūt iespējams īstenot, jo būs grūti pierādīt jebkādu cēloņsakarību un plāna esamību divus gadus iepriekš; pauž bažas, ka šis noteikums var dot priekšrocības trešo valstu uzņēmumiem salīdzinājumā ar Eiropas uzņēmumiem un ka tas var izraisīt pārvietošanu ārpus EEZ, kamēr pretējā gadījumā darbību ar reģionālā atbalsta palīdzību varētu piesaistīt atbalstāmajam reģionam;

35.

norāda uz reģionus reāli apdraudošo risku, proti, to, ka valsts atbalstu saņēmušie uzņēmumi varētu tikt pārvietoti gan Eiropas Savienībā, gan arī ārpus tās; norāda uz Eiropas Komisijas ierosināto drošības klauzulu, kas uzliktu par pienākumu lielajiem uzņēmumiem saglabāt ieguldījumus un radītās darbvietas reģionā, kurā atbalsts piešķirts, vai arī atmaksāt šo atbalstu; vērš Komisijas uzmanību uz patlaban notiekošajām sarunām par kohēzijas politikas regulām 2014.–2020. gadam un prasa saskaņot kohēzijas politikā un konkurences politikā noteiktos attiecīgos laikposmus, kuros uzņēmumiem, kas saņēmuši ES līdzekļus/valsts atbalstu, ir jāsaglabā ieguldījumi un darbvietas;

36.

pauž šaubas arī par to, ka reģionālo atbalstu nevarētu saņemt “grūtībās nonākuši uzņēmumi tādā izpratnē, kā noteikts Komisijas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (pamatnostādņu projekta 11. punkts); uzskata, ka uzņēmumiem, kas tiek pārstrukturēti, nebūtu jāpiemēro stingrāki pasākumi, jo īpaši tad, ja šo uzņēmumu atbalsta pieprasījumu a priori negatīvs vērtējums varētu izraisīt to pārvietošanu ārpus ES; norāda, ka šābrīža nedrošajā un pastāvīgi mainīgajā uzņēmējdarbības vidē atbildīga uzņēmumu pārstrukturēšana ir galvenais veids, kā nodrošināt ieguldījumu, darbvietu un izaugsmes ilgtspējību ilgtermiņā; norāda, ka projektā ierosinātais noteikums ne vien ir pretrunā ar palīdzību atbalstāmo reģionu uzņēmumiem, ko skārusi ekonomikas krīze, bet to arī nav iespējams īstenot, ņemot vērā, ka šajās pamatnostādnēs nav skaidri iekļauta precīza grūtībās nonākušu uzņēmumu definīcija; atgādina 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību (8), ar kuru tiek prasīts pieņemt tiesību aktu par šiem jautājumiem, kā arī prasa Komisijai nekavējoties rīkoties;

37.

pauž pārliecību – tā kā pamatnostādnes ir izstrādātas septiņu gadu laikposmam, ir būtiski saglabāt zināmu elastību to pārskatīšanā, kā minēts projekta 177. punktā, lai būtu iespējams veikt turpmāk nepieciešamus pielāgojumus;

38.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.